Likums

Latvijas Republikas

8.Saeimas Prezidijam

2006.gada ________________________Nr.

Rīgā

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts (uz 2 lp.).

2. Anotācija (uz 3 lp.).

8. Saeimas deputāti:

____________________________________

Likumprojekts

Par Otrā pasaules kara antihitleriskās

koalīcijas cīnītāju statusu

1.pants. Šā likuma mērķis ir atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas un cilvēces labā, kas cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku un okupācijas režīmu Otrā pasaules kara laikā.

2.pants. Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kas laika posmā no 1939.gada 1.septembra līdz 1945.gada 2.septembrim:

1) karoja antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās;

2) karoja partizānu vienībās vai piedalījās pagrīdes pretošanās cīņā pret nacistiskās Vācijas okupācijas režīma militārajiem formējumiem un administrāciju;

3) veicināja bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu, sniedzot antihitleriskās koalīcijas kareivjiem, partizāniem vai pagrīdes pretošanās cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību;

4) glāba cilvēkus, kurus vajāja nacistiskās Vācijas okupācijas vara.

3.pants. Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem nevar atzīt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, ja tās nav reabilitētas.

4.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu piešķir vietējā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja persona var pamatot savu lūgumu ar šādiem dokumentiem:

1) Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par šā likuma 2. pantā minēto darbību Otrā pasaules kara laikā;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību Otrā pasaules kara laikā, gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti;

3) PSRS izsniegto Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecību;

4) citu valstu izsniegto dokumentu par piedalīšanos Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas pusē vai antinacistu pretošanās kustībā.

5.pants. Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai izveidojama komisija, kurā iekļaujami Otrā pasaules kara dalībnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

6.pants. Pašvaldības lēmumu par atteikumu piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu var pārsūdzēt tiesā.

7.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem tiek izsniegta apliecība.

8.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem ir visas tiesības, kuras normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām.

9.pants. Pašvaldība ir tiesīga lemt par sociālo garantiju noteikšanu Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

10.pants. Šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod noteikumus, nosakot politiski represēto personu apliecību uzskaiti, izsniegšanas un izmantošanas kārtību, kā arī politiski represēto personu uzskaites kārtību pašvaldībās un valsts mērogā.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī.

8.Saeimas deputāti:

____________________________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Par Otrā pasaules kara antihitleriskās

koalīcijas cīnītāju statusu”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz cilvēkiem, kuri upurēja savu veselību un dzīvību, cīnoties pret nacismu Otrā pasaules kara laikā Latvijas Republikā, nav paredzēts oficiāls statuss. Šo cilvēku skaits Latvija ir aptuveni 10000, un ar katru gadu viņu skaits samazinās. Latvija šo cilvēku nopelni cilvēces labā nav pagodināti ar valsts atzinumu. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statuss nostiprināts normatīvajos aktos Lietuvā, Polijā, kā arī vairākās ES dalībvalstīs (Dānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts paredz piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem oficiālo statusu un attiecīgas sociālas garantijas.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts veicinās izlīguma panākšanu starp bijušajiem karavīriem, kas piedalījās Otrajā pasaules karā.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

103,3

279

248

217

3. Finansiālā ietekme

-103,3

-279

-248

-217

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Valsts budžetā 2006.gadam transporta kompensācijām politiski represētajiem ir paredzēta dotācija LVL 1 152 910 apmērā. Tas nozīmē, ka viena politiski represētā transporta izdevumiem no valsts budžeta gadā vidēji tiek piešķirts LVL 31. Līdz ar to normatīvā akta īstenošanai būs nepieciešams paredzēt papildus līdzekļus LVL 310 000 apmērā gadā. Sakarā ar mirstību var paredzēt, ka šī summa ik gadu samazināsies par aptuveni LVL 31 000.

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, nosakot politiski represēto personu apliecību uzskaiti, izsniegšanas un izmantošanas kārtību, kā arī politiski represēto personu uzskaites kārtību pašvaldībās un valsts mērogā.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts atbilst 1994.gada 30.aprīļa Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 14. pantam.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas konsultācijas ar Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociāciju (LAKCA)

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

LAKCA atbalsta normatīvā akta projektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija