Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā""

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"

 

Izdarīt likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

 

"2.pants

(1) Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespēja iestājas ar dienu, kad stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju.

(2) Šā likuma izpratnē pārrobežu maksātnespējas process ir maksāt­nespējas procedūra, kas uzsākta saskaņā ar Padomes 2000.gada 29.maija Regulu (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000)."

 

2. Papildināt 3.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuras ir bijušas vai ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, kas darbojas vismaz divu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Padomes regulu Nr.1346/2000, ja minētie prasījumi ir atzīti par pamatotiem saskaņā ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kuri piemērojami konkrētajam pārrobežu maksātnespējas procesam."

 

3. Papildināt likumu ar V nodaļu šādā redakcijā:

 

"V nodaļa

 

Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība

pārrobežu maksātnespējas procesā

 

12.pants

(1) Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā, ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā minētā maksātnespējas procedūra un Latvijā ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā minētā maksātnespējas procedūra, darbinieku prasījumi apmierināmi šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā, ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā minētā maksātnespējas procedūra, bet Latvijā nav uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā minētā maksātnespējas procedūra, darbinieku prasījumi apmierināmi šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Darbinieku prasījumus pieņem un apkopo Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā minētās maksātnespējas procedūras likvidators, kas iesniedz tos Maksātnespējas administrācijā. Darbinieks, iesniedzot kreditora pretenziju Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā minētās maksātnespējas procedūras likvidatoram, vienlaikus to var iesniegt Maksātnespējas administrācijā, pievienojot darba līguma kopiju un apliecinājumu par kreditora pretenzijas iesniegšanu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā minētās maksātnespējas procedūras likvidatoram.

(4) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā minētās maksāt­nespējas procedūras likvidators ir tiesīgs iesniegt Maksātnespējas administrācijā pieteikumus par darbinieku prasījumiem tikai tādā gadījumā, ja prasījumi ir atzīti par pamatotiem saskaņā ar šā likuma 3.panta otro daļu, turklāt tikai līdz brīdim, kamēr saskaņā ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kuri piemērojami konkrētajam pārrobežu maksātnespējas procesam, nav izbeigts konkrētais pārrobežu maksātnespējas process.

(5) Darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas gadījumā nosaka Ministru kabinets.

 

13.pants

(1) Pēc darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksājamo summu apstip­rināšanas Maksātnespējas administrācija valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un kaitējuma atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu ieskaita normatīvajos aktos noteiktajos budžetos, bet darbiniekiem izmaksājamās summas ar pasta maksājuma starpniecību vai pārskaitījumu uz bankas kontu izmaksā darbiniekiem.

(2) Pēc tam, kad izmaksātas apstiprinātās darbinieku prasījumu summas, Maksātnespējas administrācija saskaņā ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kuri piemērojami konkrētajam pārrobežu maksātnespējas procesam, iegūst kreditora tiesības no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksātās summas apmērā.

(3) Pēc Maksātnespējas administrācijas kreditora tiesību izmantošanas saņemtie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(4) Ja saskaņā ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kuri piemērojami konkrētajam pārrobežu maksātnespējas procesam, konkrētajā pārrobežu maksātnespējas procesā tiek piemērots maksātnespējas risinājums, kura mērķis nav maksātnespējīgā darba devēja likvidācija, likvidatoram ir pienākums informēt Maksātnespējas administrāciju par darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto vai izmaksājamo summu atmaksas kārtību un termiņu."

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.februārim izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas gadījumā nosaka Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumi Nr.830 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

 

5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/74/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā."

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi likumā

“Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” līdz šim ir iestrādāti noteikumi, kas nepieciešami, lai izpildītu Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīvu 80/987/EEK (turpmāk tekstā – Direktīva 80/987/EEK) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Direktīva 80/987/EEK neparedz regulējumu darbinieku aizsardzībai pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā, līdz ar to arī likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” nav iestrādāti noteikumi, kas regulētu minēto jautājumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/74/EK (turpmāk tekstā - Direktīva 2002/74/EK), ar ko grozīta Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, mērķis ir papildināt Direktīvu 80/987/EEK ar noteikumiem, kas paredz vienotu kārtību, kādā dalībvalstīm jāaizsargā maksātnespējīgo darba devēju darbinieku intereses pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā.

Likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu Direktīvas 2002/74/EK noteikumu iekļaušanu likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, veicot tajā atbilstošus grozījumus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta būtība ir reglamentēt vispārīgos noteikumus darbinieku prasījumu segšanai no garantiju fonda līdzekļiem maksātnespējīgo darba devēju pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumos, kad par darbinieku prasījumu apmierināšanu ir atbildīga tās dalībvalsts garantiju institūcija, kuras teritorijā darbinieki veic vai parasti veic darbu attiecīgā laika posmā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts netieši ietekmē visas tautsaimniecības nozares, kuras nonāk saskarē ar pārrobežu maksātnespējas procesiem vai no tiem izrietošajām darbinieku tiesību aizsardzības sekām.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts skaidri noteiks maksātnespējīgo darba devēju, kuru galveno interešu centrs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (izņemot Latviju), darbinieku tiesības uz valsts garantētu maksātnespējīgā darba devēja parādu nomaksu likumā noteiktajā apmērā, kā rezultātā mazināsies sociālā spriedze.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

2006

2007

2008

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

1 392,6

 

-42,6*

 

-42,6

-42,6

-46,2

* Kopējais plānotais finansējums 2006.gadā ir 1350,0 tūkst. Ls, t.sk., 60,6 tūkst. Ls no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumiem un 1 289,4 tūkst. Ls no iepriekšējos gados izveidojušos garantiju fonda atlikuma.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

1 392,6

 

-42,6

-42,6

-42,6

-46,2

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Darbinieku prasījumu segšanai 2006. gadā nepieciešami finanšu līdzekļi 1 350 tūkst. Ls apmērā. No kārtējiem uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumiem šim mērķim ir plānots novirzīt 60,6 tūkst. Ls, bet izdevumu segšanai 1 289,4 tūkst. Ls apmērā, izmantot 2005.gada darbinieku prasījumu garantija fonda atlikumu (atbilstoši 19.07.05 MK protokola Nr.42 22.§ 2.punktam).

2006.gadā darbinieku prasījumus pārrobežas maksātnespējas gadījumā ir plānots segt esošo budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta apakšprogrammas 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantiju fonds”.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Līdz šim darbinieku prasījumus regulējošie normatīvie akti neparedzēja darbinieku prasījumu segšanu pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā, līdz ar to valsta aģentūras „Maksātnespējas administrācijas” rīcībā nav vēsturiskie statistikas dati, ar kuru palīdzību varētu veikt iespējamo šādu pieprasījumu skaita un apmēra prognozi. Ņemot vērā to, ka 2006.gads ir pirmais gads, kad pārrobežu maksātnespējas process praktiski sāks darboties, šādi pārrobežu maksātnespējas darbinieku prasījumi var netikt iesniegti vispār vai tas varētu būt 1 pieprasījums 2006.gada otrajā pusgadā (ņemot vērā procesuālos termiņus).

Atbilstoši valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” statistikas datiem par 2005.gada pirmo pusgadu, vidēji vienam darbiniekam izmaksātā summa ir 525 Ls un vidējais darbinieku skaits uzņēmumā, par kuriem tiek iesniegts pieteikums par darbinieku prasījumu apmierināšanu, ir 15 darbinieki. Līdz ar to viena pārrobežas maksātnespējas pieteikuma gadījumā būtu nepieciešami finanšu līdzekļi 7 875 Ls apmērā. Šos izdevumus ir plānots segt esošo budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta apakšprogrammas 35.02.00 „Darbinieku prasījumu garantiju fonds”.

Papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likumprojekta īstenošanai 2007. gadā un turpmākajos gados, ja tādi būs nepieciešami, būtu izskatāmi Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

6. Paskaidrojumi pie budžeta ieņēmumiem un izdevumiem

-

-

-

-

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Pēc Likumprojekta pieņemšanas nepieciešams pieņemt šādus Ministru kabineta noteikumus:

1. Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība pārrobežu maksātnespējas gadījumā (12.panta piektā daļa).

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst:

-    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvai 2002/74/EK;

-    Padomes 2000.gada 29.maija Regulai Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām;

-    Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīvai 80/987/EEK.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atbilst Starptautiskās darba organizācijas 173.konvencijai “Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā”.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

1.pants

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/74/EK 1.panta 2.punkts

Atbilst

 

2.pants

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/74/EK 1.panta 2. un 4.punkts

Atbilst

 

3.pants

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/74/EK 1.panta 2. un 4.punkts

Atbilst

 

5. Cita informācija

Likumprojekts nodrošina, ka regulas Latvijā ir tieši piemērojamas.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Zviedrijas nodokļu administrācijas ekspertu konsultācijas Zviedrijas īstermiņa konsultantu tehniskās palīdzības fonda ietvaros.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas, noteikto funkciju ietvaros īstenos Maksātnespējas administrācija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

Informācija tiks ievietota Maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Tieslietu ministre                                                                                                           S.Āboltiņa

 

Tieslietu ministre

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

  

 

  

  

S.Āboltiņa

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

A.Kveska

 

 

 

28.09.2005.

1142

G.Upenieks

7210135, Gatis.Upenieks@mna.gov.lv

L.Sniega-Svilāne

7210038, Linda.Sniega@mna.gov.lv