Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

             Grozījumi Dzelzceļa likumā 

(reģ. Nr. 1329)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (7)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Dzelzceļa likums 

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

 

 

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

12.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodika un maksas noteikšana pārvadātājiem

 

 

 

 

 

(1) Metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc konsultēšanās ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.

 

 

 

 

 

(2) Izstrādājot metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, ievērojami šādi pamatkritēriji:

 

 

 

 

 

1) transp orta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras optimālās izmantošanas prasības, sliežu ceļa posma caurlaides spēja, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;

 

 

 

 

 

2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;

 

 

 

 

 

3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;

 

 

 

 

 

4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;

 

 

 

 

 

5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;

 

 

 

 

 

6) vilciena kategorija, svars, garums;

 

 

 

 

 

7) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;

 

 

 

 

 

8) operāciju apjoms stacijās;

 

 

 

 

 

9) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;

 

 

 

 

 

10) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;

 

 

 

 

 

11) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi;

 

 

 

 

 

12) vilcienu kustības organizēšanas un nodrošināšanas izdevumi;

 

 

 

 

 

13) infrastruktūras objektu apsargāšanas izdevumi;

 

 

 

 

 

14) vides aizsardzības prasības dzelzceļa infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, ko izmanto pārvadātājs.

 

 

 

 

 

(3) Nosakot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, nedrīkst pieļaut šķērssubsīdijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu no ieņēmumiem, ko veido dzelzceļa kravu pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu.

 

 

 

 

 

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs noteikt paaugstinātu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu noteiktos tās posmos laikā, kad šī infrastruktūra ir pārslogota.

 

 

 

 

 

(5) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērot ekonomiski pamatotas atlaides. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ierobežotu laikposmu maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var piemērot atlaides, kas veicina attiecīgās infrastruktūras jaudas optimālu izmantošanu. Atlaides var attiecināt uz noteiktiem dzelzceļa infrastruktūras posmiem, nosakot līdzīgas atlaides līdzīgiem pakalpojumiem.

 

 

 

 

 

(6) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības noteikt finansiāla un cita veida līgumsankcijas, lai veicinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.

 

 

 

 

 

(7) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, jāņem vērā šīs infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.

 

 

 

 

 

(8) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

 

 

 

 

 

(9) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.

 

 

 

 

 

(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus.

 

1

Atbildīgā komisija

Izteikt 12.panta desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt:

atbalstīts

1. Izteikt 12.panta desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt:

 

 

 

1) institūcija (komercsabiedrība), kura sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus;

 

1) institūcija (komercsabiedrība), kura sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus;

 

 

 

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kurš ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju.”

 

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kurš ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju.”

(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam var kompensēt tās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi. Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksāšanas kārtību.

 

 

 

 

 

(12) Pārvadātājam ir tiesības saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas tam radušies dzelzceļa infrastruktūras darbības traucējumu dēļ.

 

 

 

 

 

(13) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu izskata un abām pusēm saistošus lēmumus pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, informējot par to Valsts dzelzceļa administrāciju.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

13.pants. Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodalīšana

 

 

 

 

 

(1) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite (finanšu pārskats) un publicēšana, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršana un kārtošana. Līdzekļus, ko valsts vai pašvaldības piešķir attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nedrīkst nodot pārvadātājam un otrādi.

 

 

 

 

 

(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.

 

 

 

 

 

(3) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(04.03.2004. likuma redakcijā /skat. "Pārejas noteikumi" 8.punktu/)

 

2

Atbildīgā komisija

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma 12.panta desmitajā daļā minētajos gadījumos maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa  infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

atbalstīts

2. Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma 12.panta desmitajā daļā minētajos gadījumos maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa  infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

III nodaļa. Pārvadātājs

 

 

 

 

 

25.pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma saturs

 

 

 

 

 

(1) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā, kas noslēgts saskaņā ar šā likuma 24.pantu, norāda:

 

 

 

 

 

1) sniedzamo pakalpojumu veidu un to tehniskos datus;

 

 

 

 

 

2) sniedzamo pakalpojumu izpildes kārtību;

 

 

 

 

 

3) samaksu pārvadātājam par sniegtajiem pakalpojumiem vai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar pakalpojumu sniegšanu;

 

 

 

 

 

4) maksāšanas vai kompensēšanas kārtību;

 

 

 

 

 

5) atbildību par līguma izpildi;

 

 

 

 

 

6) pasūtītāja noteikto pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu), tās atlaides.

 

 

 

 

 

(2) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā var ietvert noteikumus par valsts vai pašvaldības investīcijām vai kredīta garantijām pārvadātājam, pārvadātāja pienākumu investīciju rezultātā pazemināt sniegto pakalpojumu izmaksas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, atjaunot ritošo sastāvu, kā arī citas pušu tiesības un pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt likumu ar 25.pantu šādā redakcijā: 

"25.pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam

3

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

“25.1pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam

atbalstīts

3. Papildināt likumu ar 25.pantu šādā redakcijā: 

“25.1pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam

 

(1) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata izpilda pārvadātājs, kurš saņēmis industriālās drošības sertifikātu, ko izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.

 

(1) Dzelzceļa pārvadājumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam pasūtītājs valsts vārdā ir Aizsardzības ministrija.

 

 

(1) Dzelzceļa pārvadājumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam pasūtītājs valsts vārdā ir Aizsardzības ministrija.

 

 

(2) Dzelzceļa pārvadājumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam pasūtītājs valsts vārdā ir Aizsardzības ministrija. Kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumi ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Dzelzceļa pārvadājumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata izpilda pārvadātājs, kurš saņēmis industriālās drošības sertifikātu.

 

 

redakcionāli precizēts

(2) Dzelzceļa pārvadājumus ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, pamatojoties uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, izpilda pārvadātājs, kurš saņēmis industriālās drošības sertifikātu.

 

 

(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam sagatavo pasūtītājs. Līguma projektu pasūtītājs saskaņo ar pārvadātāju.

 

(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam sagatavo pasūtītājs. Līguma projektu pasūtītājs saskaņo ar pārvadātāju.

 

redakcionāli precizēts

(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam sagatavo pasūtītājs. Minēto līguma projektu pasūtītājs saskaņo ar pārvadātāju.

 

(4) Pasūtītājs ir tiesīgs uzlikt par pienākumu pārvadātājam, kurš saņēmis  industriālās drošības sertifikātu un kuram ir nepieciešamais ritošais sastāvs, tehniskie līdzekļi un aprīkojums valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma izpildei, noslēgt ar pasūtītāju attiecīgu līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam. Pasūtītājs nodrošina, lai šādā līgumā ietvertie nosacījumi segtu faktiskos dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildes izdevumus.

 

(4) Kārtību, kādā organizējami un koordinējumi dzelzceļa pārvadājumu valsts pasūtījumi ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam un pasūtījuma līgumu saskaņošanas un noslēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

redakcionāli precizēts

(4) Kārtību, kādā organizējami un koordinējumi dzelzceļa pārvadājumu valsts pasūtījumi ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un pasūtījuma līguma saskaņošanas un noslēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Slēdzot dzelzceļa pārvadājumu valsts pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, uz tā saturu attiecina šā likuma 25.panta noteikumus."

 

(5) Slēdzot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalsts bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, uz tā saturu attiecina šā likuma 25.panta noteikumus.”

 

redakcionāli precizēts

(5) Slēdzot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, uz līguma saturu attiecina šā likuma 25.panta noteikumus.”

IV nodaļa. Ritošā sastāva kustības koordinācija un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

 

 

 

 

 

27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

 

 

 

 

 

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.

 

 

 

 

 

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana.

 

 

 

 

 

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

2. Izteikt 27.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruk­tūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs noteikt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Pēc aizsardzības ministra priekšlikuma satiksmes ministrs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā nosaka prioritāti dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti, pamatojoties uz valsts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes."

 

4

 

 

 

5

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 2.pantu;

 

atbalstīts

 

 

 

 

atbalstīts

 

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem iesniegumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.

 

 

 

 

 

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.

 

 

 

 

 

(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

 

 

 

 

 

(7) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu atbilstoši sadalītajai jaudai attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvie un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esamības laiku, tiek slēgta vienošanās par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.

 

 

 

 

 

(8) Pārvadātājam, kuram piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

 

 

 

 

 

(9) Lai veicinātu optimālu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, šīs infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā piešķirta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.

 

 

 

 

 

(10) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Maksu drīkst paaugstināt tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās dzelzceļa infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

 

 

 

 

 

(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.

 

 

 

 

 

(12) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī šā infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

1. Šā likuma 10., 30., 31., 32., 33. un 34.pants piemērojams ar 1999.gada 1.jūliju.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

2. Prasība par pārvadātāja licences saņemšanu (34.pants) līdz 1999.gada 1.septembrim neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar statūtiem līdz šā likuma pieņemšanas dienai faktiski uzsākuši dzelzceļa pārvadājumus.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

3. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildē piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

 

 

4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izveido Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

 

 

 

 

 

5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku līdz tās noteikšanai saskaņā ar šo likumu (12.pants) apstiprina satiksmes ministrs.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

(2003.gada 6.februāra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

7. Lai novērstu šķērssubsīdijas dzelzceļa transportā, 2004.gadā no valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem kompensētā dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa nedrīkst būt mazāka kā 2003.gadā dzelzceļa infrastruktūras fondam paredzētie atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

8. Šā likuma 13.panta trešā daļa un 27.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

10. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā, izdod noteikumus par kārtību, kādā tiek nodrošināta ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu savietojamība, un to, kāda informācija par Eiropas dzelzceļa sistēmām iekļaujama reģistrā, kā arī šīs informācijas aktualizēšanas un publicēšanas kārtību.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 "Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

 

1) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.111 "Dzelzceļa administrācijas nolikums";

 

 

 

 

 

2) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.211 "Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums".

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

13. Ar terminu "komercsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu "komercdarbība" - arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

 

"14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 25.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus."

6

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 3.pantā (Pārejas noteikumu 14.punkts) vārdus “otrajā daļā” ar vārdiem “ceturtajā daļā”.

 

atbalstīts,

izteikt kā pārejas noteikumu 17.punktu

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 25.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus."

15. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta piektajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1 panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

 

 

 

 

 

16. Līdz šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā un 37.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim piemērojami attiecīgi šādi Satiksmes ministrijas noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

 

1) Satiksmes ministrijas 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.21 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība”;

 

 

 

 

 

2) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 “Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība”;

 

 

 

 

 

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 “Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu”;

 

 

 

 

 

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 “Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju”.”

 

 

 

 

 

 

 

7

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

atbalstīts

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.