Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 

 

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija                                                                                                                                                                Likumprojekts otrajam lasījumam(steidzams)

                                                                                                                                                                                                           

 

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā ( reģ. nr 1388)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija, (dok. nr.4754 A)

Pr. nr.

Iesniegtie priekšlikumi (35)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Pārtikas aprites uzraudzības likums

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā

 

 

 

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā

 

Izdarīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.; 2002, 2., 20.nr.; 2003, 24.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.; 2002, 2., 20.nr.; 2003, 24.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) higiēnas prasības - prasību kopums, kas raksturo visus apstākļus un pasākumus, kuri nepieciešami, lai pārtikas aprites posmos tiktu nodrošināts pārtikas nekaitīgums cilvēku uzturā;

1.  Izslēgt 1.panta 1.,

 

 

 

1.  Izslēgt 1.panta 1.un

2) (izslēgts ar 13.12.2001. likumu);

 

 

 

 

 

3) kvalitāte - īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

 

 

 

 

&n bsp;

4) nekaitīga pārtika - pārtika, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;

 

 

 

 

 

5) pārtika — attiecīgi sagatavotas, apstrādātas, daļēji apstrādātas vai neapstrādātas augu un dzīvnieku valsts vai citas izcelsmes vielas vai produkti, kas paredzēti cilvēka uzturam;

5.,

 

 

 

5.punktu;

6) pārtikas aprite - visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam (primārā ražošana, ieguve, pirmapstrāde, apstrāde, pārstrāde, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, izplatīšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana);

 

1

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 1. panta 6. punktā vārdus “sabiedriskā ēdināšana”.

Atbalstīt

izslēgt 6. punktā vārdus “sabiedriskā ēdināšana”;

7) pārtikas izplatīšana - pārtikas tirdzniecība, piedāvāšana, sadale, nodošana saskaņā ar līgumu vai izdalīšana bez maksas;

7.,

 

 

 

izslēgt 7. punktu;

8) pārtikas piedeva - viela, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā, un tad minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu;

 

 

 

 

 

9) pārtikas uzņēmums - uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), komercsabiedrība, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, individuālais komersants vai individuālais darba veicējs, kas iesaistīts kādā no pārtikas aprites posmiem un veic uzņēmējdarbību, komercdarbību vai saimniecisko darbību;

 

2

Juridiskais birojs

Izslēgt 1. panta 9. punktā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)”.

Atbalstīt

izslēgt 9. punktā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)”;

10) patērētājs - šā likuma izpratnē: persona, kas lieto pārtiku uzturam vai ēdiena pagatavošanai;

10.,

 

 

 

izslēgt 10.,

11) piesārņojums - jebkura ķīmiska vai bioloģiska viela, fiziski piemaisījumi, kuri nokļuvuši pārtikā ražošanas gaitā vai citos pārtikas aprites posmos veikto darbību, arī augkopībā un lopkopībā veikto darbību, un vides piesārņojuma vai augsnes apstrādes rezultātā un kuru klātbūtne pārtikā var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, padarīt pārtiku nederīgu cilvēka patēriņam vai citādi izmainīt pārtikas dabu vai sastāvu;

11.,

 

 

 

11.,

12) risks — varbūtība, ka attiecīgos apstākļos iespējama kaitīga ietekme uz cilvēku vai vidi;

12.,

 

 

 

12.,

13) riska analīze — riska pārvaldības process, kurš ietver riska novērtēšanu, riska vadību un ziņošanu par risku un kura mērķis ir samazināt vai novērst kaitīgo faktoru ietekmi uz cilvēku vai vidi;

13.,

 

 

 

13.,

14) diētiskā pārtika — pārtika, kas sakarā ar specifisko sastāvu vai īpašo ražošanas procesu ir skaidri atšķirama no cita veida pārtikas un paredzēta noteiktai lietošanai personām, kurām traucēts gremošanas vai vielmaiņas process, vai personām, kurām, atrodoties īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kontrolēti jālieto atsevišķas uzturvielas;

 

 

 

 

 

15) trešās valstis - valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis;

 

 

 

 

 

16) primārā ražošana - primāro produktu audzēšana vai ražošana, ražas novākšana, dzīvnieku audzēšana pirms nokaušanas, slaukšana, medības, zveja un savvaļas produktu vākšana;

 

16.,

 

 

 

16.,

17) augu valsts izcelsmes produktu pirmapstrāde - produktu sagatavošana līdz realizācijai (transportēšana līdz pirmapstrādes vietai, tīrīšana, kaltēšana, šķirošana, fasēšana, uzglabāšana, transportēšana līdz realizācijas vietai), nemainot produktu fizisko struktūru;

 

3

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 17. punktu.

Atbalstīt

17. ,

18) pārtikas preču marķējums - informācija (vārds, teksts, norāde, preču zīme, firmas zīme, attēls vai simbols), kas attiecas uz pārtikas preci un ir norādīta uz iepakojuma, pavaddokumentos, uz etiķetes vai uzlīmes, vai aptveres;

 

 

 

 

 

19) vietējais tirgus - Latvijā ražotu produktu pārdošana patērēšanai Latvijā;

 

 

 

 

 

20) tiešā tirdzniecība - savu ražojumu pārdošana:

20. un

 

 

 

20. un

21) pārtikas ražošana mājas apstākļos - izplatīšanai vietējā tirgū un tiešajā tirdzniecībā paredzētu pārtikas produktu ražošana, pārstrāde, apstrāde telpās vai teritorijā, kas tiek izmantota arī ražotāja un viņa ģimenes sadzīves vajadzībām.

21. punktu.

 

 

 

21. punktu.

II nodaļa. Likuma mērķis un darbības sfēra

 

 

 

 

 

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses.

 

 

 

 

 

 

 

3.pants. (1) Šis likums attiecas uz visu veidu pārtikas apriti un jebkuru tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu.

 

4

Dep. A.Kāposts

Papildināt 3. panta pirmo daļu pēc vārdiem “Šis likums” ar vārdiem “reglamentē pārtikas apriti un tās uzraudzību jomās un jautājumos, kas nav reglamentēti Eiropas savienības regulās”.

Atbalstīt daļēji. Iekļauts 

   5. priekšlik..

 

 

 

5

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Šis likums nosaka nacionālās kompetences jautājumus attiecībā  uz visu veidu pārtikas apriti un jebkuru tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu. Jautājumus attiecībā uz pārtikas apriti un uzraudzību, kas nav regulēti šajā likumā, regulē Eiropas Savienības regulas - Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas higiēnu;Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku; Eiropas Parlamenta un Padomes 29. aprīļa regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz cilvēku patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizācijas specifiskās prasības; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula Nr. 882/2004, ar ko paredz oficiālās kontroles pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību dzīvnieku veselības, labturības, dzīvnieku barības un pārtikas normatīvo aktu prasībām; Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas  nekaitīgumu., un citi tiešās piemērojamības  normatīvie akti.”

Atbalstīt

2.Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Šis likums nosaka nacionālās kompetences jautājumus attiecībā  uz visu veidu pārtikas apriti un jebkuru tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu. Jautājumus attiecībā uz pārtikas apriti un uzraudzību, kas nav regulēti šajā likumā, regulē Eiropas Savienības regulas- Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas higiēnu;Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;  Eiropas Parlamenta un Padomes 29. aprīļa regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz cilvēku patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizācijas specifiskās prasības; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula Nr. 882/2004, ar ko paredz oficiālās kontroles pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību dzīvnieku veselības, labturības, dzīvnieku barības un pārtikas normatīvo aktu prasībām; Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas  nekaitīgumu, un citi tiešās piemērojamības normatīvie akti.”

(2) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

 

 

 

 

 

III nodaļa. Pārtika un tās aprite

 

 

 

 

 

4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas aprite.

 

 

 

 

 

(2) Obligātās nekaitīguma prasības, kuru ievērošana nodrošina pārtikas produkta, pārtikas aprites vai ar to saistītā pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, apstiprina Ministru kabinets, taču pieļaujamais piesārņojuma līmenis nedrīkst būt augstāks par attiecīgo Latvijā ražotās produkcijas piesārņojuma līmeni.

 

6

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdu “apstiprina” ar vārdu “nosaka” un izslēgt vārdus “taču pieļaujamais piesārņojuma līmenis nedrīkst būt augstāks par attiecīgo Latvijā ražotās produkcijas piesārņojuma līmeni”.

Atbalstīt

3. 4. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “apstiprina” ar vārdu “nosaka”;

 un izslēgt otrajā daļā vārdus “taču pieļaujamais piesārņojuma līmenis nedrīkst būt augstāks par attiecīgo Latvijā ražotās produkcijas piesārņojuma līmeni”.

(3) Pārtikai, kas paredzēta atsevišķām patērētāju grupām, Ministru kabinets var noteikt īpašas prasības.

 

 

 

 

 

(4) Atsevišķām pārtikas produktu grupām Ministru kabinets nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām.

 

 

 

 

 

(5) Ja ražotās pārtikas piesārņojuma līmenis ir zemāks par Eiropas Savienības valstīs pieļaujamo, obligātajās nekaitīguma prasībās nosakāms zemākais piesārņojuma līmenis.

2.  4.pantā:

izslēgt piekto daļu;

 

 

 

izslēgt piekto daļu;

(6) Prasības pārtikas ražošanai, pārstrādei vai apstrādei ražotāja dzīvesvietā (mājas apstākļos ražota pārtika) un tās izplatīšanai vietējā tirgū vai tiešā tirdzniecībā, kā arī higiēnas prasības pārtikas ražošanai, pārstrādei vai apstrādei nosaka Ministru kabinets.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Pārtiku, kas ražota, pārstrādāta vai apstrādāta ražotāja dzīvesvietā, var izplatīt vietējā tirgū tieši patērētājam, ievērojot higiēnas prasības pārtikas ražošanai, pārstrādei vai apstrādei.";

 

7

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Pārtiku, kas ražota, pārstrādāta vai apstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt vietējā tirgū tieši patērētājam, ievērojot higiēnas prasības pārtikas ražošanai, pārstrādei vai apstrādei.";

 

Atbalstīt

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Pārtiku, kas ražota, pārstrādāta vai apstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt vietējā tirgū tieši patērētājam, ievērojot higiēnas prasības pārtikas ražošanai, pārstrādei vai apstrādei.";

 

(7) (Izslēgta ar 21.10.2004. likumu).

 

 

 

 

 

 

(8) Pārtiku, kura satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, Latvijā drīkst izplatīt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(9) Pārtikai, kura satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, marķējumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos norāda informāciju par tās ģenētiski modificētajām sastāvdaļām vai to, ka šī pārtika ražota no ģenētiski modificētiem organismiem.

izslēgt devīto daļu.

 

 

 

izslēgt devīto daļu.

(10) Ministru kabinets nosaka vispārīgās prasības diētiskās pārtikas nekaitīgumam un kvalitātei, kā arī kārtību, kādā novērtē diētiskās pārtikas atbilstību noteiktajām prasībām.

 

 

 

 

 

(101) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Pārtikas centrs reģistrē uztura bagātinātājus un diētisko pārtiku, izveido un uztur attiecīgos reģistrus un datu bāzes, izsniedz atļaujas ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai un izplatīšanai tirgū un dabīgā minerālūdens izplatīšanai, kā arī izvērtē mātes piena aizstājēju reklāmas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

8

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Aizstāt 4. panta (101) daļā vārdus “Latvijas Pārtikas centrs”ar vārdiem “Pārtikas un veterinārais dienests”.

Atbalstīt

aizstāt 10.1 daļā vārdus “Latvijas Pārtikas centrs”ar vārdiem “Pārtikas un veterinārais dienests”.

(11) Ātrās reaģēšanas sistēmas darbību, kas ir pārtikas apritē iesaistīto personu un kompetento institūciju saskaņota un organizēta informācijas apmaiņa un rīcība, gadījumos, kad pastāv tiešs vai netiešs pārtikas radīts risks cilvēku veselībai un dzīvībai, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

5.pants. (1) Uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar gaļas ieguvi, pārtikas apstrādi, pārstrādi, ražošanu, saldēšanu, uzglabāšanu un iesaiņošanu (izņemot pārtikas ražošanu mājas apstākļos), var iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība ar katru pārtikas grupu minētajos pārtikas aprites posmos un vietās ir atzīta un tiem piešķirts atzīšanas numurs.

3.  5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Pārtikas uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar gaļas ieguvi, pārtikas apstrādi, pārstrādi, ražošanu, saldēšanu, uzglabāšanu un iepakošanu (izņemot mazumtirdzniecību un primārās ražošanas produktu tiešo piegādi galapatērētājam nelielā apjomā), var iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība ar katru pārtikas grupu minētajos pārtikas aprites posmos un vietās ir atzīta un tiem piešķirts atzīšanas numurs.";

 

 

 

 

 

9

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pārtikas uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar gaļas ieguvi, pārtikas apstrādi, pārstrādi, ražošanu, saldēšanu, uzglabāšanu ( ja tiek izvirzītas temperatūras prasības) un iepakošanu (izņemot primāro ražošanu un mazumtirdzniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) nr. 853/2004 par specifiskām prasībām pārtikas higiēnai), var iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība katrā pārtikas aprites posmā ir atzīta un tiem piešķirts atzīšanas numurs.”

Atbalstīt daļēji, iekļauts 10. priekšlikumā

 

 

 

10

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pārtikas uzņēmumi drīkst iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība katrā pārtikas aprites posmā un vietā ir atzīta un tiem ir piešķirts atzīšanas numurs. Atzīšana nav nepieciešama:

1) primārajai ražošanai;

2) pārtikas transportēšanai;

3)pārtikas uzglabāšanai, ja netiek izvirzītas prasības temperatūras režīmam;

4)mazumtirdzniecībai, ja to nenosaka Eiropas Parlamenta un Padomes  2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;.”

Atbalstīt

4.  5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pārtikas uzņēmumi drīkst iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība katrā pārtikas aprites posmā un vietā ir atzīta un tiem ir piešķirts atzīšanas numurs. Atzīšana nav nepieciešama:

1) primārajai ražošanai;

2) pārtikas transportēšanai;

3)pārtikas uzglabāšanai, ja netiek izvirzītas prasības temperatūras režīmam;

4)mazumtirdzniecībai, ja to nenosaka Eiropas Parlamenta un Padomes  2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;.”

(2) Pārtikas uzņēmumu darbību atzīst un atzīšanas numuru tiem piešķir Pārtikas un veterinārais dienests.

 

 

 

 

 

(3) Uzņēmumi, kuru darbības veids nav minēts šā panta pirmajā daļā, pārtikas apritē var iesaistīties, ja tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā.

aizstāt trešajā daļā vārdu "Uzņēmumi" ar vārdiem "Pārtikas uzņēmumi";

 

11

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Izteikt 5. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārtikas uzņēmumi, kuru darbība nav jāatzīst, var iesaistīties pārtikas apritē, ja tie reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā.”

Atbalstīt

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārtikas uzņēmumi, kuru darbība nav jāatzīst, var iesaistīties pārtikas apritē, ja tie reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā.”

(4) Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas kārtību vai reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(5) Fakts, ka pārtikas uzņēmuma darbība ir atzīta vai reģistrēta, apliecina, ka uzņēmums spēj pastāvīgi nodrošināt savas darbības un produkcijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

 

 

 

 

 

(6) Pārtikas uzņēmuma darbību atbilstoši importētājvalsts prasībām atzīst Pārtikas un veterinārais dienests.

izslēgt sesto daļu.

 

 

 

izslēgt sesto daļu;

(7) Pārtikas uzņēmuma konkrēto darbību pārtikas apritē, ja darbība nav atzīta vai reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aptur saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”.

 

 

 

 

 

(8) Šā panta pirmā un trešā daļa neattiecas uz Valsts farmācijas inspekcijas kompetencē esošajām zāļu un farmaceitisko produktu izplatīšanas vietām.

 

12

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 5. panta astoto daļu.

Atbalstīt

izslēgt astoto daļu.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.

 

 

 

 

 

(2) Persona, kura veic saimniecisko darbību un iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.

 

13

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 7. panta otrajā daļā vārdus “veic saimniecisko darbību un “.

Atbalstīt

5. 7. pantā :

izslēgt otrajā daļā vārdus “veic saimniecisko darbību un “;

(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

 

 

 

 

 

(4) Šā panta trešajā daļā minētās labas higiēnas prakses vadlīnijas neattiecas uz primāro ražošanu un augu valsts izcelsmes produktu pirmapstrādi.

 

14

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 7. panta ceturto daļu.

Atbalstīt

izslēgt ceturto daļu.

8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

 

 

 

 

 

(2) Pārtikas apritei jānotiek atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām pārtikas higiēnas prasībām.

 

15

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 8. panta otro daļu.

Atbalstīt

6. 8. pantā:

izslēgt otro daļu;

(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības.

 

 

 

 

 

(4) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir nodrošināt pārtikas izsekojamību (iespēju visos pārtikas aprites posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai) un reģistrēt pārtikas piegādātājus, pārtiku, pārtikas izejvielas un citas vielas, ko paredzēts tajā iekļaut, kā arī uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem uzņēmums piegādājis pārtiku. Reģistrētā informācija pēc pieprasījuma iesniedzama Pārtikas un veterinārajam dienestam.

8. pantā:

izslēgt ceturto daļu;

 

 

 

izslēgt ceturto daļu;

(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

 

 

 

 

 

(6) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu).

 

 

 

 

 

(7) Pārtikas uzņēmumiem ir jāievēro dokumentēts pasākumu komplekss, kas nodrošina higiēnas un ražošanas atbilstību ražotāja noteiktajām kvalitātes prasībām.

 

 

 

 

 

(8) Pārtikas uzņēmums sniedz nepieciešamo atbalstu un nodrošina, lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu veikt tā kontroli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(9) Pārtikas uzņēmumam ir tiesības pieprasīt, lai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors paņem paralēlu paraugu šā likuma 23.panta 2. un 4.punktā minētajiem objektiem šā parauga neatkarīgas testēšanas veikšanai.

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

 

 

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

 

"(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam, kā arī minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

 

 

Redakcionāli precizēts

"(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā, kā arī minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

 

(11) Tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

(11) Tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā nosaka Ministru kabinets."

9.pants. (1) Materiāliem un priekšmetiem, kuri ir saskarē vai kuri var nonākt saskarē ar pārtiku, kā arī ar ūdeni, kas paredzēts cilvēka patēriņam, jābūt ražotiem saskaņā ar labu ražošanas praksi.

5. Izslēgt 9. pantu.

 

 

 

7. Izslēgt 9. pantu.

(2) (Izslēgta ar 12.09.2002. likumu).

 

 

 

 

 

(3) Materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nedrīkst pārtikā radīt ķīmiskas, bioloģiskas vai fizikālas izmaiņas, kuras var:

 

 

 

 

 

1) nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;

 

 

 

 

 

2) izraisīt nevēlamas izmaiņas pārtikas produktu sastāvā;

 

 

 

 

 

3) pasliktināt organoleptiskās, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramās pārtikas īpašības.

 

 

 

 

 

 

10.pants. (1) Materiāliem un priekšmetiem, pārtikas piedevām, tehnoloģiskajām iekārtām, inventāram, tarai un iesaiņojumam, mazgāšanas, dezinfekcijas un citiem līdzekļiem, darba un tehnoloģiskajiem procesiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām.

 

16

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 10. panta pirmajā daļā vārdus “tehnoloģiskajām iekārtām”un vārdus “darba un tehnoloģiskajiem procesiem”.

Atbalstīt

8. 10. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “tehnoloģiskajām iekārtām” un vārdus “darba un tehnoloģiskajiem procesiem”.

(2) Pārtikas apritē izmantojamām telpām un citām platībām ēkās vai transportlīdzekļos, kā arī palīgtelpām, kas nepieciešamas personāla higiēnas nodrošināšanai, ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas uzņēmumu higiēnas prasībām.

 

 

 

 

 

(3) Piesārņojums pārtikā nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā noteiktās maksimāli pieļaujamās normas.

 

 

 

 

 

 

(4) Transportlīdzekļiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, jāatbilst valstī noteiktajām normatīvo aktu prasībām, un ir jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtai atļaujai pārtikas pārvadāšanai ar tiem.

 

17

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izteikt 10. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Transportlīdzekļiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, ir izsniegta Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja pārtikas pārvadāšanai.”

Atbalstīt

daļēji.

Iekļauts  

18.

priekšlik.

 

 

 

18

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Izteikt 10. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Transportlīdzekļiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, nepieciešama Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja pārtikas pārvadāšanai.”

Atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Transportlīdzekļiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, nepieciešama Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja pārtikas pārvadāšanai.”

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā, jāatbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī attīrītu jūras ūdeni.

 

 

19

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Aizstāt 11. pantā vārdu “attīrītu” ar vārdu “tīru”.

Atbalstīt

9. Aizstāt 11. pantā vārdu “attīrītu” ar vārdu “tīru”.

14.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, ražotājs vai izplatītājs pārtiku atzīst par nederīgu, ja:

 

 

 

 

 

 

1) tā neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām;

 

 

 

 

 

2) tai ir beidzies derīguma termiņš;

 

 

 

 

 

3) tā nav marķēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

 

 

 

 

 

4) pārbaudē, pamatojoties uz pierādījumiem, ir konstatēta tās bojāšanās, kā arī organoleptisko, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramo pārtikas īpašību pasliktināšanās;

 

 

 

 

 

5) tā ir falsificēta un tiek maldināts patērētājs;

 

 

 

 

 

6) tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu;

 

 

 

 

 

7) to paredz citi normatīvie akti.

 

 

 

 

 

 

 

19.pants. (1) Veselības ministrija veido un koordinē uztura politiku, kā arī atbild par pārtikas nekaitīguma vispārīgo prasību izstrādāšanu un atbilstošo normatīvo aktu projektu iesniegšanu Ministru kabinetam.

 

20

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izteikt  19. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Veselības ministrija veido un koordinē uztura politiku, sagatavo priekšlikumus uztura politikas optimizācijai, analizē uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus,kā arī  organizē zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par uztura problēmu risināšanu un informē sabiedrību par aktuālajiem uztura jautājumiem.”

 

 

 

Atbalstīt.

10. 19. pantā:

izteikt  pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Veselības ministrija veido un koordinē uztura politiku, sagatavo priekšlikumus uztura politikas optimizācijai, analizē uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus,kā arī  organizē zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par uztura problēmu risināšanu un informē sabiedrību par aktuālajiem uztura jautājumiem.”;

(2) Veselības ministrs uztura politikas izstrādāšanai un koordinēšanai izveido konsultatīvu uztura padomi.

 

21

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Papildināt 19. panta otro daļu pēc vārda “padomi”ar vārdiem”kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu”.

Atbalstīt

papildināt otro daļu pēc vārda “padomi”ar vārdiem”kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu”.

(3) Veselības ministrs apstiprina ieteicamās Latvijas iedzīvotāju uzturnormas un veselīga uztura ieteikumus.

 

 

 

 

 

(4) Veselības ministrijas Valsts sanitārā inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam.

 

 

 

 

 

(5) Dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(6) Veselības ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim, kas konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā tiek piegādāts iedzīvotājiem pa ūdensapgādes sistēmām, pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi.

 

 

 

 

 

 

 

20.pants. (1) Latvijas Pārtikas centrs ir Veselības ministrijas padotībā esoša institūcija. Tas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Latvijas Pārtikas centra galvenie uzdevumi ir šādi:

 

22

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 20. panta pirmo daļu.

Atbalstīt

11. 20. pantā:

izslēgt pirmo daļu;

1) analizēt pārtikas un uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus, kā arī attiecīgā gada pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles rezultātus un sagatavot priekšlikumus pārtikas nekaitīguma un uztura politikas optimizācijai;

 

 

 

 

 

2) sagatavot priekšlikumus par uztura un pārtikas nekaitīguma vispārīgajām prasībām, par Eiropas Savienības prasību ieviešanu pārtikas aprites jomā, kā arī normatīvo aktu projektus;

 

 

 

 

 

3) organizēt zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par pārtikas nekaitīguma un uztura problēmu risināšanu (par rīcību krīžu gadījumos, jaunām pārtikas izraisītām slimībām, riska faktoru noteikšanu u.tml.);

 

 

 

 

 

4) veikt konsultatīvās uztura padomes sekretariāta funkcijas;

 

 

 

 

 

5) informēt sabiedrību par aktuālajiem pārtikas nekaitīguma un uztura jautājumiem;

 

 

 

 

 

6) informēt pārtikas uzņēmumus un patērētājus par pārtikas nekaitīgumu un uzturu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

 

 

 

 

 

7) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar starptautiskajām organizācijām;

 

 

 

 

 

8) sagatavot priekšlikumus un normatīvo aktu projektus ar ģenētiski modificēto organismu, tajā skaitā jaunās pārtikas, izplatību saistīto problēmu risināšanai;

 

 

 

 

 

9) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos izvērtēt diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī mātes piena aizstājēju reklāmas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

 

 

 

 

 

10) izveidot, aktualizēt un uzturēt 4.panta 10.1 daļā minētos reģistrus un datu bāzes;

 

 

 

 

 

11) nodrošināt Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomes darbu.

 

 

 

 

 

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek segtas izmaksas, un izmaksu apjomu par Latvijas Pārtikas centra veikto dokumentu ekspertīzi uztura bagātinātāju reģistrēšanai, par diētiskās pārtikas atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu, par mātes piena aizstājēju reklāmas atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu, par dokumentu ekspertīzi ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas, izplatīšanas tirgū atļauju izsniegšanai, jaunās pārtikas izplatīšanas tirgū atļauju izsniegšanai, par atļauju izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai.

 

23

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Aizstāt 20. panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Pārtikas centra” ar vārdiem “Pārtikas un veterinārā dienesta”.

Atbalstīt

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Pārtikas centra” ar vārdiem “Pārtikas un veterinārā dienesta”.

21.pants. (1) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde — Pārtikas un veterinārais dienests.

 

 

 

 

 

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas ir:

 

 

 

 

 

1) pārtikas apritē:

 

 

 

 

 

a) uzraudzīt un kontrolēt visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

 

 

 

 

 

b) atzīt un reģistrēt pārtikas uzņēmumu darbību, kā arī anulēt to atzīšanu un reģistrāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

 

 

 

 

 

c) visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

 

 

 

 

 

d) visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi;

 

 

 

 

 

2) sanitārajā robežkontrolē — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzraudzīt un kontrolēt valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu vai pārvadāšanu tranzītā;

 

 

 

 

 

3) laboratoriskā izmeklēšana (tajā skaitā references funkcijas noteiktās jomās saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību);

 

 

 

 

 

4) bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē:

6.  21.pantā:

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) bioloģiskajā lauksaimniecībā:

 

 

 

12.  21.pantā:

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) bioloģiskajā lauksaimniecībā:

a) uzraudzīt un kontrolēt bioloģiskās lauksaimniecības produktu un procesu atzīšanas kārtību un bioloģiskās lauksaimniecības produktu apriti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

a) atzīt, uzraudzīt un kontrolēt institūcijas, kas pārbauda to personu darbību, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, un šo personu saražoto produkciju,

 

 

 

a) atzīt, uzraudzīt un kontrolēt institūcijas, kas pārbauda to personu darbību, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, un šo pers onu saražoto produkciju,

b) reģistrēt bioloģisko lauksaimniecības produktu apritē iesaistītās personas;

b) veidot un uzturēt to personu sarakstu, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību;";

 

 

 

b) veidot un uzturēt to personu sarakstu, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību;";

5) pēc kompetentas valsts institūcijas vai eksportētājuzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma apliecināt atbilstību savas kompetences ietvaros;

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus "eksportētājuzņēmuma (uzņēmēj­sabiedrības)" ar vārdiem "komersanta, kas eksportē pārtiku";

 

 

 

 

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus "eksportētājuzņēmuma (uzņēmēj­sabiedrības)" ar vārdiem "komersanta, kas eksportē pārtiku";

 

6) pārtikas produktu valsts intervencē:

 

 

 

 

 

a) kontrolēt valsts intervencē iepērkamo pārtikas produktu atbilstību obligātajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām,

 

 

 

 

 

b) veikt intervences noliktavu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

 

 

 

 

 

7) nodrošināt savas kompetences ietvaros sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, kā arī starptautisko pārtikas kontroles sistēmu darbību. Riska faktoru izpētes un riska samazināšanas nolūkā noskaidrot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas pārtikas ražotājus un izplatītājus.;

 

 

 

 

 

8) uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu, kā arī īpaša rakstura sertifikāta aizsardzību;

 

 

 

 

 

9) veikt veterināro uzraudzību un kontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

 

 

 

 

 

10) noteikt riska vadības pagaidu pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja ir konstatēts iespējamais apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai un nav veikta riska analīze;

 

24

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Papildināt 21. panta otrās daļas 10. punktu pirms vārda “izstrādāšanai”ar vārdu “pasākumu”.

Atbalstīt

papildināt otrās daļas 10. punktu pirms vārda “izstrādāšanai”ar vārdu “pasākumu”;

 

 

25

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Papildināt 21. panta otro daļu ar 10.1 punktu šādā redakcijā:

10.1) izvērtēt diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī mātes piena aizstājēju reklāmas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”

 

Atbalstīt

papildināt otro daļu ar 10.1 punktu šādā redakcijā:

10.1) izvērtēt diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī mātes piena aizstājēju reklāmas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”;

11) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas;

 

 

 

 

 

12) iesaistoties Eiropas Savienības ātrās izziņošanas sistēmā, veikt riska faktoru izpēti un panākt riska samazināšanu, novēršot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas pārtikas importu Latvijā;

 

26

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izteikt 19. panta otrās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

“12) iesaistoties Eiropas Savienības ātrās izziņošanas sistēmā, veikt riska faktoru izpēti un panākt riska samazināšanu, novēršot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas un cilvēku veselībai vai dzīvībai draudus radošas pārtikas izplatīšanu Latvijā;””

 

Atbalstīt

izteikt otrās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

“12) iesaistoties Eiropas Savienības ātrās izziņošanas sistēmā, veikt riska faktoru izpēti un panākt riska samazināšanu, novēršot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas un cilvēku veselībai vai dzīvībai draudus radošas pārtikas izplatīšanu Latvijā;”;

 

13) uzraudzīt un kontrolēt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu pārtikas aprites jomā, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju Eiropas Savienības institūcijām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Papildināt 21. panta otro daļu ar 14. punktu šādā redakcijā:

“14) izveidot, aktualizēt un uzturēt 4. panta  desmitajā prim daļā minētos reģistrus un datu bāzes;”

 

 

 

 

Atbalstīt

papildināt otro daļu ar 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

“14) izveidot, aktualizēt un uzturēt 4. panta  (10.1) daļā minētos reģistrus un datu bāzes;

 

 

28

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Papildināt 21. panta otro daļu ar 15. punktu šādā redakcijā:

“”15) nodrošināt Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomes darbu.”

Atbalstīt

 

15) nodrošināt Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomes darbu.”;

(3) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli Pārtikas un veterinārais dienests veic saskaņā ar Pārtikas padomē izvērtētajām un zemkopības ministra apstiprinātajām uzraudzības programmām, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto apropriāciju.

 

29

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt 21. panta trešajā daļā vārdus “un zemkopības ministra apstiprinātajām”.

Atbalstīt

izslēgt trešajā daļā vārdus “un zemkopības ministra apstiprinātajām”;

(4) Prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu nosaka Ministru kabinets. Šajā sarakstā neiekļauto preču imports nav atļauts.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: 

"(4) Prasības tādas pārtikas ievešanai no trešajām valstīm, kas nav pakļauta veterinārajai kontrolei, kā arī kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: 

"(4) Prasības tādas pārtikas ievešanai no trešajām valstīm, kas nav pakļauta veterinārajai kontrolei, kā arī kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās nosaka Ministru kabinets."

 

(5) Prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(6) Prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(2001.gada 13.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, 06.11.2003. likumu un 21.10.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.1 pants. (1) Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Sanitārā robežinspekcija, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs un laboratorijas.

 

30

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izteikt 21.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Sanitārā robežinspekcija, Nacionālais diagnostikas centrs , laboratorijas un Pārtikas centrs.

Atbalstīt

13. 21.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Sanitārā robežinspekcija, Nacionālais diagnostikas centrs , laboratorijas un Pārtikas centrs.”;

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.

 

 

 

 

 

(4) Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pilnvaro Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākos pārtikas un veterināros inspektorus, valsts vecākos pārtikas inspektorus, valsts vecākos veterināros inspektorus, valsts vecākos sanitāros robežinspektorus, valsts pārtikas inspektorus, valsts veterināros inspektorus un valsts sanitāros robežinspektorus veikt pārbaudes attiecīgā jomā.

 

 

 

 

 

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas noteiktā valsts teritorijas daļā. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors vai valsts vecākais veterinārais inspektors. Ja teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors, tad viņa vietnieks ir valsts vecākais veterinārais inspektors, un otrādi.

 

 

 

 

 

(6) Sanitārā robežinspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas Ministru kabineta noteiktajos valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās attiecībā uz pārtikas ievešanu no trešajām valstīm, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu un pārvadāšanu tranzītā.

 

 

 

 

 

(7) Sanitārās robežinspekcijas darbu vada Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietnieki ir valsts vecākie sanitārie robežinspektori veterinārajā, fitosanitārajā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma jomā.

 

 

 

 

 

(8) Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ārvalstu finansu palīdzība likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apjomā, saņemtie ziedojumi un dāvinājumi.

 

 

 

 

 

(9) Kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(10) Izmaksas, kas saistītas ar valsts uzraudzības un kontroles darbībām un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem, apstiprina zemkopības ministrs.

 

31

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt  21.1 panta desmito daļu.

Atbalstīt

izslēgt  desmito daļu.

22.pants. (1) (Izslēgta ar 13.12.2001. likumu).

 

 

 

 

 

(2) Veicot plānveida vai ārpuskārtas kontroli, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības:

 

 

 

 

 

1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, ņemt dokumentu kopijas un izrakstus no dokumentiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli;

 

 

 

 

 

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt šā likuma 23.panta 2. un 4.punktā minēto objektu paraugus un nosūtīt tos pārbaudei uz attiecīgi akreditētu vai pilnvarotu laboratoriju. Ja ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus;

 

 

 

 

 

3) uzraudzīt un kontrolēt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu un to, kā personāls ievēro higiēnas prasības, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā, kā arī šā likuma 23.pantā minētos objektus;

 

 

 

 

 

31) veikt pārrunas ar pārtikas uzņēmuma vadītāju vai pārtikas uzņēmumā nodarbinātajām fiziskajām personām par jautājumiem, kas skar pārtikas aprites posmu, kurā attiecīgā persona ir iesaistīta;

 

 

 

 

 

32) nolasīt pārtikas uzņēmuma mērinstrumentu rādījumus, kā arī, izmantojot kontroles aprīkojumu, veikt mērījumus;

 

 

 

 

 

4) saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas uzņēmuma darbību vai pārtikas izplatīšanu, atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu un izņemt no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par tās kaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;

 

 

 

 

 

5) ja nepieciešams, sagatavot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;

 

 

 

 

 

6) ja nepieciešams, savu uzdevumu veikšanas nodrošināšanai pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus;

 

 

 

 

 

7) ja kāds no pārtikas partijas produktiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, atzīt visu viena veida vai šķiras pārtikas partiju, sūtījumu vai pievedumu par neatbilstošu prasībām, izņemot gadījumu, kad pilnīga pārtikas analīze apliecina pārējās pārtikas atbilstību prasībām.

 

 

 

 

 

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības.

 

 

 

 

 

(4) Ja notikusi vai ir iespējama pārtikas izraisīto slimību vai saindēšanās masveida izplatība, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nosaka pārtikas aprites ierobežojumus.

 

 

 

 

 

(5) Ja rodas draudi cilvēka dzīvībai vai veselībai, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs noteikt ierobežojumus vai aizliegumus pārtikas ievešanai Latvijā.

 

32

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Papildināt 22. panta piekto daļu aiz vārda “ievešanai”ar vārdiem “un izplatīšanai”.

Atbalstīt

Papildināt 22. panta piekto daļu pēc vārda “ievešanai”ar vārdiem “un izplatīšanai”.

(6) Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir tiesīgas nosūtīt preču un produktu kravas padziļinātai kontrolei uz attiecīgi aprīkotām kontroles vietām, ja krava transportlīdzeklī novietota tā, ka nav iespējams piekļūt visiem tajā esošajiem preču veidiem un robežkontroles punktā nav iespējams veikt padziļinātu kravas kontroli vai kontroles laikā nav iespējams nodrošināt konkrētajai kravai atbilstošus apstākļus. Kravas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona sedz visus ar šo kontroli (tai skaitā ar kravas izkraušanu un iekraušanu) saistītos izdevumus, ja kontroles laikā tiek konstatēta kravas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Atzinumu par padziļinātās kontroles rezultātiem Sanitārās robežinspekcijas amatpersona sniedz 24 stundu laikā no kravas aizturēšanas brīža.

 

 

 

 

 

24.pants. (1) Valsts uzraudzības un kontroles funkciju izpildē iesaistītajām institūcijām un amatpersonām jānodrošina uzraudzības un kontroles gaitā iegūtās informācijas neizpaušana, izņemot informāciju par iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.

 

 

 

 

 

(2) Valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistītās institūcijas un amatpersonas par savu rīcību un lēmumiem atbild likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas nedrīkst personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties kontrolei pakļauto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskajā darbībā.

7. Aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdiem "pārtikas uzņēmumu".

 

 

 

 

15. Aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdiem "pārtikas uzņēmumu".

 

(4) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumus un lēmumus var atcelt augstāka amatpersona. Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

 

 

 

 

 

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumu un lēmumu pārsūdzēšana neaptur to izpildi, izņemot lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos.

 

 

 

 

 

25.pants. Epidēmiju, epizootiju un masveida toksikožu, kā arī to izcelšanās draudu gadījumos ekskluzīvas tiesības pārtikas aprites valsts uzraudzībā un kontrolē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas pārraudzībā un pakļautībā esošajām institūcijām.

 

 

33

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Aizstāt 25. pantā vārdu “Labklājības”ar vārdu “Veselības”.

Atbalstīt

16.Aizstāt 25. pantā vārdu “Labklājības”ar vārdu “Veselības”.

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

1. Pārtikas uzņēmumu atzīšanu pilnvarotā kompetentā institūcijā un reģistrāciju speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā uzsākt pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību šajos noteikumos paredzētajā termiņā.

 

 

 

 

 

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995., 14.nr.; 1997., 3.nr.).

 

 

 

 

 

3. Ministru kabinets:

 

 

 

 

 

1) līdz 2003.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību uz valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu;

 

 

 

 

 

2) līdz 2003.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību;

 

 

 

 

 

3) līdz 2003.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus;

 

 

 

 

 

4) (izslēgts ar 06.11.2003. likumu);

 

 

 

 

 

5) līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību;

 

 

 

 

 

6) (izslēgts ar 06.11.2003. likumu);

 

 

 

 

 

7) (izslēgts ar 06.11.2003. likumu);

 

 

 

 

 

 

8) līdz 2005.gada 31.martam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas ražošanai, pārstrādei vai apstrādei mājas apstākļos;

 

34

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt  Pārejas noteikumu 3. punkta 8. apakšpunktu.

Atbalstīt

 17. Pārejas noteikumu 3. punktā:

izslēgt 8. apakšpunktu.

9) (izslēgts ar 21.10.2004. likumu);

 

 

 

 

 

10) (izslēgts ar 06.11.2003. likumu);

 

 

 

 

 

11) līdz 2004.gada 1.maijam izdod noteikumus, kas reglamentē ātrās reaģēšanas sistēmas darbību;

 

 

 

 

 

12) Līdz 2005.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālajai kvalifikācijai un nosaka profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kārtību un uzraudzību.

 

 

 

 

 

13) līdz 2004.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā izplata jodēto sāli, un nosaka gadījumus, kad šo sāli izmanto pārtikas ražošanā.

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt pārejas noteikumu 3.punktu ar 14. un 15.apakšpunktu šādā redakcijā:

 

 

 

 

papildināt punktu ar 14. un 15.apakšpunktu šādā redakcijā:

 

 

"14) līdz 2006.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam, kā arī minētās piegādes apjomu;

 

 

 

"14) līdz 2006.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā, kā arī minētās piegādes apjomu;

 

15) līdz 2007.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā."

 

 

 

15) līdz 2007.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmā."

4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi nr.106 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.martam.

 

 

 

 

 

5. (Izslēgts ar 06.11.2003. likumu).

 

 

 

 

 

6. Šā likuma 21.panta otrās daļas 2.punkts un 21.1 panta piektā daļa attiecībā uz valsts uzraudzību un kontroli brīvajās noliktavās stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

7. Atzīšana, kas pārtikas uzņēmumiem veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem nr.106 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, uzskatāma par spēkā esošu.

 

 

 

 

 

8. Pārtikas uzņēmumiem (izņemot tos, kuriem ir piešķirts atzīšanas numurs saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem nr.106 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”), kuri iesaistījušies pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta 4. daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, aizliegts piedalīties pārtikas apritē, ja tie nav pieteikušies Pārtikas un veterinārajā dienestā līdz 2003.gada 1.janvārim. Ja pārtikas uzņēmumi, kuru darbības veids minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā, ir valsts uzraudzībā un kontrolē un atbilst normatīvo aktu prasībām, Pārtikas un veterinārais dienests tiem piešķir atzīšanas numuru. Pārtikas uzņēmumus, kuru darbības veids nav minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā, reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests, piešķirot tiem reģistrācijas numuru.

 

 

 

 

 

9. Pārtikas uzņēmumi, kuri vēlas iesaistīties pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta 4. daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, darbību drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja.

 

 

 

 

 

10. Pārtikas uzņēmumi, kuri nav iesaistījušies pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta 4. daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, darbību drīkst uzsākt tikai pēc pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numura saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

35

ZM parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izslēgt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.

Atbalstīt

18.Izslēgt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 14.jūnija direktīvas 89/397/EEK par pārtikas produktu oficiālo kontroli, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu etiķetēm, pasniegšanas veidu un reklāmu.