01

 

 

 

 

 

 

 

 

13.02.2006.    

Nr.

 LR 8. Saeimas Prezidijam

 

Iesniedzam izskatīšanai 2006. gada 16. februāra Saeimas sēdē likumprojektu “Jaunatnes likums”.

 

 

Pielikumā:            likumprojekts uz 8 lapām.

 

 

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

1.     __________________________________

2.     __________________________________

3.     __________________________________

4.     __________________________________

5.     __________________________________

 

Jaunatnes likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) jaunatne – demogrāfiskā grupa vecumā no 15 līdz 25 gadiem;

2) jaunietis – persona vecumā no 15 līdz 25 gadiem;

3) jauniešu brīvprātīgais darbība – bezatlīdzības darbība, ko veic jaunietis, nestājoties ar personu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz personas darbību regulējošos tiesību aktos noteikto mērķu, uzdevumu un funkciju īstenošanu;

4) darbs ar jaunatni – uz jaunatni vērstu rīcību kopums, ietverot jaunatnes aktivitātes, kas nodrošina iespējas jauniešu attīstībai un integrācijai sabiedrībā un kuru veic jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un jaunatnes darbinieki;

5) jaunatnes lietu speciālists – persona, kas veic darbu ar jaunatni vai koordinē tā īstenošanu noteiktā administratīvā teritorijā un ir ieguvusi atbilstošu izglītību;

6) jaunatnes darbinieks – persona, kas veic darbu ar jaunatni (uz jaunatni vērstu rīcību kopumu, kuru mērķis ir sekmēt jauniešu attīstību un integrāciju sabiedrībā);

7) jaunatnes lietu koordinators - persona, kas plāno un koordinē darba ar jaunatni īstenošanu noteiktā administratīvā teritorijā

8) jaunatnes organizācija – Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un šajā likumā noteiktajā kārtībā uzskaitīta biedrība vai nodibinājums.

9) jauniešu iniciatīvu grupa - jauniešu izveidota un koordinēta grupa, kas darbojas patstāvīgi vai arī līdzdarbojas izglītības iestādes vai citas iestādes darba organizēšanā, kas saistīts ar jaunatni;

10) jaunatnes politika - uz sadarbību balstīta valsts un pašvaldību institūciju, jaunatnes organizāciju un jauniešus pārstāvošo organizāciju mērķtiecīga darbība, kas sekmē jauniešu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu un mehānismu veidošanos, kas vērsta uz labvēlīgas vides radīšanu jauniešu kā sabiedrības locekļu pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai, un kuras mērķis ir jauniešu integrācija sabiedrības dzīvē.

2.pants Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas mehānismu, veicinot jauniešu iniciatīvu, līdzdalību un sociālo integrāciju, jauniešu neformālās izglītības attīstību, nodarbinātību un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, veselībai draudzīgas vides veidošanu, kā arī valsts atbalsta sistēmas pamatprincipus jauniešu iniciatīvām un jaunatnes organizācijām.

3. pants Jaunatnes politikas principi

Īstenojot jaunatnes politiku, ievēro šādus principus:

1) līdzdalības princips – sekmēt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos, jo īpaši, procesos, kas saistīti ar politisku lēmumu pieņemšanu;

2) informācijas pieejamības princips – sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar informāciju atbilstoši viņu vajadzībām un interesēm, jo īpaši ar informāciju, kas nepieciešama aktīvai līdzdalībai visos sabiedrības procesos, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

3) vienlīdzīgu iespēju princips – nodrošināt ikvienam jaunietim, bez jebkādas diskriminācijas, iespēju piedalīties visos sabiedrības procesos un būt par patstāvīgu sabiedrības locekli;

4) jauniešu interešu ievērošanas princips – risinot jautājumus, kas saistīti ar jauniešiem, ņemt vērā viņu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;

5) labvēlīgu sociālo un ekonomisko priekšnosacījumu princips – veicināt tādu sociālo un ekonomisko apstākļu veidošanos, kas nodrošinātu visiem jauniešiem iespēju būt par patstāvīgiem un sabiedrībā integrētiem Latvijas iedzīvotājiem.

4. pants Jaunatnes politikas virzieni

Jaunatnes politikas nozīmīgākie virzieni ir:

1) izglītība, kultūra un sports;

2) veselība un fiziskā attīstība;

3) nodarbinātība;

4) brīvprātīgo darbība un lietderīga brīvā laika izmantošana;

5) līdzdalība un informācija;

 

 

 

II nodaļa

Jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas mehānisms 

 

5. pants Jaunatnes politikas veidotāji un īstenotāji

(1) Jaunatnes politiku veido Bērnu un ģimenes lietu ministrija, nozaru ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, sadarbībā ar pašvaldībām, jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām.

(2) Jaunatnes politiku īsteno valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, pašvaldības, augstskolas, jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas un biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir darbs ar jaunatni.

6. pants Jaunatnes politikas koordinācijas padome

Jaunatnes politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt jaunatnes politikas attīstību un īstenošanu valstī un jaunatnes iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

 

7. pants Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence

(1)  Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde jaunatnes politikas jomā.

(2)  Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbojoties ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, jaunatnes organizācijām un biedrībām un nodibinājumiem, kas veic darbu ar jaunatni, nodrošina valsts jaunatnes politikas izstrādi atbilstoši jaunatnes politikas principiem, Jaunatnes politikas koordinācijas padomes ieteikumiem, un koordinē tās īstenošanu;

2) īsteno starptautisko sadarbību jaunatnes lietās;

3) nodrošina Jaunatnes politikas koordinācijas padomes darbību;

4) nodrošina Nacionālās jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas darbību;

5) veic jaunatnes organizāciju un nacionālo jaunatnes organizāciju uzskaiti atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

6) koordinē jaunatnes organizāciju, jauniešu projektu un projektu jaunatnei metodisko un finansiālo atbalstu;

8.pants. Citu nozaru ministriju kompetence jaunatnes politikas jomā

(1)   Citu nozaru ministrijas un sekretariāti īsteno jaunatnes politiku atbilstoši to kompetencei, ievērojot šajā likumā noteiktos jaunatnes politikas principus un izvērtējot Jaunatnes politikas koordinācijas padomes ieteikumus jaunatnes politikas jomā.

(2) Aizsardzības ministrija atbalsta un attīsta jauniešu interešu izglītību un brīvā laika izmantošanas formas, kuru mērķi ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšana.

(3) Iekšlietu ministrija:

1) izstrādā un īsteno jauniešu noziedzības apkarošanas politiku;

2) nodrošina policijas darbiniekiem speciālu apmācību darbam ar nepilngadīgajiem jauniešiem un nepilngadīgajiem jauniešiem - noziedzīga nodarījuma upuriem un viņu ģimenēm;

(4) Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un tās padotībā esošās iestādes īsteno vienotu valsts politiku izglītības, zinātnes, valodas un sporta nozarēs;

(5) Kultūras ministrija:

1) veicina kultūras vērtību apgūšanu jauniešu vidū;

 (6) Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārrauga tās īstenošanu un izstrādā prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

2) nodrošina atbalstu jauniešiem - bezdarbniekiem un darba meklētājiem, organizējot aktīvos nodarbinātības pasākumus saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto.

(7) Satiksmes ministrija veicina jauniešu drošības palielināšanu ceļu satiksmē.

(8) Tieslietu ministrijas nodrošina, lai tās padotībā esošās iestādesorganizē piespiedu darbu un sabiedrisko darbu nepilngadīgajiem jauniešiem, kā arī palīdzības sniegšanu jauniešiem pēc soda izciešanas.  

(9) Veselības ministrija organizē veselības aprūpi jauniešiem, veicinot jauniešiem draudzīgu veselības aprūpes pakalpojumu attīstību.

(10) Vides ministrija atbalsta iniciatīvas jauniešu vides apziņas veicināšanai un vides izglītības attīstībai.

(11) Zemkopības ministrija sekmē jauniešu iekļaušanos lauku dzīves norisēs, atbalstot to veicinošas biedrības un nodibinājumus.

(12) Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts:

1) veic pasākumus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, nodrošinot jauniešu līdzdalību;

2) veic pasākumus neiecietības mazināšanai jauniešu vidū.

9. pants Pašvaldību kompetence

(1) Pašvaldības nodrošina jaunietim likumā „Par pašvaldībām” noteiktos pakalpojumus.

(2) Pašvaldības ir tiesīgas pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistus un jaunatnes lietu ko ordinatorus  darba ar jaunatni veikšanai, plānošanai un koordinēšanai.

(3)  Pašvaldības var veidot jaunatnes lietu konsultatīvas padomes, kuru kompetencē ir attiecīgās administratīvās teritorijas jaunatnes politikas jautājumi. Jaunatnes lietu konsultatīvo padomju sastāvā ir iekļaujami dažādu nozaru pašvaldību institūciju pārstāvji, jaunatni speciālisti, jaunatnes koordinatori un jaunatnes organizāciju pārstāvji, atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(4)  Pašvaldības, sadarbībā ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, īpaši ar jaunatnes organizāciju pārstāvjiem, atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai, var izstrādāt pašvaldību politikas plānošanas dokumentus jaunatnes politikas jomā atbilstoši jaunatnes politikas principiem.

(5)  Pašvaldības, atbilstoši to noteiktajai kārtībai, savu administratīvo teritoriju attīstības plānošanā veic konsultācijas ar jauniešiem.

(6) Pašvaldības iestādes atsevišķu tām noteikto darba ar jaunatni un ar jaunatni saistīto uzdevumu veikšanu likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā var deleģēt jaunatnes organizācijām, nodrošinot attiecīgu finansējumu.

10.pants Jaunatnes organizāciju kompetence

(1) Jaunatnes organizācijas vadības, likvidācijas un reorganizācijas tiesisko pamatu nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, kā arī jaunatnes organizācijas statūti.

(2) Nacionālā jaunatnes organizācija ir jaunatnes organizācija, kas, atbilstoši statūtiem un biedru organizāciju dotām pilnvarām, apvieno un pārstāv jaunatnes organizācijas jaunatnes politikas veidošanā, īstenošanā un izvērtēšanā.

(3) Jaunatnes organizāciju kompetences jaunatnes politikas īstenošanā ir šādas:

1)      veidot pilsoniski aktīvus un atbildīgus jauniešus;

2)      iesaistīt jauniešus sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē;

3)      radīt labvēlīgus apstākļus jauniešu pašiniciatīvai;

4)      attīstīt jauniešu sadarbību un pieredzes apmaiņu;

5)      veicināt informācijas pieejamību;

6)      veidot pozitīvu attieksmju un vērtību veidošanos un pārmantojamību;

7)      veicināt jauniešu sociālo iekļaušanos;

8)      darba ar jaunatni īstenošana jaunatnes politikas jomās.

(4) Jaunatnes politikas īstenošanā jaunatnes organizācijas īsteno arī citus uzdevumus, kas atbilst jauniešu un sabiedrības interesēm un nav pretrunā Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

 

 

III nodaļa

Jauniešu izglītība 

11. pants Jaunieša pienākumi un tiesības uz izglītību

(1)Valsts nodrošina jaunieša tiesības uz kvalitatīvu un pieejamu formālo izglītību

(2) Jaunieša pienākumi ir iegūt vidējo izglītību un turpināt pilnveidot sevi par vispusīgi attīstītu sabiedrības locekli.

 (3) Jaunietim ir tiesības uz interešu izglītību un citu neformālo izglītību kā būtisku mūžizglītības daļu.

12. pants Jauniešu neformālā izglītība

 (2) Jauniešu neformālā izglītība papildina formālo izglītību. Jauniešu neformālās izglītības mērķis ir atbilstoši jaunieša interesēm un pieprasījumam sistematizēti veidot zināšanas, prasmes un attieksmes, veicinot jaunieša intelektuālo, garīgo un fizisko attīstību.

(3)  Jauniešu neformālo izglītībuvar īstenot jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldības iestādes, kā arī jauniešu iniciatīvu grupas un citas personas.

(4)  Valsts un pašvaldības atbalsta jauniešu neformālās izglītības īstenošanu šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

13. pants Jaunieša tiesību un interešu pārstāvniecība izglītības jomā

(1) Jaunietim ir tiesības piedalīties savas izglītības iestādes pašpārvaldes un studējošo pašpārvaldes veidošanā un to darbā, kā arī to apvienību darbā.

(2) Izglītības iestāde, augstskola un pašvaldība nodrošina iespēju jaunietim iesaistīties jautājumu izlemšanā, kas saistīti ar jaunieša interesēm un tiesībām izglītības sistēmas ietvaros.

 

IV nodaļa

Jauniešu veselība un fiziskā attīstība

14. pants Jaunieša tiesības un pienākumi veselības aprūpē

Jaunietim ir tiesības saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un rūpēties par savu veselību.

15. pants Jaunatnes veselības aprūpes politikas virzieni

Rūpējoties par jaunatnes veselību, valsts:

1) izstrādā valsts politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas, kā arī atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses, apkarošanas un kaitīgo seku mazināšanas jomā;

2) izstrādā valsts politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, rehabilitācijas un veselības aprūpes organizācijas jomās;

3) sistemātiski pēta un izvērtē paradumus, kas ietekmē veselību, kā arī izglīto jauniešus par faktoriem, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu.

16. pants Jaunieša fiziskā attīstība

(1) Jaunietim ir tiesības nodarboties ar sportu un iesaistīties fizisko attīstību veicinošās aktivitātēs.

(2) Valsts veicina jauniešu fizisko attīstību un rada tiem iespējas piedalīties sporta aktivitātēs drošā un veselīgā vidē.

 

V nodaļa

Jauniešu nodarbinātība

17. pants Jaunieša tiesības uz darbu

Jaunietim, kurš sasniedzis normatīvajos aktos darba tiesisko attiecību jomā noteikto vecumu, ir tiesības uz darbu atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas diskriminācijas.

18. pants Jaunatnes nodarbinātības politikas virzieni

(1)  Jaunatnes nodarbinātības mērķis ir nodrošināt jauniešu patstāvīgumu un sociālo integrāciju.

(2)  Rūpējoties par atbalstu jauniešu patstāvīgumam un sociālajai integrācijai, valsts:

1) nodrošina profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošanu;

2) veicina jauniešu iekļaušanos darba tirgū un veicina bezdarba samazināšanu;

3) veicina valsts politikas pilnveidi jauniešu darba un ģimenes dzīves saskaņošanai;

4) izstrādā valsts politiku sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem;

5) atbalsta jauniešu iniciatīvas komercdarbības uzsākšanai.

19. pants Jaunieša tiesību un interešu pārstāvniecība nodarbinātības jomā

Jaunietis savu interešu aizsardzību nodarbinātības jomā realizē individuāli, ar darbinieku pilnvaroto pārstāvju, arodbiedrību vai arodbiedrību apvienību, jaunatnes organizāciju, kā arī biedrību un nodibinājumu palīdzību.

 

VI nodaļa

Jauniešu brīvprātīgais darbs un lietderīga brīvā laika izmantošana

20. pants Jauniešu brīvprātīgā darba organizēšana

(1) Jauniešu brīvprātīgā darba organizētāji var būt jaunatnes organizācijas, biedrības, nodibinājumi, valsts un pašvaldības iestādes, kā arī jauniešu iniciatīvu grupas.

(2) Jauniešu brīvprātīgo darbu var izmantot vienīgi nolūkā veicināt jauniešu zināšanu, prasmju un iemaņu attīstību un brīvā laika lietderīgu izmantošanu.

(3) Pēc jaunieša pieprasījuma par brīvprātīgā darba veikšanu noslēdzama rakstveida vienošanās, norādot veicamo brīvprātīgo darbu un tā izpildes termiņu.

(4) Jaunietis, kurš veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts jauniešu brīvprātīgā darba organizētāju darbību regulējošos tiesību aktos.

(5) Par kaitējumu, kas radies jaunietim, veicot brīvprātīgo darbu, jauniešu brīvprātīgā darba organizētājs atbild, ja šādu pienākumu tas uzņēmies, vai arī kaitējums nodarīts jauniešu brīvprātīgā darba organizētāja vainas dēļ.

21. pants Jauniešu brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju apmācība

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija saskaņā ar piešķirto valsts budžeta finansējumu nodrošina jauniešu brīvprātīgā darba organizētāju apmācību.

(2) Brīvprātīgā darba organizētāji nodrošina brīvprātīgā darba veicējiem zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas to pienākumu pildīšanai.

(3)   Jauniešu brīvprātīgā darba organizētājam, pamatojoties uz jaunieša pieprasījumu, ir pienākums izsniegt jaunietim rakstveida apliecinājumu, kas satur informāciju par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām. 

22. pants Jaunieša brīvā laika izmantošana

Valsts un pašvaldības iestādes sekmē jaunieša iespējas lietderīgi izmantot brīvo laiku, iesaistoties neformālās izglītības un brīvprātīgā darba aktivitātēs, apgūstot kultūras vērtības un iesaistoties kultūras pasākumu īstenošanā, kā arī atbalsta jaunieša attīstību veicinošas iniciatīvas un veido jauniešu aktivitātēm labvēlīgu vidi.

 

 

VII nodaļa

Jauniešu līdzdalība un informācija jaunatnei

23. pants Jauniešu līdzdalība un tās izpausmes

(1)     Jauniešu līdzdalība ir piedalīšanās sabiedrības dzīvē kopumā, dažādās līdzdalības izpausmēs:

1)   iesaistoties izglītībā un zinātniskajā darbībā;

2)   integrējoties darba tirgū un iesaistoties nodarbinātību veicinošos pasākumos;

3)   iesaistoties veselību un fizisko attīstību veicinošās aktivitātēs;

4)   izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas un darbības, kas sekmē jauniešu izglītošanos, attīstību un sociālo integrāciju;

5)   piedaloties jaunatnes organziāciju, jauniešu iniciatīvu grupu, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību un politisko partiju darbībā;

6)   līdzdarbojoties lēmumu, jo īpaši, politisko lēmumu, pieņemšanas procesos.

 

(2)     Sekmējot efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbības nodrošināšanu, valsts uzņemas atbildību par pilsoniskas sabiedrības, sevišķi jauniešu un jaunatnes organizāciju, iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē.

 

(3)     Katrs jaunietis, kas sasniedzis normatīvajos aktos noteikto vecumu, ir tiesīgs Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā veidot jaunatnes organizācijas, iestāties jaunatnes organizācijā un, atbilstoši organizācijas statūtiem, piedalīties lēmuma pieņemšanā un organizācijas vadīšanā. 

(4)     Jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā valsts un pašvaldību līmenī notiek līdzdarbojoties jaunatnes organizācijās, politiskajās partijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos, kā arī līdzdarbojoties valsts un pašvaldību veidotās darba grupās un konsultatīvajās padomēs.

 

(5)     Jauniešu līdzdalība ar jaunatnes organizāciju starpniecību:

1)      jaunietim ir tiesības un iespējas piedalīties valsts jaunatnes politikas izstrādāšanā, īstenošanā un izvērtēšanā;

2)      jaunietim ir tiesības un iespējas piedalīties valsts un pašvaldību attīstības plānošanā un valsts vai pašvaldības programmas darbā ar jaunatni izstrādē;

3)      jauniešiem ir tiesības un iespējas piedalīties lēmumu, kas skar jaunatni, pieņemšanas procesā.

 

(6)     Nacionālā jaunatnes lietu konsultatīvā komisija:

1)      ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas organizēta valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju, un jaunatnes organizāciju pārstāvju izveidota konsultatīva institūcija, kas darbojas, lai veicinātu valsts pārvaldes iestāžu un jaunatnes organizāciju sadarbību un interešu saskaņošanu mērķtiecīgas un efektīvas jaunatnes politikas izveidei un attīstībai;

2)      nodrošina  jaunatnes organizāciju līdzdalību jaunatnes politikas veidošanas, īstenošanas un izvērtēšanas posmos valsts līmenī.

 

24. pants Informācija jaunatnes politikā

(1) Jaunatnes politikā iesaistītās personas nodrošina jauniešus ar jaunieša vecumam un uztverei piemērotu informāciju, ko jaunietim sniedz, lai tas varētu pilnībā izmantot savas tiesības, ja vien šī informācijas sniegšana nav pretrunā ar citiem normatīviem aktiem. Valsts un pašvaldība nodrošina nepieciešamo informāciju, konsultācijas un metodisko palīdzību jauniešiem.

(2) Informācija jaunatnei ir pieejama, aktuāla un objektīva, un pašvaldības noteiktā apjomā bez maksas.

 

25. pants Atbalsts jauniešu līdzdalībai

(1) Līdzdalība jaunatnes organizāciju darbībā ir būtisks veids, kā jaunieši integrējas sabiedrībā, veidojas par aktīviem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem, pilnveido zināšanas un prasmes ar neformālās izglītības palīdzību un līdzdarbojas lēmumu pieņemšanas procesos.

(2) Valsts motivē jauniešus iesaistīties jaunatnes organizāciju darbībā.

(3) Visas valsts un pašvaldības institūcijas nodrošina jaunieša viedokļa uzklausīšanu jaunatnes politikas jautājumos.

(4) Valsts tiešās pārvaldes iestādes, īstenojot jaunatnes politiku atbilstoši to kompetencei, ievēro jaunatnes politikas principus un var izmantot Jaunatnes politikas koordinācijas padomes ieteikumus jaunatnes politikas jomā.

(5) Valsts atbalsta jaunieša līdzdalību jaunatnes politikas īstenošanā, kā arī uz tās īstenošanu vērstos projektus, garantējot jaunatnes organizāciju likumīgo tiesību un interešu ievērošanu, kā arī nodrošinot jaunatnes organizācijām finansiālo atbalstu šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā.  

 

 

VIII nodaļa

Finansiālais atbalsts

26. pants Finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis

Finansiāla atbalsta sniegšanas mērķis ir pilsoniskas sabiedrības stiprināšana un jauniešu sociālās integrācijas veicināšana.

27. pants Finansiālā atbalsta saņēmēji

Finansiālo atbalstu piešķir:

1) Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētām un šā likuma 7. panta otrās daļas 5. punktā noteiktajā kārtībā uzskaitītām jaunatnes organizācijām jaunatnes iniciatīvas celšanai un jaunatnes organizāciju darbības attīstības nodrošināšanai;

2) jaunatnes organizāciju projektu īstenošanai;

3) pašvaldībām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem projektu īstenošanai, kuru mērķgrupa ir jaunieši;

4) izglītības iestādēm jaunatnes projektu īstenošanai

28. pants Finansiālā atbalsta sniegšanas kārtība

(1)  Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina finansiālā atbalsta piešķiršanu jaunatnes organizācijām, jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

(2) Kritērijus un kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija piešķir finansiālo atbalstu 27. pantā noteiktajiem finansiālā atbalsta saņēmējiem, nosaka Ministru kabinets.

(3) Citas valsts institūcijas, pašvaldību institūcijas, biedrības un nodibinājumi, starptautiskās organizācijas un citas juridiskās vai fiziskās personas ir tiesīgas piešķirt finansiālu atbalstu jaunatnes organizācijām, jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Pārejas noteikumi 

 

2.     Šā likuma 7. panta otrās daļas 5. punkts stājas spēkā ar 2007. gada 1. janvāri. Līdz 2006. gada 31. decembrim par jaunatnes organizāciju uzskatāma jebkura biedrība vai nodibinājums, kura apliecina, ka ne mazāk kā puse tās biedru ir jaunieši vai jaunatnes organizācijas.

3.     Šā likuma 27. panta pirmā daļa un 28. panta 1. punkts stājas spēkā ar 2008. gada 1.janvāri.

4.     Šā likuma 7. panta otrās daļas 5. punktā un 28. panta otrajā daļā paredzētie Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā un jāpieņem līdz 2006.gada 31.decembrim.