Likumprojekts

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa – privatizācijai nodotās valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājas, viendzīvokļa mājas domājamās daļas un privatizācijai nodotās dzīvojamās mājas valsts vai pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļa īpašumi, kas nav privatizēti atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteikumiem;".

2. Izteikt 4.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo māju, mājas domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā un ja viņš vēlas nopirkt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;".

3. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šādus gadījumus:

1) atsavināšana tiek veikta šā likuma 45.panta noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā atsavināmā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra";

2) valsts nekustamā īpašuma maiņa vai ieguldīšana valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Maināmo nekustamo īpašumu novērtēšanu, kā arī novērtēšanu, kas nepieciešama nekustamā īpašuma ieguldīšanai kapitālsabiedrības pamatkapitālā, organizē attiecīgā valsts kapitāla daļu turētāja ministrija vai tās padotībā esošā kapitālsabiedrība."

4. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šādus gadījumus:

1) atsavināšana tiek veikta šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra". Ja valsts dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa atrodas valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" valdījumā, tās atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi";

2) valsts nekustamā īpašuma maiņa vai ieguldīšana valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Maināmo nekustamo īpašumu atsavināšanu, kā arī nekustamā īpašuma ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā organizē attiecīgā valsts kapitāla daļu turētāja ministrija vai tās padotībā esošā kapitālsabiedrība."

5. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. (1) Šajā likumā noteiktajā kārtībā atsavina dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas, viendzīvokļa māju domājamās daļas un dzīvokļa īpašumus, kuru atsavināšana nav paredzēta likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

(2) Ikvienu valsts dzīvojamo māju, viendzīvokļa mājas domājamo daļu un dzīvokļa īpašumu, kas ir atsavināms šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja, viendzīvokļa mājas domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas, viendzīvokļa mājas domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome (padome) nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju, viendzīvokļa mājas domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Atsavinot viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstiski piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(4) Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu;

2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu, par kura lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, atsavina tikai tad, ja pašvaldība ir vienojusies ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu. Šādā gadījumā:

1) viendzīvokļa māju, kas pilnībā atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem);

2) dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā.

(6) Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā."

6. Izslēgt 46.pantu.

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

Anotācija

Likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums		Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” Pārejas noteikumu 30.punkts nosaka, ka no 2006.gada 1.janvāra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 83.pantā paredzētos gadījumus. 2005.gada 1.septembrī stājies spēkā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, kas paredz pāreju no privatizācijas uz valsts īpašuma atsavināšanas procedūru. Tādēļ Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā nepieciešams veikt grozījumus, kas atbilstu pašreiz Saeimā virzāmajam likumprojektam. Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā veicinātu 2003.gada 4.augusta rīkojuma Nr.486 “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnes)” realizēšanu un Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi. Saskaņā ar minēto deklarāciju 2005.gadā paredzēta pāreja no privatizācijas uz valsts īpašuma atsavināšanas procedūru un zemes reformas pabeigšanu.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts paredz grozīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, norobežojot atlikušās dzīvojamo māju privatizācijas darbības no tiem procesiem, kuri sākot ar 2006.gada 1.janvāri notiks saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Likumprojektā ir paredzēts izslēgt 46. pantu, jo likumā nav nepieciešams paredzēt īpašu kārtību kopīpašuma izbeigšanai daudzdzīvokļu mājās. Likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ir paredzēta kopīpašuma izbeigšanas kārtība, kā arī noteikts, ka gadījumā, ja nav pabeigta kopīpašuma sadale, tad šis ir viens no privatizāciju kavējošiem iemesliem, kas ļauj personām realizēt savas tiesības vēlākā laikā. Likuma grozījumi ir sagatavoti vienlaicīgi ar grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kurā ir noteikti gadījumi, kad personas arī pēc 2006.gada 1.janvāra kā maksāšanas līdzekli varēs izmanot privatizācijas sertifikātus.
3. Cita informācija		Grozījumi likuma 8. un 9.pantā nepieciešami, jo nav lietderīgi valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārņemt no valsts aģentūras „Mājokļu aģentūra” valsts īpašumā esošās neprivatizētās dzīvojamās mājas, māju daļas vai dzīvokļa īpašumus tikai tāpēc, lai veiktu atsavināšanu, turklāt mājas neprivatizētā daļa ir jāpiedāvā pārņemt pašvaldībām. Tāpat valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” nav lietderīgi organizēt nekustamā īpašuma novērtēšanu nekustamā īpašuma maiņas vai ieguldīšanas jebkuras ministrijas padotības kapitālsabiedrības pamatkapitālā, gadījumā. Nekustamā īpašuma ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā var veikt tikai ar valsts kapitāla daļu turētājas ministrijas ziņu, jo nepieciešams attiecīgās kapitālsabiedrības valdes, padomes un kopsapulces lēmums, naudas līdzekļi nekustamā īpašuma novērtēšanai un pamatkapitālā izdarīto izmaiņu reģistrēšana komercreģistrā. Ar grozījumiem likuma 45.pantā, tiek precizēta kārtība, kārtībā atsavināmas dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas, viendzīvokļa māju domājamās daļas un dzīvokļa īpašumi, kuru atsavināšana nav paredzēta saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums					Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi					Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2			3		4		5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	likumprojekts šo jomu neskar			likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	likumprojekts šo jomu neskar			likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	likumprojekts šo jomu neskar			likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	likumprojekts šo jomu neskar			likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	–
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Likumprojektu paredzēts virzīt izskatīšanai Saeimā vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.
2. Cita informācija					Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)			Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Latvijas Pašvaldību savienība likumprojektu konceptuāli atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija					Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Likumprojekts neparedz jaunu institūciju izveidošanu. Funkcijas turpina pildīt valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” un pašvaldību pilnvarotas institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likumprojekts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī” un valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” mājas lapā www.ma.gov.lv. Informācija tiks sniegta masu saziņas līdzekļos.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds lēmumus varēs apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Nav

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Kučinskis	I.Kukute	A.Stucka	S.Steinerte	I.Oša

31.10.2005. 16:30

1004

I.Krauze, 7041903, 9249486

e-pasts: indulis.krauze@ma.gov.lv