09.11.2005. 8/2 – 6/72

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”.

Pielikumā:

likumprojekts uz 2 lapām,

anotācija likumprojektam uz 2 lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

1. _____________________________

2. _____________________________

3. _____________________________

4. _____________________________

5. _____________________________

Projekts

Par Otrā pasaules kara antihitleriskās

koalīcijas cīnītāju statusu

1.pants. Šā likuma mērķis ir atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas un cilvēces labā, kuri cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku un okupācijas režīmu Otrā pasaules kara laikā.

2.pants. Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri laika posmā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim:

1) karoja antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās;

2) karoja partizānu vienībās vai piedalījās pagrīdes pretošanās cīņā pret nacistiskās Vācijas okupācijas režīma militārajiem formējumiem un administrāciju;

3) veicināja bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu, sniedzot antihitleriskās koalīcijas kareivjiem, partizāniem vai pagrīdes pretošanās cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību;

4) glāba cilvēkus, kurus vajāja nacistiskās Vācijas okupācijas vara.

3.pants. Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem nevar atzīt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, ja tās nav reabilitētas.

4.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu piešķir tā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja persona var pamatot savu lūgumu ar šādiem dokumentiem:

1) Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par šā likuma 2. pantā minēto darbību Otrā pasaules kara laikā;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību Otrā pasaules kara laikā, gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti;

3) PSRS izsniegto Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecību;

4) citu valstu izsniegto dokumentu par piedalīšanos Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas pusē vai antinacistu pretošanās kustībā.

5.pants. Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai pašvaldība izveido komisiju, kurā iekļaujami arī likumos noteiktajā kārtībā reģistrēto Otrā pasaules kara dalībnieku organizāciju pārstāvji.

6.pants. Pašvaldības lēmumu par atteikumu piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu var pārsūdzēt administratīvā tiesā.

7.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība.

8.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek garantēti atvieglojumi nodokļu un nodevu maksāšanā. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statuss tiek pielīdzināts politiski represēto personu statusam, kas dod viņiem tiesības uz līdzīgiem atvieglojumiem, bezmaksas medicīnisko aprūpi, sociālo rehabilitāciju un atvieglojumiem sabiedriskā transporta izmantošanā, ja citos normatīvajos aktos nav atrunāts citādi. Visi izdevumi šā likuma izpildei tiek segti no valsts pamatbudžeta kopējiem ienākumiem.

9.pants. Pašvaldība ir tiesīga lemt par sociālo garantiju noteikšanu Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

10.pants. Šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod noteikumus, nosakot Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju apliecību uzskaiti, izsniegšanas un izmantošanas kārtību, kā arī Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju uzskaites kārtību pašvaldībās un valsts mērogā.

Pārejas noteikumi:

1. Ministru kabinets līdz 2006. gada 1.martam izstrādā Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja apliecības paraugu, nodrošina apliecību izgatavošanu, kā arī nodrošina likuma izpildi, iekļaujot attiecīgus priekšlikumus valsts budžeta projektā 2006. gadam.

2. Likums stājas spēkā 2006. gada 1. maijā. 

Likumprojekta

“Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašreiz cilvēkiem, kuri upurēja savu veselību un dzīvību, cīnoties pret nacismu Otrā pasaules kara laikā Latvijas Republikā nav paredzēts oficiāls statuss. Šo cilvēku skaits Latvija ir apmērām 10 000, un ar katru gadu viņu skaits paliek arvien mazāks sakarā ar vecumu un smagiem sociāliem apstākļiem. Latvija šo cilvēku nopelni cilvēces labā cīņā pret fašismu lielākā daļā nav pienācīgi novērtēti no valsts puses. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statuss nav nostiprināts normatīvajos aktos .
2. Normatīvā akta projekta būtība	Projekts paredz piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem oficiālo statusu un attiecīgas sociālas garantijas.
3. Cita informācija	-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod	MK noteikumi “Par Otrā pasaules kara Antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusa piešķiršanas kārtību un apliecības paraugu”

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociāciju

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	-
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts t iks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.