Likumprojekts "Dabas resursu nodokļa likums"

25.11.2005

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Dabas resursu nodokļa likums” (reģ.nr.1402) izskatīšanai otrajā lasījumā

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

(45)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

 

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsaimniekotājs – dabas resursu nodokļa maksātājs vai komerc­sabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus;

2) apsaimniekošanas sistēma – pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgu atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos reģenerācijas apjomus;

3) dabas resursi – dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdens, bioloģiskā daudzveidība;

4) dabas resursu ieguve – dabas resursa atdalīšana no tā dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšana;

5) dabas resursu lietošana – dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, un piesārņojošo vielu emitēšana vidē;

6) limits – atļaujā vai licencē noteiktais maksimālais pieļaujamais dabas resursu ieguves, lietošanas vai emitējamā piesārņojuma (arī apglabājamo atkritumu) daudzums vai C kategorijas piesārņojošās darbības deklarācijā norādītais vidē emitētais piesārņojuma apjoms;

7) saimnieciskā darbība – dabas resursu realizācija, preču ražošana, dar­bu izpilde, pakalpojumu sniegšana un citu veidu darbība, ko veic par atlīdzību;

8) videi kaitīgas preces – preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.

 

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsaimniekotājs – dabas resursu nodokļa maksātājs vai komerc­sabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus;

2) apsaimniekošanas sistēma – pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgu atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos reģenerācijas apjomus;

3) dabas resursi – dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdens, bioloģiskā daudzveidība;

4) dabas resursu ieguve – dabas resursa atdalīšana no tā dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšana;

5) dabas resursu lietošana – dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, un piesārņojošo vielu emitēšana vidē;

6) limits – atļaujā vai licencē noteiktais maksimālais pieļaujamais dabas resursu ieguves, lietošanas vai emitējamā piesārņojuma (arī apglabājamo atkritumu) daudzums vai C kategorijas piesārņojošās darbības deklarācijā norādītais vidē emitētais piesārņojuma apjoms;

7) saimnieciskā darbība – dabas resursu realizācija, preču ražošana, dar­bu izpilde, pakalpojumu sniegšana un citu veidu darbība, ko veic par atlīdzību;

8) videi kaitīgas preces – preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.

2.pants. Dabas resursu nodokļa mērķis

Dabas resursu nodokļa (turpmāk – nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

 

 

 

2.pants. Dabas resursu nodokļa mērķis

Dabas resursu nodokļa (turpmāk – nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

3.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kas:

1) ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un kas Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:

a) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus,

b) realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnie­ciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm,

c) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struk­tūrās dabasgāzi,

d) emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas vai apglabā atkritumus,

e) emitē vidē siltumnīcefekta gāzes no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minē­tās piesārņojošās darbības (arī tādas piesārņojošas darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus);

2) pirmā Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu),

b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,

c) sniedzot pakalpojumu, pievieno iepakojumu izstrādājumam, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdz­niecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk – vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

4) savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;

5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(2) Persona, kura veic videi kaitīgo preču vai preču iepakojumā piegādes pirmo darījumu muitas noliktavā vai brīvajā zonā, maksā nodokli, ja tā videi kaitīgās preces vai preces iepakojumā izlaiž brīvam apgrozījumam un realizē Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Ja persona, kura ražo preces, nodod tās citai personai iepakošanai, nodokļa maksātājs ir persona, kura realizē šīs preces iepakojumā Latvijas teritorijā.

 

 

 

3.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kas:

1) ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un kas Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:

a) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus,

b) realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnie­ciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm,

c) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struk­tūrās dabasgāzi,

d) emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas vai apglabā atkritumus,

e) emitē vidē siltumnīcefekta gāzes no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minē­tās piesārņojošās darbības (arī tādas piesārņojošas darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus);

2) pirmā Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu),

b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,

c) sniedzot pakalpojumu, pievieno iepakojumu izstrādājumam, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdz­niecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk – vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

4) savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;

5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(2) Persona, kura veic videi kaitīgo preču vai preču iepakojumā piegādes pirmo darījumu muitas noliktavā vai brīvajā zonā, maksā nodokli, ja tā videi kaitīgās preces vai preces iepakojumā izlaiž brīvam apgrozījumam un realizē Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Ja persona, kura ražo preces, nodod tās citai personai iepakošanai, nodokļa maksātājs ir persona, kura realizē šīs preces iepakojumā Latvijas teritorijā.

4.pants. Ar nodokli apliekamie objekti

(1) Ar nodokli apliek:

1) dabas resursus atbilstoši šā likuma 1. un 2.pielikumam;

 

 

 

4.pants. Ar nodokli apliekamie objekti

(1) Ar nodokli apliek:

1) dabas resursus atbilstoši šā likuma 1. un 2.pielikumam;

2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi;

 

 

 

2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi;

3) piesārņojošo vielu emisiju vidē un atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3., 4. un 5.pielikumam;

4) iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, atbilstoši šā likuma 4.pielikumam;

5) videi kaitīgas preces atbilstoši šā likuma 6.pielikumam;

6) preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk – preču iepakojums) un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 7.pielikumam. Ar nodokli apliek arī to iepakojumu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

7) radioaktīvās vielas atbilstoši šā likuma 8.pielikumam;

8) transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;

9) dabas resursus atbilstoši šā likuma 9.pielikumam.

(2) Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma pielikumos minēto nodokļa likmju iedalījumu nosaka:

1) dabas resursu, piesārņojošo vielu, atkritumu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;

2) videi kaitīgo preču klasifikāciju, tehniskos raksturojumus un atbilstību nodokļa likmju grupām.

(3) Ministru kabinets nosaka preču un izstrādājumu iepakojumu, ko neapliek ar nodokli.

 

 

 

3) piesārņojošo vielu emisiju vidē un atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3., 4. un 5.pielikumam;

4) iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, atbilstoši šā likuma 4.pielikumam;

5) videi kaitīgas preces atbilstoši šā likuma 6.pielikumam;

6) preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk – preču iepakojums) un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 7.pielikumam. Ar nodokli apliek arī to iepakojumu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

7) radioaktīvās vielas atbilstoši šā likuma 8.pielikumam;

8) transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;

9) dabas resursus atbilstoši šā likuma 9.pielikumam.

(2) Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma pielikumos minēto nodokļa likmju iedalījumu nosaka:

1) dabas resursu, piesārņojošo vielu, atkritumu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;

2) videi kaitīgo preču klasifikāciju, tehniskos raksturojumus un atbilstību nodokļa likmju grupām.

(3) Ministru kabinets nosaka preču un izstrādājumu iepakojumu, ko neapliek ar nodokli.

II nodaļa. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas

 

 

 

II nodaļa. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas

5.pants. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas par dabas resursu lietošanu

Nodokli nemaksā par šādu dabas resursu lietošanu:

1) fona piesārņojumu, ja nodokļa maksātājs attiecīgo piesārņojuma līmeni ir pierādījis ar monitoringa datiem, kas veikts atbilstoši attiecīgās Vides ministrijas padotībā esošās iestādes noteiktajām prasībām;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objek­tos, arī hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās;

3) termālo un tehnisko ūdeņu izmantošanu, kas pēc izmantošanas iesūk­nēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);

4) balasta smilšu novietošanu vietējās pašvaldības noteiktajās vietās;

5) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absor­bentā), ja attīrīšanas iekārtas projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

6) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, ko atbildīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Valsts vides dienesta noteiktajiem termiņiem un prasībām;

7) gruntsūdens līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi;

8) ražošanas vajadzībām izlietoto ūdeni, ja tas pēc attīrīšanas izmantots atkārtoti.

 

 

 

5.pants. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas par dabas resursu lietošanu

Nodokli nemaksā par šādu dabas resursu lietošanu:

1) fona piesārņojumu, ja nodokļa maksātājs attiecīgo piesārņojuma līmeni ir pierādījis ar monitoringa datiem, kas veikts atbilstoši attiecīgās Vides ministrijas padotībā esošās iestādes noteiktajām prasībām;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objek­tos, arī hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās;

3) termālo un tehnisko ūdeņu izmantošanu, kas pēc izmantošanas iesūk­nēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);

4) balasta smilšu novietošanu vietējās pašvaldības noteiktajās vietās;

5) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absor­bentā), ja attīrīšanas iekārtas projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

6) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, ko atbildīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Valsts vides dienesta noteiktajiem termiņiem un prasībām;

7) gruntsūdens līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi;

8) ražošanas vajadzībām izlietoto ūdeni, ja tas pēc attīrīšanas izmantots atkārtoti.

6.pants. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas par radioaktīvo vielu izmantošanu

(1) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā valsts pārvaldes iestādes, kuras atbilstoši savām funkcijām nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā ārstniecības iestādes, kurām radioaktīvās vielas nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanā, nieru transplantācijā un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanā atbilstoši valsts programmām, kā arī ja šīs vielas tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā un diagnostikā.

(3) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības komercsabiedrības.

(4) Persona, kas izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja pirkuma līgumā ietvertas garantijas izlietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.

 

 

 

6.pants. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas par radioaktīvo vielu izmantošanu

(1) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā valsts pārvaldes iestādes, kuras atbilstoši savām funkcijām nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā ārstniecības iestādes, kurām radioaktīvās vielas nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanā, nieru transplantācijā un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanā atbilstoši valsts programmām, kā arī ja šīs vielas tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā un diagnostikā.

(3) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības komercsabiedrības.

(4) Persona, kas izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja pirkuma līgumā ietvertas garantijas izlietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.

 

1

 

 

 

 

 

 

2

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) No nodokļa par radioaktīvo vielu izmantošanu atbrīvo personas, kas izmanto radioaktīvās vielas demonstrēšanai uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.”

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Persona, kas izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja šīs radioaktīvās vielas izmanto demonstrēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos, un tās ievestas Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīsdesmit dienas.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā (2)

 

 

 

Atbalstīt

 

(5) Persona, kas izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja šīs radioaktīvās vielas izmanto demonstrēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos, un tās ievestas Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīsdesmit dienas.

 

7.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem, kurus pirmo reizi reģistrē Latvijas Republikā

(1) Nodokli par transportlīdzekļiem nemaksā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kurš saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu likumu ir izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un ar Vides ministriju ir noslēdzis līgumu par šīs sistēmas piemērošanu vai piedalās šādi izveidotā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbībā.

3

Vides ministrs R.Vējonis

7.pantā:

Papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “Nolietotu transportlīdzekļu” ar vārdu “apsaimniekošanas”.

Atbalstīt

7.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem, kurus pirmo reizi reģistrē Latvijas Republikā

(1) Nodokli par transportlīdzekļiem nemaksā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kurš saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu ir izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un ar Vides ministriju ir noslēdzis līgumu par šīs sistēmas piemērošanu vai piedalās šādi izveidotā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbībā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz Vides ministrijā dokumentus, kas apliecina nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu vai piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sniedz pārskatu par nolietoto transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi (ja tas nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem), un pārskata saturu.

 

 

 

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz Vides ministrijā dokumentus, kas apliecina nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu vai piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sniedz pārskatu par nolietoto transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi (ja tas nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem), un pārskata saturu.

 

4

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vides ministrija vai tās pilnvarota iestāde kontrolē nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī desmit dienu laikā pēc lēmuma par atbrīvošanu no nodokļa pieņemšanas rakstiski informē par piešķirtajiem nodokļa atbrīvojumiem un sniedz nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kur nodokļu maksātāji ir reģistrēti, un Ceļu satiksmes drošības direkcijai.”

Atbalstīt

(3) Vides ministrija vai tās pilnvarota iestāde kontrolē nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī desmit dienu laikā pēc lēmuma par atbrīvošanu no nodokļa pieņemšanas rakstiski informē par piešķirtajiem nodokļa atbrīvojumiem un sniedz nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kur nodokļu maksātāji ir reģistrēti, un Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

 

8.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par iepakojumu

5

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 8.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“8.pants. Atbrīvojumi no nodokļa par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”

Atbalstīt

8.pants. Atbrīvojumi no nodokļa par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

(1) Nodokli par preču iepakojumu nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi un izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;

2) ir noslēdzis ar iepakojuma apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iepakojuma apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma apsaimnie­košanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības iepakojuma apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par preču iepakojumu;

6

Vides ministrs R.Vējonis 

Papildināt visā 8.panta tekstā aiz vārda “iepakojums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

(1) Nodokli par preču iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu reģenerācijas normu izpildi un izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;

2) ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimnie­košanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par preču iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem;

4) kārtību, kādā iepakojuma apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par preču iepakojumu, iesniedz pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, un pārskata saturu.

7

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt vārdus “iesniedz pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, un pārskata saturu” ar vārdiem “iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli un pārskata paraugu”.

Atbalstīt

4) kārtību, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par preču iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli un pārskata paraugu.

(3) Vides ministrija vai tās pilnvarota iestāde kontrolē iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbrīvošanu no nodokļa rakstiski informē par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes, kur nodokļu maksātāji ir reģistrēti, un sniedz nepieciešamo informāciju.

 

 

 

(3) Vides ministrija vai tās pilnvarota iestāde kontrolē iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbrīvošanu no nodokļa rakstiski informē par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes, kur nodokļu maksātāji ir reģistrēti, un sniedz nepieciešamo informāciju.

9.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm (arī vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem) nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi un izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekoša­nas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemēro­šanu;

2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un ir noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu).

8

Vides ministrs R.Vējonis

9.pantā:

Izslēgt pirmajā daļā vārdus “arī vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”.

 

Atbalstīt

9.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi un izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekoša­nas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemēro­šanu;

2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un ir noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja izveidotās videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

 

 

 

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja izveidotās videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmām un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm;

9

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt otrās daļas trešajā punktā vārdu “sistēmām” ar vārdiem “sistēmu izveidei un piemērošanai”.

Atbalstīt

3) prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidei un piemērošanai un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm;

4) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, sniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, un pārskata saturu.

10

 

 

 

 

 

 

11

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt otrās daļas 4.punkta palīgteikumu šādā redakcijā:

“iesniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli un pārskata paraugu”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt vārdus “sniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, un pārskata saturu” ar vārdiem “iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli un pārskata paraugu.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā (11)

 

 

 

Atbalstīt

4) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli un pārskata paraugu;

 

 

12

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) videi kaitīgo preču atkritumu reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros, ja šo preču atkritumu reģenerācijas apjomi nav noteikti citos normatīvajos aktos.”.

Atbalstīt

5) videi kaitīgo preču atkritumu reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros, ja šo preču atkritumu reģenerācijas apjomi nav noteikti citos normatīvajos aktos.

 

13

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vides ministrija vai tās pilnvarota iestāde kontrolē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī desmit dienu laikā pēc lēmuma par atbrīvošanu no nodokļa pieņemšanas rakstiski informē par piešķirtajiem nodokļa atbrīvojumiem un sniedz nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kur nodokļu maksātāji ir reģistrēti.”

Atbalstīt

(3) Vides ministrija vai tās pilnvarota iestāde kontrolē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī desmit dienu laikā pēc lēmuma par atbrīvošanu no nodokļa pieņemšanas rakstiski informē par piešķirtajiem nodokļa atbrīvojumiem un sniedz nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kur nodokļu maksātāji ir reģistrēti.

10.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par oglekļa dioksīda emisiju

(1) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju no iekārtas, kuras operatoram likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

 

 

 

10.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par oglekļa dioksīda emisiju

(1) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju no iekārtas, kuras operatoram likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

(2) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, kas rodas, iz­mantojot atjaunojamos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurinā­mo (kūdru) likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kuru ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus).

14

 

 

 

 

15

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt 10.panta otrajā daļā vārdus "koksni, salmus".

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikumā minētos rādītājus).”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā (15)

 

Atbalstīt

(2) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikumā minētos rādītājus).

11.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu

Nodokli par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu nemaksā komersants, kas atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām ozona slāni noārdošo vielu izmanto citu ķīmisku vielu ražošanai, ja ķīmiskajā pārveides procesā ozona slāni noārdošā viela pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu.

 

 

 

11.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu

Nodokli par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu nemaksā komersants, kas atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām ozona slāni noārdošo vielu izmanto citu ķīmisku vielu ražošanai, ja ķīmiskajā pārveides procesā ozona slāni noārdošā viela pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu.

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un lietošanu

 

 

 

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un lietošanu

12.pants. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana

(1) Lai iegūtu vai lietotu dabas resursus, nodokļa maksātājam jāsaņem normatīvajos aktos par vides aizsardzību un zemes dzīļu izmantošanu noteiktā atļauja, licence vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums.

(2) Lai izmantotu saimnieciskajā darbībā dabas resursus, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī lai izmantotu saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis, nepieciešams saņemt dabas resursu lietošanas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

12.pants. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana

(1) Lai iegūtu vai lietotu dabas resursus, nodokļa maksātājam jāsaņem normatīvajos aktos par vides aizsardzību un zemes dzīļu izmantošanu noteiktā atļauja, licence vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums.

(2) Lai izmantotu saimnieciskajā darbībā dabas resursus, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī lai izmantotu saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis, nepieciešams saņemt dabas resursu lietošanas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. Vispārīgas prasības nodokļa aprēķināšanai par dabas resursu ieguvi un lietošanu

(1) Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai vidē emitētā piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu un vides piesārņojuma veidu un apjomu.

(2) Faktiski iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā vai licencē noteiktajām metodēm, akreditētu laboratoriju veiktajām analīzēm vai standartizētiem aprēķiniem.

(3) Nodokļa maksātājs nodrošina iegūto un izmantoto dabas resursu un piesārņojuma apjoma uzskaiti.

(4) Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu limitos noteiktajos apjomos aprēķina saskaņā ar šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm.

(5) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā dabas resursus ieguvis vai lietojis mazāk par noteikto limitu, bet nevar pierādīt faktisko apjomu, nodokli maksā par limitam atbilstošu dabas resursu ieguves vai piesārņojuma veidu un apjomu.

(6) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā nav ieguvis dabas resursus, to norāda uzskaites dokumentos un taksācijas perioda beigās informē reģionālo vides pārvaldi. Šajā gadījumā nodoklis par attiecīgo taksācijas periodu nav jāmaksā.

 

 

 

13.pants. Vispārīgas prasības nodokļa aprēķināšanai par dabas resursu ieguvi un lietošanu

(1) Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai vidē emitētā piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu un vides piesārņojuma veidu un apjomu.

(2) Faktiski iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā vai licencē noteiktajām metodēm, akreditētu laboratoriju veiktajām analīzēm vai standartizētiem aprēķiniem.

(3) Nodokļa maksātājs nodrošina iegūto un izmantoto dabas resursu un piesārņojuma apjoma uzskaiti.

(4) Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu limitos noteiktajos apjomos aprēķina saskaņā ar šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm.

(5) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā dabas resursus ieguvis vai lietojis mazāk par noteikto limitu, bet nevar pierādīt faktisko apjomu, nodokli maksā par limitam atbilstošu dabas resursu ieguves vai piesārņojuma veidu un apjomu.

(6) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā nav ieguvis dabas resursus, to norāda uzskaites dokumentos un taksācijas perioda beigās informē reģionālo vides pārvaldi. Šajā gadījumā nodoklis par attiecīgo taksācijas periodu nav jāmaksā.

14.pants. Nodokļa aprēķināšana par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu

Par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,01 lats par 100 kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu.

 

 

 

14.pants. Nodokļa aprēķināšana par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu

Par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,01 lats par 100 kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu.

15.pants. Nodokļa aprēķināšana par vides piesārņošanu, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības

(1) Par piesārņojuma veidu un apjomu C kategorijas piesārņojošai darbī­bai nodokli aprēķina un maksā atbilstoši nodokļa maksātāja deklarētajam piesār­ņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veid­la­pas paraugu, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Vidē emitētā piesārņojuma apjomu nosaka, pamatojoties uz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem nozaru nosacījumiem un metodikām vai izmantojot aprēķinus.

(3) Ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, par kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, nodokļa apmērs ir 50 latu gadā.

 

 

 

15.pants. Nodokļa aprēķināšana par vides piesārņošanu, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības

(1) Par piesārņojuma veidu un apjomu C kategorijas piesārņojošai darbī­bai nodokli aprēķina un maksā atbilstoši nodokļa maksātāja deklarētajam piesār­ņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veid­la­pas paraugu, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Vidē emitētā piesārņojuma apjomu nosaka, pamatojoties uz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem nozaru nosacījumiem un metodikām vai izmantojot aprēķinus.

(3) Ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, par kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, nodokļa apmērs ir 50 latu gadā.

16.pants. Nodokļa aprēķināšana par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju

(1) Šā likuma 4.pielikumā noteiktajai oglekļa dioksīda (CO2) emisijai nenosaka limitu, un nodokli par visu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteiktās likmes. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas aprēķina, ņemot vērā kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu veidu, sastāvu un patērēto apjomu, kurināmā zemākā sadegšanas siltuma faktoru un oksidācijas faktoru vai pārvēršanas faktoru.

16

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 16.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas aprēķina, ņemot vērā kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu un saražotās produkcijas veidu un ķīmisko sastāvu, izmantotā kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu apjomu, saražotās produkcijas apjomu, zemākā sadegšanas siltuma faktoru un oksidācijas faktoru vai pārvēršanas faktoru."

 

Atbalstīt

16.pants. Nodokļa aprēķināšana par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju

(1) Šā likuma 4.pielikumā noteiktajai oglekļa dioksīda (CO2) emisijai nenosaka limitu, un nodokli par visu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteiktās likmes. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas aprēķina, ņemot vērā kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu un saražotās produkcijas veidu un ķīmisko sastāvu, izmantotā kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu apjomu, saražotās produkcijas apjomu, zemākā sadegšanas siltuma faktoru un oksidācijas faktoru vai pārvēršanas faktoru.

(2) Ministru kabinets nosaka oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjoma aprēķināšanas kārtību.

 

 

 

(2) Ministru kabinets nosaka oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjoma aprēķināšanas kārtību.

17.pants. Nodokļa aprēķināšana par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu

Kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

17.pants. Nodokļa aprēķināšana par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu

Kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Nodokļa aprēķināšana par augsni

Nodokli par augsni aprēķina un maksā, ja augsne ir realizēta, piemērojot šā likuma 1.pielikumā noteikto nodokļa likmi.

 

 

 

18.pants. Nodokļa aprēķināšana par augsni

Nodokli par augsni aprēķina un maksā, ja augsne ir realizēta, piemērojot šā likuma 1.pielikumā noteikto nodokļa likmi.

 

19.pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdens ieguvi

Nodokli par virszemes un pazemes ūdens (izņemot minerālūdeni) ieguvi maksā, ja ūdens ieguve pārsniedz 10 m3 diennaktī, neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājam ir nepieciešama atļauja. Ja nodokļa maksātājam attiecīgajā atļaujā ūdens ieguves limits noteikts mazāks par 10 m3 diennaktī, nodokli saskaņā ar šā likuma 21.pantu maksā tikai par to ūdens apjomu, kas iegūts virs limita.

17

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 19.panta otro teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“piemērojot šā likuma 9.pielikumā noteiktās nodokļa likmes laika periodā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim un šā likuma 2.pielikumā noteiktās nodokļa likmes sākot no 2007.gada 1.janvāra.”

 

Atbalstīt

19.pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdens ieguvi

Nodokli par virszemes un pazemes ūdens (izņemot minerālūdeni) ieguvi maksā, ja ūdens ieguve pārsniedz 10 m3 diennaktī, neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājam ir nepieciešama atļauja. Ja nodokļa maksātājam attiecīgajā atļaujā ūdens ieguves limits noteikts mazāks par 10 m3 diennaktī, nodokli saskaņā ar šā likuma 21.pantu maksā tikai par to ūdens apjomu, kas iegūts virs limita, piemērojot šā likuma 9.pielikumā noteiktās nodokļa likmes laika periodā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim un šā likuma 2.pielikumā noteiktās nodokļa likmes sākot no 2007.gada 1.janvāra.

20.pants. Nodokļa aprēķināšana par parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai

Par parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,03 lati par vienu kilogramu.

 

 

 

20.pants. Nodokļa aprēķināšana par parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai

Par parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,03 lati par vienu kilogramu.

21.pants. Nodokļa aprēķināšana par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu

(1) Par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkārtīgā apmērā.

(2) Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus vai veic piesārņo­jošas darbības, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu, nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkārtīgā apmērā.

(3) Ja vide piesārņota vai dabas resursi iegūti bez nepieciešamās atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājuma saņemšanas, pieņem, ka faktiski emitētais vai iegūtais daudzums ir tāds, kādu aprēķinātajā iekārtas izmantošanas laikposmā emitē vai iegūst līdzvērtīgas jaudas un darbības profila iekārtā, ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt faktisko apjomu.

 

 

 

21.pants. Nodokļa aprēķināšana par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu

(1) Par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkārtīgā apmērā.

(2) Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus vai veic piesārņo­jošas darbības, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu, nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkārtīgā apmērā.

(3) Ja vide piesārņota vai dabas resursi iegūti bez nepieciešamās atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājuma saņemšanas, pieņem, ka faktiski emitētais vai iegūtais daudzums ir tāds, kādu aprēķinātajā iekārtas izmantošanas laikposmā emitē vai iegūst līdzvērtīgas jaudas un darbības profila iekārtā, ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt faktisko apjomu.

22.pants. Nodokļa aprēķināšana par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ

(1) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limitu robežās emitēto piesārņojumu ar nosacījumu, ka nodokļa maksātājs par šādu piesārņošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā, ir rakstiski informējis Valsts vides dienestu un veicis ar Valsts vides dienestu saskaņotus pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu.

(2) Ja nodokļa maksātājs par nepārvaramas varas iestāšanos nav infor­mējis Valsts vides dienestu un nav veicis pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu, faktiski emitēto piesārņojumu ieskaita nodokļa maksātājam noteiktajā limitā. Nodokli par vides piesārņošanu limita robežās maksā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm, bet par piesārņojumu, kas emitēts vidē virs limita, maksā nodokli desmitkārtīgā apmērā.

 

 

 

22.pants. Nodokļa aprēķināšana par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ

(1) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limitu robežās emitēto piesārņojumu ar nosacījumu, ka nodokļa maksātājs par šādu piesārņošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā, ir rakstiski informējis Valsts vides dienestu un veicis ar Valsts vides dienestu saskaņotus pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu.

(2) Ja nodokļa maksātājs par nepārvaramas varas iestāšanos nav infor­mējis Valsts vides dienestu un nav veicis pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu, faktiski emitēto piesārņojumu ieskaita nodokļa maksātājam noteiktajā limitā. Nodokli par vides piesārņošanu limita robežās maksā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm, bet par piesārņojumu, kas emitēts vidē virs limita, maksā nodokli desmitkārtīgā apmērā.

IV nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm, par preču iepakojumu, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par radioaktīvajām vielām un par transportlīdzekļiem

 

 

 

IV nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm, par preču iepakojumu, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par radioaktīvajām vielām un par transportlīdzekļiem

23.pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm pa preču veidiem saskaņā ar šā likuma 6.pielikumu.

(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijā aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces realizācijas cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(3) Nodokli par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces iegādes cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(4) Ja nodokļa maksātājs gan realizē Latvijā videi kaitīgas preces, gan savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iegādātas videi kaitīgas preces, nodokli aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces realizācijas cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(5) Videi kaitīgu preču svaru, skaitu vai iegādes vai realizācijas cenu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) videi kaitīgu preču svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) videi kaitīgu preču svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu dokumentu.

 

 

 

23.pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm pa preču veidiem saskaņā ar šā likuma 6.pielikumu.

(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijā aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces realizācijas cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(3) Nodokli par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces iegādes cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(4) Ja nodokļa maksātājs gan realizē Latvijā videi kaitīgas preces, gan savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iegādātas videi kaitīgas preces, nodokli aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces realizācijas cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(5) Videi kaitīgu preču svaru, skaitu vai iegādes vai realizācijas cenu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) videi kaitīgu preču svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) videi kaitīgu preču svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu dokumentu;

 

18

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 23. panta sesto daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) kārtību, kādā nosaka personu, kura var veikt videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditu;

4) videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.”

Atbalstīt

3) kārtību, kādā nosaka personu, kura var veikt videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditu;

4) videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.

24.pants. Nodokļa aprēķināšana par preču iepakojumu un par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

(1) Nodokli par preču iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai katru galda trauku vai piederumu materiāla veida svara vienību.

(2) Iepakojuma materiāla veidu un svaru un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina preču iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

 

 

 

24.pants. Nodokļa aprēķināšana par preču iepakojumu un par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

(1) Nodokli par preču iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai katru galda trauku vai piederumu materiāla veida svara vienību.

(2) Iepakojuma materiāla veidu un svaru un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina preču iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) institūciju, kura izsniedz atzinumu par iepakojuma materiāla un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo iepakojuma materiāla vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu dokumentu;

4) pieļaujamās novirzes no iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu svara normas, ja svars tiek pamatots ar uzskaites dokumentiem;

5) vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu dokumentu.

19

 

 

 

 

 

 

 

20

Vides ministrs R.Vējonis

24.pantā:

Papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) institūciju, kura var veikt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu auditu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 24. panta trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) kārtību, kādā nosaka personu, kura var veikt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu auditu;

7) izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.”

 

Iestrādāts komisijas priekšlikumā (20)

 

 

 

 

Atbalstīt

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) institūciju, kura izsniedz atzinumu par iepakojuma materiāla un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo iepakojuma materiāla vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu dokumentu;

4) pieļaujamās novirzes no iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu svara normas, ja svars tiek pamatots ar uzskaites dokumentiem;

5) vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu dokumentu;

6) kārtību, kādā nosaka personu, kura var veikt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu auditu;

7) izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.

 

(4) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem nav jāveic izlietotā iepakoju­ma pārstāde un reģenerācija, nodokli aprēķina, piemērojot dominējošam preču iepakojuma materiāla veidam noteikto nodokļa likmi un to reizinot ar 100 kilogramiem.

21

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā nav jāveic izlietotā iepakojuma pārstāde un reģenerācija, nodokli aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai, ja nodokļa maksātājs nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem, nodokli maksā 15 latus gadā.”

Atbalstīt

(4) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā nav jāveic izlietotā iepakojuma pārstāde un reģenerācija, nodokli aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai, ja nodokļa maksātājs nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem, nodokli maksā 15 latus gadā.

25.pants. Nodokļa aprēķināšana par radioaktīvajām vielām

Nodokli par radioaktīvajām vielām, pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu aprēķina proporcionāli to radioaktīvo atkritumu radioaktivitātei, kuri radīsies pēc radioaktīvo vielu izman­tošanas, saskaņā ar attiecīgo nodokļa likmi, bet nodoklis nav mazāks par 0,001 likmi 1., 2., 3., 4., 5. un 6.radionuklīdu grupai un 0,2 likmi 7.radionuklīdu grupai;

2) ja vienlaikus tiek izmantots vaļējs radioaktīvā starojuma avots un slēgts radioaktīvā starojuma avots, nodokli aprēķina katram radioaktīvā starojuma avotam atsevišķi, ņemot vērā šā panta 1.punktā minētos nosacījumus.

 

 

 

25.pants. Nodokļa aprēķināšana par radioaktīvajām vielām

Nodokli par radioaktīvajām vielām, pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu aprēķina proporcionāli to radioaktīvo atkritumu radioaktivitātei, kuri radīsies pēc radioaktīvo vielu izman­tošanas, saskaņā ar attiecīgo nodokļa likmi, bet nodoklis nav mazāks par 0,001 likmi 1., 2., 3., 4., 5. un 6.radionuklīdu grupai un 0,2 likmi 7.radionuklīdu grupai;

2) ja vienlaikus tiek izmantots vaļējs radioaktīvā starojuma avots un slēgts radioaktīvā starojuma avots, nodokli aprēķina katram radioaktīvā starojuma avotam atsevišķi, ņemot vērā šā panta 1.punktā minētos nosacījumus.

26.pants. Nodokļa aprēķināšana par transportlīdzekļiem

Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli ir 22 lati.

 

 

 

26.pants. Nodokļa aprēķināšana par transportlīdzekļiem

Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli ir 22 lati.

 

V nodaļa. Nodokļa maksāšana, pārskati par aprēķināto nodokli, nodokļa maksājumu sadale un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļu izmantošana

 

 

 

V nodaļa. Nodokļa maksāšana, pārskati par aprēķināto nodokli, nodokļa maksājumu sadale un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļu izmantošana

27.pants. Kārtība, kādā tiek maksāts nodoklis un iesniegti pārskati par aprēķināto dabas resursu nodokli

(1) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā uzskaita iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu, vides piesārņojumu un videi kaitīgās preces, preču iepakojumu, vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus un radioaktīvās vielas;

2) nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību;

3) pārskata veidlapas paraugu par aprēķināto dabas resursu nodokli un tās aizpildīšanas kārtību.

(2) Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk – pārskats) nodokļa maksātājs pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, ja nodokļa maksātājs ieguvis vai lietojis dabas resursus vai piesārņojis vidi. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams elektroniski Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša desmitajam datumam.

(3) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša divdesmitajam datumam aprēķina un samaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 20.janvārim aprēķina un samaksā nodokli par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

1) par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņo­jumu;

2) aprēķināto nodokli, ja tas atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu gadā.

(5) Nodokli par transportlīdzekli nodokļu maksātājs maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā. Ja transportlīdzekli sešu mēnešu laikā pēc reģistrācijas noņem no uzskaites izvešanai no Latvijas, samaksāto nodokli atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts nodokļa maksātāja attiecīgs iesniegums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājams nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli.

(6) Ja nodoklis ir atmaksāts (vai to paredzēts atmaksāt) saskaņā ar šā panta piekto daļu, bet transportlīdzeklis netiek izvests no Latvijas vai tiek izvests, bet pēc tam atkal ievests Latvijā un reģistrēts Latvijā atkārtoti, nodoklis maksājams saskaņā ar šo pantu.

(7) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajā iestādē pārskatu par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20.janvārim.

(8) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša piektajam datumam elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(9) Nodokli par videi kaitīgām precēm un preču iepakojumu aprēķina un maksā persona, kura pirmā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā. Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, ārvalsts personas vietā nodokli var samaksāt un pārskatu iesniegt ārvalsts personas pastāvīgā pārstāvniecība, preču saņēmējs vai cita persona Latvijā, ar kuru noslēgs rakstisks līgums par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli.

(10) Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un kurai nav pastāvīgās pārstāvniecības vai kura nav noslēgusi rakstisku līgumu par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli, nodokli valsts budžetā maksā pati ārvalsts persona. Šajā gadījumā ārvalsts persona pārskatu nesniedz.

 

 

 

27.pants. Kārtība, kādā tiek maksāts nodoklis un iesniegti pārskati par aprēķināto dabas resursu nodokli

(1) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā uzskaita iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu, vides piesārņojumu un videi kaitīgās preces, preču iepakojumu, vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus un radioaktīvās vielas;

2) nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību;

3) pārskata veidlapas paraugu par aprēķināto dabas resursu nodokli un tās aizpildīšanas kārtību.

(2) Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk – pārskats) nodokļa maksātājs pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, ja nodokļa maksātājs ieguvis vai lietojis dabas resursus vai piesārņojis vidi. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams elektroniski Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša desmitajam datumam.

(3) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša divdesmitajam datumam aprēķina un samaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 20.janvārim aprēķina un samaksā nodokli par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

1) par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņo­jumu;

2) aprēķināto nodokli, ja tas atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu gadā.

(5) Nodokli par transportlīdzekli nodokļu maksātājs maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā. Ja transportlīdzekli sešu mēnešu laikā pēc reģistrācijas noņem no uzskaites izvešanai no Latvijas, samaksāto nodokli atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts nodokļa maksātāja attiecīgs iesniegums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājams nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli.

(6) Ja nodoklis ir atmaksāts (vai to paredzēts atmaksāt) saskaņā ar šā panta piekto daļu, bet transportlīdzeklis netiek izvests no Latvijas vai tiek izvests, bet pēc tam atkal ievests Latvijā un reģistrēts Latvijā atkārtoti, nodoklis maksājams saskaņā ar šo pantu.

(7) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajā iestādē pārskatu par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20.janvārim.

(8) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša piektajam datumam elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(9) Nodokli par videi kaitīgām precēm un preču iepakojumu aprēķina un maksā persona, kura pirmā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā. Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, ārvalsts personas vietā nodokli var samaksāt un pārskatu iesniegt ārvalsts personas pastāvīgā pārstāvniecība, preču saņēmējs vai cita persona Latvijā, ar kuru noslēgs rakstisks līgums par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli.

(10) Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un kurai nav pastāvīgās pārstāvniecības vai kura nav noslēgusi rakstisku līgumu par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli, nodokli valsts budžetā maksā pati ārvalsts persona. Šajā gadījumā ārvalsts persona pārskatu nesniedz.

(11) Ja nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 8. vai 9.pantam ir atbrīvots no nodokļa samaksas, tas līdz nākamā gada 20.janvārim iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta iestādē pārskatu par iepriekšējo gadu.

22

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt 27.panta vienpadsmito daļu.

 

Atbalstīt

 

(12) Ja nodokļa maksātājs videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma izvešanu:

1) nodokli nemaksā, ja videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;

2) samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.

 

 

 

(11) Ja nodokļa maksātājs videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma izvešanu:

1) nodokli nemaksā, ja videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;

2) samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.

28.pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus atbilstoši pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienesta iestādes atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai.

 

 

 

28.pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus atbilstoši pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienesta iestādes atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai.

 

(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 40 procentus – valsts pamatbudžetā;

2) 60 procentus – tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

23

Deputāte A.Seile

Izteikt 28.panta (2) daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) 60 procentus – tās vietējās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, vides aizsardzības vajadzībām un mazo un vidējo uzņēmēju darbības veicināšanai..”

Neatbalstīt

(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 40 procentus – valsts pamatbudžetā;

2) 60 procentus – tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(3) Nodokļa maksājumus:

1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā – proporcionāli izmantotajai teritorijai);

2) par radioaktīvo vielu izmantošanu 100 procentu apmērā ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu skaitā, par prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītā naudas soda maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Nokavējuma naudu, kas piedzīta par šā likuma pārkāpumiem, ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējo pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos atbilstoši šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam sadalījumam.

 

 

 

(3) Nodokļa maksājumus:

1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā – proporcionāli izmantotajai teritorijai);

2) par radioaktīvo vielu izmantošanu 100 procentu apmērā ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu skaitā, par prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītā naudas soda maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Nokavējuma naudu, kas piedzīta par šā likuma pārkāpumiem, ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējo pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos atbilstoši šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam sadalījumam.

 

29.pants. Pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļu izmantošana

(1) Pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļi un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību.

24

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 29.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldība vides aizsardzības speciālā budžetu līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem izdevumu segšanai.”.

 

 

Atbalstīt

29.pants. Pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļu izmantošana

(1) Pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļi un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Pašvaldība vides aizsardzības speciālā budžetu līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem izdevumu segšanai.

(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļus.

 

 

 

(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļus.

VI nodaļa. Nodokļa administrācija

 

 

 

VI nodaļa. Nodokļa administrācija

30.pants. Nodokļa administrācijas kompetence

(1) Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi kontrolē Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes.

(2) Nodokļa aprēķinu kontrolē Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.

(3) Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.

 

 

 

30.pants. Nodokļa administrācijas kompetence

(1) Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi kontrolē Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes.

(2) Nodokļa aprēķinu kontrolē Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.

(3) Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.

VII nodaļa. Atbildība

 

 

 

VII nodaļa. Atbildība

31.pants. Atbildība

(1) No nodokļa maksātāja tiek piedzīts arī naudas sods divkārtīgā nesa­maksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm šādos gadījumos:

1) par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi, izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu;

2) par pārskatos nenorādīto (slēpto) realizēto vai savas saimnieciskās dar­bības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, preču iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai radioaktīvo vielu apjomu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto naudas sodu par preču iepakojumu aprēķina šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteiktās institūcijas atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļu maksātājs.

 

 

 

31.pants. Atbildība

(1) No nodokļa maksātāja tiek piedzīts arī naudas sods divkārtīgā nesa­maksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm šādos gadījumos:

1) par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi, izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu;

2) par pārskatos nenorādīto (slēpto) realizēto vai savas saimnieciskās dar­bības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, preču iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai radioaktīvo vielu apjomu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto naudas sodu par preču iepakojumu aprēķina šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteiktās institūcijas atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļu maksātājs.

 (3) Ja nodokļa maksātājs ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8., vai 9.pantam, bet nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides ministriju ietvertās saistības, Vides ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka līgumsaistības nav ievērotas, pieņem lēmumu par pienākumu maksāt nodokli un rakstiski par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu. Ja ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa, pamatojoties uz Vides ministrijas noslēgto līgumu ar apsaimniekotāju, Valsts ieņēmumu dienests no nodokļa maksātāja vai apsaimniekotāja piedzen nesamaksāto nodokli trīskāršā apmērā par iepriekšējo pārskata periodu, pirms tam nosakot nesamaksātā nodokļa samaksas termiņu. Lai turpinātu saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam nepieciešams Vides ministrijas lēmums par to, ka atbilstošā apsaimniekošanas sistēma tiek piemērota.

25

 

 

 

 

26

Vides ministrs R.Vējonis

31.panta trešajā daļā:

Papildināt pirmo teikumu ar vārdiem “nosakot lēmumā aprēķināto nodokļa summu.”.

 

Vides ministrs R.Vējonis  

Aizstāt otrajā teikumā vārdus “noslēgto līgumu ar apsaimniekotāju” ar vārdiem “noslēgto līgumu ar nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju” un vārdus “trīskāršā apmērā par iepriekšējo pārskata periodu, pirms tam nosakot nesamaksātā nodokļa samaksas termiņu” ar vārdiem “trīskāršā apmērā par apjomu, kāds nav reģenerēts konkrētā pārskata periodā, nosakot nesamaksātā nodokļa samaksas termiņu.”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 (3) Ja nodokļa maksātājs ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8., vai 9.pantam, bet nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides ministriju ietvertās saistības, Vides ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka līgumsaistības nav ievērotas, pieņem lēmumu par pienākumu maksāt nodokli un rakstiski par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu nosakot lēmumā aprēķināto nodokļa summu. Ja ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa, pamatojoties uz Vides ministrijas noslēgto līgumu ar nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju, Valsts ieņēmumu dienests no nodokļa maksātāja vai apsaimniekotāja piedzen nesamaksāto nodokli trīskāršā apmērā par apjomu, kāds nav reģenerēts konkrētā pārskata periodā, nosakot nesamaksātā nodokļa samaksas termiņu. Lai turpinātu saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam nepieciešams Vides ministrijas lēmums par to, ka atbilstošā apsaimniekošanas sistēma tiek piemērota.

32.pants. Nokavējuma nauda

Nokavējuma naudu aprēķina un iekasē likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

 

 

 

32.pants. Nokavējuma nauda

Nokavējuma naudu aprēķina un iekasē likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par dabas resursu nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 10.nr.).

 

 

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par dabas resursu nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 10.nr.).

2. Līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 29.jū­nija noteikumi Nr.555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

2. Līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 29.jū­nija noteikumi Nr.555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

3. Līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 2006.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus.

27

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt Pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Līdz 2006.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus, izņemot šā likuma 9.pantā minētos noteikumus, kurus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim.”

Atbalstīt

4. Līdz 2006.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus, izņemot šā likuma 9.pantā minētos noteikumus, kurus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim.

5. Šā likuma 8.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

5. Šā likuma 8.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

6. Šā likuma 27.panta otrā daļa par pārskata iesniegšanu elektroniski saskaņošanai Valsts vides dienestā stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektronisko parakstu. Līdz tam pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē papīra formā un, ja iespējams, elektroniski.

 

 

 

6. Šā likuma 27.panta otrā daļa par pārskata iesniegšanu elektroniski saskaņošanai Valsts vides dienestā stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektronisko parakstu. Līdz tam pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē papīra formā un, ja iespējams, elektroniski.

7. Šā likuma 1.pielikuma:

1) 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 1.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,20 latu par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,25 lati par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,30 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,35 lati par m3;

2) 2.punktā noteiktā nod okļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 2.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,01 lats par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,02 lati par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,03 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,04 lati par m3;

3) 3.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,20 latu par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,22 lati par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,25 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,27 lati par m3;

4) 4.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 4.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,05 lati par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,06 lati par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,07 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,08 lati par m3;

5) 5.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 5.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,15 latu par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,20 latu par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,25 lati par m3;

6) 6.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 6.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,11 latu par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,12 latu par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,13 latu par m3;

7) 7.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 7.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,25 lati par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,30 latu par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,38 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,42 lati par m3;

8) 8.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 8.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,06 lati par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,07 lati par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,08 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,09 lati par m3;

9) 9.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 9.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,12 latu par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,15 latu par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,18 latu par m3;

10) 10., 14., 16., 17. un 18.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī;

11) 11.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 11.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 1,00 lats par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 1,50 latu par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 2,00 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 2,50 latu par m3;

12) 12.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 12.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,22 lati par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,32 lati par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,42 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,55 lati par m3;

13) 13.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 13.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,15 latu par m3, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,20 latu par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,25 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,35 lati par m3;

14) 15.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 15.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,13 latu par tonnu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,20 latu par tonnu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,27 lati par tonnu, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,34 lati par tonnu.

28

 

 

 

29

 

 

30

Deputāte A.Seile

Svītrot likumprojekta Pārejas noteikumu 7.punktu (attiecībā uz 1.pielikumu).

 

Deputāts A.Tolmačovs

Izslēgt pārejas noteikumu 7.punktu.

 

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt Pārejas noteikumu 7.punktu šādā redakcijā:

“Līdz 2006.gada 30.jūnijam samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm atmaksājams no Latvijas vides aizsardzības fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā, vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai.”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Iestrādāts komisijas priekšlikumā (31)

 

 

31

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt Pārejas noteikumu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Līdz 2006.gada 30.jūnijam samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm atmaksājams no Latvijas vides aizsardzības fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā, vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai.”.

Atbalstīt

7. Līdz 2006.gada 30.jūnijam samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm atmaksājams no Latvijas vides aizsardzības fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā, vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai.

8. Šā likuma 9.pielikums zaudē spēku 2006.gada 31.decembrī, un 2007.gada 1.janvārī stājas spēkā šā likuma 2.pielikums. Laikposmā no 2006.ga­da 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim par ūdeņu ieguvi piemēro nodokļa likmes, kas noteiktas šā likuma 9.pielikumā. Šā likuma 2.pielikuma 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2007.ga­da 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 2.pielikuma 1.punktā noteiktajam ūdens resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,003 lati par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,004 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,005 lati par m3.

 

 

 

8. Šā likuma 9.pielikums zaudē spēku 2006.gada 31.decembrī, un 2007.gada 1.janvārī stājas spēkā šā likuma 2.pielikums. Laikposmā no 2006.ga­da 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim par ūdeņu ieguvi piemēro nodokļa likmes, kas noteiktas šā likuma 9.pielikumā. Šā likuma 2.pielikuma 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2007.ga­da 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 2.pielikuma 1.punktā noteiktajam ūdens resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,003 lati par m3, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,004 lati par m3, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,005 lati par m3.

9. Šā likuma 3.pielikuma 2.punktā noteikto nodokļa likmi azbestam šķied­ru un putekļu veidā piemēro laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim. Ar 2010.gada 1.janvāri azbestam šķiedru un putekļu veidā piemēro šā likuma 3.pielikuma 3.punktā noteikto nodokļa likmi.

 

 

 

9. Šā likuma 3.pielikuma 2.punktā noteikto nodokļa likmi azbestam šķied­ru un putekļu veidā piemēro laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim. Ar 2010.gada 1.janvāri azbestam šķiedru un putekļu veidā piemēro šā likuma 3.pielikuma 3.punktā noteikto nodokļa likmi.

10. Šā likuma 4.pielikuma:

1) 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par tonnu;

2) 5.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Laik­posmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam piemērojama nodokļa likme 30,00 latu par tonnu;

3) 7.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim piemērojama nodokļa likme, kas vienāda ar 40 eiro ekvivalentu latos.

 

 

 

10. Šā likuma 4.pielikuma:

1) 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par tonnu;

2) 5.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Laik­posmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam piemērojama nodokļa likme 30,00 latu par tonnu;

3) 7.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim piemērojama nodokļa likme, kas vienāda ar 40 eiro ekvivalentu latos.

11. Nodokļa likmes par šā likuma 6.pielikuma 6.punktā minētajām elek­triskajām un elektroniskajām precēm stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā, izņemot 6.10.apakšpunktā minētās dzīvsudrabu saturošās spuldzes, kurām šā likuma 6.pielikumā minētā nodokļa likme stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

12. Šā likuma 7.pielikuma:

1) 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 7.pielikuma 1.punktā noteiktajam iepakojuma materiāla veidam piemērojama nodokļa likme 0,04 lati par kilogramu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,16 latu par kilogramu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,20 latu par kilogramu;

2) 2.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 7.pielikuma 2.punktā noteiktajam iepakojuma materiāla veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par kilogramu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,40 latu par kilogramu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,60 latu par kilogramu;

3) 3.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 7.pielikuma 3.punktā noteiktajam iepakojuma materiāla veidam piemērojama nodokļa likme 0,06 lati par kilogramu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,24 lati par kilogramu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,45 lati par kilogramu;

4) 4.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 7.pielikuma 4.punktā noteiktajam iepakojuma materiāla veidam piemērojama nodokļa likme 0,012 latu par kilogramu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,05 lati par kilogramu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,15 latu par kilogramu.

32

 

 

33

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt Pārejas noteikumu 11., 12.punktu.

 

Deputāts A.Tolmačovs

Izslēgt pārejas noteikumu 12.punktu.

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

13. Līdz 2006.gada 1.oktobrim Vides ministrija, pamatojoties uz Iepako­juma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglo­jumus līdz 80 procentu apmērā komersantiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu" un saskaņā ar Ministra kabineta noteiktajiem kritērijiem un prasībām brīvprātīgajām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām.

34

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt Pārejas noteikumu 13.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šajā punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem var noteikt un piemērot uz laika periodu ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.”.

 

Atbalstīt

11. Līdz 2006.gada 1.oktobrim Vides ministrija, pamatojoties uz Iepako­juma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglo­jumus līdz 80 procentu apmērā komersantiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu" un saskaņā ar Ministra kabineta noteiktajiem kritērijiem un prasībām brīvprātīgajām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām. Nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šajā punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem var noteikt un piemērot uz laika periodu ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.

14. Nodokļa atvieglojumus, kas piešķirti iepakotājiem pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro līdz attiecīgā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.

 

 

 

12. Nodokļa atvieglojumus, kas piešķirti iepakotājiem pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro līdz attiecīgā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.

15. Par iepakojuma apjomu, kas līdz 2006.gada 31.decembrim nav pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izlietotā iepako­juma pārstrādes vai reģenerācijas normām, nodokli un naudas sodu aprēķina un maksā trīskāršā nodokļa likmes apmērā. Naudas sodu par neapstrādāto vai nereģenerēto iepakojuma apjomu nodokļa maksātājs aprēķina un samaksā pēc Iepakojuma likumā noteiktā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē vai Vides pārraudzības valsts birojā. Ja reģionālā vides pārvalde, pārbaudot ikgadējo ziņojumu, konstatē, ka izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normas nav izpildītas, vides valsts inspektors sastāda pārbaudes aktu un iepazīstina ar to nodokļa maksātāju. Pārbaudes aktu un lēmumu par budžetā papildus maksājamo nodokļa summu reģionālā vides pārvalde iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (norāda papildu aprēķinātās summas samaksas termiņu, ja nodokļa maksātājs maksājumus nav veicis). Nodokļa maksātājs nodokļa papildu maksājumus atbilstoši pārbaudes aktam veic 20 dienu laikā pēc iepazīšanās ar pārbaudes aktu.

 

 

 

13. Par iepakojuma apjomu, kas līdz 2006.gada 31.decembrim nav pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izlietotā iepako­juma pārstrādes vai reģenerācijas normām, nodokli un naudas sodu aprēķina un maksā trīskāršā nodokļa likmes apmērā. Naudas sodu par neapstrādāto vai nereģenerēto iepakojuma apjomu nodokļa maksātājs aprēķina un samaksā pēc Iepakojuma likumā noteiktā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē vai Vides pārraudzības valsts birojā. Ja reģionālā vides pārvalde, pārbaudot ikgadējo ziņojumu, konstatē, ka izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normas nav izpildītas, vides valsts inspektors sastāda pārbaudes aktu un iepazīstina ar to nodokļa maksātāju. Pārbaudes aktu un lēmumu par budžetā papildus maksājamo nodokļa summu reģionālā vides pārvalde iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (norāda papildu aprēķinātās summas samaksas termiņu, ja nodokļa maksātājs maksājumus nav veicis). Nodokļa maksātājs nodokļa papildu maksājumus atbilstoši pārbaudes aktam veic 20 dienu laikā pēc iepazīšanās ar pārbaudes aktu.

16. Ar šā likuma spēkā stāšanos līdz attiecīgā nodokļa atbrīvojuma termiņa beigām nemainās transportlīdzekļu būvētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim piešķirtā nodokļa atbrīvojuma nosacījumi.

 

 

 

14. Ar šā likuma spēkā stāšanos līdz attiecīgā nodokļa atbrīvojuma termiņa beigām nemainās transportlīdzekļu būvētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim piešķirtā nodokļa atbrīvojuma nosacījumi.

17. Līdz 2006.gada 31.decembrim samaksātais nodoklis par transport­līdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrībai par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķ­programmu īstenošanai atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrība nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu apstrādes komercsabiedrība noslēgusi līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.

 

 

 

15. Līdz 2006.gada 31.decembrim samaksātais nodoklis par transport­līdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrībai par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķ­programmu īstenošanai atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrība nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu apstrādes komercsabiedrība noslēgusi līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.

Likums stājas spē kā 2006.gada 1.janvārī.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
1.pielikums

 

Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

 

Nr.
p.k.

Resursu veids

Mērvienība

Likme (Ls)

1.

Augsne

m3

0,40

2.

Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts

m3

0,05

3.

Kvarca smilts

m3

0,30

4.

Smilts

m3

0,10

5.

Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)

m3

0,30

6.

Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai

m3

0,15

7.

Dekoratīvais (apdares) dolomīts

m3

0,50

8.

Dolomīts

m3

0,10

9.

Kaļķakmens

m3

0,20

10.

Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)

m3

0,10

11.

Šūnakmens

m3

3,00

12.

Ģipšakmens

m3

0,70

13.

Laukakmeņi

m3

0,45

14.

Krāsu zeme

m3

0,10

15.

Kūdra (mitrums – 40 %)

tonna

0,40

16.

Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību
< 30 % (mitrums – 60 %)

tonna

0,50

17.

Pārējais sapropelis (mitrums – 60 %)

tonna

0,10

18.

Visu veidu dziednieciskās dūņas

tonna

0,50

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

35

Deputāte A.Seile

Atstāt likumprojekta 1.pielikumu (tabulu) spēkā esošā redakcijā:

Atbalstīt

 

Likuma “Dabas resursu nodokļa likums”
1.pielikums

Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

 

 

Nr. p.k.

Resursu veids

Mērvienība

Likme (Ls)

 

 

 

 

1.

Augsne

m3

0,20

2.

Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts

m3

0,01

3.

Kvarca smilts

m3

0,20

4.

Smilts

m3

0,05

5.

Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)

m3

0,10

6.

Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai

m3

0,10

7.

Dekoratīvais (apdares) dolomīts

m3

0,25

8.

Dolomīts

m3

0,06

9.

Kaļķakmens

m3

0,10

10.

Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)

m3

0,10

11.

Šūnakmens

m3

1,00

12.

Ģipšakmens

m3

0,22

13.

Laukakmeņi

m3

0,15

14.

Krāsu zeme

m3

0,10

15.

Kūdra

 

 

 

(mitrums — 40 %)

tonna

0,13

16.

Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu)

 

 

 

un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 %

 

 

 

(mitrums — 60 %)

tonna

0,50

17.

Pārējais sapropelis (mitrums — 60 %)

tonna

0,10

18.

Visu veidu dziednieciskās dūņas

tonna

0,50

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

36

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:

Atbalstīts 35.priekšlikumā

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
1.pielikums

 

Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

 

Nr.
p.k.

Resursu veids

Mērvienība

Likme (Ls)

1.

Augsne

m3

0,20

2.

Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts

m3

0,01

3.

Kvarca smilts

m3

0,20

4.

Smilts

m3

0,05

5.

Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)

m3

0,10

6.

Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai

m3

0,10

7.

Dekoratīvais (apdares) dolomīts

m3

0,25

8.

Dolomīts

m3

0,06

9.

Kaļķakmens

m3

0,10

10.

Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)

m3

0,10

11.

Šūnakmens

m3

1,00

12.

Ģipšakmens

m3

0,22

13.

Laukakmeņi

m3

0,15

14.

Krāsu zeme

m3

0,10

15.

Kūdra (mitrums – 40 %)

tonna

0,13

16.

Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību
< 30 % (mitrums – 60 %)

tonna

0,50

17.

Pārējais sapropelis (mitrums – 60 %)

tonna

0,10

18.

Visu veidu dziednieciskās dūņas

tonna

0,50

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

37

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 1.pielikumu šādā redakcijā:

Neatbalstīt

“Likuma “Dabas resursu nodokļa likums”
1.pielikums

Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

Nr.
p.k.

Resursu veids

Mērvienība

Likme laika periodā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim (Ls)

Likme laika periodā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim (Ls)

Likme laika periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim (Ls)

Likme laika periodā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim (Ls)

Likme laika periodā no 2010.gada 1.janvāra (Ls)

1.

Augsne

m3

0,20

0,25

0,30

0,35

0,40

2.

Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts

m3

0,01

0,02

0,03

0,04

0,05

3.

Kvarca smilts

m3

0,20

0,22

0,25

0,27

0,30

4.

Smilts

m3

0,05

0,06

0,07

0,08

0,10

5.

Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)

m3

0,10

0,15

0,20

0,25

0,30

6.

Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai

m3

0,10

0,11

0,12

0,13

0,15

7.

Dekoratīvais (apdares) dolomīts

m3

0,25

0,30

0,38

0,42

0,50

8.

Dolomīts

m3

0,06

0,07

0,08

0,09

0,10

9.

Kaļķakmens

m3

0,10

0,12

0,15

0,18

0,20

10.

Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)

m3

0,10

0,10

0,10

0,10

0,10

11.

Šūnakmens

m3

1,00

1,50

2,00

2,50

3,00

12.

Ģipšakmens

m3

0,22

0,32

0,42

0,55

0,70

13.

Laukakmeņi

m3

0,15

0,20

0,25

0,35

0,45

14.

Krāsu zeme

m3

0,10

0,10

0,10

0,10

0,10

15.

Kūdra (mitrums — 40 %)

tonna

0,13

0,20

0,27

0,34

0,40

16.

Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums — 60 %)

tonna

0,50

0,50

0,50

0,50

0,50

17.

Pārējais sapropelis (mitrums — 60 %)

tonna

0,10

0,10

0,10

0,10

0,10

18.

Visu veidu dziednieciskās dūņas

tonna

0,50

0,50

0,50

0,50

0,50

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"

2.pielikums

 

Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi

 

Nr.
p.k.

Ūdeņu veids un to sagatavošanas veids

Mērvienība

Likme (Ls)

1.

Virszemes ūdeņi

m3

0,006

2.

Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi un avotu ūdeņi, ko izmanto ūdensapgādē:

 

 

2.1.

augstas vērtības pazemes ūdens

m3

0,03

2.2.

vidējas vērtības pazemes ūdens

m3

0,02

2.3.

zemas vērtības pazemes ūdens

m3

0,01

3.

Ārstnieciskie minerālūdeņi vai minerālūdeņi, kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā

m3

0,10

4.

Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi, minerālūdeņi un avotu ūdeņi, ko realizē tālāk:

 

 

4.1.

augstas vērtības pazemes ūdens

m3

1,00

4.2.

vidējas vērtības pazemes ūdens

m3

0,60

4.3.

zemas vērtības pazemes ūdens

m3

0,30

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
3.pielikums

 

Nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu

 

Nr.
p.k.

Piesārņošanas veids

Mērvienība

Likme
(Ls)

1.

Sadzīves atkritumu apglabāšana:

 

 

1.1.

izgāztuvēs un poligonos, kuros uzstādīti svari

tonna

0,75

1.2.

izgāztuvēs un poligonos, kuros nav uzstādīti svari

m3

0,25

2.

Azbests šķiedru un putekļu veidā

tonna

10,00

3.

Bīstamo atkritumu apglabāšana

tonna

25,00

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
4.pielikums

 

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā

 

Nr. p.k.

Emisijas klasifikācija

Mērvienība

Likme

(Ls)

1.

Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas (izņemot šā likuma 10.panta otrajā daļā minētās emisijas)

tonna

0,30

2.

Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturoši putekļi)

tonna

4,00

3.

Oglekļa monoksīds (CO), izņemot katlumāju emisijas

tonna

5,50

4.

Amonjaks (NH3) un pārējie neorganiskie savienojumi

tonna

13,00

5.

Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta NO2), gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)

tonna

60,00

6.

Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti attiecīgajā metālā, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts vanādijā

tonna

800,00

7.

Stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu daudzumā likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā*

tonna

100 eiro ekvivalents latos

 

Piezīme.

* Aprēķinot nodokļa maksājumu, valūtas kursa pārrēķinam izmantojams Latvijas Bankas noteiktais kurss taksācijas perioda pēdējā dienā.

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

38

Vides ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 4.pielikumā:

Izteikt 1.pozīcijā noteikto emisijas klasifikāciju šādā redakcijā:

“Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas (izņemot šā likuma 10.pantā noteiktos atbrīvojumus)”.

Atbalstīt

 

39

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt 3.pozīcijā vārdus “Izņemot katlumāju emisijas”.

Atbalstīt

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
5.pielikums

 

Nodokļa likmes par ūdeņu piesārņošanu

 

Nr.
p.k.

Piesārņojošo vielu klasifikācija pēc bīstamības klases

Mērvienība

Likme (Ls)

1.

Nebīstamās vielas

tonna

3,00

2.

Suspendētās vielas (nebīstamās)

tonna

10,00

3.

Vidēji bīstamās vielas

tonna

30,00

4.

Bīstamās vielas

tonna

8000,00

5.

Īpaši bīstamās vielas

tonna

50000,00

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
6.pielikums

 

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm

 

Nr. p.k.

Preces veids

Mērvienība

Likme (Ls)

1

2

3

4

1.

Smēreļļas

kg

0,05

2.

Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti (svina):

 

 

2.1.

līdz 50 Ah

gabals

1,50

2.2.

no 51 līdz 100 Ah

gabals

3,00

2.3.

no 101 līdz 150 Ah

gabals

4,50

2.4.

no 151 un vairāk Ah

gabals

6,00

2.5.

citi

no vērtības latos

20 %

3.

Ozona slāni noārdošās vielas (freoni, haloni un citas)

kg/onp

(ozona noārdīšanas potenciāls)

1,00

4.

Visu veidu riepas

kg

0,10

5.

Eļļas filtri

gabals

0,10

6.

Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbil­stoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 panta pirmajai daļai:

 

 

6.1.

liela izmēra mājsaimniecības iekārtas

(izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas, ledusskapjus)

kg

1,35

6.2.

liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldē­tavas, ledusskapji

kg

2,10

6.3.

maza izmēra mājsaimniecības iekārtas

kg

1,35

6.4.

informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus, mobi­los telefonus)

kg

1,35

6.5.

monitori

kg

2,10

6.6.

mobilie telefoni

kg

0,90

6.7.

plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)

kg

1,35

6.8.

televizori

kg

2,10

6.9.

elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)

kg

1,35

6.10.

dzīvsudrabu saturošas spuldzes

gabals

0,40

6.11.

apgaismes ķermeņi (izņemot dzīvsudrabu saturošas spuldzes)

kg

1,00

6.12.

monitoringa un kontroles instrumenti

kg

0,90

6.13.

rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi

kg

1,35

6.14.

medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)

kg

0,90

6.15.

tirdzniecības automāti

kg

1,35

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

40

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt 6.pielikuma 6.punktu šādā redakcijā:

Daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā (43)

 

6.

Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbil­stoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 panta pirmajai daļai:

 

 

6.1.

liela izmēra mājsaimniecības iekārtas

(izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas, ledusskapjus)

kg

0,90

6.2.

liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldē­tavas, ledusskapji

kg

1,40

6.3.

maza izmēra mājsaimniecības iekārtas

kg

0,90

6.4.

informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus, mobi­los telefonus)

kg

0,90

6.5.

monitori

kg

1,40

6.6.

mobilie telefoni

kg

0,60

6.7.

plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)

kg

0,90

6.8.

televizori

kg

1,40

6.9.

elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)

kg

0,90

6.10.

dzīvsudrabu saturošas spuldzes

gabals

0,40

6.11.

apgaismes ķermeņi (izņemot dzīvsudrabu saturošas spuldzes)

kg

0,70

6.12.

monitoringa un kontroles instrumenti

kg

0,60

6.13.

rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi

kg

0,90

6.14.

medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)

kg

0,60

6.15.

tirdzniecības automāti

kg

0,90

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

41

Deputāte A.Seile

Izdarīt likumprojekta 6.pielikumā šādus labojumus:

1) aizstāt 6.2.punktā likmi 2.10 ar likmi 0.70;

2) aizstāt 6.8.punktā likmi 2.10 ar likmi 0.70;

3) aizstāt 6.13.punktā likmi 1.35 ar likmi 0.70.

Daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā (43)

 

42

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 6.pielikumu šādā redakcijā:

Daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā (43)

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
6.pielikums

 

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm

 

Nr. p.k.

Preces veids

Mērvienība

Likme laika periodā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 30.jūnijam (Ls)

Likme laika periodā no 2006.gada 1.jūlija (Ls)

1.

Smēreļļas

kg

0,03

0,05

2.

Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti (svina):

 

 

 

2.1.

līdz 50 Ah

gabals

1,50

1,50

2.2.

no 51 līdz 100 Ah

gabals

3,00

3,00

2.3.

no 101 līdz 150 Ah

gabals

4,50

4,50

2.4.

no 151 un vairāk Ah

gabals

6,00

6,00

2.5.

citi

no vērtības latos

15 %

20 %

3.

Ozona slāni noārdošās vielas (freoni, haloni un citas)

kg/onp

(ozona noārdīšanas potenciāls)

1,00

1,00

4.

Visu veidu riepas

kg

0,06

0,10

5.

Eļļas filtri

gabals

0,10

0,10

6.

Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbil­stoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 panta pirmajai daļai:

 

 

 

6.1.

liela izmēra mājsaimniecības iekārtas

(izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas, ledusskapjus)

kg

0

1,35

6.2.

liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldē­tavas, ledusskapji

kg

0

2,10

6.3.

maza izmēra mājsaimniecības iekārtas

kg

0

1,35

6.4.

informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus, mobi­los telefonus)

kg

0

1,35

6.5.

monitori

kg

0

2,10

6.6.

mobilie telefoni

kg

0

0,90

6.7.

plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)

kg

0

1,35

6.8.

televizori

kg

0

2,10

6.9.

elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)

kg

0

1,35

6.10.

dzīvsudrabu saturošas spuldzes

gabals

0,10

0,40

6.11.

apgaismes iekārtas (izņemot dzīvsudrabu saturošas spuldzes)

kg

0

1,00

6.12.

monitoringa un kontroles instrumenti

kg

0

0,90

6.13.

rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi

kg

0

1,35

6.14.

medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)

kg

0

0,90

6.15.

tirdzniecības automāti

kg

0

1,35

 


 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

43

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 6.pielikumu šādā redakcijā:

Atbalstīt

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
6.pielikums

 

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm

 

Nr. p.k.

Preces veids

Mērvienība

Likme laika periodā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 30.jūnijam (Ls)

Likme laika periodā no 2006.gada 1.jūlija (Ls)

1.

Smēreļļas

kg

0,03

0,05

2.

Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti (svina):

 

 

 

2.1.

līdz 50 Ah

gabals

1,50

1,50

2.2.

no 51 līdz 100 Ah

gabals

3,00

3,00

2.3.

no 101 līdz 150 Ah

gabals

4,50

4,50

2.4.

no 151 un vairāk Ah

gabals

6,00

6,00

2.5.

citi

no vērtības latos

15 %

20 %

3.

Ozona slāni noārdošās vielas (freoni, haloni un citas)

kg/onp

(ozona noārdīšanas potenciāls)

1,00

1,00

4.

Visu veidu riepas

kg

0,06

0,10

5.

Eļļas filtri

gabals

0,10

0,10

6.

Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbil­stoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 panta pirmajai daļai:

 

 

 

6.1.

liela izmēra mājsaimniecības iekārtas

(izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas, ledusskapjus)

kg

0

0,65

6.2.

liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldē­tavas, ledusskapji

kg

0

1,05

6.3.

maza izmēra mājsaimniecības iekārtas

kg

0

1,35

6.4.

informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus, mobi­los telefonus)

kg

0

1,35

6.5.

monitori

kg

0

2,10

6.6.

mobilie telefoni

kg

0

0,90

6.7.

plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)

kg

0

0,65

6.8.

televizori

kg

0

1,05

6.9.

elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)

kg

0

1,35

6.10.

dzīvsudrabu saturošas spuldzes

gabals

0,10

0,40

6.11.

apgaismes iekārtas (izņemot dzīvsudrabu saturošas spuldzes)

kg

0

1,00

6.12.

monitoringa un kontroles instrumenti

kg

0

0,90

6.13.

rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi

kg

0

1,35

6.14.

medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)

kg

0

0,90

6.15.

tirdzniecības automāti

kg

0

1,35

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
7.pielikums

 

Nodokļa likmes par preču vai izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

 

Nr.

p.k.

Preces vai izstrādājuma iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veids

Likme (Ls) par 1 kg materiāla

1.

No stikla izejmateriāliem

0,25

2.

No plastmasas (polimēru) izejmateriāliem

0,65

3.

No metāla izejmateriāliem

0,70

4.

No koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru izejmateriāliem

0,30

 

Piezīme. Iepakojumam no kompozītmateriāliem (laminātiem) nodokļa likmi piemēro atbilstoši materiālam, kas svara ziņā ir pārākumā.

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

44

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt 7.pielikumu šādā redakcijā:

Neatbalstīt

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
7.pielikums

 

Nodokļa likmes par preču vai izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

 

Nr.

p.k.

Preces vai izstrādājuma iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veids

Likme (Ls) par 1 kg materiāla

1.

No stikla izejmateriāliem

0,04

2.

No plastmasas (polimēru) izejmateriāliem

0,10

3.

No metāla izejmateriāliem

0,06

4.

No koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru izejmateriāliem

0,012

 

Piezīme. Iepakojumam no kompozītmateriāliem (laminātiem) nodokļa likmi piemēro atbilstoši materiālam, kas svara ziņā ir pārākumā.

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

45

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 7.pielikumu šādā redakcijā:

Atbalstīt

 

 

“ Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
7.pielikums

 

Nodokļa likmes par preču vai izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

 

Nr.

p.k.

Preces vai izstrādājuma iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veids

Likme laika periodā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim (Ls) par 1 kg materiāla

Likme laika periodā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim (Ls) par 1 kg materiāla

Likme laika periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim (Ls) par 1 kg materiāla

Likme laika periodā no 2009.gada 1.janvāra (Ls) par 1 kg materiāla

1.

No stikla izejmateriāliem

0,04

0,16

0,20

0,25

2.

No plastmasas (polimēru) izejmateriāliem

0,10

0,40

0,60

0,65

3.

No metāla izejmateriāliem

0,06

0,24

0,45

0,70

4.

No koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru izejmateriāliem

0,012

0,05

0,15

0,30

Piezīme. Iepakojumam no kompozītmateriāliem (laminātiem) nodokļa likmi piemēro atbilstoši materiālam, kas svara ziņā ir pārākumā.”

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
8.pielikums

Nodokļa likmes par radioaktīvajām vielām

Nr. p.k.

Radioaktīvās vielas raksturojums

Mērvienība

Likme
(Ls)

1.

1.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

500

2.

2.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

1000

3.

3.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109–1012 Bq), slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

1500

4.

4.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109–1012 Bq), vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

3000

5.

5.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106–109 Bq), slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

2500

6.

6.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106–109 Bq), vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

5000

7.

7.grupa, jonizējošā starojuma avoti, kuros jebkura radionuklīda aktivitāte pārsniedz pieļaujamos limitus 1 m3 atkritumu

m3 atkritumu

10000

 

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

 

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"

9.pielikums

 

Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi

 

Nr.
p.k.

Ūdeņu ieguves avots vai veids

Mērvienība

Likme
(Ls)

1.

Virszemes ūdeņi

m3

0,002

2.

Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi:

 

 

2.1.

dzeramie ūdeņi

m3

0,01

2.2.

tehniskie ūdeņi

m3

0,005

2.3.

minerālūdeņi, arī:

 

 

2.3.1.

minerālūdeņi

m3

0,20

2.3.2.

ārstnieciskie minerālūdeņi

m3

0,10

2.3.3.

termālie minerālūdeņi

m3

0,05