2005. gada ___. decembrī Latvijas Republikas

8/8-7/ Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē un dzīvo Latvijā, statusu”.

Pielikumā:

likumprojekts uz 2 lapām,

anotācija likumprojektam uz 2 lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

1. _____________________________

2. _____________________________

3. _____________________________

4. _____________________________

5. _____________________________

Likumprojekts

Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē un dzīvo Latvijā, statusu.

I sadaļa

Vispārējie noteikumi

1. pants. Šā likuma mērķis un uzdevumi.

Ar šo likumu tiek noteikts to Otrā pasaules kara dalībnieku, kas piedalījās Antihitleriskās koalīcijas pusē, tiesiskais statuss, viņu sociālās garantijas, tiesības, organizatoriskās darbības principi.

2. pants. Otrā pasaules kara dalībnieka jēdziens.

1. Otrā pasaules kara dalībnieks (turpmāk – dalībnieks) skaitās Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona, kas atradās Antihitleriskās koalīcijas karojošo armiju bruņotajos spēkos laika periodā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim, partizānu nodaļās vai vienībās, vai citādā veidā piedalījās pretošanās cīņā pret nacistisko Vāciju, Japānu un to sabiedrotajiem, neņemot vērā amatu un dienesta pakāpi.

2. Dalībnieka statuss netiek piešķirts personām, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, piedalījušās soda (iznīcinātāju) nodaļās vai vienībās, izdarot genocīda akcijas pret savu vai citām tautām, kā arī, kas piedalījušies mierīgo iedzīvotāju masveida nogalināšanā kara laikā un pēckara gados.

3. pants. Valsts politika dalībnieku tiesiskā stāvokļa un sociālo garantiju jomā.

Valsts nodrošina šajā un citos likumos dalībniekiem paredzēto tiesisko stāvokli, viņu sociālās garantijas, rada apstākļus dalībnieku organizāciju darbībai. Šā darba koordinācija tiek īstenota valdības noteiktajā kārtībā.

II sadaļa

Dalībnieku tiesības un sociālās garantijas.

4. pants. Pensijas nodrošinājums un citi sociālie atvieglojumi.

Kara dalībniekiem tiek piešķirtas un izmaksātas likumā noteiktās cietušo personu valsts pensijas, kā arī piešķirtas citas likumdošanā paredzētās garantijas un atvieglojumi.

5. pants. Dalībnieku sociālās aizsardzības pasākumu plānošana un finansēšana.

Dalībnieku visu sociālās aizsardzības programmu finansēšana tiek veikta valdības noteiktajā kārtībā no valsts budžeta, pašvaldību budžeta vai no citiem fondiem.

6. pants. Dalībnieku tiesību realizācija.

1. Šajā likumā noteiktās tiesības var izmantot tikai personas, kam ir noteiktas formas kara dalībnieka apliecības.

2. Apliecības tiek izsniegtas valdības noteiktajā kārtībā. Apliecība ir vienīgais dokuments, kas apliecina dalībnieka personību. Tā ir derīga visā Latvijas Republikas teritorijā.

III sadaļa

Organizatoriskā darbība

7. pants. Dalībnieku organizācijas.

1. Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku, kuri cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē, organizācija – Latvijas Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācija, Vispasaules kara veterānu federācijas īstenais loceklis, ir sabiedriska organizācija, kam ir visas juridiskās personas tiesības, un tā darbojas atbilstoši Likumam par sabiedriskajām organizācijām.

2. Dalībnieki var apvienoties arī citās sabiedriskajās organizācijās.

8. pants. Dalībnieku un viņu organizāciju garantijas.

Valsts un pašvaldību institūcijas savas kompetences robežās var uz savu budžetu rēķina sniegt finansiālu palīdzību Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē, organizācijām to programmu īstenošanā, kā arī iedalīt tām uz atvieglotiem noteikumiem telpas, sakaru un transporta līdzekļus, kas nepieciešami šo organizāciju darbībai.

IV sadaļa

Noslēguma atziņas

9. pants. Likuma stāšanās spēkā.

1. Šis likums stājas spēkā ar tā publicēšanas dienu.

2. Šā likuma 6. pants stājas spēkā ar 2006. gada 1. martu

Likumprojekta

“Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē un dzīvo Latvijā, statusu”

anotācija

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē, statuss nav nostiprināts normatīvajos aktos. Šo cilvēku skaits Latvijā ir apmēram 10 000, un ar katru gadu viņu skaits paliek arvien mazāks sakarā ar vecumu un smagajiem sociālajiem apstākļiem. Latvijā šo cilvēku nopelni cilvēces labā cīņā pret fašismu lielākajā daļā nav pienācīgi novērtēti no valsts puses.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Projekts paredz piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē, oficiālo statusu un attiecīgas sociālās garantijas.
3. Cita informācija	-

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

-

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod	MK noteikumi “Par Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījās Antihitleriskās koalīcijas pusē, statusa piešķiršanas kārtību un apliecības paraugu”

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

Likumprojekts šo jomu neskar

VI  Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociāciju

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	-
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.