Likumprojekts "Par Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūtu grozījumiem"

 

Anotācija

Statūtu grozījumu teksts angļu valodā

Statūtu grozījumu teksts latviešu valodā

 

 

Likumprojekts

 

Par Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūtu grozījumiem

 

1.pants. Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūtu grozījumi (turpmāk – Statūtu grozījumi), kas pieņemti Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences 20.diplomātiskajā sesijā 2005.gada 30.jūnijā, ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

 

2.pants. Statūtos paredzētās saistības koordinē Ārlietu ministrija.

 

3.pants. Statūtu grozījumi stājas spēkā to 12.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Statūtu grozījumu teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

A.Pabriks


Likumprojekta “Par Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūtu grozījumiem” anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums 

 

Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences (turpmāk – HCCH) Statūti tika pieņemti 1951.g.31.oktobrī un stājās spēkā 1955.gada 15.jūlijā. Attiecībā uz Latviju HCCH Statūti stājās spēkā 1992.gada 11.augustā.

Pašreiz HCCH Statūti paredz, ka tiem pievienoties var tikai valstis. Kopš Amsterdamas līguma stāšanās spēkā Eiropas Kopiena ir kompetenta pieņemt pasākumus tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās, kam piemīt pārrobežu aspekti, tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Kopiena ir īstenojusi jauniegūto kompetenci, pieņemot virkni instrumentu. Daudzi no šiem instrumentiem daļēji vai pilnīgi pārklājas ar HCCH darba jomām. Šo iekšējo instrumentu pieņemšana bija saistīta ar ārējās kompetences to aptvertajās jomās nodošanu no dalībvalstīm Kopienai. Ņemot vērā šīs jauniegūtās ārējās pilnvaras un arvien lielāku iesaistīšanos organizācijas darbā, Kopienai radās nepieciešamība kļūt par HCCH pilntiesīgu dalībnieci. Šobrīd Kopienai šajā organizācijā ir tikai novērotājas statuss.

Ņemot vērā šos iemeslus, Padome ar 2002. gada 28. novembra lēmumu pilnvaroja Eiropas Komisiju vest sarunas par Kopienas pievienošanās HCCH nosacījumiem un kārtību. Ar Eiropas Komisijas un prezidentūras kopīgu vēstuli HCCH 2002. gada 19. decembrī Kopiena iesniedza pieteikumu kļūt par HCCH dalībnieci un lūdza sākt sarunas. 2004. gada aprīlī organizācijas Vispārīgo lietu un politikas īpašā komisija pieņēma principiālu lēmumu uzņemt Eiropas Kopienu Savienību kā dalībnieci.

Tā kā HCCH statūti paredz vienīgi valstu, nevis starptautisko organizāciju dalību, Kopienas pievienošanās rada nepieciešamību izdarīt grozījumus statūtos. Šo grozījumu tekstu vienojoties pieņēma diplomātiskajā konferencē, kas notika Hāgā 2005. gada 14. – 30. jūnijā. Diplomātiskajā konferencē piedalījās arī Latvijas pārstāvji no Ārlietu un Tieslietu ministrijām. 2005. gada 30. jūnijā Statūtu grozījumi tika vienojoties pieņemti, un visas HCCH dalībvalstis vienprātīgi lūdza uzņemt Eiropas Kopienu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz apstiprināt grozījumus Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūtos, kas paredz reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju jeb Eiropas Kopienas pievienošanos Statūtiem.

Pilntiesīga Kopienas dalība HCCH ir būtiska divu iemeslu dēļ. No politiskā viedokļa raugoties, dalība dotu Kopienai statusu, kas atbilstu tās jaunajai nozīmīga starptautiska spēlētāja lomai civiltiesiskās sadarbības jomā. No juridiskā viedokļa dalība ļautu Kopienai pilntiesīgi piedalīties sarunās par konvencijām tās kompetences jomās, paužot savus viedokļus un pozīcijas un nodrošinot konsekvenci un saskanību starp pašas noteikumiem un paredzamajiem starptautiskajiem instrumentiem. Turklāt pati Kopiena kā tāda, nevis tās dalībvalstis, būtu no Hāgas konvencijām izrietošo tiesību un saistību subjekts tās kompetences jomās.

Visi uz Kopienas pievienošanos attiecīgie noteikumi tika iekļauti statūtos. Atbilstošas izmaiņas tika izdarītas reglamentā. Tā kā dalībnieces vēlējās, lai grozījumi būtu vispārēja rakstura, attiecīgie noteikumi neattiecas uz „Eiropas Kopienu”, bet vispārīgi uz „reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām”. Kopumā pārskatītajos statūtos iekļauti šādi uz Eiropas Kopienu attiecināmi noteikumi:

·     Par HCCH dalībniecēm var kļūt reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas (REIO), kas uz vienlīdzīgiem pamatiem ar dalībvalstīm piedalās organizācijas sanāksmēs. Lai varētu pretendēt uz dalību, REIO sastāvā jābūt vienīgi suverēnām valstīm, kas tai nodevušas kompetenci virknē jautājumu, kas ir HCCH pārziņā, tai skaitā pilnvaras pieņemt dalībvalstīm saistošus lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem. Eiropas Kopiena neapstrīdami atbilst šīm prasībām.

·     Iesniedzot pieteikumu, REIO jāiesniedz kompetences deklarācija, kurā norādīti jautājumi, kuros dalībvalstis tai nodevušas kompetenci. Turklāt REIO un tās dalībvalstīm jānodrošina, ka par jebkādām izmaiņām attiecībā uz REIO kompetenci vai tās sastāvu tiek paziņots HCCH. Visbeidzot, HCCH dalībniecēm ir tiesības pieprasīt informāciju, vai REIO vai tās dalībvalstīm ir kompetence attiecībā uz jebkuru konkrētu jautājumu, bet REIO un tās dalībvalstīm jānodrošina, ka, atbildot uz šādu pieprasījumu, tiek sniegta attiecīgā informācija.

·     HCCH lēmumus, cik vien iespējams, pieņems vienojoties. Balsojums tiks pieprasīts tikai atsevišķos gadījumos, kad nebūs iespējams vienoties.

·     Attiecībā uz balsstiesībām, REIO ir tiesības uz tādu balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs dalībvalstu skaitam, kas tai ir deleģējušas kompetenci attiecīgajā jautājumā un kurām ir tiesības balsot un kuras ir reģistrētas šādām sanāksmēm. Tas nozīmē, ka balsošanas brīdī nav nepieciešama faktiska dalībvalstu klātbūtne.

·     REIO neveic iemaksas HCCH gada budžetā papildus tās dalībvalstu iemaksām, bet tai jāsedz papildu administratīvie izdevumi, kas radušies tās dalības rezultātā. Šo summu nosaka HCCH, apspriežoties ar REIO.

·     Eiropas Kopiena ar rakstisku deklarāciju apliecinās HCCH, ka tā apņemas izvērtēt, vai tās interesēs ir pievienoties esošajām Hāgas konvencijām, un, ja tas būs tās interesēs, tā sadarbībā ar HCCH darīs visu, lai novērstu sarežģījumus, ko rada tādas klauzulas neesamība, ar kuru paredzētu REIO pievienošanos šīm konvencijām. Turklāt Kopiena apņemas darīt iespējamu Hāgas konferences Pastāvīgā biroja pārstāvju piedalīšanos Eiropas Komisijas rīkotajās ekspertu sanāksmēs, ja tiek apspriesti uz Hāgas konferenci attiecošies jautājumi.

3. Cita informācija

Grozījumi HCCH Statūtos tika pieņemti 2005.gada 30.jūnijā, un HCCH dalībvalstis tika lūgtas apstiprināt grozījumus 9.mēnešu laikā no to pieņemšanas dienas jeb pēc valsts iekšējo procedūru veikšanas grozījumu apstiprināšanai nosūtīt apstiprināšanas dokumentu līdz 2006.gada 31.martam. Lai grozījumi varētu stāties spēkā, nepieciešami 2/3 HCCH dalībvalstu jeb 44 valstu apstiprinājumi. Kad nepieciešamais skaits apstiprinājumu tiks saņemts, bet ne ātrāk kā 2006.gada 31.martā, HCCH paziņos, ka grozījumi ir tikuši pieņemti. Saskaņā ar grozīto HCCH Statūtu 12.panta otro daļu, Statūtu grozījumi stāsies spēkā 3 mēnešus pēc tam jeb ātrākais 2006.gada 1.jūlijā un formāls lēmums uzņemt Kopienu HCCH tiktu pieņemts 2006. gada jūlija pirmajā nedēļā.

Ņemot vērā to, ka arī Latvijas pārstāvji piedalījās 2005.gada HCCH 20. Diplomātiskajā konferencē un atbalstīja Eiropas Kopienas uzņemšanu HCCH, kā arī to, ka ES jau ir uzsākusi Padomes lēmuma pieņemšanas procedūru, lai 2006.gada jūlija sākumā pievienotos HCCH, Latvija ir ieinteresēta pabeigt iekšējās procedūras un nosūtīt apstiprināšanas dokumentu HCCH grozītajiem Statūtiem līdz 2006.gada 31.martam.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav būtiskas ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav būtiskas ietekmes.

3. Sociālo seku izvērtējums

Sociālo seku nav

4. Ietekme uz vidi

Ietekmes uz vidi nav

5. Cita informācija

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2006

2007

2008

2009

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likumprojekta izpilde notiks “Likuma par Valsts budžetu 2006. gadam” paredzētā finansējuma ietvaros. 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nebūs jāizdod papildu tiesību akti

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu (turpmāk – EK Līgums) Latvija ir nodevusi daļu kompetenču Eiropas Savienībai. Eiropas Kopiena ir kompetenta pieņemt vispārīgus un konkrētus pasākumus, lai veicinātu noteikumu vienādošanu attiecībā uz dažādās jomās piemērojamiem tiesību aktiem tās dalībvalstīs. Attiecībā uz jautājumiem, kas ir HCCH pārziņā, Eiropas Kopiena jo īpaši ir kompetenta saskaņā ar EK Līguma IV sadaļu pieņemt pasākumus ar pārrobežu ietekmi tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs iekšējā tirgus pareizas darbības nodrošināšanai (EK Līguma 61. panta c) punkts un 65. pants). Turklāt Kopienai ir kompetence citās jomās, uz kurām var attiekties Hāgas konferences konvencijas, piemēram, iekšējā tirgus jomā (EK Līguma 95. pants) vai patērētāju aizsardzības jomā (EK Līguma 153. pants). Starptautisko privāttiesību noteikumi atrodami arī citos Kopienas tiesību aktos, jo īpaši patērētāju aizsardzības, apdrošināšanas, finanšu pakalpojumu un intelektuālā īpašuma jomās. Tādējādi Kopienas tiesību akti, ko skar Hāgas Konvencija par piemērojamo likumu dažām tiesībām, kas attiecas uz starpnieku turētiem vērtspapīriem, tika pieņemtas, pamatojoties uz EK Līguma 95. pantu.

 

 

Kopiena var slēgt starptautiskus līgumus visos gadījumos, kad jau izmantota iekšējā kompetence, lai pieņemtu pasākumus kopīgo politiku īstenošanai, kā uzskaitīts iepriekš, vai ja starptautiskais nolīgums ir vajadzīgs, lai sasniegtu kādu no Kopienas mērķiem. Eiropas Kopienas ārējā kompetence ir ekskluzīva tiktāl, ciktāl starptautiskie nolīgumi skar Kopienas iekšējos noteikumus vai maina to darbības jomu. Šādos gadījumos ārējas vienošanās ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām slēdz nevis dalībvalstis, bet gan Kopiena.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiks izpildītas saistības, ko Latvija uzņēmusies, HCCH 2005.gada 20. Diplomātiskajā konferencē kopā ar citām konferences dalībvalstīm vienbalsīgi pieņemot Grozījumus HCCH Statūtos, kas paredz iespēju EK pievienoties HCCH.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 -

4. Atbilstības izvērtējums                                                -

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

-

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Netiek radītas jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiesību akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

-

 

 

Ārlietu ministra vietā

kultūras ministre                                                            H.Demakova

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

N.Penke
E.Dumpe

E. Vijupe 

K.Kaktiņa

 

 

 

17.02.2006 12:44

1654

K.Kaktina

katrina.kaktina@mfa.gov.lv; 7016459

 

 

 

 

AMENDMENTS OF THE STATUTE OF THE HAGUE CONFERENCE, AS ADOPTED BY THE TWENTIETH DIPLOMATIC SESSION ON 30 JUNE 2005

 

Article 2, paragraph 2:

2. Any other State, the participation of which is from a juridical point of view of importance for the work of the Conference, may become a Member. The admission of new Member States shall be decided upon by the Governments of the participating States, upon the proposal of one or more of them, by a majority of the votes cast, within a period of six months from the date on which that proposal is submitted to the Governments.

Following Article 2 insert Article 2A as follows –

1. The Member States of the Conference may, at a meeting concerning general affairs and policy where the majority of Member States is present, by a majority of the votes cast, decide to admit also as a Member any Regional Economic Integration Organisation which has submitted an application for membership to the Secretary General. References to Members under this Statute shall include such Member Organisations, except as otherwise expressly provided. The admission shall become effective upon the acceptance of the Statute by the Regional Economic Integration Organisation concerned.

2. To be eligible to apply for membership of the Conference, a Regional Economic Integration Organisation must be one constituted solely by sovereign States, and to which its Member States have transferred competence over a range of matters within the purview of the Conference, including the authority to make decisions binding on its Member States in respect of those matters.

3. Each Regional Economic Integration Organisation applying for membership shall, at the time of such application, submit a declaration of competence specifying the matters in respect of which competence has been transferred to it by its Member States.

4. Each Member Organisation and its Member States shall ensure that any change regarding the competence of the Member Organisation or in its membership shall be notified to the Secretary General, who shall circulate such information to the other Members of the Conference.

5. Member States of the Member Organisation shall be presumed to retain competence over all matters in respect of which transfers of competence have not been specifically declared or notified.

6. Any Member of the Conference may request the Member Organisation and its Member States to provide information as to whether the Member Organisation has competence in respect of any specific question which is before the Conference. The Member Organisation and its Member States shall ensure that this information is provided on such request.

7. The Member Organisation shall exercise membership rights on an alternative basis with its Member States that are Members of the Conference, in the areas of their respective competences.

8. The Member Organisation may exercise on matters within its competence, in any meetings of the Conference in which it is entitled to participate, a number of votes equal to the number of its Member States which have transferred competence to the Member Organisation in respect of the matter in question, and which are entitled to vote in and have registered for such meetings. Whenever the Member Organisation exercises its right to vote, its Member States shall not exercise theirs, and conversely.

9. “Regional Economic Integration Organisation” means an international organisation that is constituted solely by sovereign States, and to which its Member States have transferred competence over a range of matters, including the authority to make decisions binding on its Member States in respect of those matters.

 

Article 3:

1. The Council on General Affairs and Policy (hereafter “the Council”), composed of all Members, has charge of the operation of the Conference. Meetings of the Council shall, in principle, be held annually.

2. The Council ensures such operation through a Permanent Bureau, the activities of which it directs.

3. The Council shall examine all proposals intended to be placed on the agenda of the Conference. It shall be free to determine the action to be taken on such proposals.

4. The Netherlands Standing Government Committee, instituted by Royal Decree of 20 February 1897 with a view to promoting the codification of private international law, shall, after consultation with the Members of the Conference, determine the date of the Diplomatic Sessions.

5. The Standing Government Committee shall address itself to the Government of the Netherlands for the convocation of the Members. The Chair of the Standing Government Committee presides over the Sessions of the Conference.

6. The Ordinary Sessions of the Conference shall, in principle, be held every four years.

7. If necessary, the Council may, after consultation with the Standing Government Committee, request the Government of the Netherlands to convene the Conference in Extraordinary Session. < /span>

8. The Council may consult the Standing Government Committee on any other matter relevant to the Conference.

 

Article 4:

1. The Permanent Bureau shall have its seat at The Hague. It shall be composed of a Secretary General and four Secretaries who shall be appointed by the Government of the Netherlands upon presentation by the Standing Government Committee.

2. The Secretary General and the Secretaries must possess appropriate legal knowledge and practical experience. In their appointment account shall also be taken of diversity of geographic representation and of legal expertise. 3. The number of Secretaries may be increased after consultation with the Council and in accordance with Article 9.

 

Article 5:

Under the direction of the Council, the Permanent Bureau shall be charged with –

a) the preparation and organisation of the Sessions of the Hague Conference and the meetings of the Council and of any Special Commissions;

b) the work of the Secretariat of the Sessions and meetings envisaged above;

c) all the tasks which are included in the activity of a secretariat.

 

Article 6:

1. With a view to facilitating communication between the Members of the Conference and the Permanent Bureau, the Government of each of the Member States shall designate a national organ and each Member Organisation a contact organ.

2. The Permanent Bureau may correspond with all the organs so designated and with the competent international organisations.

 

Article 7:

1. The Sessions and, in the interval between Sessions, the Council, may set up Special Commissions to prepare draft Conventions or to study all questions of private international law which come within the purpose of the Conference.

2. The Sessions, Council and Special Commissions shall, to the furthest extent possible, operate on the basis of consensus.

Article 8:

1. The budgeted costs of the Conference shall be apportioned among the Member States of the Conference.

2. A Member Organisation shall not be required to contribute in addition to its Member States to the annual budget of the Conference, but shall pay a sum to be determined by the Conference, in consultation with the Member Organisation, to cover additional administrative expenses arising out of its membership.

3. In any case, travelling and living expenses of the delegates to the Council and the Special Commissions shall be payable by the Members represented.

 

Article 9:

1. The budget of the Conference shall be submitted each year to the Council of Diplomatic Representatives of the Member States at The Hague for approval.

2. These Representatives shall also apportion among the Member States the expenses which are charged in that budget to the latter.

3. The Diplomatic Representatives shall meet for such purposes under the chairmanship of the Minister of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands.

 

Article 10:

1. The expenses resulting from the Ordinary and Extraordinary Sessions of the Conference shall be borne by the Government of the Netherlands.

2. In any case, the travelling and living expenses of the delegates shall be payable by the respective Members.

 

Article 12:

1. Amendments to the Statute must be adopted by consensus of the Member States present at a meeting concerning general affairs and policy.

2. Such amendments shall enter into force, for all Members, three months after they are approved by two thirds of the Member States in accordance with their respective internal procedures, but not earlier than nine months from the date of their adoption.

3. The meeting referred to in paragraph 1 may change by consensus the periods of time referred to in paragraph 2.

 

Article 13:

To provide for their execution, the provisions of the present Statute will be complemented by Regulations. The Regulations shall be established by the Permanent Bureau and submitted to a Diplomatic Session, the Council of Diplomatic Representatives or the Council on General Affairs and Policy for approval.

 

Article 14, paragraph 3:

3. The Netherlands Government shall, in the case of the admission of a new Member, inform all Members of the declaration of acceptance of that new Member.

 

Article 15, paragraph 2:

2. Notice of the denunciation shall be given to the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands at least six months before the expiration of the budgetary year of the Conference, and shall become effective at the expiration of the said year, but only with respect to the Member which has given notice thereof.

 

 

Following Article 15, add:

The English and French texts of this Statute, as amended on …….. 200., are equally authentic.

 

 

 

Ārlietu ministra vietā kultūras ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

H.Demakova
N.Penke
E.Dumpe

E. Vijupe 

K.Kaktiņa

 

 

 

 

17.02.2006 12:39

1551

K.Kaktiņa

katrina.kaktina@mfa.gov.lv; 7016459

 

 


HĀGAS STARPTAUTISKO PRIVĀTTIESĪBU KONFERENCES STATŪTU GROZĪJUMI, PIEŅEMTI 2005.GADA 30.JŪNIJĀ 20. DIPLOMĀTISKAJĀ SESIJĀ

 

2. panta otrā daļa:

Jebkura cita valsts, kuras piedalīšanās no juridiskā viedokļa ir svarīga Konferences darbam, var kļūt par dalībnieci. Par jaunu dalībvalstu uzņemšanu lemj piedalošos valstu valdības ar nodoto balsu vairākumu, balstoties uz priekšlikumu, ko iesniegusi viena vai vairākas no tām, sešu mēnešu laikā no dienas, kad priekšlikums iesniegts valdībām.

Pēc 2.panta ievietot 2A pantu sekojošā redakcijā:

1.        Dalībvalstis sanāksmē par vispārīgām lietām un politiku, kurā piedalās dalībvalstu vairākums, ar nodoto balsu vairākumu var nolemt uzņemt kā dalībnieci arī jebkuru reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ģenerālsekretāram ir iesniegusi pieteikumu dalībai. Norādes uz dalībniecēm šajos statūtos ietver arī dalīborganizācijas, ja vien nav skaidri noteikts citādi. Uzņemšana stājas spēkā brīdī, kad attiecīgā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija pieņem šos statūtus.

2.        Pieteikumu dalībai Konferencē var iesniegt tikai tāda reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuras sastāvā ir vienīgi suverēnas valstis un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci virknē jautājumu, kas ir Konferences pārziņā, ieskaitot pilnvaras pieņemt tās dalībvalstīm saistošus lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem.

3.        Ikviena reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kas iesniedz pieteikumu dalībai, iesniedzot šādu pieteikumu, iesniedz kompetences deklarāciju, norādot jautājumus, kuros tās dalībvalstis ir tai nodevušas kompetenci.

4.        Ikviena dalīborganizācija un tās dalībvalstis nodrošina, ka par jebkādām izmaiņām attiecībā uz dalīborganizācijas kompetenci vai tās sastāvu paziņo ģenerālsekretāram, kas šo informāciju izplata pārējām Konferences dalībniecēm.

5.        Uzskata, ka dalīborganizācijas dalībvalstis saglabā kompetenci visos jautājumos, attiecībā uz kuriem kompetences nodošana nav īpaši deklarēta vai paziņota.

6.        Jebkura Konferences dalībniece var lūgt dalīborganizācijai un tās dalībvalstīm sniegt informāciju par to, vai dalīborganizācijai ir kompetence attiecībā uz jebkuru konkrētu jautājumu, kas tiek izskatīts Konferencē. Dalīborganizācija un tās dalībvalstis nodrošina, ka pēc šāda lūguma tiek sniegta attiecīgā informācija.

7.        Dalīborganizācija dalības tiesības īsteno alternatīvi ar savām dalībvalstīm, kas ir Konferences dalībnieces, to attiecīgās kompetences jomās.

8.        Dalīborganizācija tās kompetences jautājumos jebkurā Konferences sanāksmē, kurā tai ir tiesības piedalīties, var izmantot tādu balsu skaitu, kas līdzvērtīgs tās dalībvalstu skaitam, kuras dalīborganizācijai nodevušas kompetenci attiecīgajā jautājumā un kuras ir tiesīgas balsot un ir reģistrējušās šādām sanāksmēm. Ja balsstiesības izmanto dalīborganizācija, tās dalībvalstis savas balsstiesības neizmanto un otrādi.

9.        „Reģionāla ekonomiskās sadarbības organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir tikai suverēnas valstis un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci virknē jautājumu, ieskaitot pilnvaras pieņemt tās dalībvalstīm saistošus lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem.

3. pants:

1.        Vispārīgo lietu un politikas padome (tālāk tekstā – „Padome”), kas sastāv no visām dalībniecēm, ir atbildīga par Konferences darbību. Padomes sanāksmes principā notiek ik gadus.

2.        Padome šādu darbību nodrošina ar Pastāvīgā biroja palīdzību, kura darbību tā vada.

3.        Padome izskata visus priekšlikumus, kurus paredzēts iekļaut Konferences darba kārtībā. Tai ir tiesības izlemt par turpmāko rīcību šāda priekšlikuma sakarā.

4.        Nīderlandes Pastāvīgā valdības komiteja, kas izveidota ar 1897. gada 20. februāra Karalisko dekrētu nolūkā veicināt starptautisko privāttiesību kodifikāciju, pēc apspriešanās ar Konferences dalībniecēm nosaka diplomātisko sesiju datumu.

5.         Lai sasauktu dalībnieces, Pastāvīgā valdības komiteja vēršas pie Nīderlandes valdības. Konferences sesijas vada Pastāvīgās valdības komitejas priekšsēdētājs.

6.          Konferences kārtējās sesijas principā notiek reizi četros gados.

7.         Ja nepieciešams, Padome pēc apspriešanās ar Pastāvīgo valdības komiteju var lūgt Nīderlandes valdībai sasaukt Konferenci uz ārkārtas sesiju.

8.        Padome var apspriesties ar Pastāvīgo valdības komiteju par jebkuru citu uz Konferenci attiecīgu jautājumu.

4. pants:

1.        Pastāvīgais birojs atrodas Hāgā. Tas sastāv no ģenerālsekretāra un četriem sekretāriem, kurus ieceļ Nīderlandes valdība, saņemot Pastāvīgās valdības komitejas iesniegumu.

2.        Ģenerālsekretāram un sekretāriem ir jābūt ar atbilstošām juridiskām zināšanām un praktisku pieredzi. Tos ieceļot, ņem vērā arī ģeogrāfiskās pārstāvētības un speciālo juridisko zināšanu dažādību.

3.        Sekretāru skaitu var palielināt pēc apspriešanās ar Padomi un saskaņā ar 9. pantu.

5. pants:

Pēc Padomes rīkojuma Pastāvīgais birojs atbild par:

(a)              Hāgas konferences sesiju un Padomes un visu īpašo komisiju sanāksmju sagatavošanu un organizēšanu;

(b)             sesiju un iepriekš paredzēto sanāksmju sekretariāta darbu;

(c)             visiem uzdevumiem, kas ir iekļauti sekretariāta darbības jomā.

6. pants:

1.         Lai veicinātu sazināšanos starp Konferences dalībniecēm un Pastāvīgo biroju, katras dalībvalsts valdība norīko valsts institūciju, bet katra dalīborganizācija kontaktinstitūciju.

2.        Pastāvīgais birojs var sazināties ar visām šādi norīkotām institūcijām un ar kompetentām starptautiskajām organizācijām.

7. pants:

1.        Sesijas, bet sesiju starplaikos Padome, var izveidot īpašas komisijas, lai sagatavotu konvenciju projektus vai lai pētītu visus starptautisko privāttiesību jautājumus, kuri ietilpst Konferences darbības jomā.

2.        Sesijas, Padome un īpašās komisijas, cik vien iespējams, darbojas uz vienošanās pamata.

8. pants:

1.        Konferences paredzētās izmaksas sadala starp Konferences dalībvalstīm.

2.        Dalīborganizācijai netiek prasīts veikt iemaksas Konferences gada budžetā papildus tās dalībvalstu iemaksām, bet tā maksā summu, kuru nosaka Konference, apspriežoties ar dalīborganizāciju, lai segtu papildu administratīvās izmaksas, kas rodas saistībā ar tās dalību.

3.        Jebkurā gadījumā Padomes un īpašo komisiju delegātu ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz pārstāvētās dalībnieces.

9. pants:

1.        Konferences budžets katru gadu tiek iesniegts apstiprināšanai Diplomātisko pārstāvju padomei Hāgā.

2.         Šie pārstāvji arī sadala starp dalībvalstīm izmaksas, kas tām sedzamas saskaņā ar šo budžetu.

3.         Šajā nolūkā diplomātiskie pārstāvji tiekas Nīderlandes Karalistes ārlietu ministra vadībā.

10. pants:

1.        Izdevumus, kas rodas Konferences kārtējo un ārkārtas sesiju rezultātā, sedz Nīderlandes valdība.

2.        Jebkurā gadījumā delegātu ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz attiecīgās dalībnieces.

12. pants:

1.        Grozījumi šajos statūtos jāpieņem, vienojoties dalībvalstīm, kas piedalās sanāksmē par vispārīgām lietām un politiku.

2.         Šādi grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām dalībniecēm trīs mēnešus pēc tam, kad tos apstiprinājušas divas trešdaļas dalībvalstu saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām, bet ne agrāk kā deviņus mēnešus kopš to pieņemšanas dienas.

3.        1. punktā minētajā sanāksmē vienojoties var mainīt 2. punktā minētos laika periodus.

13. pants:

Lai nodrošinātu to izpildi, šo Statūtu noteikumi tiks papildināti ar Nolikumu. Nolikumu izstrādā Pastāvīgais birojs un iesniedz apstiprināšanai diplomātiskajai sesijai, Diplomātisko pārstāvju padomei vai Vispārīgo lietu un politikas padomei.

14. panta trešā daļa:

Ja tiek uzņemta jauna dalībniece, Nīderlandes valdība paziņo visām dalībniecēm šīs jaunās dalībnieces pieņemšanas paziņojumu.

15. panta otrā daļa:

Denonsēšanas paziņojumu iesniedz Nīderlandes karalistes Ārlietu ministrijai vismaz sešus mēnešus pirms Konferences budžeta gada beigām un tas stājas spēkā minētā gada beigās, bet tikai attiecībā uz dalībnieci, kas par to ir paziņojusi.

 

Pēc 15.panta ievietot sekojošu tekstu:

Šo statūtu teksti angļu un franču valodās, kuros grozījumi izdarīti…….. 200.., ir vienlīdz autentiski.

 

 

 

Ārlietu ministra vietā kultūras ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

H.Demakova
N.Penke
E.Dumpe

E. Vijupe

K.Kaktiņa

 

17.02.2006 12:41

1037

K.Kaktiņa

katrina.kaktina@mfa.gov.lv; 7016459