Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

 

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                                                                                                         Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Augstskolu  likumā

(reģ.nr.1324;)

(Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.635)

 

Likuma redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 635

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

 (123)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

 

 

 

 

 

Augstskolu likums

Grozījumi Augstskolu likumā

 

 

 

Grozījumi Augstskolu likumā

 

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 5., 13.nr.) šādus grozījumus:

1

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta ievaddaļā izslēgt skaitli “5.”

 

 Atbalstīts

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004,  13.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) un vārdu “finansu” — ar vārdu “finanšu”.

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) un vārdu “finansu” — ar vārdu “finanšu”.

 

 

 

 

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes;

2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

3) augstskolas akreditācija — augstskolas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas statusu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Aizstāt 1.panta 3.punktā vārdu “augstskolas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “augstskolas vai koledžas” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 2. un 3.pantu apvienot (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) un izteikt kā 2. pantu šādā redakcijā:

            “2. 1.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdu “augstskolas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “augstskolas vai koledžas” (attiecīgā locījumā);

aizstāt 5.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

           aizstāt 12.punktā vārdus "augstskolai vai augstskolas koledžai" ar vārdiem "augstskolai, tās filiālei vai koledžai".”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4) augstskolas filiāle — akreditētas augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas;

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts Dz.Rasnačs

      Izteikt likuma spēkā esošās redakcijas 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) augstskolas vai koledžas filiāle – akreditētas augstskolas vai koledžas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas vai koledžas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas vai koledžas akreditētas studiju programmas;”.

 

 

 

 

Deputāts Dz.Ābiķis

 1. pants 4) - aizstāt 1. panta 4. punktā vārdus "augstskolas filiāle" ar vārdiem "augstskolas un koledžas filiāle".

 

 

 

 

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 5) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas

 atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic uzņēmējdarbību un neīsteno studiju programmas;

 

 

 

 

 

 

 

3.  1.pantā:

aizstāt 5.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

7) kontaktstunda — akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;

8) kredītpunkts — studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;

9) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

10) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

11) promocija — doktora grāda piešķiršana;

 

 

 

 

 

5

 

 

 

Deputāts I.Solovjovs

Izslēgt likuma 1.panta septītajā daļā vārdu “tieša”.

 

 

 

Nav atbalstīts

 

12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai vai augstskolas koledžai īstenot noteiktu studiju programmu.

 

 aizstāt 12.punktā vārdus "augstskolai vai augstskolas koledžai" ar vārdiem "augstskolai, tās filiālei vai koledžai".

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

8

Deputāts Dz.Rasnačs

      Izteikt likuma spēkā esošās redakcijas 1.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“12) studiju programmas licencēšana  – tiesību piešķiršana augstskolai, tās filiālei vai koledžai, tās filiālei īstenot noteiktu studiju programmu.”

 

 

 

Deputāts Dz.Ābiķis

 1.pants 12) - aizstāt vārdus "augstskolai, tās filiālei vai koledžai" ar vārdiem "augstskolai, koledžai vai to filiālēm".

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

     Izteikt likumprojekta 2. un 3.pantu kā 2. pantu šādā redakcijā:

            “2. 1.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdu “augstskolas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “augstskolas vai koledžas” (attiecīgā locījumā);

             izteikt likuma 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) augstskolas vai koledžas filiāle – akreditētas augstskolas vai koledžas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas vai koledžas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas vai koledžas akreditētas studiju programmas;”.

aizstāt 5.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

           aizstāt 12.punktā vārdus "augstskolai vai augstskolas koledžai " ar vārdiem "augstskolai, koledžai vai to filiālēm".

      - attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

             2. 1.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdu “augstskolas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “augstskolas vai koledžas” (attiecīgā locījumā);

             izteikt likuma 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) augstskolas vai koledžas filiāle – akreditētas augstskolas vai koledžas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas vai koledžas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas vai koledžas akreditētas studiju programmas;”.

aizstāt 5.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

           aizstāt 12.punktā vārdus "augstskolai vai augstskolas koledžai " ar vārdiem "augstskolai, koledžai vai to filiālēm".

 

2.pants. Likuma piemērošana

(1) Šis likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām augstskolām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības un specializācijas. Tas regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju.

(2) Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šā likuma izpildi augstskolās, kā arī īsteno valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.

 

4. Aizstāt 2.pantā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

  9

Atbildīgā komisija

     Izteikt likumprojekta 4.pantu kā  3.pantu šādā redakcijā:

“3. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām augstskolām un koledžām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības un specializācijas. Tas regulē augstskolu un koledžu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju.

(2) Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm.

     (3) Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šā likuma izpildi augstskolās un koledžās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu un koledžu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.””

Atbalstīts

          3. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām augstskolām un koledžām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības un specializācijas. Tas regulē augstskolu un koledžu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju.

(2) Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm.

     (3) Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šā likuma izpildi augstskolās un koledžās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu un koledžu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.”

 

 

 

 

 

 

3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

 

5.  3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolu īstenotās studiju programmas  iedalāmas šādās  tematiskajās grupās:

1) izglītība;

2) humanitārās zinātnes un māksla;

3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

4) dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

6) lauksaimniecība;

7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

8) pakalpojumi.";

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

Deputāti J.Esta, Ē.Zommere,  J.Porietis

Papildināt likuma 3. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolās vismaz divdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam.”

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Papildināt Augstskolu likuma 3.panta pirmo daļu ar otro, trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolās vismaz divdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās vismaz trīsdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Ministru kabinets nosaka citu kārtību akadēmiskā personāla kvalifikācijai, ja to prasa augstskolas specifiskās darbības jomas – māksla, drošība vai valsts aizsardzība.”

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 5.pantu kā 4.pantu un tajā paredzēto 3.panta pirmo daļu papildināt ar otro, trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolās vismaz divdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās vismaz trīsdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Ministru kabinets nosaka citu kārtību akadēmiskā personāla kvalifikācijai, ja to prasa augstskolas specifiskās darbības jomas – māksla, arhitektūra, teoloģija, drošība vai valsts aizsardzība.”

Nav

atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

            4.  3.pantā:

           izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

           "(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolās vismaz divdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās vismaz trīsdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Ministru kabinets nosaka citu kārtību akadēmiskā personāla kvalifikācijai, ja to prasa augstskolas specifiskās darbības jomas – māksla, arhitektūra, teoloģija, drošība vai valsts aizsardzība. Augstskolu īstenotās studiju programmas  iedalāmas šādās  tematiskajās grupās:

1) izglītība;

2) humanitārās zinātnes un māksla;

3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

4) dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

6) lauksaimniecība;

7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

8) pakalpojumi.";

 

(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.

 

 

 

 

 

 

 

(3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti augstskolas darbības galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; ir promocijas padomes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības iestādes, kuras veic starptautiski atzīta līmeņa zinātniskos pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs; augstskola izdod zinātniskos rakstus;

2) neuniversitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās; studijas notiek profesionālās studiju programmās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var būt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola var izveidot pētniecības iestādes.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Universitātes ir augstskolas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

 

1) īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmu absolventi katru gadu aizstāv promocijas darbu un iegūst doktora zinātnisko grādu;

2) vismaz pusei, bet ne mazāk kā 100 no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;

3) izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās studiju programmās;

4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas zinātniskās institūcijas vai struktūrvienības.”;

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 5. pantā, kas paredz grozījumus likuma 3. pantā:

izteikt trešās daļas ievaddaļu, 1. un 4. punktu šādā redakcijā:

“(3) Universitāte ir augstskola, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) tā īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmās promocijas darbu aizstāvēšana notiek katru gadu;”;

          “4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, izveidotas augstskolas struktūrvienības vai zinātniskās institūcijas un tajās tiek veikta zinātniskā darbība.”

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt 3. panta trešās daļas 2.punktā vārdus “bet ne mazāk kā 100”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Universitāte ir augstskola, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) tā īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmās promocijas darbu aizstāvēšana notiek katru gadu;

2) vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;

3) izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās studiju programmās;

          4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, izveidotas augstskolas struktūrvienības vai zinātniskās institūcijas un tajās tiek veikta zinātniskā darbība.”

(4) Augstskolas tipu nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumiem, Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes atzinumiem.

izslēgt ceturto daļu;

 

 

 

            izslēgt ceturto daļu;

(5) Izglītības iestāde savā nosaukumā drīkst lietot vārdu "augstskola" tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Augstskola savā nosaukumā vārdu "akadēmija" vai "universitāte" drīkst lietot tikai tad, ja augstskolas satversme apstiprināta šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

   "(5) Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija", "koledža" un “institūts” ir tiesības izmantot tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas vai to dibināto zinātnisko institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" atļauts lietot augstskolai, kas atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Pārējām augstskolām atļauts nosaukumā lietot vārdu "augstskola", "akadēmija" vai “institūts”.”

 

 

 

15

Juridiskais birojs

Likumprojekta 5. pantā, kas paredz grozījumus likuma 3. pantā:

izteikt piekto daļu  šādā redakcijā:

"(5) Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" vai "koledža" ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kas atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu “institūts”.”

 

Atbalstīts

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" vai "koledža" ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kas atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu “institūts”.”

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

     "(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets."

16

Juridiskais birojs

Likumprojekta 5. pantā, kas paredz grozījumus likuma 3. pantā:

      izslēgt paredzēto panta sesto daļu.

Nav atbalstīts

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

     "(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

 

 

4.pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes iestādes ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu.

 

6. Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "institūcijas".

 

 

 

 

         5. Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "institūcijas".

(2) Augstskolas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un šim likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

 

 

 

 

 

 

(3) Augstskolai ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi;

2) veidot augstskolas personālsastāvu;

3) patstāvīgi noteikt:

a) studiju programmu saturu un formas,

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c) zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d) augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e) darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm;

     4) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāju un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem."  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.pants. Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Augstskolām ir juridiskās personas statuss.

(2) Augstskolām ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolām ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku.

(3) Personām, kas apguvušas valsts akreditētu studiju programmu, izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.

 

7. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.

(2) Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās attiecīgās ministrijas padotībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas — attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā.

(3) Augstskolas izsniegtā valstiski atzītā diplomā tiek izmantots valsts ģerboņa attēls, un diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.

(4) Citu personu dibinātās augstskolas un koledžas, to skaitā pašvaldību dibinātās, ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.”

 

17

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19

 

 

 

 

Deputāts Dz.Ābiķis

7. pants (1) – izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “ Valsts dibinātās augstskolas un koledžas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir  atvasinātas publiskas personas. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 7. pantā paredzētajos grozījumos:

trešo un ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(3) Privātpersonu un  pašvaldību dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

          (4) Valstiski atzītā diplomā izmanto valsts ģerboņa attēlu, un šāda diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.”

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 7. kā 6.pantu un tajā paredzētajā likuma 7.pantā:

- otrajā daļā aizstāt vārdus “attiecīgās ministrijas padotībā” ar vārdiem “Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā”;

    - trešo un ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(3) Privātpersonu dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

          (4) Valstiski atzītā diplomā izmanto valsts ģerboņa attēlu, un šāda diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.”

 

Daļēji

atbalstīts,

iekļauts

komisijas

priekšlikumā Nr.19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

         6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.

(2) Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas — attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā.

(3) Privātpersonu dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Valstiski atzītā diplomā izmanto valsts ģerboņa attēlu, un šāda diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

20

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 7. pantā paredzētajos grozījumos:

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 “(5) Augstskolai ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku.”

 

 

 

Atbalstīts

            (5) Augstskolai ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku.”

 

 

 

 

 

 

 

 

21

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

"71 .pants.Augstākās izglītības un zinātnes administrācija

(1) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija ir Ministru kabineta izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša valsts iestāde, kas īsteno politiku augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā.

(2) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija:

1) nodrošina augstākās izglītības studiju programmu licencēšanu;

2) veic Augstskolu reģistra, Izglītības iestāžu reģistra koledžas daļas,  Akadēmiskā personāla reģistra un Diplomu reģistra uzturēšanu;

3) ievāc, apkopo un analizē statistisko informāciju augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā;

4) pārzina augstskolu, koledžu un valsts zinātnisko institūciju darbību;

5) administrē augstākās izglītības un zinātnes projektus un programmas;

6) īsteno valsts budžeta līdzekļu zinātniskajai darbībai sadali un izlietojuma kontroli;

7) organizē profesiju standartu izstrādi;

8) koordinē augstākās izglītības un zinātnes sistēmas attīstības projektu īstenošanu;

9) veic citus tai deleģētos augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomas pārvaldes uzdevumus."

Atbalstīts,

iekļauts

precizētā

komisijas

redakcijā

priekšlikumā Nr.22

 

 

 

22

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar 7. pantu šādā redakcijā:

“7. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

"7.1 pants. Augstākās izglītības un zinātnes administrācija

(1) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija ir Ministru kabineta izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša valsts iestāde, kas īsteno politiku augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā.

(2) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija:

1) nodrošina augstākās izglītības studiju programmu licencēšanu;

2) veic Augstskolu reģistra, Zinātnisko institūciju reģistra,  Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļas, Akadēmiskā personāla reģistra un Diplomu reģistra uzturēšanu;

3) ievāc, apkopo un analizē statistisko informāciju augstākās izglītības un zinātniskās darbības

 jomā;

4) pārzina augstskolu, koledžu un valsts zinātnisko institūciju darbību;

5) administrē augstākās izglītības un zinātnes projektus un programmas;

6) īsteno valsts budžeta līdzekļu sadali zinātniskajai darbībai, izņemot Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, un izlietojuma kontroli;

7) organizē profesiju standartu izstrādi;

8) koordinē augstākās izglītības un zinātnes sistēmas attīstības projektu īstenošanu;

9) veic Ministru kabineta noteiktos citus tai deleģētos augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomas pārvaldes uzdevumus."

Atbalstīts

       

 

7. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

        "7.1 pants. Augstākās izglītības un zinātnes administrācija

(1) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija ir Ministru kabineta izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša valsts iestāde, kas īsteno politiku augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā.

(2) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija:

1) nodrošina augstākās izglītības studiju programmu licencēšanu;

2) veic Augstskolu reģistra, Zinātnisko institūciju reģistra, Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļas,  Akadēmiskā personāla reģistra un Diplomu reģistra uzturēšanu;

3) ievāc, apkopo un analizē statistisko informāciju augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā;

4) pārzina augstskolu, koledžu un valsts zinātnisko institūciju darbību;

5) administrē augstākās izglītības un

 zinātnes projektus un programmas;

6) īsteno valsts budžeta līdzekļu sadali zinātniskajai darbībai, izņemot Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, un izlietojuma kontroli;

7) organizē profesiju standartu izstrādi;

8) koordinē augstākās izglītības un zinātnes sistēmas attīstības projektu īstenošanu;

9) veic Ministru kabineta noteiktos citus tai deleģētos augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomas pārvaldes uzdevumus."

 

 

 

 

 

 

8.pants. Augstskolas dibināšana un augstskolas filiāles atvēršana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministr iju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk arī - filiāle) un augstskolas pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā - pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

 

23

 

 

 

 

 

 

 

 

24

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

       Izslēgt 8.pantā pirmajā un trešajā daļā vārdu "pašvaldības" (attiecīgajā locījumā).

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

        8.pantā:     

   izslēgt pirmajā daļā vārdu "pašvaldības"; 

     izslēgt  trešo daļu;
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

Atbalstīts, izteikts precizētā komisijas redakcijā priekšlikumā Nr.24

 

 

 

Atbalstīts

        

 

 

 

 

 

 

 

 

8. 8.pantā:

         izslēgt pirmajā daļā vārdu "pašvaldības"; 

        izslēgt  trešo daļu;

(6) Augstskolu dibinot, jāievēro šādi noteikumi:

1) augstskola īstenos vismaz divas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 15 personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz divas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma;

2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas studiju programmu īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;

3) augstskolas telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmu īstenošanā piedalīties vismaz 500 studējošiem. Telpu platība vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā ir ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;

4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās studiju programmās studējošajiem vismaz 250 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;

5) augstskolai nošķirtās kustamās un nekustamās mantas vērtība ir ne mazāka par 750 000 latu, šī manta nav ieķīlāta vai citādi apgrūtināta ar lietu tiesībām, tai nav uzlikts aizliegums, un to pamato attiecīgi dokumenti, tajā skaitā attiecīgās zemesgrāmatu nodaļas un Uzņēmumu reģistra izsniegtas izziņas;

6) nevienam no augstskolas dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no augstskolas dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī ir uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;

7) augstskolas telpas, kurās tiek īstenotas studiju programmas, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; augstskolas materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; augstskolai ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; augstskolā ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.

 

25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27

Latvijas Pirmās partijas

frakcija

         Izteikt 8.panta sestās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

        “1) augstskola īstenos vismaz divas studiju programmas, un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 10 personas ar zinātņu doktora grādu, no kurām vismaz divas ir zinātņu doktori tieši tajā zinātņu nozarē, kurā tiks īstenota studiju programma;”

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

8.panta sestajā daļā:

     -  aizstāt   1.punktā vārdus “vismaz 15” ar vārdiem  “vismaz 15 (teoloģijas nozares augstskolā – vismaz 10)”;

 -     aizstāt 3.punktā vārdus “vismaz 500” ar vārdiem  “vismaz 500 (teoloģijas nozares augstskolā – vismaz 200)”;

 

 

 

Latvijas Pirmās partijas

frakcija

         Izteikt 8.panta sestās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

         “3) augstskolas plānojumam ir jānodrošina studiju programmas īstenošanā vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā telpu platība ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

    

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

       sestajā daļā:

       aizstāt   1.punktā vārdus “vismaz 15” ar vārdiem  “vismaz 15 (teoloģijas nozares augstskolā – vismaz 10)”;

          aizstāt 3.punktā vārdus “vismaz 500” ar vārdiem “vismaz 500 (teoloģijas nozares augstskolā – vismaz 200)”;

 

(7) Augstskolas filiāli atverot, jāievēro šādi noteikumi:

1) vienas studiju programmas īstenošanā tiks iesaistītas ne mazāk kā sešas personas ar zinātņu doktora grādu;

2) augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas filiāles studiju programmas īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas, kā arī īpašumā vai lietošanā esošo telpu plāns vai inventarizācijas lieta, kurā norādīta nepieciešamā platība;

3) filiāles telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju studiju programmas īstenošanā piedalīties vismaz 100 augstskolas filiālē studējošiem. Telpu platība vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā ir ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas;

4) augstskola spēj nodrošināt saistības pret tās filiāles studiju programmā studējošajiem vismaz 125 000 latu apmērā, un to apliecina bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegta garantija;

5) nevienam no dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, un to apliecina attiecīgu kompetentu iestāžu izsniegtas izziņas; neviens no dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, neviena dibinātāja saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nedz arī uzsākta tiesvedība par kāda dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa;

6) filiāles telpas, kurās tiek īstenota studiju programma, ir apdrošinātas, un to apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; filiāles materiāltehniskais nodrošinājums atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un sanitāri higiēniskajām prasībām, un to apliecina attiecīgas kompetentas iestādes izsniegta izziņa; filiālei ir datoraprīkojums, kas nodrošina studējošo vajadzības; filiālē ir bibliotēka, un tajā ir nodrošināta pieeja Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem.

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Augstskolu reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.pants. Augstskolu akreditācija

(1) Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.

 

 

 

 

 

 

8. 9.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolu un koledžu akreditācija”;

 

         aizstāt panta pirmajā daļā vārdu “augstskolas” ar vārdiem “augstskolas un koledžas”;

28

 

 

 

 

 

 

 

29

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 9. pantā:

      pirmās daļas pirmo un trešo teikumu.

 

 

 

Atbildīgā komisija

         Izteikt likumprojekta 8.pantu kā 9.pantu un aizstāt vārdus “aizstāt panta pirmajā daļā vārdu “augstskolas” ar vārdiem “augstskolas  un  koledžas”          ar vārdiem “izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija.  Lēmumu par augstskolu, koledžu un augstākās izglītības studiju programmu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā.””

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.29

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

9. 9.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolu un koledžu akreditācija”;

 

         izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija.  Lēmumu par augstskolu, koledžu un augstākās izglītības studiju programmu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā.”

(2) Augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā vai attiecīgi Saeimā.

 

  izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolu un koledžu diplomi tiek valstiski atzīti, un tajos atļauts izmantot valsts ģerboņa attēlu pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas un augstākās izglītības programmas akreditācijas un augstskolas satversmes vai koledžas nolikuma apstiprināšanas Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā.

 

30

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 8. pantā, kas paredz grozījumus likuma 9. pantā:

        izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2)  Augstskola vai koledža ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1) attiecīgā augstskola vai koledža ir akreditēta;

2) attiecīgā studiju programma  ir akreditēta;

3) augstskolas satversme vai koledžas nolikums apstiprināts Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā.”

 

Atbalstīts

  izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

        “(2)  Augstskola vai koledža ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1) attiecīgā augstskola vai koledža ir akreditēta;

2) attiecīgā studiju programma  ir akreditēta;

         3) augstskolas satversme vai koledžas nolikums apstiprināts Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā.

(3) Kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu.

 

(3) Pēc tam, kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.”;

 

31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34

Juridiskais birojs

Likumprojekta 8.pantā paredzēto 9.panta trešās daļas otro teikumu izslēgt no šā panta un  papildināt likuma 55. pantu ar jaunu astoto daļu ( skat. priekšlikumu Nr.83 ).

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Likumprojekta 8.pantā – izteikt likuma 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc tam, kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības pēc tam, kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums, izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.”;

 

 

Deputāts I.Solovjovs

Papildināt 9.panta otrajā teikumā pēc vārdiem “akreditācijas laiku” ar vārdiem “... vai ierosina Augstākās izglītības padomei...”un tālāk pēc likuma teksta.

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

     Papildināt 9.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Pirms rīkojuma izdošanas Augstākās izglītības padome sniedz argumentētu atzinumu."

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.34

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

   (3) Pēc tam, kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.  Pirms rīkojuma izdošanas Augstākās izglītības padome sniedz argumentētu atzinumu.”;

(4) Izglītības un zinātnes ministrija katra mācību gada beigās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē to augstskolu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās akreditēto studiju programmu nosaukumus.

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

10.pants. Augstskolu darbības tiesiskais pamats

(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

 

 

 

 

 

(2) Katra augstskola izstrādā savu satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, augstskolas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība;

4) augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, citu koleģiālās vadības institūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, pilnvaru termiņi un atsaukšanas vai iecelšanas kārtība;   

 

 

 

 

 

5) augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas, kā arī to darbības pamatnoteikumi; 

9.  10.pantā:

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdu "komercsabiedrību";

 

 

 

 

         10.  10.pantā:

          aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdu "komercsabiedrību";

6) augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

7) augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

8) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

 

 

 

 

(3) Universitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Neuniversitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts dibināto augstskolu (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un citu personu dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā apstiprina Ministru kabinets.”;

35

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 10. pantā (likumprojekta 9. pants):

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja augstskolas satversmē izdarīti grozījumi, Saeimai vai attiecīgi Ministru kabinetam  iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns satversmes teksts jaunajā redakcijā.”.

Atbalstīts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

          “(3) Valsts dibināto augstskolu (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un citu personu dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā apstiprina Ministru kabinets.  Ja augstskolas satversmē izdarīti grozījumi, Saeimai vai attiecīgi Ministru kabinetam  iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns satversmes teksts jaunajā redakcijā.”;

 (4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam vai attiecīgi Saeimai apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

36

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 10. pantā (likumprojekta 9. pants):

piekto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(5) Augstskolas institūciju vai amatpersonu izdoto administratīvo aktu var apstrīdēt par pakāpi augstākai institūcijai vai amatpersonai atbilstoši augstskolas satversmē noteiktajam, bet, ja tādas nav, administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Augstskolas institūciju vai amatpersonu faktisko rīcību apstrīd un pārsūdz tāpat kā administratīvo aktu, ja Administratīvā procesa likums nenosaka, ka faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.”

Nav atbalstīts

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

          “(5) Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

skat.

priekšlikumu  Nr.45

11. Papildināt likumu ar 101.pantu  šādā redakcijā:

“10.1 pants. Koledža

(1) Koledžu vada direktors. Valsts dibinātu koledžu direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo Izglītības un zinātnes ministrija. Koledžu direktoru pilnvaras uzsākas ar ieraksta izdarīšanu Izglītības iestāžu reģistrā, kuru izdara uz koledžas iesnieguma un dibinātāja iesniegtu direktora iecelšanas apliecinošu dokumentu pamata. Koledža darbojas uz nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija:

1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4) koledžas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju  izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, kā arī to tiesības, pienākumi un uzdevumi, pilnvaru termiņi, atsaukšanas kārtība;

5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

7) koledžas struktūrvienību un koledžu filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

9) koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība,;

10) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Koledžas ir izglītības iestādes, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

        

 

 

 

 

 

 

 

11.pants. Augstskolas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

(2) Lēmumu par pašvaldības, citas juridiskās personas, kā arī fiziskās personas dibinātas augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Augstskolas un koledžas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.

         (2) Lēmumu par valsts augstskolas un koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, rīkojuma projektu ir nepieciešams saskaņot arī ar izglītības un zinātnes ministru.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 11. panta otrās daļas  pirmajā teikumā  papildināt aiz vārdiem “augstskolas un“ ar vārdu “valsts“.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

12. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Augstskolas un koledžas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.

         (2) Lēmumu par valsts augstskolas un valsts koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, rīkojuma projektu ir nepieciešams saskaņot arī ar izglītības un zinātnes ministru.”

 

 

 

 

 

 

15.pants. Senāts

(1) Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.).

(2) Senatorus augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.

 

 

 

 

 

(3) Augstskolas senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju.

      (4) Universitātes tipa augstskolas senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

 

38

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“13. Izteikt 15.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Augstskolas senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju. Augstskolas senātā studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

(4) Universitātes senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Universitātes senātā studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Stud ējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.””

       - attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

 

Atbalstīts

13. Izteikt 15.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Augstskolas senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju. Augstskolas senātā studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

            (4) Universitātes senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Universitātes senātā studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.”

(5) Senāta darbību un kompetenci reglamentē satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

(6) Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai augstskolas senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka senāta apstiprināti nolikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu un 03.06.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.pants. Rektors

(1) Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu.

 

 

 

 

 

 

 (2) Rektoru augstskolas satversmes sapulce ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātes tipa augstskolās par rektoru ievēlē profesoru, neuniversitātes tipa augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.

 

11. 17.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas satversmes sapulce rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātēs par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām augstskola informē Izglītības un zinātnes ministriju par vēlēšanu rezultātiem.”;

 

 

 

 

 

14. 17.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas satversmes sapulce rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātēs par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām augstskola informē Izglītības un zinātnes ministriju par vēlēšanu rezultātiem.”;

(3) Dibinot augstskolu, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz augstskolas satversmes sapulcē ievēlēta rektora apstiprināšanai.

(4) Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

(5) Augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Ja rektors netiek apstiprināts, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

(6) Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai attiecīgās ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(7) Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlēta rektora apstiprināšanai.

 

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī tad, ja rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunā rektora apstiprināšanai.”

39

Juridiskais birojs

Ierosinām  17. panta septītajā daļā (likumprojekta 11. pants) aizstāt vārdu “jaunā” ar vārdu “jaunievēlētā”.

Atbalstīts

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

          “(7) Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī tad, ja rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai.”

 

 

 

 

 

 

19.pants. Akadēmiskā šķīrējtiesa

(1) Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

2) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

(2) Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina senāts, izpilda administrācija.

 

 

 

 

 

        (3) Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.

 

40

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“15. Izteikt 19. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk kā 20 procentiem no šķīrējtiesas sastāva. Studējošo pārstāvjus šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.””

- attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

 

Atbalstīts

15. Izteikt 19. panta trešo daļu šādā redakcijā:

              „(3) Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk kā 20 procentiem no šķīrējtiesas sastāva. Studējošo pārstāvjus šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.”

(4) Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar satversmes sapulces piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

(1) Augstskola savā satversmē noteikto augstskolas darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus.

(2) Augstskolas dibinātā iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas kā patstāvīga juridiskā persona, ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus, kā arī savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.

 

 

12. Izteikt 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes, komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi

(1) Augstskolas var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju.

(2) Valsts dibinātās augstskolas ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. Izteikt 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes, komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi

(1) Augstskolas var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju.

          (2) Valsts dibinātās augstskolas ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras.

 

 

 

 

 

 

22.pants. Augstskolas dibinātais valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums un zinātniskā vai izglītības iestāde

(1) Augstskolas var dibināt valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus uzņēmumus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām — katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas u.c. Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko vai izglītības iestāžu sadarbību reglamentē savstarpēji noslēgts līgums.

(2) Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām sturktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība.

(3) Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums, kā arī zinātniskā vai izglītības iestāde pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

(4) Valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes vadītāju apstiprina augstskolas senāts. Vadītājam uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

22.pants. Zinātniskais institūts

 

(1) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts.

(2) Valsts vai pašvaldības dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās aģentūras, ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību. Zinātniskā institūta – publiskās aģentūras  – tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums.

(3) Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas satversmē."

 

 

 

22.pants. Zinātniskais institūts

 

(1) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts.

(2) Valsts vai pašvaldības dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās aģentūras, ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību. Zinātniskā institūta – publiskās aģentūras  – tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums.

(3) Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas satversmē."

 

 

 

 

 

 

23.pants. Institūts

(1) Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, zinātniskajām laboratorijām) ar nolūku savu zinātnisko potenciālu izmantot kopīgu pētniecisku mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību.

(2) Institūtu kādā zinātnes apakšnozarē var dibināt tad, ja tajā ietilpstošo struktūrvienību sastāvā ir zinātniskais potenciāls, kas atbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

(3) Atbilstoši institūta kvalifikācijai senāts nosaka, kuru akadēmisko personālu var ievēlēt institūta dome.

 

 

 

 

 

(4) Juridiski patstāvīga institūta direktoram sava budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

 

13. Izslēgt 23.panta ceturto daļu.

 

 

 

17. Izslēgt 23.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

24.pants. Fakultāte

(1) Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības viena zinātnes, mākslas vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti vada dekāns.To ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

 

41

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“18. Papildināt 24.panta pirmo daļu  ar tekstu šādā redakcijā:

“Studējošo īpatsvaram fakultātes domes sastāvā jābūt ne mazākam kā 20% no fakultātes domes sastāva. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde.””

- attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Atbalstīts

18. Papildināt 24.panta pirmo daļu  ar tekstu šādā redakcijā:

            “Studējošo īpatsvaram fakultātes domes sastāvā jābūt ne mazākam kā 20% no fakultātes domes sastāva. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde.”

(2) Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

(3) Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25.pants. Augstskolu koledžas

(1) Augstskolas var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu.

 

(2) Augstskolu koledžu pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dot iespēju apgūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

 

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Augstskolu koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma formu, tā izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

14. 25.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Koledža”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Koledža darbojas uz nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija:

1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4) koledžas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtība un sastāvs;

5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

7) koledžas struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība.”;

 

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Koledžas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.";

 

aizstāt trešajā daļā vārdus "Augstskolu koledžas" ar vārdu "Koledžas".

42

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

     Papildināt 25.panta pirmo daļu ar pirmo, otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"(1) Koledžu vada direktors. Valsts dibinātu koledžu direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo Izglītības un zinātnes ministrija. Citu personu dibinātu koledžu direktoru pilnvaras uzsākas ar ieraksta izdarīšanu Izglītības iestāžu reģistrā, kuru izdara uz koledžas iesnieguma un dibinātāja iesniegtu direktora iecelšanas apliecinošu dokumentu pamata."

 

 

 

Deputāts Dz.Rasnačs

    Izteikt likumprojekta 14.panta (Augstskolu likuma 25.panta) 1.daļas 7.punktu šādā redakcijā:

 “7) koledžu struktūrvienību, to filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;”

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 14.pantu izteikt kā 10. pantu šādi:

“10. Papildināt likumu ar 101. pantu  šādā redakcijā:

“101. pants. Koledža

(1) Koledža darbojas uz nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija:

1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4) koledžas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju  izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, kā arī to tiesības, pienākumi un uzdevumi, pilnvaru termiņi, atsaukšanas kārtība;

5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

7) koledžas struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

9) koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība,;

10) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Koledžas ir izglītības iestādes, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

        - attiecīgi mainīt turpmāko  pantu numerāciju;

izslēgt likuma 25.pantu.

Atbalstīts, iekļauts

komisijas priekšlikumā Nr.45

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.45

 

 

 

 

 

Atbalstīts, iekļauts

komisijas priekšlikumā Nr.45

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 14. pantu kā 11. pantu šādā redakcijā:

“11. Papildināt likumu ar 101.pantu  šādā redakcijā:

“101. pants. Koledža

(1) Koledžu vada direktors. Valsts dibinātu koledžu direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo Izglītības un zinātnes ministrija. Koledžu direktoru pilnvaras uzsākas ar ie raksta izdarīšanu Izglītības iestāžu reģistrā, kuru izdara uz koledžas iesnieguma un dibinātāja iesniegtu direktora iecelšanas apliecinošu dokumentu pamata. Koledža darbojas uz nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija:

1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4) koledžas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju  izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, kā arī to tiesības, pienākumi un uzdevumi, pilnvaru termiņi, atsaukšanas kārtība;

5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

7) koledžas struktūrvienību un koledžu filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

9) koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

10) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Koledžas ir izglītības iestādes, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

         - attiecīgi mainīt turpmāko  pantu numerāciju;

       papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

       “19. Izslēgt likuma 25.pantu.”

Atbalstīts

 

skat.30.lpp.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

      19. Izslēgt likuma 25.pantu.

 

 

 

 

 

 

26.pants. Augstskolas personāls, tā tiesības un pienākumi

(1) Augstskolas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais augstskolas personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

     3) pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti.

15. 26.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) akadēmiskais personāls — attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;”;

 

 

       izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta";

 

 

 

 

20. 26.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) akadēmiskais personāls — attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;”;

 

 

 

           izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta";

(2) Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

(3) Personālam ir tiesības saskaņā ar augstskolas satversmi noteiktā kārtībā piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.

(4) Augstskolas personālam ir tiesības piedalīties augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

 

 

 

 

 

 

(5) Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

    (6) Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Akadēmiskajam personālam var būt viena ievēlēšanas vieta vienā augstskolā un vienā akadēmiskajā amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.

 

 

 

 

 

46

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

47

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 26.pantā (likumprojekta 15. pants):

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Persona var tikt ievēlēta tikai vienā – profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta  akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā vai koledžā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt viesprofesora, viesdoktora vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona vienlaikus var tikt ievēlēta arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. “;

izteikt septītās daļas otro teikumu kā pārejas noteikumu.

 

 

 

Atbildīgā komisija

Likuma 26.pantā (likumprojekta 15. pants) izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

         "(7) Persona var tikt ievēlēta tikai vienā – profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta  akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā vai koledžā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona vienlaikus var tikt ievēlēta arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.”

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.47

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

            papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

           "(7) Persona var tikt ievēlēta tikai vienā – profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta  akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā vai koledžā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona vienlaikus var tikt ievēlēta arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.

 

(8) Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

48

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 26.pantā (likumprojekta 15. pants):

            izslēgt astoto daļu.

Nav atbalstīts

(8) Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

27.pants. Akadēmiskais personāls

(1) Augstskolas akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti, vadošie pētnieki;

3) lektori, pētnieki;

4) asistenti.

(2) Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka augstskola.

(3) Darba samaksas principus augstskolā nosaka senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

(4) Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, augstskola var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. Papildināt 27.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21. Papildināt 27.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.”

 

 

 

 

 

 

29.pants. Profesoru amati valsts un pašvaldību augstskolās

(1) Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts un pašvaldību augstskolās nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu.

(2) Ja valsts vai pašvaldības augstskolā ir brīvs profesora amats, augstskolas senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

 

17. Izslēgt 29.pantu.

 

 

 

22. Izslēgt 29.pantu.

 

 

 

 

 

 

33.pants. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra

(1) Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.

(2) Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pēc pārrunām ar visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem lēmumu.

(3) Katram pretendentam, kas kandidē uz profesora amata vietu, ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums, kuru organizē attiecīgās nozares profesoru padome.

(4) Padomes galīgais lēmums par profesora vai asociētā profesora ievēlēšanu jāiesniedz augstskolas rektoram. Kopā ar lēmumu iesniedzams šīs padomes debašu protokols un pilnīgs pretendentu saraksts, kurā ietverts padomes vērtējums un pretendentu raksturojums. Ja balsošana notikusi par mazāk nekā trim pretendentiem, tas īpaši jāpamato.

(5) Mākslas specialitātēs profesora un asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

 

 

 

 

 

 

(6) Jaundibinātā augstskolā asociēto profesoru amatu vietu sarakstu uz sešiem gadiem nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

 

18. Izslēgt 33.panta sesto daļu.

 

 

 

23. Izslēgt 33.panta sesto daļu.

 

 

 

 

 

 

39.pants. Profesionālo studiju programmu akadēmiskais personāls

Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.  Katra augstskola ar sava senāta lēmumu apstiprina prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu retendentiem.

Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Izteikt 39.panta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina attiecīgi senāts vai padome."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24. Izteikt 39.panta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina attiecīgi senāts vai padome."

 

 

 

 

 

 

40.pants. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori

(1) Ja augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

 

 

 

49

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“Izteikt 40. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja augstskolā vai koledžā  ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes  vai koledžas ....... (institūcijas nosaukums) ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).”

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 40. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja augstskolā vai koledžā  ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes  ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.””

      - attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

 

 

Atbalstīts

precizētā komisijas redakcijā p riekšlikumā Nr.50

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25. Izteikt 40. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

        “(1) Ja augstskolā vai koledžā  ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes  ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.”

(2) Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

(3) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

V nodaļa
Augstskolās studējošie

 

20. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolās un koledžās studējošie”.

 

 

 

 

26. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolās un koledžās studējošie”.

 

 

 

 

 

 

 

44.pants. Augstskolās studējošie

Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4) rezidenti medicīnā;

5) doktorandi.

 

21. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Augstskolās un koledžās studējošie

(1) Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4) rezidenti medicīnā;

5) doktoranti.

(2) Koledžās studējošie ir profesionālo studiju programmu studenti."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts I.Solovjovs

Izslēgt likuma 44.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

27. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Augstskolās un koledžās studējošie

(1) Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4) rezidenti medicīnā;

5) doktoranti.

(2) Koledžās studējošie ir profesionālo studiju programmu studenti."

 

 

 

 

 

 

45.pants. Tiesības studēt augstskolā

(1) Tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu augstskolās, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

(2) To ārvalstnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, regulē šā likuma 83. pants.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22. Aizstāt 45.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

28. Aizstāt 45.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

 

 

 

46.pants. Uzņemšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)

(1) Augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.

 

23.  46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža";

 

 

 

        29.  46.pantā:

         aizstāt pirmajā daļā vārdu "Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža";

(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un augstskolas, ievērojot šā likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus. Studējošais ar augstskolu rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

 

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Uzņemšanas noteikumus studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās.”

52

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54

Deputāts Dz.Ābiķis

46. pants (2) - uzņemšanas noteikumus studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola un koledža, ievērojot Ministra kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Nemainīgi augstskola un koledža saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 46. pantā (likumprojekta 23. pants):

otro daļu izteikt  šādā redakcijā:

 “Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus augstskolas studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās.”;

 

 

 

 Atbildīgā komisija

Izteikt 46. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus augstskolas un koledžas  studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola un koledža, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Studējošais ar augstskolu vai koledžu rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.54

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.54

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

          

 

 

 

 

 

 

 

 

 

       izteikt otro daļu šādā redakcijā:                      “(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus augstskolas un koledžas  studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola un koledža, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Studējošais ar augstskolu vai koledžu  rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.”;

(3) Uzņemšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un apstiprina Ministru kabinets.

 

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem.";

 

 

papildināt trešo daļu  ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt  kārtību, kādā šajās studiju  programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.”;

55

 

 

 

 

 

56

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

57

 

 

 

 

 

 

 

 

58

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

59

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

60

Deputāts I.Solovjovs

Izslēgt 46.panta trešajā daļā pirmajā teikumā vārdus “konkursa kārtībā”.

 

 

 

Deputāts I.Solovjovs

Izteikt 46.panta trešās daļas papildinājumu ar trešo teikumu šādā redakcijā: “Augstākās izglītības padome nosaka kārtību, kādā šajās programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos  eksāmenus pamatotu iemeslu dēļ.”

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Papildināt 46.panta trešās daļas trešo teikumu aiz vārda "Augstskola" ar vārdiem "un koledža".

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Izteikt 46. panta trešo daļu šādā redakcijā:

            “(3) Augstskolas un koledžas uzņemšanā rīko atklātu un vienlīdzīgu konkursu. Konkursā augstskolas    un   koledžas   var

 pamatoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Uzņemšanā personai nav atļauts pieprasīt kārtot iestājpārbaudījumu priekšmetā, kur persona sekmīgi nokārtojusi centralizēto eksāmenu. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

 

Deputāti J.Esta, Ē.Zommere,  J.Porietis

            (3) Izteikt 46.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“1) Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprina Ministru kabinets.

2) Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs.

3) IZM, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, nosaka to personu loku un kārtību, kādā šajā studiju programmā tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.”

 

 

 Atbildīgā komisija

Izteikt 46. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.  Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprina Ministru kabinets.   Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt  kārtību, kādā šajās studiju  programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.”

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.60

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.60

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.  Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprina Ministru kabinets.   Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt  kārtību, kādā šajās studiju  programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.”;

(4) Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Augstskola” ar vārdiem “Augstskola un koledža”;

 

 

 

       aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Augstskola” ar vārdiem “Augstskola un koledža”;

(5) Par to, kādas vidējās izglītības programmas atbilst konkrētās studiju programmas profilam, kādi centralizētie eksāmeni vidējās izglītības apjomā jākārto, kā arī to, kādas ir papildu prasības, lai iestātos konkrētā studiju programmā, augstskolas paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, bet attiecībā uz studiju programmām, kurās uzņemšana notiek pirmo reizi, — piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas. 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam, arī šā panta ceturtajā daļā minētās papildu prasības.”

 

61

Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 46. pantā (likumprojekta 23. pants):

piektajā daļā izslēgt vārdus “arī šā panta ceturtajā daļā minētās papildu prasības.”

 

 

Atbalstīts

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

          “(5) Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam.”;

(6) Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Pirms uzņemšanas sākuma termiņa augstskolai nav tiesību slēgt ar studijām saistītus līgumus ar iespējamiem reflektantiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(7) Augstskola katram studējošajam noformē personas lietu. Personas lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

1) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

2) iepriekš iegūtu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

3) pases vai personas apliecības kopiju;

4) studiju līgumu ar augstskolu par studijām izraudzītajā studiju programmā;

5) dokumentus, kas apliecina studējošā studiju gaitu un rezultātus citās augstskolās vai koledžās, kā arī studiju programmas vai tās daļas apguvi, ja uz šo dokumentu pamata studiju programmā ieskaitīti citā augstskolā iegūti kredītpunkti;

6) studējošā dokumentus par studiju gaitu (studiju karte);

7) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu kopijas vai norakstus un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas;

        8) uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā kopiju, ja studējošajam šāda atļauja nepieciešama.

 

62

 

 

 

 

 

 

 

 

 

63

Deputāts Dz.Ābiķis

 46. pants (7) - papildināt - Augstskola un koledža katram studējošam noformē personas lietu. Personas lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus.

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

      Papildināt 46.panta septītās daļas ievaddaļā pēc vārda “augstskola” ar vārdiem “un koledža”;

     papildināt septītās daļas 4.punktā pēc vārda “augstskolu” ar vārdiem “vai koledžu”;

     papildināt septītās daļas 7.punktā pēc vārda “augstskolas” ar vārdiem “vai koledžas”.

 

Atbalstīts,

iekļauts

komisijas redakcijā

priekšlikumā Nr.63 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 papildināt septītās daļas ievaddaļā pēc vārda “augstskola” ar vārdiem “un koledža”;

     papildināt septītās daļas 4.punktā pēc vārda “augstskolu” ar vārdiem “vai koledžu”;

     papildināt septītās daļas 7.punktā pēc vārda “augstskolas” ar vārdiem “vai koledžas”;

(8) Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

47.pants. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos

(1) Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai tos attiecīgajā augstskolā nokārto papildus. Ja šie nosacījumi ir izpildīti un augstskolai ir attiecīgas iespējas, tā nedrīkst atteikt pretendentu uzņemšanu vēlākos studiju posmos.

(2) Studijas par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot tikai vienu reizi.

(3) Kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos, nosaka Ministru kabinets.

24. Aizstāt 47.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskola vai koledža" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojekta 24.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

       “Izteikt 47.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi.   Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaicīgi var studēt tikai vienā studiju programmā.””

- attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

30. 47.pantā:

aizstāt vārdu "augstskola" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskola vai koledža" (attiecīgā locījumā);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi.   Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaicīgi var studēt tikai vienā studiju programmā.”

 

 

 

48.pants. Studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu

(1) Augstskolu pilnā laika studējošos, arī maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā studējošos, kā arī maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus obligātajā valsts dienestā neiesauc.

(2) Obligātā valsts dienesta pārvalde nedrīkst traucēt obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām iestāties augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas vai uzsākt studijas nākamajā studiju posmā (maģistratūrā, doktorantūrā) pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma pabeigšanas.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei augstskolu sarakstu.

(4) Augstskolas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei pilnā laika studējošo sarakstus.

25. 48.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Akreditētās augstskolās un koledžās pilna laika studiju programmās studējošie, maģistra, rezidentūras un doktora studiju programmās studējošie neatkarīgi no vecuma, kā arī maģistri nav pakļauti obligātajam militārajam dienestam.

(2) Obligātajam militārajam dienestam nav pakļautas arī personas:

1) viena gada laikā pēc vidējās izglītības iegūšanas;

2) viena gada laikā pēc izglītības iegūšanas, kura ļauj uzsākt studijas maģistra, rezidentūras vai doktora studiju programmā.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Militārā di enesta iesaukšanas centram šā panta pirmajā daļā minēto augstskolu un koledžu sarakstu.

(4) Augstskolas un koledžas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram pilna laika studiju programmās studējošo sarakstu.”;

 

 

 

 

 

31. 48.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Akreditētās augstskolās un koledžās pilna laika studiju programmās studējošie, maģistra, rezidentūras un doktora studiju programmās studējošie neatkarīgi no vecuma, kā arī maģistri nav pakļauti obligātajam militārajam dienestam.

(2) Obligātajam militārajam dienestam nav pakļautas arī personas:

1) viena gada laikā pēc vidējās izglītības iegūšanas;

2) viena gada laikā pēc izglītības iegūšanas, kura ļauj uzsākt studijas maģistra, rezidentūras vai doktora studiju programmā.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram šā panta pirmajā daļā minēto augstskolu un koledžu sarakstu.

(4) Augstskolas un koledžas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram pilna laika studiju programmās studējošo sarakstu.”;

 

 

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000).

 

 

 

 

 

 

      (6) Augstskolu studentiem, ja viņi ir labprātīgi izteikuši vēlēšanos dienēt un šādam dienestam piekritusi Aizsardzības ministrija, ir tiesības pēc dienesta atgriezties studēt tajā pašā statusā kā pirms dienesta.

 

aizstāt sestajā daļā vārdu "Augstskolu" ar vārdiem "Augstskolu un koledžu".

 

 

 

aizstāt sestajā daļā vārdu "Augstskolu" ar vārdiem "Augstskolu un koledžu".

 

 

 

 

 

 

49.pants. Izslēgšana no studējošo saraksta (eksmatrikulācija)

(1) Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

1) tā pati to vēlas;

2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3) tā augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

       4) tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

    (2) Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns. Apelācijas izskata senāts vai fakultātes dome.

 

 

26. 49.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "augstskolas" ar vārdiem "augstskolas vai koledžas";

65

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

66

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67

Deputāts Dz.Ābiķis

49. pants (2) – izteikt otro daļu šādā redakcijā:

    “Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors, dekāns vai koledžas direktors. Apelācijas izskata dome vai koledžas padome.”

 

 

 

Juridiskais birojs

Likumprojekta 26. pantā aizstāt vārdus “aizstāt otrajā daļā vārdu "augstskolas" ar vārdiem "augstskolas vai koledžas" ar vārdiem “aizstāt pirmās daļas 3. punktā un otrajā daļā vārdu "augstskolas" ar vārdiem "augstskolas vai koledžas";

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 26.pantu kā 32.pantu un likuma 49.panta otrajā  daļā paredzētos grozījumus šādā redakcijā:

       “izteikt otro daļu šādā redakcijā:

       “(2) Augstskolā personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns, koledžā – koledžas direktors. Apelācijas izskata senāts vai koledžas padome.””

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.67

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.67

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

       32. 49.pantā:

        izteikt otro daļu šādā redakcijā:

       “(2) Augstskolā personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns, koledžā – koledžas direktors. Apelācijas izskata senāts vai koledžas padome.”

    (3) Izslēdzot no studējošo saraksta pilna laika studējošo, augstskola vienlaikus par to informē Obligātā valsts dienesta pārvaldi.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izslēdzot studentu no pilna laika studējošo saraksta, augstskola vai koledža par to informē Militārā dienesta iesaukšanas centru."

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izslēdzot studentu no pilna laika studējošo saraksta, augstskola vai koledža par to informē Militārā dienesta iesaukšanas centru."

 

 

 

 

 

 

50.pants. Studējošo tiesības

(1) Studējošajiem ir tiesības:

1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību;

2) noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;

3) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

      4) saskaņā ar šā likuma 6. pantu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību;

 

 

 

 

 

        5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

 

68

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

69

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka

Izteikt 50.panta "Studējošo tiesības" 1.punkta 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

„saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeras attīstību”.

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 50.panta pirmās daļas  5.punktu šādā redakcijā:

„5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.69

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33. Izteikt 50.panta pirmās daļas  5.punktu šādā redakcijā:

„5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru.”

      6) augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

7) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo paš pārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

9) dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

(2) Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51.pants. Studiju vietu skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju vietu skaitu pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

 

70

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Izslēgt 51.panta otrajā teikumā vārdus "pašvaldību un".

 

 

 

Atbalstīts

34. Izslēgt 51.panta otrajā teikumā vārdus "pašvaldību un".

 

 

 

 

 

 

52.pants. Studiju maksa un stipendijas

(1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

 

 

27. Aizstāt 52.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

35. Aizstāt 52.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finansu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts vai pašvaldības augstskolas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

 

 

71

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Izslēgt 52.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus "vai pašvaldības" .

Atbalstīts

izslēgt 52.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus "vai pašvaldības" .

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53.pants. Studējošo pašpārvalde

(1) Augstskolas studentiem, maģistrantiem, rezidentiem medicīnā un doktorandiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

 

 

72

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

73

Deputāts Dz.Ābiķis

53. pants (1) - otrajā teikumā papildināt ar ''koledžas padomi'' un izteikt šādā redakcijā: ''Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Senāts vai koledžas padome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.''

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 28.pantu kā 36.pantu un papildināt ar tekstu šādā redakcijā:

“53.pantā:

izteikt pirmo daļu  šādā redakcijā:

„(1) Augstskolas vai koledžas studējošajiem ir sava pašpārvalde – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā.  Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Senāts vai koledžas padome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.''”

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.73

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

           36. 53.pantā:

           izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Augstskolas vai koledžas studējošajiem ir sava pašpārvalde – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā.  Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Senāts vai koledžas padome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.'';

(2) Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskās personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriskā organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski patstāvīgai studējošo pašpārvaldei, tās īpašums tiek nodots augstskolai.

 

28.  53.pantā:

izslēgt otro daļu;

 

 

 

 izslēgt otro daļu;

(3) Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;

2) reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

3) nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

 

 

 

 

 

 

 

 (4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai.”

74

Deputāts Dz.Ābiķis

53. pants (4) Vārda "Augstskolas" vietā papildināt ar vārdiem "Augstskolas un koledžas".

Atbalstīts

 

redakcionāli precizējumi

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Augstskolas un koledžas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas vai koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai.”

 

 

 

 

 

 

55.pants. Studiju programmas

(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;

4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas izmaksas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

      29. 55.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori” ar vārdiem “piedalās ne mazāk kā pieci augstskolas profesori”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “pieci profesori” ar vārdiem “pieci augstskolas profesori”.

 

 

 

 

 

 

 

 

75

 

 

 

 

 

 

 

 

76

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

 55.pantā:

aizstāt pirmās daļas otrā punktā vārdus "obligātās izvēles" ar vārdiem "ierobežotās izvēles";

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

 55.pantā:

izteikt pirmās daļas trešā punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Akadēmisko studiju programmu obligātās un ierobežotās izvēles daļu īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori kopā, kuri ir ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37. 55.pantā:

         aizstāt pirmās daļas otrā punktā vārdus "obligātās izvēles" ar vārdiem "ierobežotās izvēles";

          izteikt pirmās daļas trešā punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Akadēmisko studiju programmu obligātās un ierobežotās izvēles daļu īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori kopā, kuri ir ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.";

aizstāt otrajā daļā vārdus “pieci profesori” ar vārdiem “pieci augstskolas profesori”;

 

(2) Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

76A

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

 55.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "obligātās izvēles" ar vārdiem "ierobežotās izvēles";

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

(ir precizēts

priekšlikums Nr.75)

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus "obligātās izvēles" ar vārdiem "ierobežotās izvēles";

(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.

 

77

Deputāts Dz.Ābiķis

 55. pants (3) – izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta vai koledžas padomes noteiktajai kārtībai.”

 

Atbalstīts

 izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

  “(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta vai koledžas padomes noteiktajai kārtībai.”;

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

 

78

Deputāts Dz.Ābiķis

 55. pants (4) - papildināt ar vārdiem '' koledžas padomi'' un izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: ''Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.''