Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija

Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (reģ.nr.1478)

 

Otrā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi (26)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

1.

Deputāts V.Agešins

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Likums par to trešo valstu pilsoņu statusu Latvijas Republikā, kuri ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji”.

Neatbalstīts

 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nepārtraukta uzturēšanās – likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtnes laiks uzskatāms par attaisnotu, ja tā iemesli nav atkarīgi no personas (piemēram, slimība vai nepārvarama vara);

2) pietiekams iztikas nodrošinājums – regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ienākumi vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā (par normālu darba laiku) vai Latvijas Republikā piešķirta pensija;

3) trešās valsts pilsonis – persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

3.
Juridiskais birojs

Ierosinām 1.panta 1. punkta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā:

“Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi  apstākļi  (personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās un tml.).”

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pietiekams iztikas nodrošinājums – regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ik mēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā ir piešķirta pensija. Ja personas apgādībā ir viņa ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ik mēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram;”.
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nepārtraukta uzturēšanās – likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās u.tml.);

2) pietiekams iztikas nodrošinājums – regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija. Ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram;

3) trešās valsts pilsonis – persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, kā arī tā iegūšanas un zaudēšanas kārtību, sekmējot personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

4.
Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2.pants. (1) Likuma mērķis ir sekmēt personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

(2) Likums nosaka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas kārtību Latvijas Republikā.”
Atbalstīts

2.pants. (1) Likuma mērķis ir sekmēt personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

(2) Likums nosaka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas kārtību Latvijas Republikā.

 

5.

Deputāts V.Agešins

Papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu, attiecīgi mainot sekojošo pantu numerāciju:

“3.pants. Latvijas nepilsonis iegūst Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja viņš to vēlas, reģistrācijas kārtībā Latvijā, atbrīvojot viņu no nosacījumiem un prasībām, kuri minēti šajā likumā. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja ststusu nepilsonim apliecina Latvijas valsts atzīme nepilsoņa pasē – “EK pastāvīgais iedzīvotājs””.

Neatbalstīts

 

 

3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk – statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un viņa apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsonis, vai kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas.

(2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne vairāk kā pusi no šā perioda.

(3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā neieskaita laiku, uz kuru trešās valsts pilsonis saņēmis īslaicīgas uzturēšanās atļauju (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, vai kā pārrobežu pakalpojumu sniedzējs) vai laiku, kad uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes Konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Par valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

Deputāts V.Agešins

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk – statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un viņa apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsonis vai kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas.

(2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā ieskaita augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas laiku, bet ne vairāk kā pusi no šī perioda.

(3) Nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, vai kā pārrobežu pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes Konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.”

 
Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 3.panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās atļauju”.

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 3.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 “(3) Nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturējies ar vīzu, uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes Konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.”

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 3.panta ceturtajā daļā vārdus “un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību” ar vārdiem “kā arī, ja personas iepriekš kārtojušas  nepieciešamā  apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi - iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību”.

 

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt 3.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta pirmās daļas 2.punkts neattiecas uz trešās valsts pilsoni, kas uzturas Latvijā kā Latvijas nepilsonis.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(redakcionāli precizēts)

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk – statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās atļauju.

(2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne vairāk kā pusi no tā.

(3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu, uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, kā arī to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām paredzēto anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

2) fotogrāfiju;

3) dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.);

5) maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

(2) Ja kāda šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta izsniegšana ir citas institūcijas kompetencē, Pārvalde nepieciešamo informāciju pieprasa attiecīgajai institūcijai.

(3) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām.

11.

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

13.

 
Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 4. panta otro daļu, attiecīgi pašreizējo trešo un ceturto daļu izteikt kā otro un trešo daļu.

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt 4.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šī norma neattiecas uz trešās valsts pilsoni, kas uzturas Latvijā kā Latvijas nepilsonis.”

 

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 4.panta ceturto daļu.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām paredzēto anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

2) fotogrāfiju;

3) dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.);

5) maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

(2) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(3) Trešās valsts pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām.

5.pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma 8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu saskaņā ar šā likuma 11.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs.

(3) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonis var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt tiesā.

(5) Iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt Imigrācijas likuma 61.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

14.

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

16.
Juridiskais birojs

Ierosinām 5.panta trešo daļu izteikt kā otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam.”

 

Juridiskais birojs

Ierosinām 5.panta ceturto daļu izteikt kā trešo daļu, bet otro daļu – kā ceturto daļu;

Juridiskais birojs

Ierosinām 5.panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības  pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta  Administratīvo lietu departamentā. Trešās valsts pilsoņa  pieteikums tiesā izskatāms tādā kārtībā, kādā saskaņā ar Imigrācijas likumu tiek izskatīts pieteikums par iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.”
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

5.pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam.

(3) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt tiesā.

(4) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma 8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu saskaņā ar šā likuma 12.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības  pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta  Administratīvo lietu departamentā. Trešās valsts pilsoņa  pieteikums tiesā izskatāms tādā kārtībā, kādā saskaņā ar Imigrācijas likumu tiek izskatīts pieteikums par iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.
6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem triju mēnešu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas.
 
 
 
6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem triju mēnešu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas.

7.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, Pārvalde viņam izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē šo pilsoni par viņa tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "EK pastāvīgais iedzīvotājs".

(2) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos Latvijas nepilsonim vai ārvalstniekam (kurš Latvijas Republikā saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju) noteiktās tiesības.

(3) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir pienākums reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot Pārvaldei anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu.

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.
Juridiskais birojs

Ierosinām 7.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus “ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, Pārvalde viņam izsniedz” ar vārdiem “Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz”.

 

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir Latvijas Republikas Satversmē, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.”

 
Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 7.panta otro daļu un izteikt to kā jaunu 9. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“9.pants. Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka tiesības.”

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus “Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir pienākums” ar vārdiem “Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir pienākums”.
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

7.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē šo pilsoni par viņa tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "EK pastāvīgais iedzīvotājs".

(2)  Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir pienākums reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot Pārvaldei anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu.

8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) neatbilst kādam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem statusa piešķiršanas nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5) ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku;

6) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā.

21.
Juridiskais birojs

Ierosinām 8. panta 1.punktu izteikt šādā redakcijā:

“1) nav ievērojis kādu no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;”.
Atbalstīts

8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) nav ievērojis kādu no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5) ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku;

6) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā.

 

 

 

 

9. pants. Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka tiesības.

9.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam izsniegtā uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja:

1) viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību;

2) viņš atsakās no statusa;

3) viņam statusu atņem.

 

 

 

10.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam izsniegtā uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja:

1) viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību;

2) viņš atsakās no statusa;

3) viņam statusu atņem.

10.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību;

2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī.

 

 

 

11.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību;

2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī.

11.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3) Paredzamu prombūtni trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un prombūtni apliecinošus dokumentus (piemēram, dokumentus, kas apliecina ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību, nosūtīšanu komandējumā vai iestāšanos izglītības iestādē).

22.

Juridiskais birojs

Ierosinām 11.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “un prombūtni apliecinošus dokumentus (piemēram, dokumentus, kas apliecina ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību, nosūtīšanu komandējumā vai iestāšanos izglītības iestādē)” ar vārdiem “un dokumentus, kas liecina par prombūtnes nepieciešamību (ilgstošas ārstēšanās nepieciešamība, nosūtīšana komandējumā, iestāšanās izglītības iestādē un tml.).”

Atbalstīts

12.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3) Paredzamu prombūtni trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un dokumentus, kas liecina par prombūtnes nepieciešamību (ilgstošas ārstēšanās nepieciešamība, nosūtīšana komandējumā, iestāšanās izglītības iestādē u.tml.).

12.pants. Ja trešās valsts pilsonis zaudējis statusu šā likuma 10.panta 2.punktā un 11.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos, viņš ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms statusa pieprasījuma iesniegšanas.

 

 

 

13.pants. Trešās valsts pilsonis zaudējis statusu šā likuma 11.panta 2.punktā un 12.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos, viņš ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms statusa pieprasījuma iesniegšanas.

13.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas jāatstāj Latvijas Republika.

(2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 6.punktu un šis pilsonis nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonim var noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā paredzētajā kārtībā.

(5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur attiecīgā lēmuma darbību.

23.

 

 

 

 

 

24.

 < /b>

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām 13.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus “no lēmuma” ar vārdiem “no lēmuma par statusa atņemšanu”.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām 13.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “un šis pilsonis” ar vārdiem “un šī persona”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

14.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no brīža, kad stājies spēkā lēmums par statusa atņemšanu, Latvijas Republika jāatstāj.

(2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktu un šī persona nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā var noteikt ieceļošanas aizliegumu.

(5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur attiecīgā lēmuma darbību.

 

14.pants. Trešās valsts pilsonis, kas ieguvis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

15.pants. Trešās valsts pilsonis, kas ieguvis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

15.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

25.

 

 

 

 

 

 

26.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 15.pantu sekojošā redakcijā:

“15.pants. Trešās valsts pilsonis, kurš zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.”

 

Juridiskais birojs

Ierosinām 15.pantā aizstāt vārdus “Imigrācijas likumā“ ar vārdiem  “ieceļot un uzturēties  Imigrācijas likumā“.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

16.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai ieceļot un uzturēties  Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Dokumentus, kuri pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai iesniegti līdz likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar šo likumu.

 

 

 

Pārejas noteikums

Dokumentus, kuri Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegti līdz likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar šo likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas.

 

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas.