Aizsardzības un iekšlietu komisija

2006. gada ____ maijā

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

         

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 2.maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (reģ.nr.1612) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (reģ.nr.1612) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.                   

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Militārā dienesta likumā

(reģ.nr. 1612)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(10)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) . . .

4) profesionālais dienests — militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju;

5) karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe (turpmāk arī — dienesta pakāpe);

6) . . .

 

 

 

1

 

 

 

 

2

 

 

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 2.panta 4.punktu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai nepilsonis”.

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 2.panta 5.punktu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai nepilsonis”.

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

5.pants. Karavīra statuss

(1) Latvijas pilsonis karavīra statusu iegūst, sākdams pildīt aktīvo dienestu, un to zaudē, beigdams pildīt aktīvo dienestu.

(2) . . .

 

3

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 5.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai nepilsonis”.

Noraidīt

 

16.pants. Komplektēšanas pamatprincipi

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

1) iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

3) iestājušies militārajās izglītības iestādēs;

4) pieņemti darbā par militārajiem darbiniekiem;

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

(2) Militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni, kas:

1) ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu;

2) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;

3) neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

4) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

(3) . . .

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 16.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “un nepilsoņiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 16.panta otro daļu pēc vārda “pilsoni” ar vārdiem “vai nepilsoni”.

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

18.pants. Kadetu un klausītāju komplektēšana militārajās izglītības iestādēs

(1) Militārajās izglītības iestādēs uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību.

(2) . . .

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 18.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņus” ar vārdiem “un nepilsoņus”.

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

19.pants. Pieņemšana profesionālajā dienestā

(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 19 gadiem.

(2) . . .

 

 

7

 

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 19.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņus” ar vārdiem “un nepilsoņus”.

 

Noraidīt

 

22.pants. Karavīru amatu saraksti

(1) . . .

(2) Pārējo virsnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina aizsardzības ministrs.

(3) . . .

1. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā: 

"(2) Pārējo virsnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā."

 

 

 

1. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā: 

"(2) Pārējo virsnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā."

32.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam rezerves karavīram saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma;

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc spēku veida vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim tieši pakļautās vienības komandiera (priekšnieka) ieteikuma;

3) pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš ir saņēmis pozitīvu atestācijas novērtējumu un atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.1 pantā paredzētos gadījumus.

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram piešķir:

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas nopelniem — izcilu varonību un drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē neatkarīgi no izdienas laika esošajā dienesta pakāpē — kā apbalvojumu;

3) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);

4) uz valsts drošības iestādi pārvietotam karavīram — pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.

(6) Ja karavīrs ieņem amatu, kuram paredzēta augstāka dienesta pakāpe par karavīra esošo dienesta pakāpi, un ja viņš divas reizes pēc kārtas šajā amatā ir atestēts ar novērtējumu “teicami”, viņam var piešķirt kārtējo dienesta pakāpi pirms noteiktā izdienas laika.

 

 

 

 

 

2. Papildināt 32.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: 

"(21) Pirms šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto dienesta pakāpju piešķiršanas karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām izvērtē Augstākā atestācijas komisija."

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 32.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: 

"(21) Pirms šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto dienesta pakāpju piešķiršanas karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām izvērtē Augstākā atestācijas komisija."

36.pants. Atvaļinājumu veidi

(1) Profesionālā dienesta karavīram piešķir šādus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

4) atvaļinājumu bērna kopšanai.

(2) Karavīram atvaļinājumu piešķir vienības komandieris (priekšnieks).

(3) Ja ir izsludināts karastāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija, šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā minētajos atvaļinājumos esošajiem karavīriem nekavējoties jāatgriežas savā vienībā.

 

 

 

3.  36.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 

"5) atvaļinājumu bērna tēvam.";

 

 

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus "un 4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "4. un 5.punktā".

 

 

 

 

 

 

3.  36.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 

"5) atvaļinājumu bērna tēvam.";

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli "un 4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "4. un 5.punktā".

 

4. Papildināt likumu ar 39.1 pantu šādā redakcijā:

 "39.1 pants. Atvaļinājums bērna tēvam

Bērna tēvam pēc viņa vēlēšanās piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Paternitātes pabalstu karavīram piešķir darba tiesisko attiecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un par šo laiku izmaksā karavīra uzturdevas kompensāciju."

 

 

 

4. Papildināt likumu ar 39.1 pantu šādā redakcijā:

 "39.1 pants. Atvaļinājums bērna tēvam

Bērna tēvam pēc viņa vēlēšanās piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Paternitātes pabalstu karavīram piešķir darba tiesisko attiecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un par šo laiku izmaksā karavīra uzturdevas kompensāciju."

43.pants. Profesionālā dienesta līguma izbeigšana pirms termiņa

(1) . . .

(2) Profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja:

1) karavīrs zaudējis Latvijas pilsonību;

2) . . .

(3) . . .

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 43.panta otrās daļas 1.punktu ar vārdiem “vai Latvijas nepilsoņa statusu”.

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

51.pants. Karavīru veselības aprūpe

(1) . . .

(2) Profesionālā dienesta karavīrs saņem slimības pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja saņemtā slimības pabalsta apmērs ir mazāks par karavīra algu, viņam no dienesta atalgojuma fonda līdzekļiem kompensē šo starpību. Profesionālā dienesta karavīrs par pirmajām četrpadsmit dienesta nespējas dienām saņem slimības naudu karavīra algas apmērā.

(3) . . .

 

 

 

 

 

5. Papildināt 51.panta otrās daļas trešo teikumu aiz vārdiem "karavīra algas apmērā" ar vārdiem "proporcionāli dienesta nespējas laikam".

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt 51.panta otrās daļas trešo teikumu pēc vārdiem "karavīra algas apmērā" ar vārdiem "proporcionāli dienesta nespējas laikam".

53.pants. Sociālās garantijas un citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

(1) Profesionālā dienesta karavīrs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā. Ja karavīru atvaļina no dienesta maksimālā vecuma vai veselības stāvokļa dēļ (invaliditāte vai slimība iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas dēļ un viņam nepiedāvā citu amatu, karavīram izmaksā minētā pabalsta daļu proporcionāli nodienētajam laikam.

(3) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā pabalstu mēneša dienesta atalgojuma apmērā vecāka, laulātā, bērna vai apgādājamā nāves gadījumā. Bērnam piedzimstot, karavīrs saņem pabalstu 250 latu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir karavīri, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.

(4) Zaudējumi, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja, profesionālā dienesta karavīram dienesta interesēs mainot dzīvesvietu, viņa laulātais līdz ar pārcelšanos ir zaudējis darbu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un karavīra dislokācijas vietas apvidū nav iespējams atrast citu darbu, karavīram izmaksā ikmēneša kompensāciju 10 procentu apmērā no mēnešalgas. Par jebkurām pārmaiņām, kas skar karavīra tiesības saņemt ikmēneša kompensāciju, karavīram nekavējoties jāpaziņo vienības komandierim.

(6) Ja karavīra pieņemšana profesionālajā dienestā, kā arī karavīra pārvietošana dienesta interesēs ir saistīta ar viņa dzīvesvietas maiņu, pēc pārcelšanās dienesta vietā viņam izmaksā vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un 0,5 algu apmērā par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu.

(7) Karavīru, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus vai ar militāro dienestu saistītu iemeslu dēļ, apbedī par valsts līdzekļiem, un viņam tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja, minēto karavīru apbedījot, uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, Aizsardzības ministrija sedz to pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kura atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai.

(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas.

(9) Virsnieks, uzsākot profesionālo militāro dienestu pēc komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa vai virsnieka speciālista pamatkursa apgūšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, saņem vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecu gadu ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.

Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā.

(10) Likumā paredzētās ar militāro dienestu saistītās sociālās garantijas un citas garantijas karavīram nodrošina no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(11) Ja tiesības uz šā panta otrajā daļā minēto pabalstu karavīram rodas laikā, kad viņš piedalās starptautiskajā operācijā, pabalstu izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautiskās operācijas veikšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Izteikt 53.panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Ja abi bērna vecāki ir karavīri vai ja otram bērna vecākam sakarā ar atrašanos valsts dienestā arī ir tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, pabalstu piešķir vienam no viņiem.”

 

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

Papildināt 53.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības ārpus kārtas iekārtot savus bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 53.pantā:

izteikt trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Ja abi bērna vecāki ir karavīri vai otram bērna vecākam sakarā ar atrašanos valsts dienestā arī ir tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, pabalstu piešķir vienam no viņiem.”;

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības ārpus kārtas iekārtot savus bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs.”

 

55.pants. Tiesības uz dzīvojamo telpu

(1) . . .

(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Priekšrocības dienesta dzīvojamās telpas piešķiršanā ir karavīram, kas dienesta interesēs pārcelts (rotācijas kārtībā) dienestā un ieņem amatu komandējošajā sastāvā. Par piešķirto dienesta dzīvojamo telpu profesionālā dienesta karavīrs īres maksu nemaksā. Karavīrs maksā par izlietoto elektroenerģiju, siltumenerģiju un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem.

(4) Profesionālā dienesta karavīram, kas dienesta vietā nav nodrošināts ar dienesta dzīvojamo telpu, var izmaksāt kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) . . .

 

6. Izteikt 55.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: 

"(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu.

(4) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

 

 

 

 

7. Izteikt 55.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: 

"(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu.

(4) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

59.pants. Atvaļināto karavīru sociālās garantijas

(1) . . .

(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība).

(3) . . .

7. Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā: 

"(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), kā arī tad, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu un viņam ir piešķirta izdienas pensija."

 

 

 

8. Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā: 

"(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), kā arī tad, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu un viņam ir piešķirta izdienas pensija."