Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu"

Izdarīt likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 2.pantu.

2. Izteikt 3. un 4.pantu šādā redakcijā:

"3. Institūcija, kura apmaksājusi cietušā stacionāro vai ambulatorisko ārstēšanu vai kura cietušajam sniegusi medicīnisko palīdzību par saviem līdzekļiem, izlietotos līdzekļus no šā likuma 1.pantā minētās personas vai organizācijas piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Stacionārai un ambulatoriskai ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanas apmēru nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību."

Veselības ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “ Grozījumi likumā „Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums		Likuma „Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu” 2.pantā ir noteikts, ka līdzekļus, kas izlietoti tīšu noziedzīgu darbību rezultātā cietušo stacionārai un ambulatoriskai ārstēšanai, piedzen tiesa, taisot spriedumu krimināllietā, bet 3.pantā – ka, ja prasību par stacionārai un ambulatoriskai ārstēšanai izlietoto līdzekļu piedziņu izskata pēc tiesvedības pabeigšanas krimināllietā vai krimināllietas izbeigšanas likumā paredzētajos gadījumos, kā arī ja kaitējums cietušā veselībai nodarīts organizācijas vainas dēļ, šo līdzekļu piedziņa notiek civilprocesa kārtībā. Kriminālprocesa likums, atšķirībā no Kriminālprocesa kodeksa neparedz krimināllietas ietvaros skatīt trešās personas civilprasību pret apsūdzēto par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un ārstēšanai izlietoto līdzekļu piedziņu. Tādējādi arī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra krimināllietas ietvaros nevar prasīt no valsts budžeta taisīto izdevumu cietušā ārstēšanai atlīdzināšanu no apsūdzētā. Likuma „Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu” 4.pantā ir noteikts, ka stacionārai un ambulatoriskai ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanas apmēru nosaka atbilstoši faktiski izlietoto līdzekļu summai Latvijas Republikas Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa likuma (APL) 15.panta pirmā daļa nosaka, ka iestāde administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, bet APL 1.panta piektā daļa nosaka, ka ārējie normatīvie akti ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.pants nosaka, ka, ja likums paredz pārvaldes iestādei kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, juridiskā spēka hierarhijā (APL 15.panta otrā daļa) šādi normatīvie akti ir nākamie pēc Ministru kabineta noteikumiem un zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī. Veselības ministrija augstāk minēto kārtību var noteikt ar rīkojumu, kas nav uzskatāms par ārējo normatīvo aktu un tādējādi arī indivīdam nav saistošs. Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos Nr.1036 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” ir noteikta katra no valsts budžeta apmaksājamā veselības aprūpes pakalpojuma vērtība, un no tā, savukārt, arī izriet stacionārai un ambulatoriskai ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanas apmērs.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Tā kā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra krimināllietas ietvaros vairs nevar prasīt no valsts budžeta taisīto izdevumu cietušā ārstēšanai atlīdzināšanu no apsūdzētā, likuma 2.pants ir svītrojams, bet 3.pants izsakāms jaunā redakcijā, nosakot, ka institūcija, kura apmaksājusi cietušā stacionāro vai ambulatorisko ārstēšanu vai kura cietušajam sniegusi medicīnisko palīdzību par saviem līdzekļiem, izlietotos līdzekļus no vainīgās personas un organizācijas piedzen Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Tā kā Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos Nr.1036 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” jau ir noteikta katra no valsts budžeta apmaksājamā veselības aprūpes pakalpojuma vērtība, un no tā, savukārt, arī izriet stacionārai un ambulatoriskai ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanas apmērs, kā arī Veselības ministrijas izdoti rīkojumi indivīdiem nav saistoši, likuma „Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu” 4.pantu ir jāizsaka jaunā redakcijā, nosakot, ka stacionārai un ambulatoriskai ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanas apmēru nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanas kārtību.
3. Cita informācija		---------------
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			--------------
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6.Cita informācija	---------			------------	-------------
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Normatīvie akti papildus nav jāizdod.
2. Cita informācija			-------------------
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvais akts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvais akts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvais akts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Normatīvais akts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Normatīvais akts šo jomu neskar.	Normatīvais akts šo jomu neskar.			Normatīvais akts šo jomu neskar.	Normatīvais akts šo jomu neskar.
5. Cita informācija				-----------------
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Likumprojektā nav iekļauts nevalstisko organizāciju viedoklis.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija			------------------
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama, visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
4.Cita informācija			--------------------

Veselības ministrs G.Bērziņš

Veselības ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
G.Bērziņš	U.Līkops	A.Vembre	M.Briede	E.Strautiņš

05.12.2005. 9:37

1114

E.Strautiņš, 7876063

Edgars_Strautiņš@vm.gov.lv