Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

(reģ.nr.1536)

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (20)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 24.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 24.nr.) šādus grozījumus:
3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts 3. Ārvalstu nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir: 10) dividendes saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto likmi;		1	Deputāts I. Solovjovs Izteikt 3. panta 3. daļas desmito punktu šādā redakcijā: “10) dividendes;”	Neatbalstīts
14) pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;		2	Deputāts I. Solovjovs Izslēgt 3. panta 3. daļas 14) punktu.	Neatbalstīts
8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti 3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti: 10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;		3	Deputāts I. Solovjovs Izteikt 8. panta 3. daļas desmito punktu šādā redakcijā: “10) dividendes;”	Neatbalstīts
9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi 1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi: 2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta — kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;		4	Deputāts I. Solovjovs Izteikt 9. panta 1. daļas 2. punktu šādā redakcijā: “2) fiziskās personas – individuālā uzņēmuma īpašnieka – ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus;”	Neatbalstīts
19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no: a) pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas, b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai, c) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem;	1. Izteikt 9.panta pirmās daļas 19.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,”.	5	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izslēgt likuma grozījumu 1.pantu.	Atbalstīts
		6	Deputāts I. Solovjovs Papildināt 9. panta 1. daļu ar 29. punktu šādā redakcijā: ”29) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;”	Neatbalstīts
11.pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana 2. Ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti: 1) ieņēmumi no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas; 2) ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas; 3) summas, kas saņemtas soda naudas veidā.		7	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Papildināt 11.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: „4) citi saimnieciskās darbības ieņēmumi.”.	Atbalstīts	1. 11.pantā: papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: „4) citi saimnieciskās darbības ieņēmumi.”;
3. Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti: 10) procentu maksa par banku kredīta izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;	2. Papildināt 11.panta trešās daļas 10.punktu pēc vārdiem “banku kredīta” ar vārdiem “vai līzinga pakalpojumu”.				papildināt trešās daļas 10.punktu pēc vārdiem “banku kredīta” ar vārdiem “vai līzinga pakalpojumu”.
12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums 1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam. 2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.
3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā[1] paredzēto neapliekamo minimumu.		8	Deputāts A.Klementjevs Izslēgt likuma 12.panta trešo daļu, attiecīgi mainot sekojošās daļas numerāciju.	Neatbalstīts
4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus.
14.pants. Maksātāja attaisnoto izdevumu un atvieglojumu pamatojums 1. Maksātāja tiesības uz attaisnoto izdevumu, ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu un atvieglojumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrā dot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus.		9	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda 14.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu”;	Atbalstīts	2. 14.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu”;
2. Ņemot vērā maksātāja iesniegtos dokumentus, maksātāja dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība, kura ir grāmatiņas izsniedzēja, vai darba devējs, ja darbinieks tam ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības izsniegto paziņojumu par izmaiņām nodokļa atvieglojumos, ieraksta grāmatiņā nodokļa atvieglojumu posteņus.
3. Ja maksātājs dokumentus, kas apliecina attaisnotos izdevumus, nav laikus iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, tie tiek ņemti vērā tikai attiecībā uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu pirmstaksācijas periodu.		10	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda izslēgt trešo daļu.	Atbalstīts	izslēgt trešo daļu.
4. Maksātāja dokumenti, kas apstiprina attaisnotos izdevumus, attiecas tikai uz taksācijas periodu (kalendāro gadu).
15.pants. Nodokļa likmes 2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.		11	Deputāts I. Solovjovs Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā: “2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir: - līdz Ministru kabineta noteiktajam minimumam -0% - no Ministru kabineta noteiktā minimuma līdz 300 LVL -5% - no 300 LVL līdz 500 LVL - 10% - no 500 LVL līdz 800 LVL - 20% - no 800 LVL - 30%.”	Neatbalstīts

17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām 1. Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku - (nodokļa) maksātāju.

12

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda 17.pantā: papildināt pantu ar 9.^2 un 9.^3daļu šādā redakcijā: “9.^2 Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi: 1) fiziskā persona darba pienākumus veic ārvalstī saistībā ar darba devēja pastāvīgo pārstāvniecību ārvalstī, kas reģistrēta saskaņā ar ārvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām; 2) fiziskās personas darba samaksa (ienākums, kas gūts uz darba attiecību pamata) tiek aplikta ar ārvalsts ienākuma nodokli; 3) nosakot darba devēja pastāvīgās pārstāvniecības ārvalstī apliekamo ienākumu, fiziskās personas darba samaksa tiek iekļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumos. 9.^3 Šā panta 9.^2daļā minētā darba samaksa ir ienākums, kas gūts ārpus Latvijas Republikas pie tāda darba devēja, kurš nav Latvijas Republikas rezidents, un tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā saskaņā ar šī likuma 19.panta noteikumiem[2].”;

Atbalstīts

3. 17.pantā: papildināt pantu ar 9.^2 un 9.^3daļu šādā redakcijā: “9.^2 Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi: 1) fiziskā persona darba pienākumus veic ārvalstī saistībā ar darba devēja pastāvīgo pārstāvniecību ārvalstī, kas reģistrēta saskaņā ar ārvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām; 2) fiziskās personas darba samaksa (ienākums, kas gūts uz darba attiecību pamata) tiek aplikta ar ārvalsts ienākuma nodokli; 3) nosakot darba devēja pastāvīgās pārstāvniecības ārvalstī apliekamo ienākumu, fiziskās personas darba samaksa tiek iekļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumos. 9.^3 Šā panta 9.^2daļā minētā darba samaksa ir ienākums, kas gūts ārpus Latvijas Republikas pie tāda darba devēja, kurš nav Latvijas Republikas rezidents, un tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā saskaņā ar šī likuma 19.panta noteikumiem.”;

12. No šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7.1, 8., 9.^1, 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētajiem ienākumiem ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5.datumā.	13	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda aizstāt divpadsmitajā daļā skaitļus un vārdus “13. un 14.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “13., 14. un 15.punktā”.	Atbalstīts	aizstāt divpadsmitajā daļā skaitļus un vārdus “13. un 14.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “13., 14. un 15.punktā”.
23.pants. Deklarācijas koriģēšana 3. Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā no deklarācijas izlabošanas kļūdaini iemaksāto summu atmaksā nodokļu maksātājam.	14	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 23.panta trešo daļu šādā redakcijā: “3. Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā pārmaksāto nodokļu summu maksātājam 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts maksātāja iesniegums.”.	Atbalstīts	4. Izteikt 23.panta trešo daļu šādā redakcijā: “3. Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā pārmaksāto nodokļu summu maksātājam 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts maksātāja iesniegums.”.
31.^3 pants. Maksātāja atbildība par apliekamā ienākuma samazināšanu 3. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) taksācijas gada laikā nav ieturējis nodokli no maksātāja apliekamā ienākuma, no kura atbilstoši šā likuma noteikumiem tas bija jāietur ienākuma izmaksas vietā, ir pārtraucis savu darbību Latvijā, ir likvidēts vai citādu iemeslu dēļ nav atrodams, taksācijas gada iztrūkstošā nodokļa summa ir jāsamaksā pašam maksātājam, izņemot gadījumus, kad maksātājs likvidēts atbilstoši likumdošanas aktu normām un nodokļu parādi dzēsti atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.pantam.	15	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Aizstāt 31.^3panta trešajā daļā vārdus “kad maksātājs likvidēts” ar vārdiem “kad tas likvidēts”.	Atbalstīts	5. Aizstāt 31.^3panta trešajā daļā vārdus “kad maksātājs likvidēts” ar vārdiem “kad tas likvidēts”.

Pārejas noteikumi 21. Fiziskās personas ienākums, kas 2005. un 2006.taksācijas gadā gūts no augoša meža pārdošanas vai no kokmateriālu pārdošanas, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 22. Šā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts[3], divpadsmitā un 12.^2daļa[4] attiecībā uz augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumiem, kā arī 10.^2daļa[5] 2005. un 2006.gadā netiek piemērota. Nodokļa maksātājs, kuram 2005.gadā, izmaksājot augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas ienākumu, no tā ir ieturēts nodoklis atbilstoši šim likumam, par 2005.gadu maksājamo nodokli pārrēķina rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.	3. Izslēgt pārejas noteikumu 22.punkta pirmo teikumu.	16 17 18	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izslēgt likuma grozījumu 3.pantu. Juridiskais birojs Ierosinām, izslēgt likumprojekta 3.pantu. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Svītrot ierosinājumu izslēgt likuma „Pārejas noteikumu” 22.punkta pirmo teikumu.	Atbalstīts Atbalstīts Neatbalstīts
		19	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā: „29. Fiziskās personas ienākums, ja tas gūts 2007. un 2008.gadā no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un kokmateriālu pārdošanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašuma ilgāk par 12 mēnešiem, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šajā gadījumā 2007. un 2008.gadā nepiemēro likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, divpadsmito daļu un 12.^2 daļu attiecībā uz augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumiem, kā arī 10.^2 daļu.”	Atbalstīts	6. Papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā: „29. Fiziskās personas ienākums, ja tas gūts 2007. un 2008.gadā no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai un kokmateriālu pārdošanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašuma ilgāk par 12 mēnešiem, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šajā gadījumā 2007. un 2008.gadā nepiemēro likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, divpadsmito daļu un 12.^2 daļu attiecībā uz augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumiem, kā arī 10.^2 daļu.”
		20	Juridiskais birojs Ierosinām noteikt, ka likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.	Neatbalstīts

---

[1] 13.pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;

3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1320 latu gadā;

4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

[2] 19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

1. Nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā rezumējošā kārtībā veic maksātājs.

2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz gada neapliekamā minimuma apmēru.

3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, iemaksājot līdz katra deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs - kā avansu, arī kā patentmaksu, vai kurš ieturēts no viņa ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.

4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību.

4.¹ Personai, kam rezumējošā kārtībā taksācijas gadam aprēķinātais nodoklis no saimnieciskās darbības, kuras veikšanai tā ir iegādājusies patentu, ir mazāks nekā samaksātā gada patentmaksa, šī starpība netiek atmaksāta.

5. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Nerezidents tajos gadījumos, kad tam saskaņā ar šā likuma 20.panta trešo daļu ir jāiesniedz deklarācija, to iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei:

1) pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas — par šā likuma 3.panta trešās daļas 7., 7.1 un 9.punktā minēto ienākumu;

2) pēc paša maksātāja izvēles — par šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu;

3) pēc ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas — pārējos gadījumos.

5.¹ Ārvalstu nodokļa maksātājs, kas Latvijā uzturas, lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, un kas pārtrauc minētā ienākuma gūšanu, un nav paredzama viņa atgriešanās Latvijā pirms taksācijas gada beigām, iesniedz deklarāciju, pirms viņš izbrauc no Latvijas.

5.² Ārvalstu nodokļa maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.

6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus;

3) kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli;

4) nodokļa ieturēšanu no šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētajiem ienākumiem;

5) ārvalstīs samaksāto nodokli;

6) ka persona, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā nav izmantojusi šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī.

7. Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir mainījis dzīvesvietu, deklarācija jāiesniedz (jānosūta pa pastu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc iepriekšējās dzīvesvietas.

8. Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem). Šajā gadījumā nepiemēro 9.panta pirmās daļas 1.punktu.

9. Ja izdevumiem, kas saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, ir noteiktas izdevumu normas, šo izdevumu apliecināšanai attiecīgajā apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt tos apliecinošus dokumentus.

[3] 17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām

10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:

7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas;

[4] 12. No šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7.1, 8., 9.¹, 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētajiem ienākumiem ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5.datumā.

12.² Fiziskā persona — rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, no šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 7.¹, 8., 9.¹, 11. un 12.punktā minētajiem ienākumiem nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.

[5] 10.² Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma — ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas.