Likumprojekts

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) bērna invalīda kopšanas pabalsts."

2. Papildināt 4.panta trešo daļu aiz vārdiem "bērna kopšanas pabalstu" ar vārdiem "bērna invalīda kopšanas pabalstu".

3. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu otram bērna vecākam ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu."

4. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Bērna invalīda kopšanas pabalsts

(1) Bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu, kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem, ja minētā persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

(2) Bērna invalīda kopšanas pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā vienam bērna vecākam sakarā ar šā bērna piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts.

(3) Tiesības saņemt bērna invalīda kopšanas pabalstu rodas no dienas, kad bērnam invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

(4) Bērna invalīda kopšanas pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kādu noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība, vai pēc bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas."

5. Papildināt 16.panta pirmo un otro daļu aiz skaitļa "7." ar skaitli "7.¹".

6. Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. To pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā."

7.  20.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, ir miris;

4) ja pabalsta saņēmējs labprātīgi atsakās no turpmākās pabalsta saņemšanas.";

papildināt otro daļu aiz skaitļa "7." ar skaitli "7.¹";

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus "6. un 7.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "6., 7. un 7.¹ pantā".

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punkts, grozījumi 4.panta trešajā daļā attiecībā uz bērna invalīda kopšanas pabalstu, 7.¹ pants un grozījumi 16.panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī 20.panta otrajā un trešajā daļā, kuri attiecas uz 7.¹ pantu, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī."

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 6.panta trešo daļu, ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa par bērnu invalīdu. Tiesības uz šo piemaksu personai, kura audzina bērnu invalīdu, saglabājas neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas, līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu. Invaliditātes ekspertīzi reglamentējošie normatīvie akti nosaka, ka: bērniem līdz 16 gadu vecumam tiek noteikts bērna invalīda statuss bez iedalījuma invaliditātes grupās. No 16 gadu vecuma personām tiek noteikta invaliditāte, kuru pēc smaguma pakāpes iedala 3 invaliditātes grupās: I invaliditātes grupa- ļoti smaga invaliditāte, kuru nosaka personām ar ļoti izteiktiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem; II invaliditātes grupa, kuru nosaka personām ar izteiktiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem; III invaliditātes grupa, kuru nosaka personām ar mēreni izteiktiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem. Invaliditātes cēlonis, nosakot invaliditātes grupu ir: “invaliditāte no bērnības”. Saskaņā ar Ministru kabineta 01.07.2003. noteikumiem Nr.355 „Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”, ar 2003.gada 1.oktobri piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmērs ir 50 Ls mēnesī. Piemaksas apmērs nav atkarīgs no bērna invalīda organisma sistēmu funkciju traucējumu smaguma pakāpes vai attiecībā uz 16 gadu vecumu pārsniegušiem bērniem invalīdiem – nav atkarīgs no invaliditātes grupas. Līdz ar to, tās personas, kuras kopj bērnus invalīdus ar mēreni izteiktiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, un personas, kuras kopj bērnus invalīdus ar ļoti smagi izteiktiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, kas nosaka nepieciešamību bērna invalīda īpašai kopšanai (t.i. bērna invalīda pastāvīgajai aprūpei vai uzraudzībai), atrodas nevienlīdzīgos sociālekonomiskos apstākļos, jo bērnu invalīdu ar ļoti smagi izteiktiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem vecāki ir spiesti kopt bērnus invalīdus, atsakoties no algota darba, vai izmantot maksas kvalificētu slimnieku kopēju pakalpojumus, kā rezultātā viņiem rodas lieli papildus izdevumi. Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka valsts sociālo pabalstu veidā sniegtā valsts atbalsta patreizējais apjoms nav pietiekams ģimenēm ar bērniem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) un Latvijas Pediatru asociācijas datiem, bērnu invalīdu skaits ar ļoti smagi izteiktiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, kuri nosaka nepieciešamību īpašai kopšanai, sastāda vidēji 15% no visu reģistrēto bērnu invalīdu kopskaita (t.i. 15% no bērnu invalīdu kopskaita, par kuriem piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta). Bērnu invalīdu, par kuriem ir piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, kopējais skaits (vidēji mēnesī) iepriekšējos gados bija šāds: 10 264 – 2003.gadā, 9 643 – 2004.gadā. Valsts sociālo pabalstu likuma 17.panta trešās daļas normas, kas nosaka valsts sociālo pabalstu izmaksas kārtību, nav harmonizētas ar citu sociālās drošības sistēmas likumu attiecīgām normām un precīzi neatspoguļo š.g. otrajā pusgadā valstī ieviesto valsts sociālo pabalstu izmaksas kārtību.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izstrādāšanas mērķis ir, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, noteikt jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna invalīda kopšanas pabalstu, kuru piešķirs vienam no bērna invalīda (ar ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem) vecākiem, pamatojoties uz VDEĀVK slēdzienu, ja tajā ir noteikts, ka bērnam invalīdam ir nepieciešama īpaša kopšana, un ja tajā pašā laikposmā vienam no bērna vecākiem sakarā ar šā bērna piedzimšanu vai kopšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts. Paredzētais bērna invalīda kopšanas pabalsta apmērs ir 50 Ls mēnesī (pabalsta apmēru un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets). Persona, kopjot bērnu invalīdu ar ļoti smagi izteiktiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, saņems gan piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, gan bērna invalīda kopšanas pabalstu. Rezultātā pabalstu veidā valsts sniedzama atbalsta apmērs minētajai personai sasniegs 100 Ls mēnesī, kas atbilst Centrālās statistikas pārvaldes 2004.gadā noteiktajai viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībai vidēji mēnesī, t.i. 98,78 Ls; Vienlaikus likumprojekts nosaka pašreizējai situācijai atbilstošu precīzu valsts sociālo pabalstu izmaksas kārtību, nosakot, ka valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru pēc pabalsta saņēmēja pieprasījuma piegādā viņa dzīvesvietā, kā arī precizē atsevišķas tiesību normas attiecībā uz pabalstu izmaksas pārtraukšanu.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Ilgtermiņā palielinot valsts pamatbudžeta izdevumus bērna invalīda kopšanas pabalsta izmaksai, palielināsies ģimeņu ar bērniem invalīdiem pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos procesus valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Jauna regulāri izmaksājama valsts sociālā pabalsta – bērna invalīda kopšanas pabalsta (50 Ls mēnesī), kuru piešķirs vienam no bērna invalīda, kuram nepieciešama īpaša kopšana, vecākiem, ieviešana veicinās ģimeņu, kuras kopj šādus bērnus, dzīves līmeņa uzlabošanos, kā arī nodrošinās bērnu invalīdu pilnvērtīgāku attīstību un drošāku aprūpi mājās.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Dzimumu līdztiesības principi tiek ievēroti. Likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 16.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka valsts sociālos pabalstus par bērnu, t.sk. bērna invalīda kopšanas pabalstu, piešķir vienam no bērna vecākiem, t.i. gan bērna mātei, gan bērna tēvam uz bērna invalīda kopšanas pabalstu ir vienādas tiesības. Līdz ar to bērna vecāki paši var izlemt, kurš no viņiem bērna invalīda kopšanas pabalstu saņems.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads 2005

Trīs nākamie gadi 2006 2007 2008

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Kopējais valsts pamatbudžeta izdevumu daļas pieaugums sakarā ar likuma stāšanos spēkā:

_______

+ 924,8

+ 944,8

+ 966,1

+ 966,3

3. Finansiālā ietekme

_______

- 924,8

- 944,8

- 966,1

- 966,3

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Saskaņā ar likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” paredzēts ar 2006.gada 1.janvāri noteikt jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna invalīda kopšanas pabalstu, kuru piešķirs vienam no bērna invalīda vecākiem, pamatojoties uz VDEĀVK slēdzienu, ja tajā ir noteikts, ka bērnam invalīdam ir nepieciešama īpaša kopšana, un ja tajā pašā laikposmā vienam no bērna vecākiem sakarā ar šā bērna piedzimšanu vai kopšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts. Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmērs ir 50 Ls mēnesī. Bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmēju skaita aprēķinā ir izmantots pieņēmums, ka potenciālais bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmēju skaits sastāda 15% no bērnu invalīdu, par kuriem piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, kopskaita. Bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmēju skaita aprēķinam izmantoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vidējie rādītāji par bērnu invalīdu (par kuriem ir piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta) skaita dinamiku pēdējo 2 gadu laikā (t.i. 10 264 – 2003.gadā, 9 643 – 2004.gadā), piemērojot augstāk minētos 15%, kā arī prognozējot turpmākās kontingenta izmaiņu tendences. Prognozējot bērnu invalīdu, par kuriem tiks piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, skaitu 2005.gadam un turpmākajiem gadiem, ir izmantots pieņēmums, ka sakarā ar jaunas invaliditātes noteikšanas kārtības bērniem līdz 16 gadu vecumam ieviešanu ar 2004.gada 1.janvāri (t.i. bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditātes ekspertīzi veic VDEĀVK, nevis ārstējošais ārsts) ar 2005.gadu bērnu invalīdu kontingenta dinamika stabilizēsies un 2005.gadā atbildīs 2003.-2004.gadu attiecīgo kontingentu vidējam radītājam, t.i. 9 953 (vidēji mēnesī). Turpmākajos gados bērnu invalīdu, par kuriem tiks piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, skaits palielinās atbilstoši procentuālajam koeficientam, kuru aprēķina no kopējā gadā vidēji ekspertējamo invalīdu skaita dinamikas (ekspertējamo invalīdu kopējais skaits 2002.gadā bija 38 577, 2003.gadā – 40 972, 2004.gadā – 39 322), t.i. pieauga vidēji gadā par 2,2 %. Prognozētais bērnu invalīdu, par kuriem tiks piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, skaits 2005.gadā (vidēji mēnesī) ir 9 953, 2006.gadā – 10 172, 2007.gadā – 10 396, 2008.gadā – 10 625, 2009.gadā – 10 859, 2010.gadā – 11 098. Prognozētais bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmēju skaits (vidēji mēnesī) ir šāds: 2005.gadā – 1 493 (t.i. 9953 x 15% = 1493), 2006.gadā – 1 526, 2007.gadā – 1 559, 2008.gadā – 1 594, 2009.gadā – 1 629, 2010.gadā – 1 664. Lai VDEĀVK īstenotu likumprojektā noteikto funkciju (t.i. izvērtētu nepieciešamību bērna invalīda kopšanas pabalsta saņemšanai), VDEĀVK nepieciešami papildus budžeta līdzekļi. VDEĀVK nepieciešamo izdevumu aprēķināšanā ir izmantots pieņēmums, ka apmēram 25% no bērniem invalīdiem, par kuriem tiks piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts, būs nepieciešams veikt ekspertīzi mājās, stacionāros vai sociālās aprūpes institūcijās, t.i. nestacionārā veidā ekspertējamo bērnu invalīdu indikatīvais skaits 2006.gadā ir 381 (1 526 x 25% = 381), 390 – 2007.gadā, 398 – 2008.gadā, 407 – 2009.gadā, 416 – 2010.gadā. VDEĀVK un tās 18 struktūrvienību (kopā – 19 institūcijas) vidējās transporta izmaksas mēnesī ir 58 Ls vienai komisijai. Vidējais vienas komisijas izbraukumu ekspertīzes veikšanai skaits ir 1,67 vidēji mēnesī 2006.gadā (381/19/12 = 1,67), 1,71 – 2007.gadā, 1,74 – 2008.gadā, 1,78 – 2009.gadā, 1,82 – 2010.gadā. Vienas medicīniskās dokumentācijas veidlapas izmaksas ir 0,14 Ls. 2006.gadā likumprojektā noteiktās VDEĀVK funkcijas īstenošanai būs nepieciešami 1 894 Ls (t.i. transporta izdevumi (1,67 x 19 x 58 Ls = 1 840,3 Ls) + izdevumi medicīniskās dokumentācijas nodrošināšanai (0,14 Ls x 381 Ls = 53,3 Ls), 2007.gadā – 1 940 Ls, 2008.gadā – 1 990 Ls, 2009.gadā – 2 023 Ls, 2010.gadā – 2 068 Ls. Ņemot vērā 2004.gada viena valsts sociālā pabalsta administrēšanas izmaksas mēnesī, t.i. vidēji 0,40 Ls mēnesī un prognozējamo bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmēju skaitu, jaunā pakalpojuma administrēšanai 2006.gadā būs nepieciešami aptuveni 7 325 Ls (1526 x 0,40 Ls x 12 = 7 324,8 Ls), 2007.gadā – 7 483 Ls, 2008.gadā – 7 651 Ls, 2009.gadā – 7 819 Ls, 2010.gadā – 7 987 Ls. Papildus nepieciešamais finansējums: 2006.gadā: (1526 x 50 Ls x 12) + 1 894 Ls + 7 325 Ls = 924 819 Ls 2007.gadā: (1559 x 50 Ls x 12) + 1 940 Ls + 7 483 Ls = 944 823 Ls 2008.gadā: (1594 x 50 Ls x 12) + 1 990 Ls + 7 651 Ls = 966 041 Ls 2009.gadā: (1629 x 50 Ls x 12) + 2 023 Ls + 7 819 Ls = 987 242 Ls 2010.gadā: (1664 x 50 Ls x 12) + 2 068 Ls + 7 987 Ls = 1 008 455 Ls Izdevumi vidēji 5 gados pēc kārtējā gada: (924 819 Ls + 944 823 Ls + 966 041 Ls + 987 242 Ls + 1 008 455 Ls) / 5 = 966 276 Ls

Papildus izdevumi, kas nepieciešami sakarā ar likumprojekta pieņemšanu (bērna invalīda kopšanas pabalsta ieviešanu un izmaksu)

______

+ 924,8

+ 944,8

+ 966,1

+966,3

6. Cita informācija

Likumprojekta īstenošanai attiecībā uz personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, ir nepieciešama papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2006.gadā un turpmākajos gados. Papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ir izskatāma kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis ir noteikt bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minētājiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvā akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekta izstrādes procesā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Pediatru asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Pediatru asociācija likumprojektu konceptuāli atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Konkrēti pasākumi pagaidām nav veikti.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams. Bērna invalīda kopšanas pabalsta administrēšanu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu strīdi par šajā likumā un līdz ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Labklājības ministre D.Staķe

2005.09.30. 9:07

2151

M.Ivanovs

7021557, Maksims.Ivanovs@lm.gov.lv

Valsts sekretāre	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
B.Paševica	M.Badovskis	Z.Uzuliņa	I.Baranovska