Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5., 8.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.panta 2.punktā:

izslēgt "b" apakšpunktu;

aizstāt "c" apakšpunktā vārdus "uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības)" ar vārdu "komercsabiedrības";

aizstāt "e" apakšpunktā vārdus "pakļautībā un pārraudzībā" un vārdus "pakļautībā un pārziņā" ar vārdu "padotībā";

izteikt "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"g) ārvalsts komersanta pilnvarota persona, kas, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli;".

2. 5.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "nestrādājoši invalīdi" ar vārdiem "personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "bērna aprūpes pabalstu" ar vārdiem "atlīdzību par bērna aprūpi".

3. 6.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 7.punktā vārdus "bērna aprūpes pabalstu" ar vārdiem "atlīdzību par bērna aprūpi";

papildināt ceturto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu.";

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus "bērna aprūpes pabalstu" ar vārdiem "atlīdzību par bērna aprūpi".

4. 14.pantā:

izslēgt devīto daļu;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ārvalsts komersanta pilnvarotai personai, kas, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli, obligāto iemaksu objekts ir viņai aprēķinātā atlīdzība.";

aizstāt divpadsmitajā daļā vārdus "uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības)" ar vārdu "komercsabiedrības".

5. Izslēgt 16.¹ panta ceturto daļu.

6. Aizstāt 19.panta 1.punktā skaitļus un vārdus "1., 2., 6., 7. un 8.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2., 6., 7., 8. un 9.punktā".

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 34., 35. un 36.punktu šādā redakcijā:

"34. Līdz attiecīgu likumu, kas noteiks individuālo uzņēmumu turpmāko statusu, spēkā stāšanās dienai par darba ņēmēju papildus šā likuma 1.panta 2.punktā minētajām personām uzskatāms:

1) individuālā uzņēmuma (kas dibināts, lai nodarbotos ar amatniecību likuma "Par amatniecību" izpratnē) īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma vadības funkciju, ja uzņēmumā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), un tā obligāto iemaksu objekts ir viņa paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo algu;

2) likumā noteiktajā kārtībā iecelts (ievēlēts) individuālā uzņēmuma pārvaldnieks (direktors), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar šo uzņēmumu, veic uzņēmuma vadības funkciju, un tā obligāto iemaksu objekts ir viņam noteiktā atlīdzība, bet, ja atlīdzība nav noteikta, – viņa paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo algu.

35. Ja šā likuma pārejas noteikumu 34.punktā minētās personas nav sev noteikušas obligāto iemaksu objektu vai tas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālās darba algas apmēru un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

36. Grozījumi 5.pantā, 6.panta ceturtajā daļā un 19.pantā attiecībā uz personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī."

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta “Grozījumi likumā

„Par valsts sociālo apdrošināšanu”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz apdrošināt noteiktas personu grupas, lai šīm personām attiecīgais periods tiktu ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Piemēram, par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem, par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, u.c. atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" no valsts pamatbudžeta vai sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” šobrīd neparedz pakļaut valsts pensiju apdrošināšanai nestrādājošas personas, kuras kopj bērnus invalīdus. Līdz ar to par šīm personām netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un laiks, kad persona nestrādā un kopj bērnu invalīdu, netiek ieskaitīts personas apdrošināšanas stāžā, kas nepieciešams vecuma pensijas uzkrāšanai.

Saskaņā ar deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas „Labklājība” 4.punktu ir paredzēts ieviest bērna invalīda kopšanas pabalstu un valsts sociālo apdrošināšanu personai, kurai, kopjot bērnu invalīdu, nav iespējas strādāt.

Lai nodrošinātu minētā izpildi, Labklājības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas paredz ar 2006.gada 1.janvāri ieviest bērna invalīda kopšanas pabalstu. Vienlaicīgi nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai noteiktu, ka persona, kura kopj bērnus invalīdu, ir sociāli apdrošināta persona.

Atsevišķos likuma „Par valsts sociālu apdrošināšanu” pantos lietotā terminoloģija pilnībā neatbilst Komerclikuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Valsts sociālo pabalstu likuma terminoloģijai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā:

1) paredzēts, ka no 2006.gada 1.janvāra nestrādājošas personas, kuras kopj bērnu invalīdu, ir pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai un par minētajām personām no valsts pamatbudžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai;

2) precizēta terminoloģija atbilstoši Komerclikuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Valsts sociālo pabalstu likuma normām.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Laika perioda, kad persona nav strādājusi, bet kopusi bērnu invalīdu, ieskaitīšana pensijas apdrošināšanas stāžā stimulēs nodrošināt bērnu invalīdu pilnvērtīgāku aprūpi mājās.

Minētājām personām, sasniedzot pensijas vecumu, bērna invalīda kopšanas laiks (veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par šo laiku) tiks ņemts vērā, aprēķinot vecuma pensiju, kas pozitīvi ietekmēs šo personu finansiālo stāvokli.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts atbilst dzimumu līdztiesības principiem, jo paredz, ka jebkuram no vecākiem, t.i., gan bērna mātei, gan bērna tēvam, ja viņš nestrādā un kopj bērnu invalīdu, ir vienādas tiesības attiecībā uz pensiju apdrošināšanu un par viņu tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

2005

Trīs nākamie gadi

2006 2007 2008

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Valsts pamatbudžeta programmas 04.00.00 „Sociālā apdrošināšana” līdzekļi 2005.gadā plānoti 13 135,1 tūkst. latu apmērā.

+183,1

+187,1

+191,3

3. Finansiālā ietekme

-183,1

-187,1

-191,3

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Aprēķinā ir izmantots pieņēmums, ka bērnu invalīdu skaits, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, ir vidēji 15% no bērnu invalīdu kopskaita, par kuriem piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta: 2003.gadā - 10 264 bērnu vidēji mēnesī, 2004.gadā - 9 643 bērnu vidēji mēnesī (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vidējie rādītāji).

Prognozējot bērnu invalīdu, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, skaitu 2005.gadam un turpmākajiem gadiem, ir izmantots pieņēmums, ka ar 2005.gadu bērnu invalīdu kontingenta dinamika stabilizēsies un 2005.gadā atbildīs 2003.-2004.gadu attiecīgo kontingentu vidējam radītājam, t.i., 9 953 (vidēji mēnesī). Turpmākajos gados bērnu invalīdu, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, skaits palielinās atbilstoši procentuālajam koeficientam, kuru aprēķina no kopējā gadā vidēji ekspertējamo invalīdu skaita dinamikas (ekspertējamo invalīdu kopējais skaits 2002.gadā bija 38 577, 2003.gadā – 40 972, 2004.gadā – 39 322), t.i., pieauga vidēji gadā par 2,2 %.

Prognozētais bērnu invalīdu skaits 2005.gadā (vidēji mēnesī) ir 9 953, 2006.gadā – 10 172, 2007.gadā – 10 396, 2008.gadā – 10 625, 2009.gadā – 10 859, 2010.gadā – 11 098.

Prognozētais bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmēju skaits (vidēji mēnesī) ir šāds:

2005.gadā – 1 493 (t.i. 9953 x 15% = 1493), 2006.gadā – 1 526, 2007.gadā – 1 559, 2008.gadā – 1 594, 2009.gadā – 1 629, 2010.gadā – 1 664.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 20% apmērā no 50 latiem.

Līdz ar to papildus nepieciešamais finansējums ir:

2006.gadā: 50 Ls x 20% x 12 mēn. x 1526 personas = 183 120 Ls

2007.gadā: 50 Ls x 20% x 12 mēn. x 1559 personas = 187 080 Ls

2008.gadā: 50 Ls x 20% x 12 mēn. x 1594 personas = 191 280 Ls

2009.gadā: 50 Ls x 20% x 12 mēn. x 1629 personas = 195 480 Ls

2010.gadā: 50 Ls x 20% x 12 mēn. x 1664 personas = 199 680 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados pēc kārtējā gada: (183 120 Ls + 187 080 Ls + 191 280 Ls + 195 480 Ls + 199 680 Ls) / 5 = 191 328 Ls

6. Cita informācija

Likumprojekta īstenošanai attiecībā uz personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, ir nepieciešama papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2006.gadā un turpmākajos gados. Papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ir izskatāma kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem", paredzot, ka no valsts pamatbudžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par nestrādājošajām personām, kuras kopj bērnu invalīdu.

Grozījumi izstrādāti un sagatavoti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

2. Cita informācija

Likumprojekts izskatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kurā paredzēta bērna invalīda kopšanas pabalsta ieviešana ar 2006.gada 1.janvāri.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo j omu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvā akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas nav nepieciešams. Sociālās apdrošināšanas iemaksu reģistrēšanu sociāli apdrošināto personu kontos nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), citi plašsaziņas līdzekļi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Labklājības ministre D.Staķe

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

L.Liepa

29.09.2005 15:10

1345

L.Liepa

Linda.Liepa@lm.gov.lv, 7021559