Likumprojekts

Dabas resursu nodokļa likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsaimniekotājs – dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus;

2) apsaimniekošanas sistēma – pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgu atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos reģenerācijas apjomus;

3) dabas resursi – dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdens, bioloģiskā daudzveidība;

4) dabas resursu ieguve – dabas resursa atdalīšana no tā dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšana;

5) dabas resursu lietošana – dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, un piesārņojošo vielu emitēšana vidē;

6) limits – atļaujā vai licencē noteiktais maksimālais pieļaujamais dabas resursu ieguves, lietošanas vai emitējamā piesārņojuma (arī apglabājamo atkritumu) daudzums vai C kategorijas piesārņojošās darbības deklarācijā norādītais vidē emitētais piesārņojuma apjoms;

7) saimnieciskā darbība – dabas resursu realizācija, preču ražošana, darbu izpilde, pakalpojumu sniegšana un citu veidu darbība, ko veic par atlīdzību;

8) videi kaitīgas preces – preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.

2.pants. Dabas resursu nodokļa mērķis

Dabas resursu nodokļa (turpmāk – nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

3.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kas:

1) ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un kas Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:

a) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus,

b) realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm,

c) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi,

d) emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas vai apglabā atkritumus,

e) emitē vidē siltumnīcefekta gāzes no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (arī tādas piesārņojošas darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus);

2) pirmā Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu),

b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,

c) sniedzot pakalpojumu, pievieno iepakojumu izstrādājumam, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk – vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

4) savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;

5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(2) Persona, kura veic videi kaitīgo preču vai preču iepakojumā piegādes pirmo darījumu muitas noliktavā vai brīvajā zonā, maksā nodokli, ja tā videi kaitīgās preces vai preces iepakojumā izlaiž brīvam apgrozījumam un realizē Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Ja persona, kura ražo preces, nodod tās citai personai iepakošanai, nodokļa maksātājs ir persona, kura realizē šīs preces iepakojumā Latvijas teritorijā.

4.pants. Ar nodokli apliekamie objekti

(1) Ar nodokli apliek:

1) dabas resursus atbilstoši šā likuma 1. un 2.pielikumam;

2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi;

3) piesārņojošo vielu emisiju vidē un atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3., 4. un 5.pielikumam;

4) iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, atbilstoši šā likuma 4.pielikumam;

5) videi kaitīgas preces atbilstoši šā likuma 6.pielikumam;

6) preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk – preču iepakojums) un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 7.pielikumam. Ar nodokli apliek arī to iepakojumu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

7) radioaktīvās vielas atbilstoši šā likuma 8.pielikumam;

8) transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;

9) dabas resursus atbilstoši šā likuma 9.pielikumam.

(2) Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma pielikumos minēto nodokļa likmju iedalījumu nosaka:

1) dabas resursu, piesārņojošo vielu, atkritumu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;

2) videi kaitīgo preču klasifikāciju, tehniskos raksturojumus un atbilstību nodokļa likmju grupām.

(3) Ministru kabinets nosaka preču un izstrādājumu iepakojumu, ko neapliek ar nodokli.

II nodaļa. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas

5.pants. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas par dabas resursu lietošanu

Nodokli nemaksā par šādu dabas resursu lietošanu:

1) fona piesārņojumu, ja nodokļa maksātājs attiecīgo piesārņojuma līmeni ir pierādījis ar monitoringa datiem, kas veikts atbilstoši attiecīgās Vides ministrijas padotībā esošās iestādes noteiktajām prasībām;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos, arī hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās;

3) termālo un tehnisko ūdeņu izmantošanu, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);

4) balasta smilšu novietošanu vietējās pašvaldības noteiktajās vietās;

5) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtas projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

6) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, ko atbildīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Valsts vides dienesta noteiktajiem termiņiem un prasībām;

7) gruntsūdens līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi;

8) ražošanas vajadzībām izlietoto ūdeni, ja tas pēc attīrīšanas izmantots atkārtoti.

6.pants. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas par radioaktīvo vielu izmantošanu

(1) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā valsts pārvaldes iestādes, kuras atbilstoši savām funkcijām nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā ārstniecības iestādes, kurām radioaktīvās vielas nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanā, nieru transplantācijā un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanā atbilstoši valsts programmām, kā arī ja šīs vielas tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā un diagnostikā.

(3) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības komercsabiedrības.

(4) Persona, kas izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja pirkuma līgumā ietvertas garantijas izlietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.

7.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem, kurus pirmo reizi reģistrē Latvijas Republikā

(1) Nodokli par transportlīdzekļiem nemaksā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kurš saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu likumu ir izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un ar Vides ministriju ir noslēdzis līgumu par šīs sistēmas piemērošanu vai piedalās šādi izveidotā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbībā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz Vides ministrijā dokumentus, kas apliecina nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu vai piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sniedz pārskatu par nolietoto transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi (ja tas nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem), un pārskata saturu.

8.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par iepakojumu

(1) Nodokli par preču iepakojumu nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi un izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;

2) ir noslēdzis ar iepakojuma apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iepakojuma apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības iepakojuma apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par preču iepakojumu;

4) kārtību, kādā iepakojuma apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par preču iepakojumu, iesniedz pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, un pārskata saturu.

(3) Vides ministrija vai tās pilnvarota iestāde kontrolē iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbrīvošanu no nodokļa rakstiski informē par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes, kur nodokļu maksātāji ir reģistrēti, un sniedz nepieciešamo informāciju.

9.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm (arī vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem) nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi un izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;

2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un ir noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijā vai tās pilnvarotā iestādē dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja izveidotās videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmām un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm;

4) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, sniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, un pārskata saturu.

10.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par oglekļa dioksīda emisiju

(1) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju no iekārtas, kuras operatoram likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

(2) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurināmo (kūdru) likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kuru ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus).

11.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu

Nodokli par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu nemaksā komersants, kas atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām ozona slāni noārdošo vielu izmanto citu ķīmisku vielu ražošanai, ja ķīmiskajā pārveides procesā ozona slāni noārdošā viela pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu.

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu
ieguvi un lietošanu

12.pants. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana

(1) Lai iegūtu vai lietotu dabas resursus, nodokļa maksātājam jāsaņem normatīvajos aktos par vides aizsardzību un zemes dzīļu izmantošanu noteiktā atļauja, licence vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums.

(2) Lai izmantotu saimnieciskajā darbībā dabas resursus, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī lai izmantotu saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis, nepieciešams saņemt dabas resursu lietošanas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. Vispārīgas prasības nodokļa aprēķināšanai par dabas resursu ieguvi un lietošanu

(1) Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai vidē emitētā piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu un vides piesārņojuma veidu un apjomu.

(2) Faktiski iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā vai licencē noteiktajām metodēm, akreditētu laboratoriju veiktajām analīzēm vai standartizētiem aprēķiniem.

(3) Nodokļa maksātājs nodrošina iegūto un izmantoto dabas resursu un piesārņojuma apjoma uzskaiti.

(4) Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu limitos noteiktajos apjomos aprēķina saskaņā ar šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm.

(5) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā dabas resursus ieguvis vai lietojis mazāk par noteikto limitu, bet nevar pierādīt faktisko apjomu, nodokli maksā par limitam atbilstošu dabas resursu ieguves vai piesārņojuma veidu un apjomu.

(6) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā nav ieguvis dabas resursus, to norāda uzskaites dokumentos un taksācijas perioda beigās informē reģionālo vides pārvaldi. Šajā gadījumā nodoklis par attiecīgo taksācijas periodu nav jāmaksā.

14.pants. Nodokļa aprēķināšana par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu

Par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,01 lats par 100 kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu.

15.pants. Nodokļa aprēķināšana par vides piesārņošanu, veicot
C kategorijas piesārņojošas darbības

(1) Par piesārņojuma veidu un apjomu C kategorijas piesārņojošai darbībai nodokli aprēķina un maksā atbilstoši nodokļa maksātāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Vidē emitētā piesārņojuma apjomu nosaka, pamatojoties uz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem nozaru nosacījumiem un metodikām vai izmantojot aprēķinus.

(3) Ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, par kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, nodokļa apmērs ir 50 latu gadā.

16.pants. Nodokļa aprēķināšana par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju

(1) Šā likuma 4.pielikumā noteiktajai oglekļa dioksīda (CO₂) emisijai nenosaka limitu, un nodokli par visu oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas apjomu aprēķina, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteiktās likmes. Oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas apjomu no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas aprēķina, ņemot vērā kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu veidu, sastāvu un patērēto apjomu, kurināmā zemākā sadegšanas siltuma faktoru un oksidācijas faktoru vai pārvēršanas faktoru.

(2) Ministru kabinets nosaka oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas apjoma aprēķināšanas kārtību.

17.pants. Nodokļa aprēķināšana par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu

Kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Nodokļa aprēķināšana par augsni

Nodokli par augsni aprēķina un maksā, ja augsne ir realizēta, piemērojot šā likuma 1.pielikumā noteikto nodokļa likmi.

19.pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdens ieguvi

Nodokli par virszemes un pazemes ūdens (izņemot minerālūdeni) ieguvi maksā, ja ūdens ieguve pārsniedz 10 m³ diennaktī, neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājam ir nepieciešama atļauja. Ja nodokļa maksātājam attiecīgajā atļaujā ūdens ieguves limits noteikts mazāks par 10 m³ diennaktī, nodokli saskaņā ar šā likuma 21.pantu maksā tikai par to ūdens apjomu, kas iegūts virs limita.

20.pants. Nodokļa aprēķināšana par parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai

Par parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,03 lati par vienu kilogramu.

21.pants. Nodokļa aprēķināšana par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu

(1) Par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkārtīgā apmērā.

(2) Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus vai veic piesārņojošas darbības, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu, nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkārtīgā apmērā.

(3) Ja vide piesārņota vai dabas resursi iegūti bez nepieciešamās atļaujas vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājuma saņemšanas, pieņem, ka faktiski emitētais vai iegūtais daudzums ir tāds, kādu aprēķinātajā iekārtas izmantošanas laikposmā emitē vai iegūst līdzvērtīgas jaudas un darbības profila iekārtā, ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt faktisko apjomu.

22.pants. Nodokļa aprēķināšana par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ

(1) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limitu robežās emitēto piesārņojumu ar nosacījumu, ka nodokļa maksātājs par šādu piesārņošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā, ir rakstiski informējis Valsts vides dienestu un veicis ar Valsts vides dienestu saskaņotus pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu.

(2) Ja nodokļa maksātājs par nepārvaramas varas iestāšanos nav informējis Valsts vides dienestu un nav veicis pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu, faktiski emitēto piesārņojumu ieskaita nodokļa maksātājam noteiktajā limitā. Nodokli par vides piesārņošanu limita robežās maksā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm, bet par piesārņojumu, kas emitēts vidē virs limita, maksā nodokli desmitkārtīgā apmērā.

IV nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm,
par preču iepakojumu, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par radioaktīvajām vielām un par transportlīdzekļiem

23.pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm pa preču veidiem saskaņā ar šā likuma 6.pielikumu.

(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijā aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces realizācijas cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(3) Nodokli par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces iegādes cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(4) Ja nodokļa maksātājs gan realizē Latvijā videi kaitīgas preces, gan savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iegādātas videi kaitīgas preces, nodokli aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces realizācijas cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa).

(5) Videi kaitīgu preču svaru, skaitu vai iegādes vai realizācijas cenu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) videi kaitīgu preču svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) videi kaitīgu preču svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu dokumentu.

24.pants. Nodokļa aprēķināšana par preču iepakojumu un par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

(1) Nodokli par preču iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai katru galda trauku vai piederumu materiāla veida svara vienību.

(2) Iepakojuma materiāla veidu un svaru un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina preču iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) institūciju, kura izsniedz atzinumu par iepakojuma materiāla un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo iepakojuma materiāla vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu dokumentu;

4) pieļaujamās novirzes no iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu svara normas, ja svars tiek pamatots ar uzskaites dokumentiem;

5) vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu dokumentu.

(4) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem nav jāveic izlietotā iepakojuma pārstāde un reģenerācija, nodokli aprēķina, piemērojot dominējošam preču iepakojuma materiāla veidam noteikto nodokļa likmi un to reizinot ar 100 kilogramiem.

25.pants. Nodokļa aprēķināšana par radioaktīvajām vielām

Nodokli par radioaktīvajām vielām, pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu aprēķina proporcionāli to radioaktīvo atkritumu radioaktivitātei, kuri radīsies pēc radioaktīvo vielu izmantošanas, saskaņā ar attiecīgo nodokļa likmi, bet nodoklis nav mazāks par 0,001 likmi 1., 2., 3., 4., 5. un 6.radionuklīdu grupai un 0,2 likmi 7.radionuklīdu grupai;

2) ja vienlaikus tiek izmantots vaļējs radioaktīvā starojuma avots un slēgts radioaktīvā starojuma avots, nodokli aprēķina katram radioaktīvā starojuma avotam atsevišķi, ņemot vērā šā panta 1.punktā minētos nosacījumus.

26.pants. Nodokļa aprēķināšana par transportlīdzekļiem

Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli ir 22 lati.

V nodaļa. Nodokļa maksāšana, pārskati par aprēķināto nodokli,
nodokļa maksājumu sadale un pašvaldību vides aizsardzības
speciālo budžetu līdzekļu izmantošana

27.pants. Kārtība, kādā tiek maksāts nodoklis un iesniegti pārskati par aprēķināto dabas resursu nodokli

(1) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā uzskaita iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu, vides piesārņojumu un videi kaitīgās preces, preču iepakojumu, vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus un radioaktīvās vielas;

2) nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību;

3) pārskata veidlapas paraugu par aprēķināto dabas resursu nodokli un tās aizpildīšanas kārtību.

(2) Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk – pārskats) nodokļa maksātājs pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, ja nodokļa maksātājs ieguvis vai lietojis
dabas resursus vai piesārņojis vidi. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams elektroniski Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša desmitajam datumam.

(3) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša divdesmitajam datumam aprēķina un samaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 20.janvārim aprēķina un samaksā nodokli par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

1) par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu;

2) aprēķināto nodokli, ja tas atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu gadā.

(5) Nodokli par transportlīdzekli nodokļu maksātājs maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā. Ja transportlīdzekli sešu mēnešu laikā pēc reģistrācijas noņem no uzskaites izvešanai no Latvijas, samaksāto nodokli atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts nodokļa maksātāja attiecīgs iesniegums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājams nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli.

(6) Ja nodoklis ir atmaksāts (vai to paredzēts atmaksāt) saskaņā ar šā panta piekto daļu, bet transportlīdzeklis netiek izvests no Latvijas vai tiek izvests, bet pēc tam atkal ievests Latvijā un reģistrēts Latvijā atkārtoti, nodoklis maksājams saskaņā ar šo pantu.

(7) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajā iestādē pārskatu par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20.janvārim.

(8) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša piektajam datumam elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(9) Nodokli par videi kaitīgām precēm un preču iepakojumu aprēķina un maksā persona, kura pirmā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā. Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, ārvalsts personas vietā nodokli var samaksāt un pārskatu iesniegt ārvalsts personas pastāvīgā pārstāvniecība, preču saņēmējs vai cita persona Latvijā, ar kuru noslēgs rakstisks līgums par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli.

(10) Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un kurai nav pastāvīgās pārstāvniecības vai kura nav noslēgusi rakstisku līgumu par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli, nodokli valsts budžetā maksā pati ārvalsts persona. Šajā gadījumā ārvalsts persona pārskatu nesniedz.

(11) Ja nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 8. vai 9.pantam ir atbrīvots no nodokļa samaksas, tas līdz nākamā gada 20.janvārim iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta iestādē pārskatu par iepriekšējo gadu.

(12) Ja nodokļa maksātājs videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma izvešanu:

1) nodokli nemaksā, ja videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;

2) samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgo preču vai preču iepakojuma realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.

28.pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus atbilstoši pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienesta iestādes atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai.

(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 40 procentus – valsts pamatbudžetā;

2) 60 procentus – tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(3) Nodokļa maksājumus:

1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā – proporcionāli izmantotajai teritorijai);

2) par radioaktīvo vielu izmantošanu 100 procentu apmērā ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu skaitā, par prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītā naudas soda maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Nokavējuma naudu, kas piedzīta par šā likuma pārkāpumiem, ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējo pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos atbilstoši šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam sadalījumam.

29.pants. Pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļu izmantošana

(1) Pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļi un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību.

(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļus.

VI nodaļa. Nodokļa administrācija

30.pants. Nodokļa administrācijas kompetence

(1) Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi kontrolē Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes.

(2) Nodokļa aprēķinu kontrolē Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.

(3) Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.

VII nodaļa. Atbildība

31.pants. Atbildība

(1) No nodokļa maksātāja tiek piedzīts arī naudas sods divkārtīgā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm šādos gadījumos:

1) par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi, izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu;

2) par pārskatos nenorādīto (slēpto) realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, preču iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai radioaktīvo vielu apjomu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto naudas sodu par preču iepakojumu aprēķina šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteiktās institūcijas atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļu maksātājs.

(3) Ja nodokļa maksātājs ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8., vai 9.pantam, bet nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides ministriju ietvertās saistības, Vides ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka līgumsaistības nav ievērotas, pieņem lēmumu par pienākumu maksāt nodokli un rakstiski par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu. Ja ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa, pamatojoties uz Vides ministrijas noslēgto līgumu ar apsaimniekotāju, Valsts ieņēmumu dienests no nodokļa maksātāja vai apsaimniekotāja piedzen nesamaksāto nodokli trīskāršā apmērā par iepriekšējo pārskata periodu, pirms tam nosakot nesamaksātā nodokļa samaksas termiņu. Lai turpinātu saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam nepieciešams Vides ministrijas lēmums par to, ka atbilstošā apsaimniekošanas sistēma tiek piemērota.

32.pants. Nokavējuma nauda

Nokavējuma naudu aprēķina un iekasē likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par dabas resursu nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 10.nr.).

2. Līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 2006.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus.

5. Šā likuma 8.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

6. Šā likuma 27.panta otrā daļa par pārskata iesniegšanu elektroniski saskaņošanai Valsts vides dienestā stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektronisko parakstu. Līdz tam pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē papīra formā un, ja iespējams, elektroniski.

7. Šā likuma 1.pielikuma:

1) 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 1.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,20 latu par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,25 lati par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,30 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,35 lati par m³;

2) 2.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 2.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,01 lats par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,02 lati par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,03 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,04 lati par m³;

3) 3.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,20 latu par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,22 lati par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,25 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,27 lati par m³;

4) 4.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 4.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,05 lati par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,06 lati par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,07 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,08 lati par m³;

5) 5.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 5.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,15 latu par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,20 latu par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,25 lati par m³;

6) 6.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 6.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,11 latu par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,12 latu par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,13 latu par m³;

7) 7.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 7.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,25 lati par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,30 latu par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,38 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,42 lati par m³;

8) 8.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 8.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,06 lati par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,07 lati par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,08 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,09 lati par m³;

9) 9.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 9.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,12 latu par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,15 latu par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,18 latu par m³;

10) 10., 14., 16., 17. un 18.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī;

11) 11.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 11.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 1,00 lats par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 1,50 latu par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 2,00 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 2,50 latu par m³;

12) 12.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 12.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,22 lati par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,32 lati par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,42 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,55 lati par m³;

13) 13.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 13.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,15 latu par m³, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,20 latu par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,25 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,35 lati par m³;

14) 15.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 1.pielikuma 15.punktā noteiktajam dabas resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,13 latu par tonnu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,20 latu par tonnu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,27 lati par tonnu, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,34 lati par tonnu.

8. Šā likuma 9.pielikums zaudē spēku 2006.gada 31.decembrī, un 2007.gada 1.janvārī stājas spēkā šā likuma 2.pielikums. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim par ūdeņu ieguvi piemēro nodokļa likmes, kas noteiktas šā likuma 9.pielikumā. Šā likuma 2.pielikuma 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 2.pielikuma 1.punktā noteiktajam ūdens resursu veidam piemērojama nodokļa likme 0,003 lati par m³, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,004 lati par m³, laikposmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 0,005 lati par m³.

9. Šā likuma 3.pielikuma 2.punktā noteikto nodokļa likmi azbestam šķiedru un putekļu veidā piemēro laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim. Ar 2010.gada 1.janvāri azbestam šķiedru un putekļu veidā piemēro šā likuma 3.pielikuma 3.punktā noteikto nodokļa likmi.

10. Šā likuma 4.pielikuma:

1) 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par tonnu;

2) 5.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam piemērojama nodokļa likme 30,00 latu par tonnu;

3) 7.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim piemērojama nodokļa likme, kas vienāda ar 40 eiro ekvivalentu latos.

11. Nodokļa likmes par šā likuma 6.pielikuma 6.punktā minētajām elektriskajām un elektroniskajām precēm stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā, izņemot 6.10.apakšpunktā minētās dzīvsudrabu saturošās spuldzes, kurām šā likuma 6.pielikumā minētā nodokļa likme stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

12. Šā likuma 7.pielikuma:

1) 1.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 7.pielikuma 1.punktā noteiktajam iepakojuma materiāla veidam piemērojama nodokļa likme 0,04 lati par kilogramu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,16 latu par kilogramu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,20 latu par kilogramu;

2) 2.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 7.pielikuma 2.punktā noteiktajam iepakojuma materiāla veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par kilogramu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,40 latu par kilogramu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,60 latu par kilogramu;

3) 3.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 7.pielikuma 3.punktā noteiktajam iepakojuma materiāla veidam piemērojama nodokļa likme 0,06 lati par kilogramu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,24 lati par kilogramu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,45 lati par kilogramu;

4) 4.punktā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 7.pielikuma 4.punktā noteiktajam iepakojuma materiāla veidam piemērojama nodokļa likme 0,012 latu par kilogramu, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 0,05 lati par kilogramu, laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 0,15 latu par kilogramu.

13. Līdz 2006.gada 1.oktobrim Vides ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80 procentu apmērā komersantiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu" un saskaņā ar Ministra kabineta noteiktajiem kritērijiem un prasībām brīvprātīgajām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām.

14. Nodokļa atvieglojumus, kas pie šķirti iepakotājiem pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro līdz attiecīgā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.

15. Par iepakojuma apjomu, kas līdz 2006.gada 31.decembrim nav pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normām, nodokli un naudas sodu aprēķina un maksā trīskāršā nodokļa likmes apmērā. Naudas sodu par neapstrādāto vai nereģenerēto iepakojuma apjomu nodokļa maksātājs aprēķina un samaksā pēc Iepakojuma likumā noteiktā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē vai Vides pārraudzības valsts birojā. Ja reģionālā vides pārvalde, pārbaudot ikgadējo ziņojumu, konstatē, ka izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normas nav izpildītas, vides valsts inspektors sastāda pārbaudes aktu un iepazīstina ar to nodokļa maksātāju. Pārbaudes aktu un lēmumu par budžetā papildus maksājamo nodokļa summu reģionālā vides pārvalde iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (norāda papildu aprēķinātās summas samaksas termiņu, ja nodokļa maksātājs maksājumus nav veicis). Nodokļa maksātājs nodokļa papildu maksājumus atbilstoši pārbaudes aktam veic 20 dienu laikā pēc iepazīšanās ar pārbaudes aktu.

16. Ar šā likuma spēkā stāšanos līdz attiecīgā nodokļa atbrīvojuma termiņa beigām nemainās transportlīdzekļu būvētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim piešķirtā nodokļa atbrīvojuma nosacījumi.

17. Līdz 2006.gada 31.decembrim samaksātais nodoklis par transportlīdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrībai par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķprogrammu īstenošanai atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrība nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu apstrādes komercsabiedrība noslēgusi līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

anotācijas 1.pielikums

anotācijas 2.pielikums

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
1.pielikums

Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

Nr. p.k.	Resursu veids	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Augsne	m³	0,40
2.	Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts	m³	0,05
3.	Kvarca smilts	m³	0,30
4.	Smilts	m³	0,10
5.	Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)	m³	0,30
6.	Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	m³	0,15
7.	Dekoratīvais (apdares) dolomīts	m³	0,50
8.	Dolomīts	m³	0,10
9.	Kaļķakmens	m³	0,20
10.	Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)	m³	0,10
11.	Šūnakmens	m³	3,00
12.	Ģipšakmens	m³	0,70
13.	Laukakmeņi	m³	0,45
14.	Krāsu zeme	m³	0,10
15.	Kūdra (mitrums – 40 %)	tonna	0,40
16.	Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums – 60 %)	tonna	0,50
17.	Pārējais sapropelis (mitrums – 60 %)	tonna	0,10
18.	Visu veidu dziednieciskās dūņas	tonna	0,50

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"

2.pielikums

Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi

Nr. p.k.	Ūdeņu veids un to sagatavošanas veids	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Virszemes ūdeņi	m³	0,006
2.	Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi un avotu ūdeņi, ko izmanto ūdensapgādē:
2.1.	augstas vērtības pazemes ūdens	m³	0,03
2.2.	vidējas vērtības pazemes ūdens	m³	0,02
2.3.	zemas vērtības pazemes ūdens	m³	0,01
3.	Ārstnieciskie minerālūdeņi vai minerālūdeņi, kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā	m³	0,10
4.	Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi, minerālūdeņi un avotu ūdeņi, ko realizē tālāk:
4.1.	augstas vērtības pazemes ūdens	m³	1,00
4.2.	vidējas vērtības pazemes ūdens	m³	0,60
4.3.	zemas vērtības pazemes ūdens	m³	0,30

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
3.pielikums

Nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu

Nr. p.k.	Piesārņošanas veids	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Sadzīves atkritumu apglabāšana:
1.1.	izgāztuvēs un poligonos, kuros uzstādīti svari	tonna	0,75
1.2.	izgāztuvēs un poligonos, kuros nav uzstādīti svari	m³	0,25
2.	Azbests šķiedru un putekļu veidā	tonna	10,00
3.	Bīstamo atkritumu apglabāšana	tonna	25,00

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
4.pielikums

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā

Nr. p.k.	Emisijas klasifikācija	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Oglekļa dioksīda (CO₂)emisijano stacionāras tehnoloģiskas iekārtas (izņemot šā likuma 10.panta otrajā daļā minētās emisijas)	tonna	0,30
2.	Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturoši putekļi)	tonna	4,00
3.	Oglekļa monoksīds (CO), izņemot katlumāju emisijas	tonna	5,50
4.	Amonjaks (NH₃) un pārējie neorganiskie savienojumi	tonna	13,00
5.	Sēra dioksīds (SO₂), slāpekļa oksīdi (NO_x – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta NO₂), gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (C_nH_m)	tonna	60,00
6.	Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti attiecīgajā metālā, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts vanādijā	tonna	800,00
7.	Stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu daudzumā likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā*	tonna	100 eiro ekvivalents latos

Piezīme.

* Aprēķinot nodokļa maksājumu, valūtas kursa pārrēķinam izmantojams Latvijas Bankas noteiktais kurss taksācijas perioda pēdējā dienā.

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
5.pielikums

Nodokļa likmes par ūdeņu piesārņošanu

Nr. p.k.	Piesārņojošo vielu klasifikācija pēc bīstamības klases	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Nebīstamās vielas	tonna	3,00
2.	Suspendētās vielas (nebīstamās)	tonna	10,00
3.	Vidēji bīstamās vielas	tonna	30,00
4.	Bīstamās vielas	tonna	8000,00
5.	Īpaši bīstamās vielas	tonna	50000,00

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
6.pielikums

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm

Nr. p.k.	Preces veids	Mērvienība	Likme (Ls)
1	2	3	4
1.	Smēreļļas	kg	0,05
2.	Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti (svina):
2.1.	līdz 50 Ah	gabals	1,50
2.2.	no 51 līdz 100 Ah	gabals	3,00
2.3.	no 101 līdz 150 Ah	gabals	4,50
2.4.	no 151 un vairāk Ah	gabals	6,00
2.5.	citi	no vērtības latos	20 %
3.	Ozona slāni noārdošās vielas (freoni, haloni un citas)	kg/onp (ozona noārdīšanas potenciāls)	1,00
4.	Visu veidu riepas	kg	0,10
5.	Eļļas filtri	gabals	0,10
6.	Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.¹panta pirmajai daļai:
6.1.	liela izmēra mājsaimniecības iekārtas (izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas, ledusskapjus)	kg	1,35
6.2.	liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas, ledusskapji	kg	2,10
6.3.	maza izmēra mājsaimniecības iekārtas	kg	1,35
6.4.	informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus, mobilos telefonus)	kg	1,35
6.5.	monitori	kg	2,10
6.6.	mobilie telefoni	kg	0,90
6.7.	plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)	kg	1,35
6.8.	televizori	kg	2,10

6.9.	elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)	kg	1,35
6.10.	dzīvsudrabu saturošas spuldzes	gabals	0,40
6.11.	apgaismes ķermeņi (izņemot dzīvsudrabu saturošas spuldzes)	kg	1,00
6.12.	monitoringa un kontroles instrumenti	kg	0,90
6.13.	rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi	kg	1,35
6.14.	medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)	kg	0,90
6.15.	tirdzniecības automāti	kg	1,35

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
7.pielikums

Nodokļa likmes par preču vai izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

Nr. p.k.	Preces vai izstrādājuma iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veids	Likme (Ls) par 1 kg materiāla
1.	No stikla izejmateriāliem	0,25
2.	No plastmasas (polimēru) izejmateriāliem	0,65
3.	No metāla izejmateriāliem	0,70
4.	No koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru izejmateriāliem	0,30

Piezīme. Iepakojumam no kompozītmateriāliem (laminātiem) nodokļa likmi piemēro atbilstoši materiālam, kas svara ziņā ir pārākumā.

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"
8.pielikums

Nodokļa likmes par radioaktīvajām vielām

Nr. p.k.	Radioaktīvās vielas raksturojums	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	1.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m³ atkritumu > 10¹² Bq), slēgts starojuma avots	m³ atkritumu	500
2.	2.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m³ atkritumu > 10¹² Bq), vaļējs starojuma avots	m³ atkritumu	1000
3.	3.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m³ atkritumu 10⁹–10¹² Bq), slēgts starojuma avots	m³ atkritumu	1500
4.	4.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m³ atkritumu 10⁹–10¹² Bq), vaļējs starojuma avots	m³ atkritumu	3000
5.	5.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m³ atkritumu 10⁶–10⁹ Bq), slēgts starojuma avots	m³ atkritumu	2500
6.	6.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m³ atkritumu 10⁶–10⁹ Bq), vaļējs starojuma avots	m³ atkritumu	5000
7.	7.grupa, jonizējošā starojuma avoti, kuros jebkura radionuklīda aktivitāte pārsniedz pieļaujamos limitus 1 m³ atkritumu	m³ atkritumu	10000

Vides ministrs

R.Vējonis

Likuma "Dabas resursu nodokļa likums"

9.pielikums

Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi

Nr. p.k.	Ūdeņu ieguves avots vai veids	Mērvienība	Likme (Ls)
1.	Virszemes ūdeņi	m³	0,002
2.	Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi:
2.1.	dzeramie ūdeņi	m³	0,01
2.2.	tehniskie ūdeņi	m³	0,005
2.3.	minerālūdeņi, arī:
2.3.1.	minerālūdeņi	m³	0,20
2.3.2.	ārstnieciskie minerālūdeņi	m³	0,10
2.3.3.	termālie minerālūdeņi	m³	0,05

Vides ministrs

R.Vējonis

Anotācija

par likumprojektu “Dabas resursu nodokļa likums“

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd spēkā ir likums “Par dabas resursu nodokli”, kas izstrādāts un pieņemts 1995.gadā.

Saskaņā ar Valdības deklarāciju un Valdības rīcības plāna 16.5.2. punktu Vides ministrijai bija jāsagatavo jauna likuma "Par dabas resursu nodokli" redakcija, vienlaikus nosakot, ka ar dabas resursu nodokli turpmāk apliekamas arī elektriskās un elektroniskās iekārtās, uz kurām attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likums.

Spēkā esošajā likumā „Par dabas resursu nodokli” noteikti nodokļa subjekti, ar nodokli apliekamie objekti, nodokļa likmes, nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, nodokļa atvieglojumi, subsīdiju piešķiršana par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, ieņēmumu no dabas resursu nodokļa maksājumiem sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem un ieņēmumu izmantošanas mērķis. Likums nosaka arī valsts budžeta programmas “Vides aizsardzības fonds” līdzekļu izlietošanas kārtību un mērķus un, ka šo līdzekļu turētāja ir Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.

Izstrādājot jauno likuma "Dabas resursu nodokļa likums" redakciju atbilstoši Valdības rīcības plānam, tika ņemti vērā Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā Biroja jau iepriekš izteiktie ieteikumi un norādījumi, ka likumā "Par dabas resursu nodokli" nav vēlams iekļaut detālas tiesiskās normas un deleģējumu par nodokļa maksāšanas rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas kārtību un Latvijas vides aizsardzības fonda uzdevumiem un darbību, bet tas būtu jānosaka ar atsevišķu likumu. Tāpēc sagatavojot jaunu likuma "Dabas resursu nodokļa likums" redakciju, vienlaikus izstrādāts arī likumprojektu „Latvijas vides aizsardzības fonda likums”.

Vienlaikus jāatzīmē, ka vairākām nodokļa objekta grupām nodokļa likmes nav mainītas kopš likuma izstrādes 1995.gada un nav pietiekami efektīvas un adekvātas dabas resursa kvalitātei un pieejamajiem krājumiem. Tajā pašā laikā Lietuvā un Igaunijā vides nodokļu likmes par dabas resursu ieguvi un izmantošanu tiek paaugstinātas katru gadu jau sākot ar 90.gadu vidu atkarībā no iegūstamo resursu kvalitātes un krājumiem (I.Kubilius, D.Semeniene. Use of economic instruments in environmental policy in tha Baltic States, Baltic Environmental Forum, Jelgavas tipogrāfija, 2003; www.envir.ee; www.am.lt; www.oecd.org/env/policies/database ).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā „Dabas resursu nodokļa likums” noteikti nodokļa subjekti, ar nodokli apliekamie objekti, nodokļa likmes, nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas un ieņēmumu no dabas resursu nodokļa maksājumiem sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem.

Likumprojektā salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu:

1) saglabāta un precizēta spēkā esošā nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība;

2) papildināta nodokļa objektu grupa ar elektriskajām un elektroniskajām iekārtām saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas likumu. Paredzēts, ka nodokļa maksātāji, kuri realizēs ražotāja atbildības principu un uzņemsies atbildību par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši valsts noteiktajiem apjomiem, nodokli nemaksās. Lai šāda sistēma varētu efektīvi darboties, nodokļa likmēm jābūt 2-3 reizes augstākām nekā reālajām atkritumu apsaimniekošanas izmaksām.

3) precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši saistītajos normatīvajos aktos lietotajai;

4) noteikts, ka nodokli nemaksā, ja nodokļa maksātājs realizē vai piedalās nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmās, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmās vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmās;

5) netiek paredzētas subsīdijas par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un pakāpeniski līdz 2007.gada 1.janvārim paredzēts atteikties arī no subsīdijām par nolietoto transportlīdzekļu apstrādi;

6) paaugstinātas un grozītas nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi, tajā skaitā par ūdeņu ieguvi (tās arī precizētas atbilstoši resursa kvalitātei, ne tikai nosakot nodokli atkarībā no izmantošanas veida – skat. Šīs daļas 3.punktu), par atsevišķām videi kaitīgām precēm;

7) paaugstinātas un grozītas nodokļa likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu, jo paredzēts, ka nodokļa maksātāji, kuri realizēs ražotāja atbildības principu un apsaimniekos izlietoto iepakojumu atbilstoši valsts noteiktajiem apjomiem, nodokli nemaksās. Lai šāda sistēma varētu efektīvi darboties, nodokļa likmēm jābūt 2-3 reizes augstākām nekā reālajām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas izmaksām. Nodokļa likmes salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošajām paredzēts pakāpeniski paaugstināt, 2008. un 2009.gadā.

Paredzēts:

· tie nodokļa maksātāji, kuri ievēros normatīvajos aktos par iepakojumu noteiktās izlietotā iepakojuma reģenerācijas normas, sākot no 2007.gada nodokli nemaksās;

· tie nodokļa maksātāji, kuri normatīvajos aktos noteiktos izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomus neievēros, maksās nodokli 2007.gadā jau pašreizējā spēkā esošā virslimita nodokļa apmērā, kas pakāpeniski tiks paaugstināts.

Šobrīd:

· tiek piemēroti nodokļa atvieglojumi līdz 80 %, ja nodokļa maksātājs pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomus;

· Nodoklis pēc pamatlikmēm jāmaksā, ja reģenerācijas normas tiek ievērotas;

· nodoklis jāmaksā četrkārtīgā pamatlikmes apmērā, ja normatīvajos aktos noteiktos izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomus neievēro.)

Šāda pieeja, kā rāda jau esošā pieredze, ļaus izpildīt attiecīgās EK Direktīvas 94/62/EK (un tās 2004.un 2005.gada grozījumu) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu Latvijā. Shematiski esošā un plānotā nodokļa piemērošana iepakojumam parādīta anotācijas 1.pielikumā.

8) Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu atkritumus iedala sadzīves un bīstamajos. Līdz ar to nav pamatoti bīstamos atkritumus sadalīt vairākās grupās, ja kādai no tām netiek papildus izvirzītas īpašas prasības. Rezultātā apglabājamajiem bīstamajiem atkritumiem paredzēts piemērot vienu vidējo likmi iepriekšējo divu vietā, paaugstināta arī nodokļa likme par sadzīves atkritumu apglabāšanu izgāztuvēs un poligonos, kuros uzstādītti svari, lai veicinātu apsaimniekotāju uzskaitīt apglabājamo atkritumu daudzumu šādos poligonos tikai pēc masas nevis tilpuma, kas nedod iespējas novērtēt reālo apglabāto atkritumu daudzumu.

9) nav mainītas nodokļa likmes par piesārņojuma emisiju (novadīšanu) gaisā un ūdeņos, par transportlīdzekļiem un radioaktīvajām vielām;

10)likumprojekts nosaka vienotu pieeju nodokļa aprēķināšanai par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu vai vidē emitēto piesārņojumu – par dabas resursu ieguvi vai lietošanu vai vidē emitēto piesārņojumu neatļautos apjomos (virslimita ieguve vai emisija) vai pretlikumīgi (bez attiecīga normatīvos aktos noteikta akcepta) nodoklis būs jāmaksā desmitkārtīgā apmērā (pašreiz četrkārtīgā un divpadsmitkārtīgā apmērā, lai gan abos gadījumos ir neatļauta dabas resursu ieguve vai lietošana vai vidē emitēts piesārņojums).

11) Jaunās nodokļa likmes saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem paredzēts ieviest pakāpeniski.

3. Cita informācija

Likumprojekta darba variants tika izsūtīts komentāru sniegšanai vairākām valsts iestādēm. Komentāri tika saņemti no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas. Gandrīz visi izteiktie priekšlikumi un iebildumi tika iestrādāti likumprojektā.

Likumprojekts izvērtēts arī Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padomē un Iepakojuma apsaimniekošanas padomē.

Likumprojektu izstrādājot, ņemti vērā arī Valsts kontroles ierosinājumi, kas tika norādīti, veicot revīziju Vides ministrijā un tās pilnvarotajās institūcijās par dabas resursu lietošanu un dabas resursu nodokļa aprēķinu kontroli 2004.gadā un Valsts ieņēmumu dienestā par dabas resursu nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali 2004.gadā.

Likumprojektā paredzēts, ka, sākot ar 2007.gadu līdz 2010.gadam pakāpeniski tiks paaugstinātas nodokļa likmes atsevišķiem minerālresursiem, bet 2007.gadā tiks mainītas nodokļa likmes par ūdens resursu ieguvi un lietošanu.

Minerālresursiem nodokļa likmes mainītas vai arī atstātas pašlaik spēkā esošās atkarībā no šo resursu pieejamības (izpētītajiem krājumiem), ieguves apjomiem valstī un kvalitātes. Ņemta vērā arī līdz šim šo resursu ieguves efektivitāte (piemēram, smilšmāls, mālsmilts un aleirīts).

Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi likumprojektā noteiktas, ņemot vērā ūdeņu kvalitāti un izcelsmi, kā arī to izmantošanu. Šobrīd nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi noteiktas atkarībā no to izmantošanas mērķiem, kas nav pamatoti, jo, lai dažādas kvalitātes ūdeni izmantotu vienam un tam pašam mērķim, piemēram, publiskai ūdensapgādei, nepieciešama atšķirīga sagatavošana un ieguldījumi. Tādejādi šobrīd nodokļa likmes neatkarīgi no resursa pieejamības un kvalitātes ir vienādas, ja tiek izmantotas vienam un tam pašam mērķim, bet atšķirīgas tikai tad, ja izmantošanas mērķi ir dažādi (piemēram, par augstas kvalitātes ūdeni – ūdenim reti sastopamas derīgās specifiskās īpašības, konkrētā pazemes ūdens veida vai paveida resursi ir ierobežoti un nepieciešami minimāli izdevumi ūdens sagatavošanai tālākai izmantošanai iedzīvotāju ūdensapgādē – nodokļa likme ir tāda pati kā par zemas vērtības ūdeni bez derīgām specifiskām īpašībām, kas piedevām „prasa” lielus papildieguldījumus, lai to sagatavotu izmantošanai ūdensapgādē (Olaine u.c.)). Pazemes ūdeņu klasifikācija pēc ķīmiskā sastāva un specifiskajām īpašībām, kas arī nosaka šo ūdeņu kvalitāti, ir noteikta normatīvajos aktos par ūdens resursu apsaimniekošanu un zemes dzīlēm.

Spēkā esošā likuma „Par dabas resursu nodokli” 3.pielikumā ir noteiktas nodokļa likmes gan par atkritumu apglabāšanu, gan par atkritumu sadedzināšanu, bet likumprojektā ir noteiktas nodokļu likmes tikai attiecībā uz atkritumu apglabāšanu. Šādas izmaiņas saistītas ar to, ka vienu un to pašu nodokļa objektu nevar aplikt ar vienu nodokli vairākas reizes. Pēc bīstamo atkritumu sadedzināšanas gala produkti (atkritumi) būs jāapglabā speciāli tam ierīkotā vietā, par ko arī nodoklis jāmaksā. Savukārt, atkritumu sadedzināšanas procesā tiek piesārņots gaiss, par ko arī tiek maksāts nodoklis.

Likumprojektā netiek vairs paredzētas arī nodokļa likmes par augsnes, grunts un ūdenstilpju gultnes piesārņošanu kā tas ir patreizējā likumā, jo šādas piesārņojošas darbības netiek atļautas. Ja tomēr tās tiek veiktas, tad par to rezultātā nodarīto kaitējumu vidē iestājas visa veida atbildība, arī finansiālā saskaņā ar likumu „Par vides aizsardzību”. Detalizētāk atbildība par videi nodarīto kaitējumu un zaudējumu segšanu, kas saistīti ar nodarīto kaitējumu tiek iestrādāta likumprojektā Vides likums, ko Vides ministrija izstrādā, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu prasības Latvijas normatīvajos aktos.

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts veicinās ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā un realizēs vidi saudzējošu politiku.

Likumprojekts veicinās dabas resursu pārdomātu un ekonomiski pamatotu izmantošanu.

Likumprojekts veicinās tādu enerģijas ražotāju attīstību, kuri būs orientēti uz vietējo energoresursu izmantošanu, tādejādi samazinot importa apjomu, un efektīvi izmantos energoresursus, ieviešot jaunas energoefektīvas un vidi saudzējošas tehnoloģijas.

Likumprojekts sekmēs videi kaitīgu preču apsaimniekošanu, nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, tajā skaitā šādu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasībām un līdz ar to samazinās apkārtējās vides piesārņojumu, kas ir ļoti svarīgi no tautsaimniecības viedokļa.

Vienlaikus jārēķinās, ka pieaugs atsevišķu preču cenas (elektriskajām un elektroniskajām iekārtām līdz 3-10 % pēc šo iekārtu ražotāju un izplatītāju asociāciju sniegtās informācijas), kā arī ūdensapgādes tarifi atsevišķās apdzīvotās vietās, kur ūdensapgādei iegūtais pazemes ūdens ir augstas kvalitātes.

Vienlaikus jāatzīmē, ka cenu pieaugums būtiskāks būs elektroprecēm, kurām ir salīdzinoši ilgs „dzīves ilgums” – 5-20 gadi. Cenu pieaugums būtu prognozējams arī tajā gadījumā, ja valsts atbilstoši EK direktīvai par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām un to atkritumiem piemērotu citu finanšu instrumentu (depozīta maksājumus, finanšu garantijas, apdrošināšanu).

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Realizējot likumprojekta prasības, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, administrējot dabas resursu nodokli.

Likumprojekts būtiski neietekmēs uzņēmējdarbības vidi, bet realizējot likumprojektu juridiskām personām būs skaidri noteikts, kur, kad un kā maksāt nodokli, kā arī, pie kādiem nosacījumiem nodoklis nav jāmaksā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Samazinot gaisa piesārņojumu un uzlabojot vides kvalitāti, tiks samazināta iedzīvotāju saslimstība ar elpošanas ceļu slimībām, līdz ar to palielinot arī cilvēku darbaspēju.

Lietojot vietējos energoresursus un attīstot otrreizēju izejvielu izmantošanu, būs iespēja radīt jaunas darba vietas, līdz ar to arī uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni.

Attīstot otrreizēju izejvielu izmantošanu, tiks samazināts dabas resursu patēriņš un atkritumu apjoma straujš pieaugums.

Prognozējams, ka pieaugs elektrisko un elektronisko iekārtu cenas par 3-10 % (pēc šo iekārtu ražotāju un izplatītāju asociāciju sniegtās informācijas). Cenu pieaugums prognozējams pēc 2006.gada jūlija, kad spēkā stāsies norma par nodokļa piemērošanu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām. To preču ražotāju un izplatītāju, kuri nepiedalīsies preču atkritumu apsaimniekošanā, realizētajām precēm cenu pieaugums būs vēl lielāks.

Ūdensapgādes tarifu pieaugums atsevišķās apdzīvotās vietās, mainoties nodokļa likmēm par ūdens resursu ieguvi, veicinās pārdomātu ūdens resursu patēriņu. Vienlaikus jāattīsta atbalsta sniegšana sociāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, nepieļaujot šķērssubsīdijas, kas ir pretrunā ar Eiropas Kopienas direktīvām.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekta normu ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo īstenojot likumprojektā noteiktās prasības, tiks veicināta emisiju vidē samazināšana un vides kvalitātes uzlabošana, izmantojot videi “draudzīgākus” reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), energoresursus, un palielināta energoresursu izmantošanas efektivitāte.

Likumprojekta prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo to īstenojot, ievērojami samazināsies arī dažādu atkritumu apjoms, kas atrodas tam nepiemērotās vietās un rada būtisku vides piesārņojumu, un tādejādi ietekmē arī cilvēku veselību un bioloģisko daudzveidību.

5. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads (2005.)	Nākamie trīs gadi (2006. – 2008.)				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos *Valsts pamatbudžetā* tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar: 1. nodokļa likmju par dabas resursu (minerālresursu) ieguvi izmaiņām; 2. nodokļa likmju par ūdens ieguvei izmaiņām; 3. nodokļa piemērošanu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām. *Pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos* tiek plānots ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar: 1. nodokļa likmju par dabas resursu (minerālresursu) ieguvi izmaiņām; 2. nodokļa likmju par ūdens ieguvei izmaiņām; 3. nodokļa nepiemērošanu bīstamo atkritumu sadedzināšanai	Likumprojekts neskar šo jomu.	0 0 +662 0 0 -240		+68 +320 +1 060 +102 +480 -240	+137 +320 +795 +206 +480 -240	+139 +256 +821 +209 +384 -240
2. Izmaiņas budžeta izdevumos Tiek plānotas izmaiņas valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu izdevumos atbilstoši ieņēmumiem: 1. valsts pamatbudžetā 2. pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos	Likumprojekts neskar šo jomu.	+662 -240		+1 448 +342	+1 252 +446	+1 216 +353
3. Finansiālā ietekme	0	0		0	0	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai Nav paredzēti.	Likumprojekts neskar šo jomu.	Nav paredzēti		Nav paredzēti	Nav paredzēti	Nav paredzēti
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Dabas resursu nodokļa ieņēmumi par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (EEI) aprēķināti, pamatojoties uz 2003.gadā veiktā izvērtējumā (SIA Estonian, Latvian and Lithuanian Environment, “ES direktīvu 2002/95/EC un 2002/96/EC transpozīcijas un ieviešanas izvērtējums”, Rīga, 2003.) sniegtajiem datiem un prognozēm, ka ik gadu Latvijā tiek no jauna realizētas vidēji EEI ar kopējo svaru 15-20 tūkstoš tonnas. Noteiktā nodokļa likme ir no 0,90 Ls līdz 2,10 Ls par kilogramu. Tādejādi prognozētie vidējie ieņēmumi gadā par EEI ir 2,6 miljoni latu. Ņemot vērā, ka tiek plānots, ka tie EEI ražotāji, kuri realizēs vai piedalīsies EEI atkritumu apsaimniekošanā, nodokli nemaksās, kopējais ieņēmumu no nodokļa maksājumiem Par EEI apjoms tiek prognozēts vidēji 821 tūkstotis latu ik gadus nākamajos piecos gados. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi par dabas resursu ieguvi, tajā skaitā ūdeņu ieguvi, aprēķināti, ņemot vērā ikgadējos nodokļa ieņēmumus par dabas resursu ieguvi, dabas resursu ieguves apjomus, nodokļa likmju izmaiņas un to plānotos spēkā stāšanās periodus. Saskaņā ar likumprojektu ieņēmumi no nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu, kurā nonāk 40 % no nodokļa ieņēmumiem, un pašvaldības, kuras teritorijā tiek veikta dabas resursu ieguve, vides aizsardzības speciālo budžetu, kurā nonāk 60 % no nodokļa ieņēmumiem. Izdevumu izmaiņu aprēķinu skatīt anotācijas 2.pielikumā, bet aprēķinu pamatojumu skatīt šīs sadaļas 6.punktā.
6. Cita informācija	Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem par dabas resursu (minerālresursu) ieguvi, sākot no 2007.gada. Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem par ūdens resursu ieguvi, sākot no 2007.gada. Vienlaikus tiek plānotas arī izmaiņas valsts pamatbudžeta un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu izdevumos. Saskaņā ar likumprojektu „Par dabas resursu nodokli” pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļi izmantojami tikai vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Tāpēc palielinoties ieņēmumiem pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, palielināsies arī izdevumi no šiem budžetiem. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums arī saistīts ar ieņēmumu pieaugumu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi tiks izmantoti gadskārtējā valsts budžeta likuma noteiktajiem mērķiem noteiktajā apmērā. Saskaņā ar Vides ministrijas darbības stratēģiju 2005.-2007.gadam, vides aizsardzības nozarē ir nepieciešami ievērojamā apjomā papildu valsts budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu dažādu vides projektu īstenošanu, tajā skaitā no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem finansējamo projektu līdzfinansējumu.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Atbilstoši likumprojekta pārejas noteikumos noteiktajam līdz 2006.gada 1.jūlijam nepieciešams sagatavot un pieņemt Ministru kabineta noteikumus par dabas resursu nodokļa piemērošanu, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumus Nr.555 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”. Papildus līdz 2006.gada 1.jūlijam nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus par Vides ministrijā iesniedzamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, kā arī atskaišu iesniegšanas kārtību, ja: · transportlīdzekļu būvētāji vai to pilnvarotie pārstāvji – nodokļa maksātāji,- piemēro vai piedalās nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmā ; · nodokļa maksātāji piemēro vai piedalās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmās; · nodokļa maksātāji piemēro vai piedalās videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmās.
2. Cita informācija			Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts tiešā veidā neskar šo jomu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar. Taču tas saistīts ar to, ka Latvija 1995.gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 1997.gada decembrī parakstīja Kioto protokolu, tādejādi uzņemoties saistības, kas paredz, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas 2008. – 2012. g. nepārsniegs 92 % no 1990. gada līmeņa. Tāpat arī 1994. gadā Latvijā pievienojās 1979. gada Ženēvas konvencijai “Par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi lielos attālumos”, kura nosaka, ka valstīm, kas tai pievienojušās, jāsamazina gaisa piesārņotība valsts robežās, tajā skaitā, jāierobežo emisijas. Likumprojektā iekļautas tiesiskās normas, lai realizētu augstāk minēto saistību izpildi, izmantojot ekonomiskos līdzekļus un ievērojot Eiropā un pasaulē pielietotu vides aizsardzības principu “Piesārņotājs maksā”.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts neskar šo jomu.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts neskar šo jomu.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri

5. Cita informācija					Nav.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Likumprojekta darba variants tika nosūtīts izvērtēšanai un komentāru sniegšanai: Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijai, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijai, Latvijas Sadzīves preču ražotāju asociācijai, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijai, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijai, Latvijas Tirgotāju asociācijai, Latvijas Iepakojuma asociācijai, Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijai, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijai, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijai, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijai, Latvijas Lietotu automobiļu tirgotāju asociācijai, Izlietotā Iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādātāju asociācijai, Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienībai, Vides konsultatīvajai padomei, Latvijas vides aizsardzības fonda Konsultatīvajai padomei.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Vairākas asociācijas komentārus nav sniegušas. Kopumā asociācijas atbalsta likumprojektu, izteiktie priekšlikumi pamatā ņemti vērā un iestrādāti likumprojektā. Liela daļa komentāru bija redakcionāli. Daļēji ņemti vērā atsevišķu asociāciju iebildumi par likumprojektā noteiktajām nodokļa likmēm atsevišķām nodokļa objekta grupām, piemēram, iepakojumam. Atsevišķām nodokļa objektu grupām, bet ne visām, likumprojektā nodokļa likmes samazinātas pēc komentāru saņemšanas sarunu rezultātā, piemēram, nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi un ūdens ieguvi, par bīstamo atkritumu apglabāšanu un preču iepakojumu.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis			Sabiedrība par likumprojektu informēta ar dažādu semināru starpniecību un tiekoties ar dažādām asociācijām, kā arī ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Speciālas konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem, izstrādājot likumprojektu, nav notikušas. Likumprojektu sagatavojot, ir ņemti vērā Eiropas Savienības valstu normatīvie dokumenti par emisiju tirdzniecību. Likumprojektu izstrādājot ņemts vērā Eiropas Komisijas ieteikumus par subsīdiju piemērošanu par nolietotu transportlīdzekļu apstrādi. Likumprojekts izstrādājot, ņemta vērā Eiropas valstu pieredze, piemērojot vides nodokļus un maksājumus, kā arī iepriekš saņemtie dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu ieteikumi par dabas resursu nodokļa piemērošanu.
5. Cita informācija			Nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Likuma ieviešanas rezultātā netiks radītas jaunas valsts iestādes. Esošo iestāžu funkcijas netiks mainītas. Likuma izpildi no valsts puses nodrošinās Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes, Valsts Ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības departaments.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Par likuma pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar informatīvo semināru un plašsaziņas līdzekļu starpniecību.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Indivīds var pārsūdzēt lēmumu vispārējā administratīvi procesuālajā kārtībā. Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā.
4. Cita informācija				Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

06.09.2005 9:10

3 236

R.Vesere

7026464, 9488161,

rudite.vesere@vidm.gov.lv

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgās amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Eglājs

A.Stašāne

V.Puriņš

R.Vesere

Anotācijas par likumprojektu „Dabas resursu nodokļa likums”
2. pielikums

Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi par dabas resursu ieguvi, tajā skaitā ūdeņu ieguvi, aprēķināti, ņemot vērā ikgadējos nodokļa ieņēmumus par dabas resursu ieguvi, dabas resursu ieguves apjomus, nodokļa likmju izmaiņas un to plānotos spēkā stāšanās periodus. Saskaņā ar likumprojektu ieņēmumi no nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu, kurā nonāk 40 % no nodokļa ieņēmumiem, un pašvaldības, kuras teritorijā tiek veikta dabas resursu ieguve, vides aizsardzības speciālo budžetu, kurā nonāk 60 % no nodokļa ieņēmumiem.

Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa ieņēmumiem par dabas resursu (minerālresurus) ieguvi, sākot no 2007.gada.

Nodokļa ieņēmumu pieauguma prognozes aprēķins par dabas resursu (minerālresurus) ieguvi 2007.gadā salīdzinājumā pret 2006.gadu:

Resursu veids	Ieguves ikgadējie vidējie apjomi	Spēkā esošā nodokļa likme (Ls)	Likumprojektā noteiktā nodokļa likme 2007.g. (Ls)	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums (Ls)
Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts	13,72 tūkst.m³	0,01	0,02	1 372
Kvarca smilts	0,2 tūkst.m³	0,20	0,22	4
Smilts	1282,79 tūkst.m³	0,05	0,06	12 828
Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)	1774,38 tūkst.m³	0,10	0,15	88 719
Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	101,31 tūkst.m³	0,10	0,11	1 013
Dolomīts	1039,69 tūkst.m³	0,06	0,07	10 397
Kaļķakmens	178,24 tūkst.m³	0,10	0,12	3 565
Šūnakmens	0,06 tūkst.m³	1,00	1,50	30
Ģipšakmens	120,48 tūkst.m³	0,22	0,32	12 048
Kūdra (mitrums — 40 %)	585,15 tūkst. tonnas	0,13	0,20	40 960
KOPĀ	170 936 Ls

Nodokļa ieņēmumu pieauguma prognozes aprēķins par dabas resursu (minerālresurus) ieguvi 2008. gadā salīdzinājumā pret 2007.gadu:

Resursu veids	Ieguves ikgadējie vidējie apjomi	Likumprojektā noteiktā nodokļa likme 2007.g. (Ls)	Likumprojektā noteiktā nodokļa likme 2008.g. (Ls)	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums (Ls)
Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts	13,72 tūkst.m³	0,02	0,03	1 372
Kvarca smilts	0,2 tūkst.m³	0,22	0,25	6
Smilts	1282,79 tūkst.m³	0,06	0,07	12 828
Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)	1774,38 tūkst.m³	0,15	0,20	88 719
Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	101,31 tūkst.m³	0,11	0,12	1 013
Dolomīts	1039,69 tūkst.m³	0,07	0,08	10 397
Kaļķakmens	178,24 tūkst.m³	0,12	0,15	5 347
Šūnakmens	0,06 tūkst.m³	1,50	2,00	30
Ģipšakmens	120,48 tūkst.m³	0,32	0,42	12 048
Kūdra (mitrums — 40 %)	585,15 tūkst. tonnas	0,20	0,27	40 960
KOPĀ	172 720 Ls

Nodokļa ieņēmumu pieauguma prognozes aprēķins par dabas resursu (minerālresurus) ieguvi 2009. gadā salīdzinājumā pret 2008.gadu:

Resursu veids	Ieguves ikgadējie vidējie apjomi	Likumprojektā noteiktā nodokļa likme 2008.g. (Ls)	Likumprojektā noteiktā nodokļa likme 2009.g. (Ls)	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums (Ls)
Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts	13,72 tūkst.m³	0,03	0,04	1 372
Kvarca smilts	0,2 tūkst.m³	0,25	0,27	4
Smilts	1282,79 tūkst.m³	0,07	0,08	12 828
Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)	1774,38 tūkst.m³	0,20	0,25	88 719
Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	101,31 tūkst.m³	0,12	0,13	1 013
Dolomīts	1039,69 tūkst.m³	0,08	0,09	10 397
Kaļķakmens	178,24 tūkst.m³	0,15	0,18	5 347
Šūnakmens	0,06 tūkst.m³	2,00	2,50	30
Ģipšakmens	120,48 tūkst.m³	0,42	0,55	15 662
Kūdra (mitrums — 40 %)	585,15 tūkst. tonnas	0,27	0,34	40 960
KOPĀ	176 332 Ls

Nodokļa ieņēmumu pieauguma prognozes aprēķins par dabas resursu (minerālresurus) ieguvi 2010. gadā salīdzinājumā pret 2009.gadu:

Resursu veids	Ieguves ikgadējie vidējie apjomi	Likumprojektā noteiktā nodokļa likme 2009.g. (Ls)	Likumprojektā noteiktā nodokļa likme 2010.g. (Ls)	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums (Ls)
Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts	13,72 tūkst.m³	0,04	0,05	1 372
Kvarca smilts	0,2 tūkst.m³	0,27	0,30	6
Smilts	1282,79 tūkst.m³	0,08	0,10	25 656
Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)	1774,38 tūkst.m³	0,25	0,30	88 719
Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	101,31 tūkst.m³	0,13	0,15	2 026
Dolomīts	1039,69 tūkst.m³	0,09	0,10	10 397
Kaļķakmens	178,24 tūkst.m³	0,18	0,20	3 565
Šūnakmens	0,06 tūkst.m³	2,50	3,00	30
Ģipšakmens	120,48 tūkst.m³	0,55	0,70	18 072
Kūdra (mitrums — 40 %)	585,15 tūkst. tonnas	0,34	0,40	35 109
KOPĀ	184 952 Ls

Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa maksājumiem par minerālresursu ieguvi:

Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos plānotais ieņēmumu pieaugums	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums 2007.gadā salīdzinājumā pret 2005.gadu (Ls)	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums 2008.gadā salīdzinājumā pret 2005.gadu (Ls)	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums 2009.gadā salīdzinājumā pret 2005.gadu (Ls)	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums 2010.gadā salīdzinājumā pret 2005.gadu (Ls)	Prognozējamais nodokļa ieņēmumu pieaugums vidēji piecu gadu laikā pēc 2005.gada (Ls)
Valsts pamatbudžetā	68 374	137 462	207 995	281 976	139 162
Pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos	102 562	206 194	311 993	422 964	208 742
KOPĀ	170 936	343 656	519 988	704 940	347 904

Valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos tiek plānots ieņēmumu pieaugums no nodokļa maksājumiem par ūdens resursu ieguvi, sākot ar 2007.gadu, vidēji par 0,8 miljoniem latu gadā. Nodokļa ieņēmumu pieaugums aprēķināts, pamatojoties uz Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas sniegtajiem datiem.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (EEI) aprēķināti, pamatojoties uz 2003.gadā veiktā izvērtējumā sniegtajiem datiem un prognozēm (SIA Estonian, Latvian and Lithuanian Environment, “ES direktīvu 2002/95/EC un 2002/96/EC transpozīcijas un ieviešanas izvērtējums”, Rīga, 2003.), ka ik gadu Latvijā tiek no jauna realizētas vidēji EEI ar kopējo svaru 15-20 tūkstoš tonnas, no tām gandrīz 300 tonnas spuldzes. Noteiktā nodokļa likme ir no 0,90 Ls līdz 2,10 Ls par kilogramu. Prognozētie vidējie ieņēmumi gadā par EEI ir 2,65 miljoni latu (18 tūkstoš tonnas x 1,45 Ls = 2,65 milj.latu). Ņemot vērā, ka tiek plānots, ka tie EEI ražotāji, kuri realizēs vai piedalīsies EEI atkritumu apsaimniekošanā, nodokli nemaksās, kopējais ieņēmumu no nodokļa maksājumiem par EEI apjoms tiek prognozēts vidēji 821 tūkstotis latu gadā nākamajos piecos gados, pieņemot, ka 2006.gadā nodokli par EEI nemaksās 50 % no EEI ražotājiem un izplatītājiem un nodoklis tiks piemērots tikai no pusgada (nodokļa ieņēmumi var sastādīt 662 tūkstoš latus), 2007.gadā nodokli par EEI nemaksās 60 % no EEI ražotājiem un izplatītājiem (nodokļa ieņēmumi var sastādīt 1,06 milj. latus), bet 2008.gadā nodokli par EEI nemaksās 70 % no EEI ražotājiem un izplatītājiem (nodokļa ieņēmumi var sastādīt 795 tūkstoš latus), jo ražotāji un izplatītāji realizēs ražotāju atbildības principu – piedalīsies EEI atkritumu apsaimniekošanā.

Vides ministrs R.Vējonis

06.09.2005 9:10

1 028

R.Vesere

7026464, 9488161,

rudite.vesere@vidm.gov.lv

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgās amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Eglājs

A.Stašāne

V.Puriņš

R.Vesere

Mērvienība

Augsne

Laukakmeņi

Virszemes ūdeņi

Piesārņošanas veids

Mērvienība

Vides ministrs

Preces veids

Mērvienība

rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi

Radioaktīvās vielas raksturojums

Virszemes ūdeņi

Vides ministrs

Anotācija

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu