Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Likumā noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu piemēro arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.”.

2. Papildināt 35.panta pirmo daļu ar vārdiem ”vai likumā paredzētajos gadījumos piemēro prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu”.

3. 36.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var piemērot naudas sodu vai piespiedu darbu, kā arī papildsodu – tiesību ierobežošana.”;

uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par panta ceturto daļu.

4. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs piemērots ar prokurora priekšrakstu par sodu izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šajā pantā paredzētā maksimālā piespiedu darba ilguma.”;

papildināt trešo daļu aiz vārdiem “piespiedu darbu” ar vārdiem “vai persona, kurai piespiedu darbs piemērots ar prokurora priekšrakstu par sodu”.

5. Izteikt 41.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(1) “Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, uzliek šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā naudas sodu var noteikt šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā naudas soda divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot naudas sodu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra.

(3) Naudas soda samaksu tiesa vai prokurors, ja naudas sods piemērots ar priekšrakstu par sodu, var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.”.

6. Papildināt 44.panta otro daļu aiz vārdiem “pieciem gadiem” papildināt ar vārdiem “vai piemēro prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu un aizliedzot uz ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas pantā paredzētā maksimālā tiesību ierobežošanas laika”.

7. Izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesa, nosakot sodu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.”.

8. Aizstāt 52.panta sestajā daļā vārdu „piecas” ar vārdu „viena”.

9. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdu „uzrādīšanai” ar vārdu „izsniegšanai”.

10. Izteikt 58.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi.”.

11. 63.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda piemērošanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt otro daļu aiz vārda „brīža” ar vārdiem „vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas”;

papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) personas, kas viena gada laikā no prokurora priekšrakstā par sodu uzliktā soda izpildes dienas neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.”.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.oktobrī.

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Grozījumi likumā nepieciešami saistībā ar 2005.gada 21.aprīlī Saeimā pieņemto Kriminālprocesa likumu, kas paredz jauna institūta ieviešanu – prokurora priekšrakstu par sodu. Lai nodrošinātu Kriminālprocesa likuma korektu darbību no tā spēkā stāšanās brīža grozījumiem Krimināllikumā būtu jāstājas spēkā ar š.g. 1.oktobri.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Neparedzēti izdevumi no valsts budžeta nav nepieciešami.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts saistīts ar Kriminālprocesa likumu, grozījumi sagatavoti arī Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Sagatavotais likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Sagatavojot likumprojektu konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un Valsts policiju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas, jo likuma izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros. Likumprojekts indivīda tiesības neierobežo.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš