Par Konvenciju par bērnu darba ļaunākajām formām

 

Konvencija angļu valodā

Konvencija latviešu valodā

Anotācija

 

 

Likumprojekts

 

Par Konvenciju par bērnu darba ļaunākajām formām

 

1.pants. 1999.gada 17.jūnija Konvencija par bērnu darba ļaunākajām formām (turpmāk – Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

 

2.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Labklājības ministrija.

 

3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 10.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

Labklājības ministra vietā –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis


Likumprojekta

Par Konvenciju par bērnu darba ļaunākajām formām

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

Pašlaik Latvija ir ratificējusi 45 Starptautiskās darba organizācijas (turpmāk tekstā – SDO) konvencijas, kas aptver dažādas jomas, tomēr nav ratificētas trīs no astoņām SDO pamatkonvencijām.

 

Neratificētās SDO pamatkonvencijas ir:

1)      1930.gada 28.jūnija Konvencija par piespiedu darbu;

2)      1973.gada 26. jūnija Konvencija par minimālo vecumu;

3)      1999.gada 17.jūnija Konvencija par bērnu darba ļaunākajām formām (turpmāk tekstā – Konvencija).

Minētās trīs konvencijas ratifikācijai tiek virzītas vienlaikus.

 

Latvijas Republikā Konvencijas normu izpildi nodrošina šādi normatīvie akti:

1)      1922.gada 15.februāra likums „Latvijas Republikas Satversme”;

2)      2001.gada 20.jūnija likums „Darba likums”;

3)      2001.gada 20.jūnija likums „Darba aizsardzības likums”;

4)      1998.gada 19.jūnija likums „Bērnu tiesību aizsardzības likums”;

5)      2001.gada 13.decembra likums „Valsts darba inspekcijas likums”;

6)      Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

7)      1998.gada 17.jūnija likums „Krimināllikums”;

8)      Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”.

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar Konvencijas 3.pantu, bērnu darba ļaunākās formas ietver:

1)      visas verdzības formas vai praksi, kas līdzinās verdzībai;

2)      bērnu izmantošanu, iegādi vai piedāvāšanu prostitūcijai, pornogrāfijas produkcijas ražošanai vai pornogrāfiskiem priekšnesumiem;

3)      bērnu izmantošanu, iegādi vai piedāvāšanu nelegālām darbībām, jo īpaši narkotisko vielu, kā tās ir noteiktas attiecīgajos starptautiskajos līgumos, ražošanā un tirdzniecībā;

4)      darbs, kas pēc sava rakstura vai apstākļiem, kādos tas tiek veikts, var kaitēt bērna veselībai, drošībai vai tikumībai.

 

3.Cita informācija

Konvencijas ratifikācija nepieciešama arī saistībā ar dažādām Eiropas Savienības programmām (piemēram, Vispārējo priekšrocību sistēma (Generalized System of Preferences - GSP)) trešajām pasaules valstīm, kurām pieprasa vairāku SDO konvenciju ratifikāciju kā obligātu priekšnoteikumu dalībai tajās, tādēļ ir nepieciešams rīkoties, lai pret jaunattīstības pasaules valstīm netiktu piemēroti augstāki standarti nekā pašās Eiropas Savienības valstīs.

 

Labklājības ministrija šogad ir saņēmusi gan SDO, gan Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisāra atbalstu un mudinājumu ratificēt Konvenciju.

 

 



II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

Likumprojekta normām nav tiešas vai netiešas ietekmes attiecībā uz dzimumu līdztiesību, jo tas vienādi attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Likumprojekta normas labvēlīgi ietekmēs bērnu tiesību aizsardzību Latvijā.

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. Latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2006

2007

2008

2009

6

6.      Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

 

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

    Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Konvencijas ratifikācija nodrošinās saistību izpildi pret SDO, jo Starptautiskā darba biroja Administratīvā padome 8 SDO konvencijas ir noteikusi par pamatkonvencijām,  kuras ratificē visas SDO dalībvalstis.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2002.gada 10. jūlija sēdē (protokols Nr.26) tika pieņemts lēmums atbalstīt Konvencijas ratifikāciju.

 

Konsultācijas notikušas arī ar bērnu tiesību aizsardzības organizācijām „Glābiet bērnus” un „Rīgas Bērnus tiesību aizsardzības centru”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Abi sociālie partneri likumprojektu atbalsta.

 

Latvijas Biedrība „Glābiet bērnus” atzinumā par likumprojektu norāda: „Latvijā spēkā esošie normatīvie akti (Darba likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, ANO Konvencija par bērna tiesībām) jau pašlaik aizsargā bērnu tiesības, nosakot bērna darba ierobežojumus. „Glābiet bērnus” rīcībā nav informācijas, kas norādītu uz būtiskiem likuma pārkāpumiem bērna darba aizsardzībā.

 

Tomēr ņemot vērā, ka virknē pasaules valstu pastāv mazgadīgu bērnu darbaspēka izmantošana un, ka bērni tiek nodarbināti viņu veselībai un drošībai kaitīgos apstākļos, „Glābiet bērnus” atbalsta Starptautiskās darba organizācijas konvencijas ratifikāciju, kas neapšaubāmi veicinās bērnu tiesību tālāku aizsardzību starptautiskā līmenī.

 

„Glābiet bērnus” atbalsta likumprojekta anotācijā izteiktos argumentus un pievienojas Labklājības ministrijas anotācijā izteiktajam viedoklim par konvencijas ratifikācijas nepieciešamību.”

 

Tāpat arī „Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs” kopumā atbalsta likumprojektu virzību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

 

 

5. Cita informācija

Nav citas informācijas.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas. SDO

Konstitūcijas 22.pants paredz dalībvalsts pienākumu sniegt regulārus ziņojumus SDO par veiktajiem pasākumiem, īstenojot Konvencijas normas. Šo funkciju veiks Labklājības ministrija.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Ārlietu ministrija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” paziņo par Konvencijas ratifikāciju.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ikviens savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.

4. Cita informācija

 

Nav citas informācijas.

 

 

 

Labklājības ministre                                                                              D.Staķe

 

 

 

Valsts sekretāre

 

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktora vietnieks

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

B.Paševica

Z.Uzuliņa

J.Aizsils

I.Vjakse

 

 

 

 

 

06.01.2006. 13:18

1192

Ineta Vjakse

7021570, Ineta.Vjakse@lm.gov.lv


WORST FORMS Of CHILD LABOUR CONVENTION

The General Conference of the International Labour Organization,

Having been convened at Geneva by the Governing Body of the International Labour Office, and having met in its 87th Session on 1 June 1999, and

Considering the need to adopt new instruments for the prohibition and elimination of the worst forms of child labour, as the main priority for national and international action, including international cooperation and assistance, to complement the Convention and the Recommendation concerning Minimum Age for Admission to Employment, 1973, which remain fundamental instruments on child labour, and

Considering that the effective elimination of the worst forms of child labour requires immediate and comprehensive action, taking into account the importance of free basic education and the need to remove the children concerned from all such work and to provide for their rehabilitation and social integration while addressing the needs of their families, and

Recalling the resolution concerning the elimination of child labour adopted by the International Labour Conference at its 83rd Session in 1996, and

Recognizing that child labour is to a great extent caused by poverty and that the long-term solution lies in sustained economic growth leading to social progress, in particular poverty alleviation and universal education, and

Recalling the Convention on the Rights of the Child adopted by the United Nations General Assembly on 20 November 1989, and

Recalling the ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work and its Follow-up, adopted by the International Labour Conference at its 86th Session in 1998, and

Recalling that some of the worst forms of child labour are covered by other international instruments, in particular the Forced Labour Convention, 1930, and the United Nations Supplementary Convention on the Abolition of Slavery, the Slave Trade, and Institutions and Practices Similar to Slavery, 1956, and

Having decided upon the adoption of certain proposals with regard to child labour, which is the fourth item on the agenda of the session, and

Having determined that these proposals shall take the form of an international Convention;

adopts this seventeenth day of June of the year one thousand nine hundred and ninety-nine the following Convention, which may be cited as the Worst Forms of Child Labour Convention, 1999.

Article 1

Each Member which ratifies this Convention shall take immediate and effective measures to secure the prohibition and elimination of the worst forms of child labour as a matter of urgency.

Article 2

For the purposes of this Convention, the term child shall apply to all persons under the age of 18.

Article 3

For the purposes of this Convention, the term the worst forms of child labour comprises:

(a) all forms of slavery or practices similar to slavery, such as the sale and trafficking of children, debt bondage and serfdom and forced or compulsory labour, including forced or compulsory recruitment of children for use in armed conflict;

(b) the use, procuring or offering of a child for prostitution, for the production of pornography or for pornographic performances;

(c) the use, procuring or offering of a child for illicit activities, in particular for the production and trafficking of drugs as defined in the relevant international treaties;

(d) work which, by its nature or the circumstances in which it is carried out, is likely to harm the health, safety or morals of children.

Article 4

1. The types of work referred to under Article 3(d) shall be determined by national laws or regulations or by the competent authority, after consultation with the organizations of employers and workers concerned, taking into consideration relevant international standards, in particular Paragraphs 3 and 4 of the Worst Forms of Child Labour Recommendation, 1999.

2. The competent authority, after consultation with the organizations of employers and workers concerned, shall identify where the types of work so determined exist.

3. The list of the types of work determined under paragraph 1 of this Article shall be periodically examined and revised as necessary, in consultation with the organizations of employers and workers concerned.

Article 5

Each Member shall, after consultation with employers' and workers' organizations, establish or designate appropriate mechanisms to monitor the implementation of the provisions giving effect to this Convention.

Article 6

1. Each Member shall design and implement programmes of action to eliminate as a priority the worst forms of child labour.

2. Such programmes of action shall be designed and implemented in consultation with relevant government institutions and employers' and workers' organizations, taking into consideration the views of other concerned groups as appropriate.

Article 7

1. Each Member shall take all necessary measures to ensure the effective implementation and enforcement of the provisions giving effect to this Convention including the provision and application of penal sanctions or, as appropriate, other sanctions.

2. Each Member shall, taking into account the importance of education in eliminating child labour, take effective and time-bound measures to:

(a) prevent the engagement of children in the worst forms of child labour;

(b) provide the necessary and appropriate direct assistance for the removal of children from the worst forms of child labour and for their rehabilitation and social integration;

(c) ensure access to free basic education, and, wherever possible and appropriate, vocational training, for all children removed from the worst forms of child labour;

(d) identify and reach out to children at special risk; and

(e) take account of the special situation of girls.

3. Each Member shall designate the competent authority responsible for the implementation of the provisions giving effect to this Convention.

Article 8

Members shall take appropriate steps to assist one another in giving effect to the provisions of this Convention through enhanced international cooperation and/or assistance including support for social and economic development, poverty eradication programmes and universal education.

Article 9

The formal ratifications of this Convention shall be communicated to the Director-General of the International Labour Office for registration.

Article 10

1. This Convention shall be binding only upon those Members of the International Labour Organization whose ratifications have been registered with the Director-General of the International Labour Office.

2. It shall come into force 12 months after the date on which the ratifications of two Members have been registered with the Director-General.

3. Thereafter, this Convention shall come into force for any Member 12 months after the date on which its ratification has been registered.

Article 11

1. A Member which has ratified this Convention may denounce it after the expiration of ten years from the date on which the Convention first comes into force, by an act communicated to the Director-General of the International Labour Office for registration. Such denunciation shall not take effect until one year after the date on which it is registered.

2. Each Member which has ratified this Convention and which does not, within the year following the expiration of the period of ten years mentioned in the preceding paragraph, exercise the right of denunciation provided for in this Article, will be bound for another period of ten years and, thereafter, may denounce this Convention at the expiration of each period of ten years under the terms provided for in this Article.

Article 12

1. The Director-General of the International Labour Office shall notify all Members of the International Labour Organization of the registration of all ratifications and acts of denunciation communicated by the Members of the Organization.

2. When notifying the Members of the Organization of the registration of the second ratification, the Director-General shall draw the attention of the Members of the Organization to the date upon which the Convention shall come into force.

Article 13

The Director-General of the International Labour Office shall communicate to the Secretary-General of the United Nations, for registration in accordance with article 102 of the Charter of the United Nations, full particulars of all ratifications and acts of denunciation registered by the Director-General in accordance with the provisions of the preceding Articles.

Article 14

At such times as it may consider necessary, the Governing Body of the International Labour Office shall present to the General Conference a report on the working of this Convention and shall examine the desirability of placing on the agenda of the Conference the question of its revision in whole or in part.

Article 15

1. Should the Conference adopt a new Convention revising this Convention in whole or in part, then, unless the new Convention otherwise provides --

(a) the ratification by a Member of the new revising Convention shall ipso jure involve the immediate denunciation of this Convention, notwithstanding the provisions of Article 11 above, if and when the new revising Convention shall have come into force;

(b) as from the date when the new revising Convention comes into force, this Convention shall cease to be open to ratification by the Members.

2. This Convention shall in any case remain in force in its actual form and content for those Members which have ratified it but have not ratified the revising Convention.

Article 16

The English and French versions of the text of this Convention are equally authoritative.

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

Valsts sekretāre

 

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

D.Staķe

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

R.Moris

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.11.2005. 14:00

1531

Rihards Moris

7021518, Rihards.Moris@lm.gov.lv

 


Bērnu darba ļaunāko formu konvencija

Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālkonference,

Ko Ženēvā sasauca Starptautiskās darba biroja Administratīvā padome un kas 1999.gada 1.jūnijā sanākusi uz savu 87.sesiju, un

Uzskatot, ka galvenā nacionālās un starptautiskās rīcības, to skaitā starptautiskās sadarbības un atbalsta, prioritāte ir nepieciešamība pieņemt jaunu dokumentu, lai aizliegtu un novērstu bērnu darba ļaunākās formas, līdz ar to papildinot 1973.gada konvenciju un rekomendāciju attiecībā uz minimālo vecumu pieņemšanai darbā, kas joprojām paliek pamatdokuments par bērnu darbu, un

Uzskatot, ka efektīva bērnu darba ļaunāko formu novēršana prasa nekavējošu un visaptverošu rīcību, kur liela nozīme ir bezmaksas pamatizglītībai un nepieciešamībai atbrīvot bērnus no ikviena šāda darba un rehabilitācijas nodrošināšanai, un sociālai integrācijai, vienlaikus ņemot vērā viņu ģimeņu vajadzības, un

Atsaucoties uz rezolūciju par bērnu darba novēršanu, kuru pieņēmusi Starptautiskā darba konference 1996.gadā savā 83.sesijā, un  

Atzīstot, ka bērnu darbs lielā mērā ir saistīts ar nabadzību un ka ilgtermiņa risinājums ir ilgspējīgā ekonomikas attīstībā, kas veicina sociālo progresu, un jo īpaši nabadzības samazināšanu un vispārējo izglītību, un

Atgādinot, ka bērna tiesību konvencija ir pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 1989.gada 20.novembrī, un

Atgādinot Starptautiskās darba organizācijas deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās plānveida realizācijas noteikumus, kas pieņemta 1998.gadā Starptautiskās darba konferences 86.sesijā, un 

Atgādinot, ka dažas bērnu darba ļaunākās formas ir ietvertas citos starptautiskos dokumentos, to skaitā 1930.gada Piespiedu darba konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas papildkonvencijā par verdzības, vergu tirdzniecības un institūtu un prakšu, kas līdzvērtīgas verdzībai, likvidēšanu, un 

Nolēmusi pieņemt noteiktus priekšlikumus par bērnu darbu, kas ir sesijas darba kārtības ceturtais punkts,

Noteikusi, ka šie priekšlikumi ir jāpieņem starptautiskas konvencijas formā,

Tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada septiņpadsmitajā jūnijā pieņem šādu konvenciju, kas pazīstama kā 1999.gada bērnu darba ļaunāko darba formu Konvencija:

1.pants

Ikviena dalībvalsts, kas ratificē šo konvenciju, veic nekavējošus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu steidzamu bērnu darba ļaunāko formu aizliegumu un novēršanu.

2.pants

Šīs konvencijas izpratnē termins „bērns” ir attiecināms uz visām personām līdz 18 gadu vecumam.

3.pants

Šīs konvencijas izpratnē jēdziens „bērnu darba ļaunākās formas” aptver:

(a) visas verdzības formas vai praksi, kas līdzinās verdzībai, tādas kā bērnu pārdošana vai nelegāla tirdzniecība, parāda kalpība un dzimtbūšana, piespiedu vai obligātais darbs, tajā skaitā bērnu piespiedu vai obligātā rekrutēšana izmantošanai bruņotajos konfliktos;

(b) bērnu izmantošanu, iegādi vai piedāvāšanu prostitūcijai, pornogrāfijas produkcijas ražošanai vai pornogrāfiskiem priekšnesumiem;

(c) bērnu izmantošanu, iegādi vai piedāvāšanu nelegālām darbībām, jo īpaši narkotisko vielu, kā tās ir noteiktas attiecīgajos starptautiskajos līgumos, ražošanā un tirdzniecībā;

 (d) darbs, kas pēc sava rakstura vai apstākļiem, kādos tas tiek veikts, var kaitēt bērna veselībai, drošībai vai tikumībai.

4.pants

1. Visi darba veidi, kas minēti 3.pantā (d) apakšpunktā, nosakāmi nacionālajos likumos vai noteikumos vai arī to paredz kompetentās iestādes, pēc konsultācijām ar ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām, ņemot vērā atbilstošās starptautiskās normas, it īpaši 1999.gada rekomendācijas par bērnu darba ļaunākajām formām 3.un 4.punktu.

2. Kompetentā iestāde, konsultējoties ar ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām, identificē vietas, kur šāda veida darbs pastāv.

3. Šī panta pirmajā daļā minēto darbu saraksts periodiski izskatāms un nepieciešamības gadījumā grozāms, konsultējoties ar ieinteresētajām darba devēju un darbinieku organizācijām.

5.pants

Ikviena dalībvalsts, konsultējoties ar darba devēju un darbinieku organizācijām, izveido vai nosaka atbilstošu mehānismu, lai kontrolētu noteikumus, kas iedzīvina šīs konvencijas normas.

6.pants

1. Ikviena dalībvalsts izstrādā un ievieš darbības programmu, kas prioritārā kārtībā novērš bērnu darba ļaunākās formas.

2.Šāda rīcības programma izstrādājama un ieviešama konsultējoties ar attiecīgajām valsts iestādēm un darba devēju un darbinieku organizācijām, un nepieciešamības gadījumā vērā ir ņemami citu ieinteresēto grupu viedokļi.

7.pants

1. Ikviena dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu to normu, kas iedzīvina šīs konvencijas normas, izpildīšanu un ievērošanu, to skaitā kriminālsoda vai nepieciešamības gadījumā cita veida sankcijas piemērošanu.

2. Ikviena dalībvalsts, ievērojot izglītības nozīmi bērnu darba novēršanā, veic efektīvus un norādītā laika posma ietvaros pasākumus, lai:

(a) novērstu bērnu iesaistīšanu ļaunākajās bērnu darba formās;

 (b) nodrošinātu nepieciešamo un atbilstošu tiešu atbalstu, lai izbeigtu bērna nodarbināšanu ļaunākajās bērnu darba formās, kā arī viņu rehabilitācijai un sociālajai integrācijai; 

 (c) nodrošinātu pieeju bezmaksas pamatizglītībai un ja vien iespējams un nepieciešams profesionālo sagatavošanu visiem bērniem, kas atbrīvoti no ļaunākām bērnu darba formām;

 (d) identificētu un aptvertu bērnus, kas pakļauti īpašam riskam; un

 (e) ņemtu vērā meiteņu īpašo stāvokli.

3. Ikviena dalībvalsts nosaka kompetento iestādi, kas atbildīga par noteikumu, kas ievieš šo konvenciju, ievērošanu.

8.pants

Dalībvalstis, paaugstinot starptautisko sadarbību un/vai palīdzību, to skaitā, sociāli-ekonomiskajā jomā, nabadzības izskaušanas un vispārējās izglītības programmas, veic attiecīgus pasākumus un savstarpēji atbalsta viena otru, lai ieviestu šīs konvencijas noteikumus.

9.pants

Šīs konvencijas ratifikācijas rakstus nosūta Starptautiskās darba biroja ģenerāldirektoram reģistrācijai.

10.pants

1. Šī Konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās darba organizācijas Dalībvalstīm, kuru ratifikācijas rakstus ir reģistrējis Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors.

2. Tā stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Ģenerāldirektors ir reģistrējis divu dalībvalstu ratifikācijas rakstus.

3. Pēc tam konvencija ikvienā dalībvalstī stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tās ratifikācijas raksta reģistrēšanas.  

11.pants

1. . Dalībvalsts, kas ir ratificējusi šo konvenciju, var denonsēt to desmit gadus pēc tam, kad šī konvencija pirmo reizi ir stājusies spēkā, ar denonsēšanas aktu, kas nosūtīts Starptautiskā darba biroja ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās reģistrēšanas datuma.

2. Ikviena dalībvalsts, kas ir ratificējusi šo Konvenciju un, kas gada laikā pēc iepriekšējā pantā minētā desmit gadu perioda izbeigšanās nav pielietojusi denonsēšanas tiesības, saskaņā ar šī panta noteikumiem, uzņemas visas saistības uz nākošo desmit gadu periodu un minētajai dalībvalstij būs tiesības denonsēt šo Konvenciju izbeidzoties katram desmit gadu periodam šajā panta daļā noteiktajā kārtībā.

12.pants

1. Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors informē visas Starptautiskās Darba Organizācijas dalībvalstis par visu organizācijas dalībvalstu iesniegto ratifikācijas un denonsēšanas rakstu reģistrāciju.

2. Paziņojot Starptautiskās Darba Organizācijas dalībvalstīm par saņemto otro ratifikācijas rakstu, Ģenerāldirektors informē dalībvalstis par datumu, kad Konvencija stāsies spēkā. 

13.pants

Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram precīzu informāciju par visiem Ģenerāldirektora saskaņā ar iepriekšējo pantu noteikumiem reģistrētiem ratifikācijas un denonsēšanas rakstiem.

14.pants

Gadījumā, ja Starptautiskā darba biroja administratīvā padome uzskata par nepieciešamu, Ģenerālkonferencei tiek iesniegts ziņojums par Konvencijas piemērošanu un tiek izskatīts jautājums par nepieciešamību konferences darba kārtībā iekļaut jautājumu par Konvencijas noteikumu pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu. 

15.pants

1. Gadījumā, ja konferencē tiek pieņemta jauna Konvencijas redakcija, kas pilnībā vai daļēji pārskata šīs Konvencijas noteikumus, tad, ja, vien jaunās Konvencijas noteikumos nav noteikts citādi:

a) kādas dalībvalsts jaunās Konvencijas redakcijas ratificēšana ipso jure nozīmē tūlītēju šīs Konvencijas denonsēšanu, neatkarīgi no 11. panta noteikumiem, brīdī un ar noteikumu, ja jaunā Konvencijas redakcija stājas spēkā;

b) sākot ar jaunās Konvencijas spēkā stāšanās datumu šī Konvencija vairs nav pieejama ratifikācijai.

2. Jebkurā gadījumā šī Konvencijas paliek spēkā, tās patiesajā formā un saturā attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir ratificējušas šo Konvencijas, bet nav ratificējušas jauno pārskatīto Konvencijas redakciju.  

16.pants

Šīs Konvencijas teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski.

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

Valsts sekretāre

 

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

D.Staķe

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

R.Moris

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.11.2005. 14:01

1138

Rihards Moris

7021518, Rihards.Moris@lm.gov.lv