Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, Likumprojekts trešajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts “Grozījumi “Bûvniecîbas likumā””

(reģ. nr.1396)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (12)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Būvniecības likums	Grozījumi Būvniecības likumā				Grozījumi Būvniecības likumā
	Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.; 2006,7.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.; 2006,7.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;
2) būvatļauja — Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;
3) būve — būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija;
4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būves tehnisko stāvokli, būvprojekta vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;	1. Izteikt 1. panta 4. punktu šādā redakcijā: “4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;”.				1. Izteikt 1. panta 4. punktu šādā redakcijā: “4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;”.
5) būveksperts - sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;
6) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;
7) būvētājs - fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem;
8) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu); 9) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);
10) būvinspektors — valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības;
11) būvizstrādājums — ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;
12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;
13) būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;
14) būvnormatīvi — visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;
15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā;
16) būvprojekts - būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums;
17) būvuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;
18) būvuzraugs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;
19) inženierkomunikācija - ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;
20) (izslēgts ar 10.03.2005. likumu);
21) patvaļīga būvniecība — būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus;
22) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);
23) Vispārīgie būvnoteikumi - Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums;
24) pasūtītājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība;
25) tehniskie noteikumi — konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības;
26) būvvalde — pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
27) vides pieejamība — iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai;
28) būvamatniecība — būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam “Par amatniecību”;
29) arhitekta prakse — sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;
30) būvprakse — sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība;
31) trešā persona būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, apdrošinātā darbinieku vai personu, kas uz cita līguma pamata veic būvdarbus apdrošinātā labā, apdrošinātāju un pārējos būvniecības dalībniekus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu, 07.03.2002. likumu un 10.03.2005. likumu)
3.pants. (1) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve ir saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).		1	Deputāts A.Radzēvičs Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve ir saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks). Detālplānojums ir nepieciešams tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.”	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.2
		2	Atbildīgā komisija Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1)Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks)”.	atbalstīt	2. Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1)Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks)”.
(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:
1) stiprību un stabilitāti;
2) ugunsdrošību;
3) drošību lietošanā;
4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;
5) energoefektivitāti;
6) akustiskās prasības.
(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu)
4.pants. (1) Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija:
1) izstrādā būvniecības attīstības stratēģiju un programmu;
2) izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;
3) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvus;
4) pārbauda pašvaldību apstiprināto saistošo apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;	2. 4. panta pirmajā daļā: izslēgt 4.punktu;				3. 4. panta pirmajā daļā: izslēgt 4.punktu;
5) savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un šo institūciju amatpersonu rīcību būvniecības jomā;	izteikt 5.punktu šādā redakcijā: “5) savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju rīcību būvniecības jomā;”.				izteikt 5.punktu šādā redakcijā: “5) savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju rīcību būvniecības jomā;”.
6) uztur būvkomersantu reģistru;
7) nodrošina valsts kontroli būvniecībā;
8) uzrauga un kontrolē vides pieejamības prasību ievērošanu publiskajās ēkās un būvēs;
9) uztur informatīvu bāzi būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai.
(2) Ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2002. likumu, 27.02.2003. likumu un 10.03.2005. likumu)
6.pants. (1) Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību šādām būvēm:
1) valsts aizsardzības būvēm;
2) diplomātiskajām pārstāvniecībām un to konsulārajām iestādēm;
3) transporta un telekomunikāciju būvēm un maģistrālajiem cauruļvadiem;
4) ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvēm, sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas būvēm, derīgo izrakteņu ieguves karjeriem;
5) ar radiācijas drošību saistītajām būvēm;
6) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm;
7) enerģijas ražošanas un pārvades būvēm.	3. Izteikt 6. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā: “7) enerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvēm.”				4. Izteikt 6. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā: “7) enerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvēm.”
8) būvēm, kuru telpu plānojumam ir piešķirts valsts noslēpuma statuss. /8.punkts ir spēkā līdz 31.05.2007/
(2) Šajā pantā minētajām būvēm būvnormatīvus izstrādā, apkopo un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam attiecīgā ministrija.
(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu)
7.pants. (1) Vietējo pašvaldību kompetencē ir:
1) izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā esošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi;
2) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;
3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);
4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības.	4. 7.panta pirmajā daļā: izteikt 4.punktu šādā redakcijā: “4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā;”;				5. 7.panta pirmajā daļā: izteikt 4.punktu šādā redakcijā: “4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā;”;
	papildināt daļu ar 5. punktu šādā redakcijā: “5) vismaz reizi mēnesī publicēt mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, vietējā laikrakstā informāciju par saņemtajiem būvniecības iesniegumiem — uzskaites kartēm un saistībā ar tām pieņemtajiem būvvaldes lēmumiem.”	3	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 7.panta pirmās daļas 5. punktā vārdus “publicēt mājaslapā internetā” ar vārdiem “publicēt savā interneta mājas lapā”.	atbalstīt redakc. precizējot	papildināt daļu ar 5. punktu šādā redakcijā: “5) vismaz reizi mēnesī publicēt savā mājaslapā internetā., bet, ja tādas nav, vietējā laikrakstā informāciju par saņemtajiem būvniecības iesniegumiem — uzskaites kartēm un saistībā ar tām pieņemtajiem būvvaldes lēmumiem.”
(2) Būvniecības pārzināšanai un kontrolei vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.
(3) Būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā pārzina būvvaldes amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība būvniecībā.
(4) Būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā kontrolē amatpersonas, kurām šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirtas būvniecības kontroles tiesības.
(5) Vietējā pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai ar būvniecības pārzināšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā saistītās funkcijas, atsevišķus uzdevumus vai veidot kopīgus kontroles dienestus šo uzdevumu izpildei, saglabājot atbildību par funkcijas izpildi kopumā.
(2002.gada 7.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2005. likumu)
8.pants. (1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:
1) inženierizpēte;
2) projektēšana;
3) būvekspertīze;
4) būvdarbu vadīšana;
5) būvuzraudzība.
(2) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
(4) (Izslēgta ar 07.03.2002. likumu).
(5) Ja persona attiecīgo izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs un šī izglītība un profesionālā kvalifikācija ir atzīta likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajā kārtībā, šai personai ir tādas pašas tiesības kā šā panta pirmajā daļā minētajām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu, 07.03.2002. likumu un 31.03.2004. likumu)
11.pants. (1) Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.
(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālo plānojumu.		4	Deputāts A.Radzēvičs Izteikt 11. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu. Detālplānojums ir nepieciešams tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.”	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.5
		5	Atbildīgā komisija Izteikt 11. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).	atbalstīt	6. Izteikt 11. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).
(3) Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma (detālā plānojuma) un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.
(4) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
12.pants. (1) Pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:	5. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā: “12.pants. (1) Pašvaldība, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošina paredzētās būves publisku apspriešana, ja būve būtiski:				7. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā: “12.pants. (1) Pašvaldība, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošina paredzētās būves publisku apspriešana, ja būve būtiski:
1) tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;	1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus;				1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus;
2) jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem pārsniedz 50 000 latu;	2) samazina nekustamā īpašuma vērtību;				2) samazina nekustamā īpašuma vērtību;
3) būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;	3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.				3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
4) apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā.
(2) Kārtību, kādā nodrošināma būvniecības publiskā apspriešana, nosaka Ministru kabinets.	(2)Pašvaldība apbūves noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būves publiska apspriešana.				(2)Pašvaldība apbūves noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būves publiska apspriešana
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2002. likumu, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
	(3) Būves publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā tā paredzēta, ir spēkā esošs detālplānojums.				(3) Būves publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā tā paredzēta, ir spēkā esošs detālplānojums.
	(4) Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, būvvalde pieņem motivētu lēmumu, ar kuru nolemj rīkot vai atteikt rīkot būves publisku apspriešanu.	6	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 12.panta ceturtajā daļā vārdus “atteikt rīkot” ar vārdu “nerīkot”.	atbalstīt	(4) Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, būvvalde pieņem motivētu lēmumu, ar kuru nolemj rīkot vai nerīkot būves publisku apspriešanu.
	(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvērtējama nepieciešamība rīkot būves publisku apspriešanu, kā arī kārtību, kādā notiek būves publiska apspriešana.”				(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvērtējama nepieciešamība rīkot būves publisku apspriešanu, kā arī kārtību, kādā notiek būves publiska apspriešana.”
13.pants. (1) Pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā
(2) Ja mainās pasūtītājs vai būvētājs, vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē.	6. 13. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē. Par būvatļaujas pārreģistrāciju ir atbildīgs pasūtītājs vai būvētājs.”;				8. 13. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē. Par būvatļaujas pārreģistrāciju ir atbildīgs pasūtītājs vai būvētājs.”;
(3) Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darbu pārtraukums, to motivējot, jāreģistrē pašvaldībā.
(4) Būvatļauju var anulēt, ja pasūtītājs vai būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, viena gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par vienu gadu.	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt būvvalde, tās augstāka iestāde vai Valsts būvinspekcija, ja pasūtītājs vai būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, viena gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par vienu gadu.”	7	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 13.panta ceturtajā daļā vārdus “viena gada” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “gada” (attiecīgajā locījumā).	atbalstīt	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt būvvalde, tās augstāka iestāde vai Valsts būvinspekcija, ja pasūtītājs vai būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par gadu.”
(5) Būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos likumdošanas aktos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu, kas stājas spēkā no 25.03.97.)
16.pants. (1) Būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.
(2) Būves projektēšanas, būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas kārtību nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.
(3) Ja būvprojektā ir paredzētas atkāpes no būvniecības normām un noteikumiem, tās jāsaskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, kas pārrauga būvniecību.	7. Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja būvprojektā paredzētas atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām, šīs atkāpes saskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām un informē par to Valsts būvinspekciju.”	8	Atbildīgā komisija Izslēgt 2. lasījuma redakcijā 16. panta trešajā daļā vārdus “un informē par to Valsts būvinspekciju”.	atbalstīt	9. Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja būvprojektā paredzētas atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām, šīs atkāpes saskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.”
20.pants. Būvekspertīzi rīko, ja risināms strīdus jautājums starp būvniecības dalībniekiem, kā arī pēc pasūtītāja vai būvvaldes ierosinājuma un citos gadījumos, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos. (31.03.2004. likuma redakcijā)
22.pants. (1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.
(2) Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamu Eiropas standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	8. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamu Eiropas standartizācijas organizācijas standartu vai Eiropas tehnisko apstiprinājumu, var piemērot Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”				10. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Attiecībā uz tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai kuriem nav piemērojamu Eiropas standartizācijas organizācijas standartu vai Eiropas tehnisko apstiprinājumu, var piemērot Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2002. likumu un 31.03.2004. likumu)
23.pants. (1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.
(2) Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija.
	9. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Eiropas tehniskos apstiprinājumus izdod Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”				11. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Eiropas tehniskos apstiprinājumus izdod Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
25.pants. (1) Būvizstrādājumu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības, kā arī atbilstību apliecinošs dokuments saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām.
(2) Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtību reglamentētajā sfērā nosaka Ministru kabineta izdoti normatīvie akti.
(3) Par būvizstrādājumu realizāciju bez produkta tehniskās pases, instrukcijas vai cita veida rakstiskas informācijas, kā arī bez atbilstību apliecinoša dokumenta vai ar nederīgu atbilstību apliecinošu dokumentu (reglamentētās sfēras prasībām pakļautajiem būvizstrādājumiem) būvizstrādājumu ražotājs (izplatītājs) un tirgotājs saucami pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.	10. Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Par tādu būvizstrādājumu realizāciju vai iebūvēšanu būvē, kuriem nav produkta tehniskās pases, instrukcijas vai citādas rakstveida informācijas un atbilstību apliecinoša dokumenta vai ir nederīgs atbilstību apliecinošs dokuments (reglamentētās sfēras prasībām pakļautajiem būvizstrādājumiem), būvizstrādājumu ražotājs (izplatītājs), tirgotājs un būvuzņēmējs saucami pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.”				12. Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Par tādu būvizstrādājumu realizāciju vai iebūvēšanu būvē, kuriem nav produkta tehniskās pases, instrukcijas vai citādas rakstveida informācijas un atbilstību apliecinoša dokumenta vai ir nederīgs atbilstību apliecinošs dokuments (reglamentētās sfēras prasībām pakļautajiem būvizstrādājumiem), būvizstrādājumu ražotājs (izplatītājs), tirgotājs un būvuzņēmējs saucami pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.”
(1997.gada 1.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 04.11.97.)
(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
29.pants. (1) Būvniecības valsts kontroli veic Ekonomikas ministrijas sistēmā ietilpstošā Valsts būvinspekcija.
(2) Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti.
(3) Būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem piešķir, reģistrē un atsauc Ekonomikas ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu, 07.03.2002. likumu un 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā no 22.03.2003.)
30.pants. (1) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes.
(2) Par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi.
(3) Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi tiek izpildīti.
(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā vai par iespēju turpināt būvniecību.	11. 30.pantā: izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei.				13. 30.pantā: izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei.
(5) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.	(5) Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:	9	Deputāts A.Tolmačovs Izteikt 30. panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, pieņem lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai.”	neatbalstīt	(5) Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novēr st un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:
	1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;				1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;
	2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).				2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).
(6) Ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nelikumīgi būvētas būves vai tās daļas nojaukšanu, bet pasūtītājs vai būvētājs līdz noteiktajam laikam nav to izpildījis, attiecīgā pašvaldība organizē šīs būves vai tās daļas nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz pasūtītājs vai būvētājs.	(6) Ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).”;				(6) Ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).”;
	papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā: “(7) Šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.	10	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātā likuma 30.panta septīto daļu.	atbalstīt
	(8) Būves nojaukšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”	11	Atbildīgā komisija Izteikt 2. lasījuma redakcijā 30. panta astoto daļu kā septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minēto būvniecības radīto seku novēršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”	atbalstīt	papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minēto būvniecības radīto seku novēršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu un 07.03.2002. likumu, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
Pārejas noteikumi
1. Līdz Vispārīgo būvnoteikumu izdošanai apbūve saskaņojama ar tām valsts pārvaldes institūcijām, kuras norādītas Ministru kabineta izdotajos "Teritoriālplānošanas noteikumos", un tās uzsākšana pieļaujama pēc publiskas apspriešanas.
2. (Izslēgts ar 10.03.2005. likumu).
3. Līdz 1998.gada 1.martam 31.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz būvēm, kuras bijušas nacionalizētas vai citādi prettiesiski atsavinātas un kuras bojā ainavu, ja iemesls šādam būvju tehniskajam stāvoklim radies periodā, kad tās nav atradušās likumīgā īpašnieka valdījumā.
4. Licence, kuru Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība vai Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība līdz šim izsniegusi saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.pantu, pielīdzināma šā likuma 8.pantā minēt ajam būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātam, paliekot spēkā licencē norādītajam derīguma termiņam. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2002. likumu, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
5. Līdz attiecīgu Latvijas būvnormatīvu apstiprināšanai piemērojami pašreizējie būvnormatīvi.
6. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam", paredzot desmit būvinspektoru štata vietas reģionālajās vides aizsardzības komitejās.
7. (Izslēgts ar 07.03.2002. likumu, kas stājas spēkā no 03.04.2002.).
8. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.17 "Būvniecības noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995., 4.nr.).
9. (Izslēgts ar 10.03.2005. likumu).
10. Ja attiecīgajā vietējā pašvaldībā nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums (ja nepieciešams — arī detālais plānojums), līdz 2003.gada 31.decembrim vietējā pašvaldība ir tiesīga Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību konkrētā zemes gabalā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu. Minētajā lēmumā norādāmi konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā. (2003.gada 13.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.03.2003.)
11. Pēc 2003.gada 31.decembra vietējās pašvaldībās, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma (arī detālā plānojuma), jebkura būvniecības iecere nododama publiskai apspriešanai. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
12. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.aprīlim izstrādā attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vides pieejamības prasību ievērošanu. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
13. Likuma 6.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
14. Šā likuma 10.^1 panta noteikumi līdz 2004.gada 31.decembrim attiecināmi arī uz līgumsabiedrībām un amatnieku individuālajiem un ģimenes uzņēmumiem. (2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)
15. Līdz 2006.gada 30.jūnijam komersants, kuram ir spēkā esoša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas izsniegta licence uzņēmējdarbībai būvniecībā un kurš darbojas atbilstoši licences nosacījumiem, var nereģistrēties būvkomersantu reģistrā. (2005.gada 10.marta likuma redakcijā
16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod attiecīgus normatīvos aktus, lai nodrošinātu Būvniecības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkta izpildi. (2005.gada 10.marta likuma redakcijā)
17. Šā likuma normas, kas regulē būvkomersantu reģistrāciju un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (grozījumi šā likuma 1.panta 20.punktā, 10.^1panta ceturtajā daļā un 37.pantā, kā arī 1.panta 31.punkta, 4.panta pirmās daļas 6.punkta, 10.panta, 10.^1panta otrās daļas un IX nodaļas jaunā redakcija), stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā. (2005.gada 10.marta likuma redakcijā)
18. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts ir spēkā līdz 2007.gada 31.maijam. (2006.gada 9.marta likuma redakcijā)
		12	Atbildīgā komisija. Papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20. un 21. punktu šādā redakcijā: “19. Likuma 12.panta jaunā redakcija (kas nosaka gadījumus, kad pašvaldība nodrošina būves publisku apspriešanu un kad būves publisku apspriešanu nerīko) stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.	atbalstīt	14. Papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20. un 21. punktu šādā redakcijā: “19. Likuma 12.panta jaunā redakcija (kas nosaka gadījumus, kad pašvaldība nodrošina būves publisku apspriešanu un kad būves publisku apspriešanu nerīko) stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.
			20.Būvniecības publiskā apspriešana, kas uzsākta un nav pabeigta līdz 2006. gada 31. decembrim, pabeidzama kārtībā, kāda bija spēkā attiecīgās būvniecības publiskās apspriešanas uzsākšanas dienā.		20.Būvniecības publiskā apspriešana, kas uzsākta un nav pabeigta līdz 2006. gada 31. decembrim, pabeidzama kārtībā, kāda bija spēkā attiecīgās būvniecības publiskās apspriešanas uzsākšanas dienā.
			21. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. novembrim izdod šā likuma 30. panta septītajā daļā paredzētos noteikumus.”		21. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. novembrim izdod šā likuma 30. panta septītajā daļā paredzētos noteikumus.”