Likumprojekts

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – Iestāde), lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu Iestādes darbību.

2.pants. Dienests Iestādē un Iekšlietu ministrijas sistēmas jēdziens

(1) Dienests Iestādē ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona).

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmu veido Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Drošības policija, Valsts policija, Latvijas Policijas akadēmija, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka amatpersonu vienotu dienesta gaitu Iestādē.

(2) Uz amatpersonu attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka termiņus, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī grūtnieču un to sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, un sieviešu pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam tiesības.

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

(4) Amatpersonas komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(5) Uz amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, attiecas Valsts drošības iestāžu likuma noteikumi un šā likuma 3. un 4.pants, II nodaļa, 10.pants (izņemot 10.panta piekto daļu), 11. un 12.pants, IV, V, VI un
VII nodaļa, 31., 33., 34., 37. un 41.pants, X un XI nodaļa. Uz minētajām amatpersonām neattiecas šā likuma noteikumi par piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

4.pants. Obligātās prasības dienestam

Dienestā var atrasties persona:

1) kura ir Latvijas pilsonis;

2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā.

II nodaļa

Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

5.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 35 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā noteiktajām obligātajām prasībām dienestam;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras pārvalda latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar disciplinārsoda par atvaļināšanu no dienesta piemērošanu.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 35 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē nav mazāks par
10 gadiem.

(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus;

3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijā (turpmāk – Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par atkarību izraisošo vielu lietošanu, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

6.pants. Kandidāta atbilstības novērtēšana

(1) Kandidāta atbilstību šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un attiecīgajam amatam noteiktajām prasībām novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Kandidāta atbilstību Iestādes vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido attiecīgi iekšlietu ministrs vai tieslietu ministrs (turpmāk – attiecīgais ministrs).

(3) Iestāde veic kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudi un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par kandidāta fiziskās sagatavotības atbilstību dienestam.

(4) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē kandidāta atbilstību šā likuma 4.panta 3.punktā noteiktajām prasībām un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par viņa veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam.

7.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā pēc vērtēšanas komisijas ieteikuma izvērtēšanas pieņem Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs vai viņu pilnvarotas amatpersonas.

(2) Iestādes vadītāju amatā ieceļ attiecīgais ministrs.

(3) Drošības policijas, Valsts policijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(4) Uz Valsts po licijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav mazāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam jābūt speciālajai izglītībai ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam – juridiskajai izglītībai.

(5) Pieņemot dienestā, leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā var iecelt, ja kandidātam ir augstākā izglītība.

8.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot dienestā un ieceļot amatā

(1) Pieņemot dienestā, amatpersonai nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst viņai uzticēto pienākumu veikšanai.

(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(3) Pārbaudes termiņā amatpersona, kura pieņēmusi amatpersonu dienestā un iecēlusi amatā, nenorādot iemeslu un rakstiski brīdinot vismaz trīs darba dienas iepriekš, var atbrīvot amatpersonu no amata un atvaļināt no dienesta.

9.pants. Amatpersonas zvērests

(1) Amatpersona, stājoties dienestā, dod zvērestu:

"Es, (vārds, uzvārds), stājoties dienestā, zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm."

(2) Amatpersonas zvērestu pieņem attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

III nodaļa

Pārcelšana citā amatā, atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu, un atstādināšana no amata pienākumu izpildes

10.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā vakantā amatā tajā pašā vai citā Iestādē var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

2) pēc paša vēlēšanās;

3) sakarā ar neatbilstību amatam;

4) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot.

(2) Šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar viņas piekrišanu.

(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā – iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

(4) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī to Iestāžu vadītāju viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(5) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēneša amatalga, šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonai saglabā speciālo dienesta pakāpi, iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu un piemaksu par dienesta pakāpi.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā uz Drošības policiju vai no Drošības policijas, šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā iekšlietu ministrs amatpersonai nosaka mēneša amatalgas apmēru, kas nedrīkst būt zemāks par iepriekšējā amatā noteikto.

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem gadiem, un saglabā viņai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

11.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu

Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr viņa iecelta amatā Eiropas Savienības institūcijā, kas darbojas iekšlietu un tieslietu jomā. Šajā gadījumā amatpersonai nesaglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

12.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja attiecībā pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana, viņu ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus.

(2) Ja amatpersonai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, viņu ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā.

(4) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, kā arī citas kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

(5) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju – attiecīgais ministrs.

(7) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu reibuma stāvoklī, augstāka amatpersona atstādina viņu no amata pienākumu izpildes un nogādā narkoloģiskās ekspertīzes veikšanai.

IV nodaļa

Amata apraksts, novērtēšana, kvalifikācijas paaugstināšana,

mācību izdevumu segšana un komandējumi

13.pants. Amatpersonas amata apraksts

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amatpersonas amata aprakstā. Amatpersonas amata apraksta izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Iestādes vadītāja amata aprakstu apstiprina attiecīgais ministrs.

14.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus pirmo reizi ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc pieņemšanas dienestā un turpmāk ne retāk kā reizi gadā novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus pirmo reizi ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc iecelšanas amatā un turpmāk ne retāk kā reizi gadā novērtē attiecīgā ministra izveidota vērtēšanas komisija.

(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt:

1) atbilst noteiktajām prasībām;

2) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

3) neatbilst noteiktajām prasībām.

(4) Iestāde amatpersonu ne retāk kā reizi gadā nosūta uz Medicīniskās ekspertīzes komisiju veikt veselības stāvokļa atbilstības dienestam pārbaudi.

(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punktā noteiktajām prasībām.

(6) Šā panta trešās daļas 2. un 3.punktā minēto amatpersonas novērtējumu vai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pārbaužu rezultātus izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par:

1) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam;

2) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā sakarā ar neatbilstību amatam;

4) amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai.

15.pants. Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšana un mācību izdevumu segšana

(1) Amatpersonas pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.

(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējot amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot viņai mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas paaugstināšana notiek Latvijas Republikā.

(3) Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējot dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.

(5) Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Iestādes budžeta līdzekļiem.

(6) Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 45.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas segšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā šā panta piektajā daļā minēto kompensāciju.

16.pants. Amatpersonas komandējumi

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku.

(2) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.

(3) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas mēneša amatalga un noteiktās piemaksas.

V nodaļa

Speciālās dienesta pakāpes

17.pants. Amatpersonu speciālās dienesta pakāpes

Amatpersonām piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindnieks;

2) kaprālis;

3) seržants;

4) virsseržants;

5) virsniekvietnieks;

6) leitnants;

7) virsleitnants;

8) kapteinis;

9) majors;

10) pulkvežleitnants;

11) pulkvedis;

12) ģenerālis.

18.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta, virsniekvietnieka, leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(2) Majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.

(3) Ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.

(4) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) amatpersona esošajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai (izņemot kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi);

2) amatpersona ir ieguvusi attiecīgu izglītību, kas nepieciešama kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai;

3) amatpersonas ieņemamajā amatā paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe;

4) saņemts šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minētais novērtējums;

5) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes.

(5) Ja amatpersonai bijis piemērots disciplinārsods, kārtējo speciālo dienesta pakāpi viņai piešķir, ja pastāv šā panta ceturtajā daļā minētie apstākļi, kā arī beigusies disciplinārsoda izpilde un laiks, kurā amatpersona uzskatāma par disciplināri sodītu.

19.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu speciālo dienesta pakāpi:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – ierindnieks;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – leitnants.

20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

2) seržants – pēc triju gadu izdienas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

3) virsseržants – pēc četru gadu izdienas seržanta speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu izdienas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

5) leitnants – pēc augstākās izglītības iegūšanas un iecelšanas šā likuma 19.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants – pēc divu gadu izdienas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības iegūšanas;

7) kapteinis – pēc triju gadu izdienas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības iegūšanas;

8) majors – pēc četru gadu izdienas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu izdienas majora speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

10) pulkvedis – pēc piecu gadu izdienas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

11) ģenerālis – pēc piecu gadu izdienas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas.

(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Speciālo dienesta pakāpju pielīdzināšana un atjaunošana

(1) Dienestā pieņemtajām amatpersonām, kurām iepriekš ir piešķirtas speciālās policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, justīcijas vai karavīra dienesta pakāpes, speciālās dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, kas viņai tika piešķirta pirms atvaļināšanas no dienesta, un izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, ieskaita iepriekšējo attiecīgajā speciālajā dienesta pakāpē nodienēto laiku.

VI nodaļa

Apbalvojumi

22.pants. Amatpersonai piešķiramie apbalvojumi

(1) Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem darba rezultātiem amatpersonai var piešķirt šādus apbalvojumus:

1) pateicību;

2) naudas balvu vai citu vērtīgu balvu;

3) apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 kalendāra dienām;

4) Iekšlietu ministrijas vai Iestādes goda rakstu, atzinības rakstu vai krūšu zīmi (nozīmi);

5) kārtējo speciālo dienesta pakāpi – pirms termiņa;

6) personīgo šaujamieroci vai auksto ieroci.

(2) Ja brīdī, kad pieņemts lēmums par amatpersonas apbalvošanu, viņa ir uzskatāma par disciplināri sodītu un ir pagājuši vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes, apbalvojuma vietā amatpersonu pirms noteiktā termiņa atzīst par disciplināri nesodītu.

23.pants. Apbalvojuma piešķiršanas kārtība

(1) Apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izdodot rakstisku rīkojumu.

(2) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 3.punktā minēto apbalvojumu piešķir, pievienojot to ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam vai pēc amatpersonas vēlēšanās citā laikā kārtējā vai nākamajā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to atļauj.

(3) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 5.punktā minēto apbalvojumu piešķir, ja amatpersonai ir atbilstoša izglītība un viņa attiecīgajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi vismaz pusi no kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai nepieciešamā laika.

(4) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 6.punktā minēto apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs.

(5) Par piešķirto apbalvojumu amatpersonai paziņo personīgi, ja iespējams, – publiski un svinīgos apstākļos.

VII nodaļa

Darba laika organizācija

24.pants. Darba laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu darba laiku organizē Iestādes vadītājs.

(2) Ņemot vērā attiecīgās struktūrvienības darbības raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona ar rīkojumu nosaka konkrētu darba laika organizācijas veidu šajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

25.pants. Normālais darba laiks

(1) Amatpersonas normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, bet pirmssvētku dienā – septiņas stundas.

(2) Amatpersonai ir noteikta piecu dienu darba nedēļa un normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas nedēļā.

(3) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonas netiek nodarbinātas likumā noteiktajās svētku dienās.

(4) Izņēmuma gadījumos Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var iesaistīt amatpersonu darbā brīvdienās un svētku dienās, kompensējot nostrādātās stundas ar atpūtu citā laikā divu kalendāra mēnešu ietvaros.

26.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un attiecīgā kalendāra mēneša normālā dienas darba laika stundu skaitu.

(3) Ja ir noteikts summētais darba laiks, nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

27.pants. Virsstundu darbs

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko amatpersona veic virs šā likuma 25. un 26.pantā noteiktā laika.

(2) Nostrādāto virsstundu darbu kompensē ar atpūtu citā laikā divu kalendāra mēnešu ietvaros. Viena virsstunda atbilst divām normālā darba laika stundām.

(3) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.

28.pants. Pārtraukumi darbā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nevar būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita darba laikā.

(2) Ja nepieciešams, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona attiecīgajā struktūrvienībā var noteikt aizliegumu atstāt darba vietu pārtraukuma laikā.

29.pants. Darba laika uzskaite

(1) Amatpersonu darba laika uzskaiti organizē attiecīgās struktūrvienības priekšnieks, aizpildot darba laika uzskaites tabulas.

(2) Darba laika uzskaites tabulās precīzi uzskaita katras amatpersonas nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā (laikposmā no pulksten 22 līdz 6), nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

VIII nodaļa

Darba samaksa un atvaļinājumi

30.pants. Amatpersonas darba samaksa

(1) Amatpersona saņem darba samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas.

(2) Amatpersona saņem mēneša amatalgu, kuru atbilstoši amatpersonas amata saimei, līmenim un kvalifikācijas pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītājam – attiecīgais ministrs.

(3) Amatpersonu amati atbilstoši veicamajiem pamatpienākumiem tiek klasificēti amatu saimēs un līmeņos. Amatu klasifikācijas sistēmu, kas ietver amatu saimes un līmeņus, kā arī amatu klasificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

31.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Amatpersonai katrā kalendāra gadā piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, izmaksājot par šo laiku vidējo izpeļņu.

(2) Amatpersonai piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(3) Amatpersonām, kuras veic tiešu noziedzības apkarošanu, tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli, tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu, kā arī ugunsgrēku dzēšanas, cilvēku glābšanas un zemūdens meklēšanas darbus, piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu 40 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(4) Amatpersonai pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

(5) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir amatpersonai, kura Iestādē nepārtraukti nodienējusi vismaz sešus mēnešus. Amatpersonai dienesta pieņemšanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienestā pieņemšanas dienas līdz kalendārā gada beigām.

(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu amatpersonai piešķir saskaņā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku sastāda tā, lai nodrošinātu Iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi.

(7) Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā piešķir attiecīgais ministrs.

(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām. Atvaļinājuma daļas nedrīkst būt īsākas par 15 kalendāra dienām.

(9) Izņēmuma gadījumos ar amatpersonas rakstveida piekrišanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

(10) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina amatpersonas pārejošas darbnespējas gadījumā.

(11) Izņēmuma gadījumos, ja ir neatliekama nepieciešamība, amatpersonu var atsaukt no apmaksātā atvaļinājuma ar amatpersonas, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā, rīkojumu. Šādā gadījumā atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par to dienu skaitu, uz kurām amatpersona bijusi atsaukta.

32.pants. Papildatvaļinājums

(1) Amatpersonai pēc viņas vēlēšanās, ja viņai ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns invalīds, piešķir trīs darbdienas ilgu papildatvaļinājumu.

(2) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 3.punktā un šā panta pirmajā daļā noteikto papildatvaļinājumu piešķir, izmaksājot amatpersonas vidējo izpeļņu.

33.pants. Mācību atvaļinājums

Amatpersonai, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot viņai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

34.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas

(1) Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņai var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām.

(2) Laiku, ko amatpersona pavadījusi šā panta pirmajā daļā minētajā atvaļinājumā, neieskaita izdienā, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu.

IX nodaļa

Sociālās garantijas

35.pants. Amatpersonai piešķiramie pabalsti

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, viņa saņem vienreizēju pabalstu
300 latu apmērā un 100 latu par katru ģimenes locekli, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā amatpersonas dzīvesvietā. Minēto pabalstu neizmaksā, ja amatpersonu pārceļ uz termiņu, kas ir īsāks par gadu, kā arī ja amatpersonu pārceļ divas vai vairākas reizes triju gadu periodā.

(2) Amatpersona bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(3) Amatpersona saņem vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā:

1) sakarā ar amatpersonas ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāka, vecvecāka, adoptētāja vai adoptētā) vai apgādājamā nāvi;

2) aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

(4) Amatpersonai var piešķirt vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā sakarā ar smagu nelaimes gadījumu.

(5) Amatpersona pēc katriem pieciem nepārtraukta dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

(6) Amatpersona saņem atvaļināšanas pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā, ja viņa tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar šā likuma 44.pantā noteiktā vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu.

(7) Ja amatpersona, kurai izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjaunošanās dienestā atkārtoti tiek atvaļināta no dienesta, viņai izmaksā atvaļināšanas pabalsta daļu, ko aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atvaļināšanas pabalstu un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

(8) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu saņemšanas kārtību gadījumos, ja neizmaksā šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu, kā arī amatpersonas apbedīšanai paredzamo līdzekļu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.

36.pants. Pabalsts amatpersonas nāves gadījumā

(1) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma un amatpersonas nāve ir cēloniskā sakarā ar šajā nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem, viņa tiek apbedīta par valsts budžeta līdzekļiem un viņas neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50000 latu apmērā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu un šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju piešķir, ja nelaimes gadījums noticis, amatpersonai:

1) aizsargājot personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;

2) dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus;

3) veicot tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli;

4) veicot ārkārtēju situāciju novēršanas un seku likvidēšanas pasākumus;

5) veicot apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes tiešu nodrošināšanu;

6) speciālo apmācību laikā.

(3) Veselības traucējumu veidus, kad amatpersonas nāves gadījumā izmaksā šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja par šo pašu gadījumu jau izmaksāta šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minētā kompensācija, pabalstu samazina par izmaksātās kompensācijas summu.

(5) Amatpersonas nāves gadījumā (izņemot šā panta pirmajā daļā minēto gadījumu) persona, kura ir uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu amatpersonas mēneša amatalgas apmērā.

(6) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktā pabalsta izmaksu pieņem attiecīgā ministra izveidotā nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

37.pants. Amatpersonai piešķiramās kompensācijas

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, viņai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un viņa saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

(2) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, nemaina dzīvesvietu, viņa saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(3) Amatpersonai kompensē izdevumus, kas viņai radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī lai šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētās veselības pārbaudes veikšanai nokļūtu ārstniecības iestādē un atgrieztos no tās.

(4) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumu, viņai papildus likumos noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju. Veselības traucējumu veidus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru, izmaksas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(7) Lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās kompensācijas izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

38.pants. Amatpersonai nodarīto zaudējumu atlīdzība

(1) Zaudējumus, kas nodarīti amatpersonas vai viņas vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā mantai vai veselībai sakarā ar amatpersonas dienesta darbību, atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteikto zaudējumu atlīdzību pieņem attiecīgā ministra izveidota komisija.

39.pants. Amatpersonas pensija

Amatpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

40.pants. Amatpersonas veselības aprūpe

Amatpersonai ir tiesības bez maksas saņemt no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot veselības aprūpi un iekšlietu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

41.pants. Amatpersonām, kas savus dienesta pienākumus veic ārvalstīs, piešķiramie pabalsti un kompensācijas

(1) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņai papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(2) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņai papildus šajā likumā noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

X nodaļa

Formas tērps un dienesta apliecība

42.pants. Amatpersonas formas tērps

(1) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu, kuru viņai izsniedz bez maksas.

(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus, to izsniegšanas normas un formas tērpa vērtības atlīdzināšanas kārtību, ja amatpersonu atvaļina no dienesta, nosaka Ministru kabinets.

(3) Amatpersonu amatus, kuros dienesta pienākumus veic, pastāvīgi nenēsājot formas tērpu, nosaka Iestādes vadītājs. Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuras, pildot dienesta pienākumus, nenēsā formas tērpu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksā formas tērpa kompensāciju.

43.pants. Amatpersonas pilnvaru apliecināšana

Amatpersonai viņas pilnvaru apliecināšanai izsniedz dienesta apliecību. Amatpersonai viņas pilnvaru apliecināšanai var izsniegt arī speciālu žetonu. Dienesta apliecības un žetona paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

XI nodaļa

Dienesta attiecību izbeigšanās

44.pants. Amatpersonas dienesta laiks

(1) Amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai. Iestādes vadītājam dienesta laiku var pagarināt attiecīgais ministrs.

45.pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

(1) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

4) sakarā ar neatbilstību dienestam;

5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā;

6) sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

7) piemērojot disciplinārsodu par atvaļināšanu no dienesta;

8) sakarā ar ievēlēšanu (iecelšanu) amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai starptautiskā organizācijā, izņemot šā likuma 11.pantā minēto gadījumu;

9) sasniedzot šā likuma 44.pantā noteikto vecumu;

10) sakarā ar amatpersonas nāvi.

(2) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta:

1) viņai sasniedzot izdienas pensijas saņemšanai noteikto izdienas stāžu;

2) sakarā ar to, ka viņa pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem, un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus.

(3) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstiski brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(4) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir tai amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu viņas pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(6) Ja amatpersonu atvaļina no dien esta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, viņu par to rakstiski brīdina 30 dienas iepriekš.

(7) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju.

(8) Ja šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un amatpersonu atvaļina no dienesta, viņa uzskatāma par atvaļinātu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam, skaitot no atstādināšanas dienas.

46.pants. Amatpersonai pienākošos naudas summu izmaksa

(1) Atvaļinot amatpersonu no dienesta, darba samaksa un ar atvaļināšanu no dienesta saistītās izmaksas aprēķināmas atvaļināšanas dienā un triju darba dienu laikā pārskaitāmas uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

(2) Ja, atvaļinot amatpersonu no dienesta, radies strīds par amatpersonai pienākošos naudas summu apmēru, Iestādei šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kura netiek apstrīdēta.

47.pants. Izziņa par dienestu

(1) Iestādei ir pienākums pēc atvaļinātās amatpersonas pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās funkciju veikšanai izsniegt rakstveida izziņu par atvaļinātās amatpersonas dienesta ilgumu, veiktajiem amata pienākumiem, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.

(2) Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras Iestāde var pamatot ar tās lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.

48.pants. Lietu nodošana

Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai kura tiek pārcelta citā amatā, nodod Iestādes vadītāja norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata izpildi saistītos lietvedības dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar Iestādi.

Pārejas noteikumi

1. Personas, kurām piešķirta policijas speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas padotībā esošā iestādē, bet neatbilst likuma "Par policiju" 2.panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

2. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

3. Šā likuma 5.panta pirmajā daļā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta.

4. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, viņai nenosaka pārbaudes laiku.

5. Uz amatpersonām, kuras līdz šā likumā spēkā stāšanās dienai dienesta interesēs pārceltas citā amatā uz nenoteiktu laiku, attiecas sociālās garantijas, kas šajā likumā paredzētas uz noteiktu laiku pārceltajām amatpersonām.

6. Laiku, kas dod tiesības uz šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, izņemot amatpersonas, kuras ieņem amatus Valsts robežsardzē, sāk skaitīt ar 2006.gada 1.jūliju.

7. Laikā, kas dod tiesības uz šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, kuras ieņem amatus Valsts robežsardzē, ieskaita arī pirms 2006.gada 1.jūlija nepārtraukti nodienēto laiku.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projekta anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu pašreiz reglamentē vairāki normatīvie akti, kas gan daļēji dublē viens otru, gan arī atsevišķos gadījumos paredz dažādu regulējumu (piemēram, speciālo dienesta pakāpju piešķiršana robežsargiem).

Šobrīd spēkā ir šādi minēto amatpersonu dienesta gaitu reglamentējoši normatīvie akti -

1. likums „Par policiju”;

2. Robežsardzes likums;

3. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums;

4. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums;

5. Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.72 "Specializētā valsts civildienesta ierēdņu - policijas darbinieku, robežsargu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo - dienesta gaitas reglaments";

6. Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija instrukcija Nr.4 „Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitas reglaments”.

Tomēr, ņemot vērā to, ka minētās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas veido vienotu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu dienestu, bet dienesta gaita Ieslodzījuma vietu pārvaldē praktiski neatšķiras no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, tad nav pamata noteikt atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz amatpersonām, kas ieņem amatus dažādās iestādēs. Turklāt nav arī lietderīgi vienas un tās pašas ar dienesta gaitu saistītas normas paredzēt vairākos normatīvajos aktos.

Stājoties spēkā Valsts civildienesta likumam, minētajām amatpersonām tika piešķirts specializētā valsts civildienesta ierēdņu statuss. Iekļaujot minētās amatpersonas valsts civildienesta sistēmā, netika pilnībā izvērtēta to veicamo funkciju atbilstība ierēdņu funkcijām, kā arī īpašā loma sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas jomā.

Piemērojot Valsts civildienesta likumu attiecīgajām amatpersonām, kas vienlaikus ir arī specializētā valsts civildienesta ierēdņi, praksē radās dažādas normatīvo aktu interpretācijas problēmas, jo lielākā daļa likuma normu uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem attiecas tiktāl, ciktāl to nenosaka speciālie likumi. Tāda pati situācija izveidojusies arī ar Darba likuma piemērošanu.

Ņemot vērā minētos apstākļus, ar Ministru kabineta 2005.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.388 tika atbalstīta koncepcija „Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm specializētajā valsts civildienestā”, kurā paredzēta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm izslēgšana no valsts civildienesta.

Turklāt, ņemot vērā to, ka amatpersonu, kas ieņem amatus Drošības policijā, darbību reglamentē arī Valsts drošības iestāžu likums, tās likumprojekta normas, ko neregulē Valsts drošības iestāžu likums, tiek attiecinātas uz Drošības policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits pa vecuma grupām	15040
līdz 30 gadiem	4968
no 31 līdz 45	8267
no 46 līdz 50	1395
no 51 līdz 55	304
vecāki par 55 gadiem	104

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta uzdevums ir reglamentēt vienotu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu – obligātās prasības dienestam, pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu, dienesta pakāpes un to piešķiršanas kārtību, darba laika organizāciju, sociālo garantiju loku, atvaļināšanu no dienesta, kā arī citus ar dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē saistītus jautājumus.

3. Cita informācija

Likumprojektu nepieciešams virzīt vienotā paketē ar šādiem normatīvo aktu projektiem:

1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums;

2. Grozījumi Valsts civildienesta likumā;

3. Grozījums Militārā dienesta likumā;

4. Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

5. Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

6. Grozījumi likumā „Par policiju”;

7. Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā;

8. Grozījumi Robežsardzes likumā;

9. Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, ko uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Tieslietu ministrijai.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pamatā tiek saglabātas visas iepriekš noteiktās sociālās garantijas, arī uzturdevas kompensācija. Uzturdevas kompensācija nepieciešama, lai nodrošinātu amatpersonu ienākumus, kamēr pietiekamā daudzumā nav piešķirti valsts budžeta līdzekļi amatpersonu darba samaksas paaugstināšanai.

Pamatā likumprojektam nebūs ietekmes uz dzimumu līdztiesību, jo dienesta nosacījumi sievietēm un vīriešiem ir vienādi. Tomēr tādai personu kategorijai kā grūtniecēm, sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam tiek noteikta lielāka sociālā aizsardzība (piemēram, aizliegums sūtīt komandējumā bez rakstveida piekrišanas u.c.).

Ņemot vērā Ministru kabinetā akceptēto rīcības plānu Valsts policijas iestāžu darbības pilnveidošanai, plānots sekmēt amatpersonu rotāciju Iekšlietu ministrijas sistēmā. Tāpēc būtiski saglabāt amatpersonām pabalstu gadījumos, kad tās tiek pārceltas amatā uz citu administratīvo teritoriju, vienlaikus nosakot atsevišķus ierobežojumus, kad minēto pabalstu neizmaksā (amatpersona tiek pārcelta uz laiku, kas īsāks par gadu, kā arī vairāk kā divas reizes trīs gadu periodā). Pārcelšanās pabalsts nepieciešams dažādu mājsaimniecības preču iegādei jaunajā dzīvesvietā. Turklāt līdzīga sociālā garantija paredzēta arī diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem.

No Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma Pārejas noteikumiem pārņemta norma, ka nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to ierēdņu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuri stājušies dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim. Tātad likumdevējs minētajām personām garantēja palikšanu dienestā neatkarīgi no tā, vai tās ir ieguvušas Latvijas pilsonību.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006.

2007.

2008.

2009.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

64,8

< p class=MsoNormal>2. Izmaiņas budžeta izdevumos

11650,2

593,9

3. Finansiālā ietekme (1-2)

-11650,2

-529,1

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Iekšlietu ministrijas 2006.gada budžetā paredzēts finansējums

10 900 188 latu apmērā šādu normu nodrošināšanai:

1)atvaļinājuma pabalsta izmaksa amatpersonām

2006.gadā un turpmāk ik gadus – Ls 3 636 828*, t.sk.

SAKARU CENTRS

2006.gadā – Ls 5 435:

1) Atvaļinājuma pabalsts:

20 cilv. X Ls 219=

Ls 4 380;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 4 380 x 24,09% ) = Ls 1 055.

2007.gadā un turpmāk ik gadu – Ls 5 435.

INFORMĀCIJAS CENTRS

2006.gadā – Ls 11 900:

1) Atvaļinājuma pabalsts:

41 cilv. X Ls 234 =

Ls 9 594;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 9 594 x 24,09% ) = Ls 2 306.

2007.gadā un turpmāk ik gadu – Ls 11 900.

VALSTS POLICIJA

2006.gadā – Ls 2 005 306:

1) Atvaļinājuma pabalsts:

8363 cilv. X Ls 186 = Ls 1555518;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 1 555 518 x 24,09% ) = Ls 374 724.

3)Izdevumiem, kas saistīti ar operatīvo darbību (informācija par policijas izdevumiem ir klasificēta) – Ls 75 064;

Kopā 2007.gadā un turpmāk ik gadu –

Ls 2 005 306.

UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTS

2006.gadā – Ls 554 206:

Atvaļinājuma pabalsts:

1) 2990 cilv. X Ls 149,37 = Ls 446 616;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 446616 x 24,09% ) = Ls 107 590;

2007.gadā un turpmāk ik gadu – Ls 554 206.

DROŠĪBAS POLICIJA

(informācija par DP policijas izdevumiem ir klasificēta)

2006.gadā – Ls 344 759;

2007.gadā un turpmāk ik gadu – Ls 344 759.

VALSTS ROBEŽSARDZE

2006.gadā – Ls 715 222:

1) Atvaļinājuma pabalsts:

2971 cilv. X Ls 194 = Ls 576 374;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 576374 x 24,09% ) = Ls 138 848.

2007.gadā un turpmāk ik gadu – Ls 715 222.

2) uzturdevas kompensācijas palielinājums par 40 latiem 2006.gadā un turpmāk ik gadus – Ls 7 263 360**, t.sk.:

IEKŠLIETU MINISTRIJAS SAKARU CENTRS:

23 cilv.x12 mēn. x Ls 40 (uzturdevas kompensācijas pieaugums) = Ls 11 040;

IEKŠLIETU MINISTRIJAS INFORMĀCIJAS CENTRS:

41cilv.x12 mēn. x Ls 40 (uzturdevas kompensācijas pieaugums) = Ls 19 680;

VALSTS POLICIJA:

8810 cilv.x12 mēn. x Ls 40 (uzturdevas kompensācijas pieaugums) = Ls 4 228 800;

VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTS:

2930 cilv.x12 mēn. x Ls 40 (uzturdevas kompensācijas pieaugums) = Ls 1 406 400;

VALSTS ROBEŽSARDZE:

3036 cilv.x12 mēn. x Ls 40 (uzturdevas kompensācijas pieaugums) = Ls 1 457 280;

LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJA:

278 cilv.x12 mēn. x Ls 40 (uzturdevas kompensācijas pieaugums) = Ls 133 440;

IEKŠLIETU MINISTRIJA :

14 cilv.x12 mēn. x Ls 40 (uzturdevas kompensācijas pieaugums) = Ls 6 720.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2006.gada budžetā paredzēts finansējums 750 010 latu ,

2500cilv.x12mēn.x Ls 25 (uzturdevas kompensācijas pieaugums) = Ls 750 010.

11650,2

5.2.PAPILDUS PLĀNOJAMIE IEŅĒMUMI

2007.gadā un turpmāk ik gadu Ls 64 757;

2011.gadā Ls 4 421 338;

2012.gadā un turpmāk ik gadu Ls 4 595 787.

Iekšlietu ministrija:

2011.gadā – Ls 3 591 140:

- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) –

Ls 1 549 374

- darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (9%) – Ls 578 845

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%) –

Ls 1 463 191.

2012.gadā un turpmāk ik gadu Ls 3 733 048:

- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) –

Ls 1 610 478

- darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (9%) – Ls 601 674

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%) –

Ls 1 520 896.

64,8

Ieslodzījumu vietu pārvalde:

2007.gadā un turpmāk ik gadu Ls 64 757:

- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09% no 115969) – 27 937 lati

- darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (9% no 115969) – 10 437 lati,

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25% no105532) – 26 383 lati.

2011.gadā – Ls 830 198:

- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) –

Ls 358 157

- darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (9%) – Ls 133 807

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%) –

Ls 338 234.

2012.gadā un turpmāk ik gadu Ls 862 739:

- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) –

Ls 372 195

- darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (9%) – Ls 139 052

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%) –

Ls 351 492.

64,8

5.3.PAPILDUS IZDEVUMI KOPĀ:

2007.gadam un turpmāk ik gadu Ls 593 912.

2011.gadā Ls 10 275 888;

2012.gadā un turpmāk ik gadu Ls 10 662 955.

Iekšlietu ministrija:

1) pabalsta izmaksa amatpersonām par katriem 5 nepārtraukta dienesta gadiem 2011.gadā –

Ls 7 980 981 t.sk.

SAKARU CENTRS

2011.gadā – Ls 20 207:

1) Pabalsts:

23 cilv. X Ls 236 X 3 = Ls 16 284;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 16 284 x 24,09% ) = Ls 3 923.

INFORMĀCIJAS CENTRS

2011.gadā – Ls 42 279:

1) Pabalsts:

41 cilv. X Ls 277 X3 =

Ls 34 071;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 34 071 x 24,09% ) = Ls 8 208.

VALSTS POLICIJA

2011.gadā – Ls 6 176 406:

1) Pabalsts:

8920 cilv. X Ls 186 X 3 = Ls 4 977 360;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 4 977 360x 24,09% ) = Ls 1 199 046;

UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTS

2011.gadā – Ls 1 625 219:

1)Pabalsts :

2930 cilv. X Ls 149 X3=

Ls 1 309 710;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 1 309 710x 24,09% ) = Ls 315 509;

LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJA

2011.gadā – Ls 95 070:

1)Pabalsts :

113 cilv. X Ls 226 X3=

Ls 76 614;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 76 614 x 24,09% ) = Ls 18 456;

IEKŠLIETU MINISTRIJA

2011.gadā – Ls 21 800:

1)Pabalsts :

16 cilv. X Ls 366 X3=

Ls 17 568;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 17 568 x 24,09% ) = Ls 4 232.

2012.gadā un turpmāk ik gadu Ls 314 754:

1)Pabalsts :

475 cilv. X Ls 178 X3=

Ls 253 650;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 253 650x 24,09% ) = Ls 61 104.

593,9

5.3.PAPILDUS IZDEVUMI KOPĀ:

Ieslodzījumu vietu pārvalde

2007.gadā un turpmāk ik gadu 593 912;

2011.gadā Ls 2 294 907;

2012.gadā un turpmāk ik gadu Ls 2 367 220.

1)atvaļinājuma pabalsta izmaksas amatpersonām, kuras tieši veic apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu

papildus nepieciešams 2007.gadā un turpmāk ik Ls 143 906.

1214 x12 mēn.x 242 : 30,4 x 1,2409 =

Ls 143 903.

1214- amatpersonu skaits, 242- vidējais kale ndāra dienu skaits mēnesī .

2) uzturdevas kompensācija papildus nepieciešams 2007.gadā un turpmāk ik gadu (Ls 75 – Ls 60) x 2611 x 0,9575 x 12 mēneši = Ls 450 006 .

3) pabalsta izmaksa amatpersonām par katriem 5 nepārtraukta dienesta gadiem 2011.gadā –

Ls 1 700 995 t.sk.

2011.gadā – Ls 1 700 995:

1) Pabalsts:

2611 cilv. X Ls 175 X 3 = Ls 1 370 775;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 1 370 775x 24,09% ) = Ls 330 220.

2012.gadā un turpmāk ik gadu Ls 72 313:

1)Pabalsts :

111 cilv. X Ls 175 X3=

Ls 58 275;

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 58 275x 24,09% ) = Ls14 038.

593,9

6. Cita informācija

* finansējums 3 636 828 latu apmērā iekļauts likumā „Par valsts budžetu 2006.gadam”.

** finansējums 7 263 360 latu apmērā iekļauts likumā „Par valsts budžetu 2006.gadam”.

*** finansējums 750 010 latu apmērā iekļauts likumā „Par valsts budžetu 2006.gadam.

Likumprojekta īstenošanai nepieciešamie izdevumi 2006.gadā tiks segti piešķirtā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Likumprojekta īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2007.gadā un turpmākajos gados ir jāizskata kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod šādi normatīvie akti, kas tiek virzīti vienotā paketē ar likumprojektu:

1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums;

2. Grozījumi Valsts civildienesta likumā;

3. Grozījums Militārā dienesta likumā;

4. Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

5. Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

6. Grozījumi likumā „Par policiju”;

7. Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā;

8. Grozījumi Robežsardzes likumā;

9. Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā.

Līdz 2006.gada 1.maijam paredzēts izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektus par:

1. fiziskās sagatavotības, veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasību noteikšanu amatpersonām;

2. amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību;

3. ar amatpersonu profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību;

4. amatpersonai, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, piešķiramās kompensācijas izmaksāšanas kārtību;

5. kārtību, kādā amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta un kura pēc mācību maksas segšanas nodienējusi mazāk nekā piecus gadus, atmaksā mācību maksas izdevumus;

6. amatiem atbilstošajām dienesta pakāpēm;

7. dienesta pakāpju pielīdzināšanas kārtību;

8. kārtību, kādā nosakāma amatpersonas mēneša amatalga, atbilstoši amatpersonas amata saimei, līmenim un kvalifikācijas pakāpei, kā arī tās apmērs;

9. amatpersonām piešķiramo pabalstu saņemšanas kārtību, gadījumiem, kad amatpersonas nāves gadījumā neizmaksā pabalstu, kā arī amatpersonas apbedīšanai paredzamo līdzekļu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus;

10. amatpersonai piešķiramo kompensāciju saņemšanas kārtību un apmēru, kā arī gadījumiem, kad neizmaksā kompensāciju, kad amatpersona cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumus;

11. zaudējumu, kas nodarīti amatpersonas vai viņas vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā mantai vai veselībai sakarā ar amatpersonas dienesta darbību, atlīdzināšanas kārtību;

12. sakaru virsniekiem piešķiramo pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību;

13. kārtību, kādā izmaksā formas tērpa kompensāciju, kā arī tās apmēru;

14. amatpersonu formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidiem, to izsniegšanas normām un formas tērpa vērtības atlīdzināšanas kārtību amatpersonai pārtraucot dienestu;

15. veselības traucējumu veidiem, kad izmaksā pabalstu amatpersonas nāves gadījumā vai kompensāciju sakarā ar gūtajiem veselības traucējumiem;

16. amatu aprakstu izstrādāšanas kārtību;

17. amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību;

18. amatu klasifikācijas sistēmu, kas ietver amatu saimes un līmeņus, kā arī amatu klasificēšanas kārtību;

19. dienesta apliecības un žetona paraugiem, to izsniegšanas un nodošanas kārtību.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.			Likumprojekts šo jomu neskar.
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Likumprojekts tika nosūtīts Latvijas Policistu biedrībai.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Kopumā atbalsta likumprojektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.
5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.				Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Amatpersona Iestādes vadītāja lēmumus būs tiesīga apstrīdēt Iekšlietu ministrijā, savukārt citu iestāžu amatpersonu lēmumus – Iestādes vadītājam. Pēc kā iespējama lēmuma pārsūdzība tiesā.
4. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	I.Šnepsta

09.01.2006. 11:15

2929

Kurme

7219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv