Latvijas Republikas

8.Saeimas Prezidijam

2006.gada __________________Nr.

Rīgā

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu "Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 4 lp.).

8. Saeimas deputāti:

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”

Izdarīt likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 15.nr.; 2000, 7., 12.nr.; 2002, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1. Noteikt par svētku dienām:

1.janvāri – Jaungada dienu;

6. un 7.janvāri – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus;

8.martu – Starptautisko sieviešu dienu;

Lielo Piektdienu, Pirmās Lieldienas un otro Lieldienu dienu;

pareizticīgo un vecticībnieku Lielo Piektdienu, Pirmās Lieldienas un otro Lieldienu dienu;

1.maiju – Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu;

4.maiju – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu;

maija otro svētdienu - Mātes dienu;

Vasarsvētkus;

23.jūniju - Līgo dienu;

24.jūniju - Jāņu dienu;

18.novembri – Latvijas Republikas proklamēšanas dienu;

24., 25. un 26.decembri – Ziemassvētkus;

31.decembri – Vecgada dienu.

Ja svētku diena ir sestdienā vai svētdienā (izņemot Pirmās Lieldienas un Vasarsvētkus), nākamo darbadienu nosaka par brīvdienu. Ja svētku dienas ir sestdienā un svētdienā, nākamās divas darbadienas nosaka par brīvdienām.”

2. Aizstāt 2.pantā skaitļus un vārdus

“8.maiju - nacisma sagrāves dienu un otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu; 9.maiju - Eiropas dienu;”

ar skaitļiem un vārdiem

“8.maiju - Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu;

9.maiju - Eiropas dienu un nacisma sagrāves dienu;”.

8. Saeimas deputāti:

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

____________________________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā

“Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtais likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (turpmāk – Likums) ir spēkā kopš 1990.gada. Katru gadu izskatīšanai Saeimā tiek iesniegti dažādi ierosinājumi grozījumiem Likumā. Minētie ierosinājumi paredzēja ieviest jaunas svētku dienas, mainīt esošo svētku dienu nosaukumus, gan arī tika izteikti dažādi priekšlikumi attiecībā uz sēru dienām. Latvijas tautai mūsdienu multikulturālā vidē ir jākoncentrējas uz kopīgu vērtību, svētku noskaņas radīšanu, uz vienotības un stipruma vairošanu Latvijā.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Iesniedzēji piedāvā iekļaut Likumā kā svētku dienas arī pareizticīgo un vecticībnieku svētku dienas (Ziemassvētkus, Lielo Piektdienu, Lieldienas), tādējādi atzīmējot šo konfesiju būtisko lomu Latvijā. Iesniedzēji piedāvā iekļaut Likumā trīs svētku dienas Ziemassvētkos. Iesniedzēji atbalsta valdības darba grupas iniciatīvu noteikt, ka, ja svētku diena ir sestdienā vai svētdienā (izņemot pirmās Lieldienas un Vasarsvētkus), tad nākamo darbadienu nosaka par brīvdienu. Lai īstenotu principu, ka svētku diena sabiedrība ir īpaša un saistīta ar kopīgu valstisku un tradicionālu pasākumu apmeklēšanu, tiek ierosināts šo principu ieviest pilnībā – saistot to ar brīvdienu. Sestdiena un svētdiena parasti sadzīvē tiek saistītas ar brīvdienām. Ja šajā dienā ir svētku diena, tas nozīmē, ka atliek mazāk iespēju veikt iknedēļas atpūtas un sadzīves darbu pasākumus. Jaunas svētku dienas ieviešana Latvijā netiek uzskatīta par aktuālu un nepieciešamu. Ir saprotams, ka jauna brīvdiena saistīta ar budžeta nodokļu ieņēmumu samazināšanos, kā arī ražošanas apjomu samazināšanos. Lai sabiedrība spētu pilnvērtīgi veikt darbu, ir nepieciešams atbalstīt laika ieguldīšanu ģimenē, savā inte lektuālajā attīstībā utt. Brīvdienu pārcelšana nodrošinātu vienādu to skaitu katru gadu, kas ievērojami atvieglotu budžeta finanšu institūciju darbu un plānošanu. Iesniedzēji piedāvā papildināt 9.maija definīciju, nosakot, ka Eiropas diena ir vienlaikus arī nacisma sagrāves diena, kā arī iekļaut svētku sarakstā 8.martu – Starptautisko sieviešu dienu.
3. Cita informācija			Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Jūtama ietekme nav prognozēta
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Jūtama ietekme nav prognozēta
3. Sociālo seku izvērtējums					Latvijas iedzīvotājiem ik gadu tiek garantēts vienāds brīvdienu skaits. Brīvdienu pārcelšana nodrošinātu vienādu to skaitu katru gadu, kas ievērojami atvieglotu budžeta finanšu institūciju darbu un plānošanu, kā arī iedzīvotāju laika plānošanu.
4. Ietekme uz vidi					Nav ietekmes
5. Cita informācija					-
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3			4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		-		-			-		-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		2053,8		2640,6			2053,8		1760,4	2229,8
3. Finansiālā ietekme		-2053,8		-2640,6			-2053,8		-1760,4	- 2229,8
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		-		-			-		-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Saskaņā ar Veselības ministrijas iesniegtajiem aprēķiniem no 2006.gada 1.jūlija darba samaksa vienā svētku dienā veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem - 977,8 tūkst Ls (rēķinot uz 28 546,50 ārstniecības personu slodzēm). Pieņemot, ka svētku dienā nodarbināti tiek apmēram 30% no veselības aprūpē strādājošajiem, tad darba samaksai šiem nodarbinātajiem vienā svētku dienā nepieciešami 293,4 tūkst Ls. Līdz ar to, 2006.gadā papildu 7 svētku dienas prasīs valsts budžetā 2053,8 tūkst.Ls; 2007.gadā papildu 9 svētku dienas prasīs valsts budžetā 2640,6 tūkst.Ls; 2008.gadā papildu 7 svētku dienas prasīs valsts budžetā 2053,8 tūkst.Ls; 2009.gadā 6 dienas – 1760,4 tūkst. Ls; 2010.gadā 7 dienas - 2053,8 tūkst Ls. Pārējās valsts budžeta iestādēs nodarbināto darba samaksa, papildu svētku dienu noteikšanas gadījumā, nerada ietekmi uz valsts budžetu.
6. Cita informācija		Vidējie valsts konsolidētā budžeta nodokļu ieņēmumi vienā darba dienā 2004.gadā vidēji bija 8 milj. latu. Nevar viennozīmīgi pieņemt, ka, ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā un nākamā darbadiena tiek noteikta par brīvdienu, tad valsts budžets varētu saņemt mazāk ieņēmumu, jo obligātie maksājumi tiks veikti vai nu pirms vai pēc brīvdienas. Papildus brīvdienas var stimulēt iedzīvotāju patēriņa pieaugumu, kas, savukārt, var veicināt mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu. Papildus brīvdienu noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, jo pieaugot iedzīvotāju brīvajam laikam, attīstās tādas ekonomikas nozares kā tūrisms (tai skaitā iekšzemes) un tirdzniecība. Šo nozaru attīstība ir īpaši svarīga reģionālās attīstības kontekstā. Lai mazinātu darba devēju papildus izmaksas, kas rodas apmaksājot darbu svētku dienās, darba devējiem ir iespējams noteikt īsāku darba laiku šajās dienās, kā arī piešķirt atpūtu citā nedēļas dienā.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod						Būtu nepieciešami grozījumi likumā „Par Latvijas valsts karogu”
2. Cita informācija						-
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
5. Cita informācija					-
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					-
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					-
5. Cita informācija					-
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					-
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija					-