Likumprojekts

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārējo virsnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā."

2. Papildināt 32.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Pirms šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto dienesta pakāpju piešķiršanas karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām izvērtē Augstākā atestācijas komisija."

3.  36.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) atvaļinājumu bērna tēvam.";

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus "un 4.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "4. un 5.punktā".

4. Papildināt likumu ar 39.¹ pantu šādā redakcijā:

"39.¹ pants. Atvaļinājums bērna tēvam

Bērna tēvam pēc viņa vēlēšanās piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Paternitātes pabalstu karavīram piešķir darba tiesisko attiecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un par šo laiku izmaksā karavīra uzturdevas kompensāciju."

5. Papildināt 51.panta otrās daļas trešo teikumu aiz vārdiem "karavīra algas apmērā" ar vārdiem "proporcionāli dienesta nespējas laikam".

6. Izteikt 55.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu.

(4) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."

7. Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), kā arī tad, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu un viņam ir piešķirta izdienas pensija."

Aizsardzības ministra vietā –

tieslietu ministre

S.Āboltiņa

LIKUMPROJEKTA

„Grozījumi Militārā dienesta likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likuma 3.panta piekto daļu, NBS sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc NBS komandiera priekšlikuma. Savukārt Militārā dienesta likuma (MDL) 22.panta otrā daļa nosaka, ka vienību štatus apstiprina aizsardzības ministrs. NBS strauji attīstās un, lai izpildītu NATO noteiktās prasības un uzdevumus, notiek izmaiņas to struktūrā un štatos. NATO bruņoto spēku vienību štatu apstiprināšana ir bruņoto spēku vadības kompetencē. Lai ieviestu līdzīgu praksi arī mūsu valstī un atvieglotu Aizsardzības ministrijas vadības darbību, nodrošinot efektīvāku NBS vienību štatu apstiprināšanu, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā un noteikt, ka vienību štatus apstiprina NBS komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. MDL 32.pants paredz nosacījumus un kārtību, kādā karavīriem tiek piešķirtas dienesta pakāpes. Saskaņā ar MDL 32.panta otrās daļas 1.punktu virsniekiem dienesta pakāpes piešķir Valsts prezidente pēc aizsardzības ministra ieteikuma. Šobrīd likums neparedz kārtību, kādā aizsardzības ministra ieteikums būtu pamatojams. Ņemot vērā NATO valstīs izmantoto praksi, ka dienesta pakāpju piešķiršanu virsniekiem izvērtē koleģiāla institūcija, arī Latvijā nepieciešams ieviest līdzīgu praksi. Likumprojekts paredz, ka atbildīgā institūcija, kas izvērtēs karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām, lai sagatavotu aizsardzības ministra ieteikumu Valsts prezidentam dienesta pakāpes piešķiršanai virsniekiem, būs Augstākā atestācijas komisija (AAK). Saskaņā ar MDL 23.panta ceturto daļu, AAK ir aizsardzības ministra izveidota komisija, kas šobrīd saskaņā ar likuma noteiktajām prasībām izvērtē virsnieku amata kandidatūru atbilstību iecelšanai noteiktos amatos. Paplašinot AAK kompetenci, attiecīgi tiks precizēts iekšējais normatīvais akts, kas paredz AAK darbību un kompetenci. Ieviešot šādu procedūru, būs iespējams pieņemt pārskatāmus lēmumus un sakārtot virsnieku plānošanas sistēmu un tās kontroli. Pašreiz MDL nav paredzēts bērna tēvam piešķirt atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, bet Darba likumā šādas tiesības bērna tēvam ir noteiktas. Lai nodrošinātu minētā atvaļinājuma piešķiršanu arī bērna tēvam – karavīram, nepieciešams paredzēt MDL arī šādu atvaļinājuma veidu. 2005.gada 18.maijā Ministru kabinets ir akceptējis Rīcības plānu pārejai uz profesionālu militāro dienestu, atbilstoši kuram ar 2007.gada 1.janvāri tiek plānots pāriet uz profesionālu militāro dienestu. Pārejot uz profesionāli sagatavotiem bruņotajiem spēkiem, tiek pārskatīta Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku politika militārā personālsastāva sociālo garantiju jomā. Lai panāktu sociālo taisnīgumu un nediferencētu profesionālā dienesta karavīrus pēc viņu ieņemamā amata, likumprojektā ir paredzēts izslēgt vienu no dienesta dzīvojamās telpas piešķiršanas jautājuma izskatīšanas prioritātes kritērijiem – amata ieņemšana komandējošajā sastāvā. Ar 2005.gada 18.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.321 atbalstītajā Rīcības plānā pārejai uz profesionālu militāro dienestu ir paredzēts ar 2006.gada 1.janvāri maksāt visiem karavīriem dzīvojamās telpas īres kompensāciju. Ņemot vērā minēto un, lai radītu vienlīdzīgus apstākļus visiem karavīriem, likumprojektā ir paredzēts atteikties no karavīru atbrīvošanas no īres maksas par dienesta dzīvojamo telpu īri, vienlaicīgi nosakot, ka visi karavīri, neatkarīgi no īrējamās telpas statusa saņems kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Ņemot vērā Aizsardzības ministrijai piešķiramo līdzekļu apjomu kārtējam gadam, karavīriem tiek plānots izmaksāt ikmēneša kompensāciju Ls 65 apmērā. Lai nodrošinātu bruņoto spēku personālsastāva stabilitāti un motivētu karavīrus pildīt militāro dienestu līdz maksimālā vecuma sasniegšanai, ir nepieciešams arī paaugstināt sociālo garantiju līmeni pēc karavīra atvaļināšanas no bruņotajiem spēkiem.
2. Likumprojekta būtība	Projekts paredz, ka pirms virsnieku dienesta pakāpju piešķiršanas karavīru atbilstību likumā noteiktajām prasībām izvērtē Augstākā atestācijas komisija. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka turpmāk NBS vienību štatu sarakstus apstiprinās NBS komandieris. Likumprojekts paredz Darba likumā nodrošināto iespēju arī bērna tēvam (karavīram) izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī paredz maksāt visiem profesionālā militārā dienesta karavīriem kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšana. Projekts valsts aizsardzībai atvēlētā budžeta ietvaros ļaus sniegt materiālo atbalstu rotācijas procesam. Vienlaicīgi tiks panākts sociālais taisnīgums, piešķirot visiem atvaļinātajiem karavīriem, kas saņem izdienas pensiju tiesības saņemt medicīnisko aprūpi.
II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Jūtama ietekme netiek prognozēta.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Paredzot iespēju arī bērna tēvam (karavīram) izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem attiecībā uz iespēju izmantot tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Tiks panākts sociālais taisnīgums un vienlīdzības principa ievērošana, izslēdzot nosacījumu, ka dienesta dzīvojamo telpu saņemšanā prioritāte ir karavīriem, kas ieņem amatu komandējošajā sastāvā. Tiks ieviesti arī vienlīdzīgi nosacījumi un priekšnoteikumi kompensācijas dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Visiem atvaļinātajiem karavīriem, kas saņem izdienas pensijas tagad būs arī tiesības saņemt medicīnisko aprūpi.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi	*)

	2006.	2007.	2008.		2009.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	4164,4	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	4164,4	281,8	78,0	78,0
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.	-281,8	-78,0	-78,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Izmaksājot dzīvojamās telpas īres kompensāciju visiem profesionālā dienesta karavīriem, nepieciešams šāds finansējums: 2006.gadā – 5339 profesionālā dienesta karavīri x Ls 65 x 12 mēneši = Ls 4164420 2007.gadā – 5700 profesionālā dienesta karavīri x Ls 65 x 12 mēneši = Ls 4446000 2008.gadā – 5800 profesionālā dienesta karavīri x Ls 65 x 12 mēneši = Ls 4524000 2009.gadā – 5900 profesionālā dienesta karavīri X Ls 65 X 12 mēneši = Ls 4602000 Paredzot tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi arī karavīriem, kas atvaļināti no dienesta sakarā ar aktīvam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, pieņemot, ka vidēji vienam atvaļinātajam karavīram gadā tiek izlietoti 12 lati un ka gadā vidēji atvaļinās 20 karavīri, prognozējami šādi izdevumi: 2007.gadā - 20 karavīri x Ls 12 = Ls 240,- = 0.24 tkst. Ls 2008.gadā - 20 karavīri x Ls 12 = Ls 240,- = 0,24 tkst. Ls 2009.gadā - 20 karavīri x Ls12 = Ls 240,- = 0,24 tkst. Ls
6.Cita informācija	Likumprojekta īstenošana notiks Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Nav nepieciešams papildus izdot normatīvos aktus.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.< /p>
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas
VII. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Papildus institūciju izveide nav nepieciešama.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības ministre L.Mūrniece

Aizsardzības ministre	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā persona	Dokumenta autors
L.Mūrniece	E.Rinkēvičs	S.Araslanova	I.Kalna	S.Vistiņa

06.03.2006 10:40 AM

1263

S.Vistiņa, 7335249

Sanda.Vistina@mod.gov.lv