Latvijas Republikas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas

8.Saeimas Prezidijam

 

2006.gada _____________________Nr.

Rīgā

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā”.

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz četrām lapām).

 

 

8. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________


Likumprojekts

 

Grozījumi Izglītības likumā

 

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17.nr., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12.,16.,21.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punkta otro teikumu;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Valsts pārbaudes darbi kārtojami attiecīgā priekšmeta apguves valodā.”

 

2. Papildināt 31.panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 “4) nosaka mācību priekšmetus, kuri attiecīgajā klasē apgūstami valsts valodā, mazākumtautības valodā vai citā valodā, vadoties no izglītojamo vai viņu pārstāvju pieprasījuma.”;

 

3. Izslēgt 41.panta trešo daļu

 

4. Izslēgt pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktu.

 

 

8. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________


ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi Izglītības likumā”

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Izglītības likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Otrā daļa paredz, ka citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs (1.punkts), valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas (2.punkts), kā arī citos likumos paredzētās izglītības iestādēs (3.punkts). Likuma pārejas noteikumu 9. punkta 3.apakšpunkts nosaka, ka 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski, proti, 2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar desmito klasi, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un nodrošina ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi mazākumtautības valodā.

Pēdējā laikā Latvijas mazākumtautību sabiedriskās organizācijas, mazākumtautību skolu skolēni, viņu vecāki un pedagogi vairākkārt ir izteikuši savu nepatiku pret pāreju uz apmācību pārsvarā latviešu valodā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz, ka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts turpmāk nenoteiks apmācības valodu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Visās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs (neatkarīgi no īstenojamās izglītības programmas) pašpārvalde noteiks mācību priekšmetus, kuri attiecīgajā klasē apgūstami valsts valodā, mazākumtautības valodā vai citā valodā, vadoties no izglītojamo vai viņu pārstāvju pieprasījuma. Turklāt likumprojekts paredz, ka valsts pārbaudes darbi kārtojami attiecīgā priekšmeta apguves valodā.

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav ietekmes

3. Sociālo seku izvērtējums

Likums nodrošinās izglītības iestāžu patstāvību izglītības iegūšanas valodas izvēlē.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

 

-

 

-

 

-

 

-

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

6. Cita informācija

-

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Jāpieņem grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” un 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

-

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atbilst Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Krievu kopienu, Krievu sabiedrību Latvijā, Latvijas Cilvēktiesību komiteju un vēl 30 sabiedriskajām organizācijām.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta likumprojektu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Par likumprojektu informēti mazākumtautību skolu vecāko klašu skolēni.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildi savas kompetences ietvaros nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija un Ministru kabinets.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-