Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 vides un reģionālās politikas komisija                                                                                                                              Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"

(Reģ. nr. 1523)

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

( 3 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

 

 

 

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

 

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) būtiska izmaiņa — darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi;

2) darbības izmaiņa — izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības paplašināšana, kas var ietekmēt vidi;

3) emisija — tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi;

 

 

 

 

 

31) emisijas kvota — pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Emisijas kvotu izmanto vienīgi šā likuma nosacījumu izpildei, kā arī saskaņā ar šā likuma nosacījumiem var nodot citai fiziskajai vai juridiskajai personai;

1. Aizstāt 1.panta 3.1 punktā un 32.3 panta piektajā daļā vārdu “nodot” ar vārdu “pārskaitīt”.

 

 

 

 

1. Aizstāt 1.panta 3.1 punktā un 32.3 panta piektajā daļā vārdu “nodot” ar vārdu “pārskaitīt”.

 

4) militāri piesārņota teritorija — teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem;

5) operators — fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību;

6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;

7) piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu;

8) piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas;

9) potenciāli piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas;

 

 

 

 

 

10) sanācija — piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;

101) siltumnīcefekta gāzes — oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļ-ūdeņraži (HFO), perfluorogļūdeņraži (PFO), sēra heksafluorīds (SF6);

11) tehnoloģija — tehnisku metožu un paņēmienu kopums, kas ietver patentu, preču zīmju, licenču, tehnisko izstrādņu, kā arī speciālas tehnikas un aprīkojuma izmantošanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai rezultātu;

12) viela — jebkurš ķīmisks elements vai ķīmisku elementu savienojums;

13) trokšņa kartēšana — esošu vai prognozētu trokšņu līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā un to cilvēku vai mājokļu skaitu, uz kuriem konkrētajā rajonā iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa rādītājs;

14) trokšņa rādītājs — fizikāls lielums, ar kuru raksturo vides troksni, kas var radīt kaitīgas sekas;

15) trokšņa stratēģiskā karte — karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi;

16) vides troksnis — nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas).

 

 

 

 

 

11.pants. Piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi

(1) Veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro:

1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē;

2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus;

3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām;

4) ar noteiktu piesārņojuma emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu grupu atbilstības novērtēšanas kārtību.

 

 

 

 

 

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē:

1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī;

3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;

4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā;

 

 

 

 

 

6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu;

7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām;

8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes;

9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām;

10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;

11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;

12) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošo vielu emisija no noteiktiem produktiem;

13) atsevišķas bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasības un videi kaitīgo preču sarakstu.

 

 

 

 

 

 

2. 11.pantā:

papildināt otro daļu ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“14) šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt;

15) vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;

16) izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos.”;

 

 

 

2. 11.pantā:

papildināt otro daļu ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“14) šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt;

15) vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;

16) izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos.”;

(3) Ministru kabinets nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā konkrētā laikposmā un konkrētiem piesārņojuma veidiem.

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biedrība “Latvijas Antīko automobiļu klubs” izsniedz apliecinājumu par to, ka transportlīdzeklis atbilst antīkā transportlīdzekļa statusam, lai iegādātos   produktus ar paaugstinātu gaistošo organisko savienojumu saturu.”

 

 

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biedrība “Latvijas Antīko automobiļu klubs” izsniedz apliecinājumu par to, ka transportlīdzeklis atbilst antīkā transportlīdzekļa statusam, lai iegādātos produktus ar paaugstinātu gaistošo organisko savienojumu saturu.”

 

32.1 pants. Emisijas kvotu sadales plāns

(1) Vides ministrija, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, izstrādā un Ministru kabinets apstiprina emisijas kvotu sadales plānu valstī (turpmāk — sadales plāns) katram šā likuma 24.1 panta piektajā daļā noteiktajam periodam. Sadales plānu noformē atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(2) Sadales plānā nosaka emisijas kvotu kopējo daudzumu, kas tiks piešķirts operatoriem attiecīgajā periodā, un pievieno to iekārtu sarakstu, kuras veic šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kā arī plānoto emisijas kvotu sadalījumu starp iekārtu operatoriem.

(3) Sadales plānu izstrādā, ievērojot šādus pamatnosacījumus:

1) kopējo emisijas kvotu daudzumu, kuru valsts piešķir operatoriem attiecīgajā periodā, saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk — Konvencija) Kioto protokolā Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi;

2) kopējo emisijas kvotu daudzumu nosaka, ņemot vērā esošās un prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas šā likuma nosacījumi, ņemot vērā arī politikas plānošanas dokumentus enerģētikas jomā;

3) ievēro citu normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums;

4) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu;

5) emisijas kvotu sadalē kā nosacījumu var izmantot siltumnīcefekta gāzes emisiju uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošas darbības rezultātā saražotās produkcijas vienību un emisijas samazināšanā sasniedzamo progresu;

6) ietver informāciju par emisijas kvotu aprēķināšanas metodi un izmantojamiem bāzes (atskaites) gadiem emisiju noteikšanā;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens

papildināt 32.1 panta trešās daļas 4. punktu ar vārdiem „ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā, tehnoloģisko potenciālu) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. ”

 

Atbildīgā komisija

32.1 pantā:

papildināt trešās daļas 4. punktu ar vārdiem „ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā, tehnoloģisko potenciālu) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. ”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.2

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. 32.1 pantā:

papildināt trešās daļas 4. punktu ar vārdiem “ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā tehnoloģisko potenciālu) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā”.

 

7) ietver informāciju par kārtību, kādā operators saņem emisijas kvotas iekārtai, kurai atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija sakarā ar izmaiņām darbībā, ja tās ieviestas pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai, kā arī jaunai iekārtai, attiecībā uz kuru ir saņemta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai un kura nav iekļauta sadales plānā;

3. Aizstāt 32.1 panta trešās daļas 7.punktā vārdu “atļauta” ar vārdu “plānota”.

 

 

 

 

aizstāt trešās daļas 7.punktā vārdu “atļauta” ar vārdu “plānota”;

 

8) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām;

9) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;

10) ietver informāciju par šā plāna apspriešanas gaitā izteiktajiem sabiedrības priekšlikumiem un informāciju par to, kā attiecīgie priekšlikumi tiks izvērtēti pirms lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu pieņemšanas;

11) var ietvert informāciju par konkurences ievērošanu attiecībā uz tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumi;

12) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu;

13) nosaka maksimālo emisiju samazināšanas vienību un sertificētas emisiju samazināšanas vienību daudzumu, ko operatori drīkst izmantot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā procentuālo daļu no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 6.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu. Sertificētas emisiju samazināšanas vienības piešķir saskaņā ar Konvencijas Kioto protokola 12.pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Konvenciju vai Konvencijas Kioto protokolu.

Šis punkts attiecas uz sadales plānu, kuru izstrādā šā likuma 24.panta piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajam periodam.

(4) Pēc tam, kad sadales plānu apstiprinājis Ministru kabinets, Vides ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

 

 

 

 

 

32.2 pants. Emisijas kvotu sadale

(1) Vides ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto sadales plānu, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

(11) Operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus, emisijas kvotas Vides ministrija piešķir pēc Eiropas Komisijas lēmuma par operatora iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

(2) Emisijas kvota derīga tā perioda laikā, uz kuru tā izsniegta.

(3) Operators saņem emisijas kvotas bez maksas.

 

 

 

 

 

 (4) Jaunai iekārtai, kas saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai un kas nav iekļauta sadales plānā, kā arī iekārtai, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem atļauta lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, operators emisijas kvotas var saņemt sadales plānā noteikta jā kārtībā.

4. 32.2 pantā:

aizstāt ceturtā daļā vārdu “atļauta” ar vārdu “plānota”;

 

 

 

 

 

4. 32.2 pantā:

aizstāt ceturtā daļā vārdu “atļauta” ar vārdu “plānota”;

 

papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šajā daļā minētajam operatoram, ņemot vērā šā likuma 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un 12.punktā minētos pamatnosacījumus.”;

 

 

 

papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šajā daļā minētajam operatoram, ņemot vērā šā likuma 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un 12.punktā minētos pamatnosacījumus.”;

 

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Vides ministrija pieņem lēmumu:

1) piešķirt emisijas kvotas operatoram, kuram izdota siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nepiešķirot tās iepriekšējam iekārtas operatoram, ja ir mainījies iekārtas operators;

2) nepiešķirt emisijas kvotas operatoram, kuram anulēta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.”;

 

 

 

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Vides ministrija pieņem lēmumu:

1) piešķirt emisijas kvotas operatoram, kuram izdota siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nepiešķirot tās iepriekšējam iekārtas operatoram, ja ir mainījies iekārtas operators;

2) nepiešķirt emisijas kvotas operatoram, kuram anulēta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.”;

(5) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra proporcionāli sadala attiecīgā perioda kopējo emisijas kvotu daudzumu katram perioda gadam un pārskaita to uz operatora kontu siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā (turpmāk arī — emisijas reģistrs).

 

 

 

 

 

(6) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra līdz katra gada 28.februārim sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem emisijas reģistrā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu.

aizstāt sestajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā minēto” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

 

 

 

 

aizstāt sestajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā minēto” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

 

32.3 pants. Darbības ar emisijas kvotām

(1) Operators katru gadu nodod Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā iekārtas emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam, kurš pārbaudīts saskaņā ar šā likuma 45.panta septīto daļu un kuram ekvivalentu emisijas kvotu daudzumu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra anulē emisijas reģistrā.

(2) Operators, kurš nav nodevis šā panta pirmajā daļā minētās emisijas kvotas, maksā dabas resursu nodokli normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajā apmērā un kārtībā. Dabas resursu nodokļa samaksa neatbrīvo operatoru no attiecīgo emisijas kvotu nodošanas.

(3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 30.maijam apkopo informāciju par operatoriem, kuri nav izpildījuši šā panta pirmās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos operatoriem tiek dotas ne mazāk kā 14 dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Pēc šā paskaidrojuma izvērtēšanas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pieņem lēmumu par minētās informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Četrus mēnešus pēc kārtējā perioda sākuma Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra anulē emisijas kvotas, kurām beidzies derīguma termiņš un kuras nav nodotas atbilstoši šā likuma noteikumiem par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumu izpildi.

 

 

 

 

 

 (5) Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk arī — persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem nodot to citai personai.

 

 

 

 

 

(6) Pēc emisijas kvotu īpašnieka pieprasījuma Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra emisijas reģistrā anulē attiecīgo emisijas kvotu daudzumu.

(7) Šā panta pirmās daļas nosacījumu izpildei Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija.

(8) Persona nodrošina tai piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā emisijas kvotas tiek piešķirtas, uzkrātas, pārskaitītas, nodotas, aizstātas un anulētas.

 

 

 

 

 

 

 

3

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens

papildināt 32.3 pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Ministru kabinets lemj par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp sadales plānā paredzētajām emisi jas kvotām šā likuma 32.1 panta trešās daļas 7. punktā minētajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām emisijas kvotām) un par darbībām ar emisijas kvotām, kuras nepiešķir saskaņā ar šā likuma 32.1 panta trešās daļas 4. punktā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas potenciālu.”

atbalstīt

 

Redakc.

 preciz.

 

5. Papildināt 32.3 pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ministru kabinets lemj par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp sadales plānā paredzētajām emisijas kvotām šā likuma 32.1 panta trešās daļas 7.punktā minētajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām emisijas kvotām) un par darbībām ar emisijas kvotām, kuras nepiešķir saskaņā ar šā likuma 32.1 panta trešās daļas 4.punktā minēto potenciālu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.”

45.pants. Operatora veiktais monitorings

(1) Operatora pienākums ir regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt monitoringu un sniegt informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Operatori, kuri veic A kategorijas un B kategorijas darbības, saskaņā ar normatīvajos aktos un atļaujā noteikto kārtību veic regulārus mērījumus un informē par tiem reģionālo vides pārvaldi.

(3) Operators veic monitoringu saskaņā ar atļauju, kurā norādīti nosakāmie parametri, paraugu ņemšanas vietas, mērījumu biežums un metodes, datu apkopošanas un uzglabāšanas veids.

(4) Operators nekavējoties informē attiecīgās institūcijas:

1) ja piesārņojošas darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi;

2) avārijas vai tās draudu gadījumā.

(5) Monitoringa dati ir pieejami atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.

(6) A kategorijas un B kategorijas darbības veicēji sastāda gada pārskatu par monitoringa rezultātiem un nosūta to atļaujas izsniedzējam un attiecīgajai pašvaldībai. Gada pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

(7) Šā likuma 2.pielikumā minēto piesārņojošo darbību veicēji, kā arī operatori, kas saņēmuši siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus, sagatavo ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šo pārskatu pārbauda un apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ikgadējo pārskatu un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem nosūta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai. Ikgadējais pārskats ir pieejams kontroles institūcijām un sabiedrībai.

 

 

 

 

 

(8) Operators, kura ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav pārbaudīts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar veikt šā likuma 32. pantā minētās darbības ar emisijas kvotām, līdz tā ikgadējais pārskats tiek pārbaudīts vai papildināts.

5. Izteikt 45.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Operators, kura ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav apstiprināts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar pārskaitīt emisijas kvotas, kamēr tā ikgadējais pārskats nav apstiprināts.”

 

 

Redakc.

 preciz.

6. Izteikt 45.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Operators, kura ikgadējais pārskats līdz katra gada 31.martam nav apstiprināts šā panta septītajā daļā minētajā kārtībā vai ir atzīts par neatbilstošu, nevar pārskaitīt emisijas kvotas, kamēr nav apstiprināts tā ikgadējais pārskats.”

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 22., 23. un 24.pants, kā arī V nodaļas nosacījumi stājas spēkā:

1) attiecībā uz esošajām B kategorijas darbībām — saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.janvārim;

2) attiecībā uz jaunām B kategorijas darbībām — 2003.gada 1.janvārī. 

2. Attiecībā uz iekārtām, kurās veic atkritumu sadedzināšanu, par esošām uzskata tādas iekārtas, kuru darbībai visas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas tiek saņemtas līdz 2002.gada 28.decembrim un kuras uzsāk darbību ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī. 

3. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:

1) par B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām, to pieteikšanu un B kategorijas atļauju izsniegšanu;

2) par notekūdeņu emisijas robežvērtībām, par aizliegumu emitēt noteiktas piesārņojošas vielas ūdens vidē un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai;

3) par virszemes ūdens un pazemes ūdens kvalitāti;

4) par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem. 

4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:

1) par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

2) par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošu vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

3) par augsnes kvalitātes normatīviem;

 

 

 

 

 

4) par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju;

5) par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto piesārņojumu;

6) par operatora veiktā monitoringa kārtību un piesārņojošu vielu reģistra izveidi un tā informācijas pieejamību sabiedrībai;

7) par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtām izvirzāmajām prasībām. 

5. Ministru kabinets divu gadu laikā no jutīgo teritoriju noteikšanas dienas izdod noteikumus par rīcības programmu ūdens piesārņojuma ar nitrātiem samazināšanai vai novēršanai īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem. 

6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2004.gada 31.decembrim.

7. Atļaujas esošajām A kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.oktobrim. 

8. Šā likuma 31.panta pirmās daļas 3.1 punkts stājas spēkā vienlaikus ar ūdens apsaimniekošanas likumu. 

9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.1 panta trešajā daļā un 24.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam.

 

 

 

 

 

10. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2008.gada 30.aprīlim.

11. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz 2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2013.gada 30.aprīlim.

6. Pārejas noteikumos:

aizstāt 10. un 11.punktā vārdu “mērījumus” ar vārdu “novērtējumu”;

 

 

 

 

7. Pārejas noteikumos:

aizstāt 10. un 11.punktā vārdu “mērījumus” ar vārdu “novērtējumu”;

 

12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.jūnijam apstiprina emisijas kvotu sadales plānu šā likuma 24. panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam, bet katram nākamajam 24. panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 19 mēnešus pirms attiecīgā perioda.

 

 

 

 

 

13. Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šā likuma 24. panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam līdz 2004.gada 1.decembrim, bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda.

14. Šā likuma 32.2 panta piektās un sestās daļas izpildi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra uzsāk ar 2005.gada 1.janvāri.

15. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.augustam izdod šā likuma 24.1 panta trešajā un septītajā daļā, 32.3 panta devītajā daļā, 32.5 panta septītajā daļā un 45.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

16. Šā likuma 32.1 panta ceturtā daļa, 32.5 panta sestā daļa, 32.6 panta otrā daļa un 32.8 pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

17. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 12.punktā minētos noteikumus, bet līdz 2006.gada 1.jūlijam - šā likuma 11.panta otrās daļas 9., 10., 11. un 13.punktā minētos noteikumus.

18. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta 2.1 daļā minētos noteikumus.

izslēgt 13.punktā vārdus “bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda”;

 

 

 

izslēgt 13.punktā vārdus “bet katram nākamajam 24.1 panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 13 mēnešus pirms attiecīgā perioda”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Ministru kabinets līdz 2006.gada 11.augustam izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 14.punktā minētos noteikumus.”

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Ministru kabinets līdz 2006.gada 11.augustam izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 14.punktā minētos noteikumus.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 24.septembra direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza direktīvu 1999/13/EK.

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza direktīvu 93/12/EEK;

 

 

 

8. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza direktīvu 93/12/EEK;

 

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija direktīvas 2005/33/EK, ar ko groza direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā.”

 

 

 

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija direktīvas 2005/33/EK, ar ko groza direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā.”

Likuma “Par piesārņojumu”

1.pielikums 

Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja

 

 

 

 

 

(4) Ķīmiskajā rūpniecībā*:

1) iekārtas organisko ķīmisko pamatvielu ražošanai:

a) ogļūdeņražu (neciklisko un ciklisko, piesātināto un nepiesātināto, alifātisko vai aromātisko ogļūdeņražu) ražošanai,

b) skābekli saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu, arī spirta, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, acetātu, ēteru, peroksīdu, epoksīdsveķu, ražošanai,

c) sēru saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

d) slāpekli saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu — amīdu, nitrosavienojumu, nitrātu vai nitrītu grupas saturošo savienojumu, nitrilu, cianātu vai izocianātu — ražošanai,

e) fosforu saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

f) halogēnus saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

g) metālorganisko savienojumu ražošanai,

h) plastmasu — sintētisko polimēru šķiedru un celulozes polimēru šķiedru — ražošanai,

i) sintētiskā kaučuka vai gumijas ražošanai,

j) krāsvielu un pigmentu ražošanai,

k) virsmaktīvo vielu ražošanai;

2) iekārtas neorganisko vielu ražošanai:

a) gāzu, piemēram, amonjaka, hlora vai hlorūdeņraža, fluora vai fluorūdeņraža, oglekļa oksīdu, sēru saturošo savienojumu, slāpekļa oksīdu, ūdeņraža, sēra dioksīda, fosgēna, ražošanai,

b) skābju, piemēram, hromskābes, fluorūdeņražskābes, fosforskābes, slāpekļskābes, sālsskābes, sērskābes, oleuma, sērpaskābes, ražošanai,

c) bāzu, piemēram, amonija hidroksīda, kālija hidroksīda, nātrija hidroksīda, ražošanai,

d) sāļu, piemēram, amonija hlorīda, kālija hlorāta, kālija karbonāta, nātrija karbonāta, perborāta, sudraba nitrāta, ražošanai,

e) nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisko savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda, ražošanai;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.   1.pielikuma ceturtajā daļā:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. 1.pielikuma ceturtajā daļā:

3) uzņēmumi fosforu, slāpekli vai kāliju saturošo vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu ražošanai;

4) uzņēmumi augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošanai;

aizstāt 3. un 4.punktā vārdu “uzņēmumi” ar vārdu “iekārtas”;

 

 

 

aizstāt 3. un 4.punktā vārdu “uzņēmumi” ar vārdu “iekārtas”;

5) uzņēmumi, kuri ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus procesus;

 

aizstāt 5.punktā vārdus “uzņēmumi, kuri ražo” ar vārdiem “iekārtas, kurās ražo”;

 

 

 

aizstāt 5.punktā vārdus “uzņēmumi, kuri ražo” ar vārdiem “iekārtas, kurās ražo”;

6) uzņēmumi sprāgstvielu ražošanai.

 

aizstāt 6.punktā vārdu “uzņēmumi” ar vārdu “iekārtas”.

 

 

 

aizstāt 6.punktā vārdu “uzņēmumi” ar vārdu “iekārtas”.