2005.gada ____ oktobrī

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības un iekšlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu un 82. pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 13.oktobra sēdes darba kārtībā un nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 13. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” uz ____ lpp.;

2) anotācija likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””uz ____ lpp.;

Komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

Veikt likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 31.nr.; 2003, 65.nr.; 2004, 47.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.panta ceturto daļu pēc vārda “transparentiem” ar vārdiem “vai citiem atribūtiem”.

2. 4.pantā:

papildināt ievaddaļā aiz vārda “organizators” ar vārdiem “pasākuma vadītājs, pasākuma vadītāja palīgs un kārtības uzturētājs”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) gada laikā ir sodīta administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu, vai par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu:”.

3. papildināt 5.panta pirmo daļu ar vārdiem “, kuras gada laikā nav sodītas administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu”.

4. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “prokuratūras” ar vārdiem “policijas, ieslodzījuma vietu”;

papildināt pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sapulces, gājienus un piketus aizliegts vienlaikus rīkot tuvāk par 300 metriem vienu no otra vai no valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotiem publiskiem pasākumiem svētku, atceres vai atzīmējamās dienās, ja šie pasākumi atbilst svētku, atceres vai atzīmējamās dienas raksturam.

5. Izslēgt 11.panta pirmās daļas 4.punktu.

6. Aizstāt 12.panta otrajā daļā vārdus “tās pilsētas vai pagasta pašvaldībai” ar vārdiem “tai vietējai pašvaldībai” un vārdus “vairāku pagastu vai pilsētu pašvaldību” ar vārdiem “vairāku vietējo pašvaldību”.

7. 14.pantā:

izslēgt ceturto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kārtības uzturētāju skaitu nosaka organizators ar tādu aprēķinu, lai viņi spētu nodrošināt pasākuma mierīgu un organizētu norisi. Jebkurā gadījumā jābūt ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem uz katriem simt dalībniekiem. Attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldība ir tiesīga pieprasīt organizatoru nodrošināt ne mazāk kā četrus kārtības uzturētājus uz katriem simt dalībniekiem, ja no kompetentas iestādes ir saņemta informācija, ka pasākuma mierīga un organizēta norise ir apdraudēta. Organizators ir tiesīgs arī pēc pieteikuma iesniegšanas nomainīt atsevišķus kārtības uzturētājus vai palielināt to skaitu.

8. Papildināt 15.panta trešās daļas 3.punktu pēc vārda “transporta” ar vārdiem “vai gājēju”.

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Pašreizējā situācija liecina par praksē notikušiem gadījumiem, kad sapulču, gājienu un piketu dalībnieki un organizēšanā iesaistītās personas traucē sabiedrisko kārtību (piemēram: š.g. 4.maijā Latvijas krievu skolu aizstāvju štāba pikets netika saskaņots. Tika rasts alternatīvs risinājums piketam, piedaloties valsts svētku svinībās pie Brīvības pieminekļa un izmantojot štāba atribūtiku – balonus un T-kreklus ar attiecīgu simboliku. Tā kā minētā atribūtika nav ietverta likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” paredzētajā definējumā, viņu rīcību nevarēja kvalificēt, kā piketu, kaut arī tika paustas idejas un viedokļi ar skaļiem izsaucieniem un tādejādi traucēta sabiedriskā kārtība). Minētais liecina par nepieciešamību risināt jautājumu par lielāku sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu sapulču, gājienu un piketu laikā. Papildus valsts policijas veicamajiem pasākumiem sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas uzlabošanā ir nepieciešams veikt attiecīgus labojumus un papldinājumus šo jomu regulējošajās tiesību normās – likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (turpmāk – Likums). Lai nodrošinātu kārtību un kārtību un sabiedrības drošību sapulču, gājienu un piketu laikā, Likumā noteikto nepieciešams papildināt, radot iespēju Valsts policijai operatīvāk reaģēt uz dažādiem ar šo pasākumu norisi saistītiem incidentiem, kā arī minēto jautājumu risināšanā plašākas tiesības deleģējot pašvaldībām. Likuma 1.panta ceturtā daļa nosaka, ka pikets ir pasākums, kura laikā cilvēki savas idejas un viedokļus pauž ar plakātu, lozungu un transparentu palīdzību. Kā liecina prakse, tehniskās iespējas ideju un viedokļu paušanai neaprobežojas tikai ar Likuma 1.panta ceturtajā daļā minētajiem plakātiem, lozungiem vai transparentiem. Minētais rada problēmas, saucot pie atbildības vainīgās personas. Problēmas rada arī prasību nepietiekamība attiecībā uz rīkotāju atbildību par kārtības nodrošināšanu sapulču, gājienu un piketu laikā. Tā kā minētie pasākumi ir saistīti ar vairāku cilvēku iesaistīšanu, nepamatots ir fakts, ka personas, kas iesaista cilvēkus šajās akcijās uzņemas salīdzinoši nosacītu atbildību/ likumprojekta mērķis ir precizēt Likumā noteikto, paredzot stingrāku atbildību šīm personām. Spēkā esošā likuma redakcija paredz aizliegumu sapulces, gājiena un piketa dalībniekiem tērpties formas tērpā vai tamlīdzīgā tērpā. Tā kā praksē minētais aizliegums ir ļoti grūti piemērojams, turklāt daļēji pārklājas ar likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā paredzēto ierobežojumu, projekts paredz precizēt šo normu.

Likumprojekts paredz precizēt likumā lietoto terminu pikets, jo praksē piketos tiek izmantota arī spēkā esošajā likuma redakcijā neminēta atribūtika. Nolūkā nodrošināt lielāku sapulču, gājienu un piketu organizatoru un rīkotāju atbildību par kārtības nodrošināšanu, projekts precizē prasības organizatoriem un rīkotājiem, paredzot, ka sapulces, gājienus un piketus nedrīkst rīkot juridiskās personas, kas sodītas par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu, kā arī par sapulču, gājienu un piketu organizētājiem papildus nevar būt personas, kas sodītas par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām. Likumprojekts paredz, ka sapulces un piketus aizliegts rīkot tuvāk kā 300 metrus vienu no otra vai no valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotiem ubliskiem pasākumiem svētku atceres vai atzīmējamās dienās. Nolūkā nodrošināt valsts un sabiedrības intereses, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības likumprojektā paredzētas tiesības pašvaldībai izdot saistošus noteikumus, aizliedzot atsevišķās dienās un vietās sapulču, gājienu un piketu rīkošanu. Likumprojekts paredz svītrot aizliegumu sapulces, gājiena un piketa dalībniekiem tērpties formas tērpā vai tamlīdzīgā tērpā. Nolūkā nodrošināt sabiedrisko kārtību sapulču, gājienu un piketu laikā projekts paredz palielināt organizatora noteikto kārtības uzturētāju skaitu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādē piedalījušies Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Drošības policijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas domes pārstāvji. Tika uzklausīts Latvijas Cilvēktiesību un Etnisko studiju centra viedoklis.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības un iekšlietu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš