18

 

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                                                                                                         Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Augstskolu  likumā

(reģ.nr.1324;)

(Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.635)

 

Likuma redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 635

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(46)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

 

 

 

 

 

Augstskolu likums

Grozījumi Augstskolu likumā

 

 

 

Grozījumi Augstskolu likumā

 

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 5., 13.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 5., 13.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "šķīrējtiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "akadēmiskā šķīrējtiesa" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

redakcionāli labojumi

1. Aizstāt visā likumā vārdu “šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) un vārdu “finansu” — ar vārdu “finanšu”.

 

 2. Aizstāt visā tekstā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes;

2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

3) augstskolas akreditācija — augstskolas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas statusu;

4) augstskolas filiāle — akreditētas augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 “2. Aizstāt 1.panta 3.punktā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas vai koledžas" (attiecīgā locījumā).”;

 

     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Aizstāt 1.panta 3.punktā vārdu “augstskolas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “augstskolas vai koledžas” (attiecīgā locījumā).

          5) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas

 atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic uzņēmējdarbību un neīsteno studiju programmas;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.  1.pantā:

aizstāt 5.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.  1.pantā:

aizstāt 5.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

6) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

7) kontaktstunda — akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;

8) kredītpunkts — studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;

9) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

10) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

11) promocija — doktora grāda piešķiršana;

 

 

 

 

 

 

12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai vai augstskolas koledžai īstenot noteiktu studiju programmu.

 

 aizstāt 12.punktā vārdus "augstskolai vai augstskolas koledžai" ar vārdiem "augstskolai, tās filiālei vai koledžai".

 

 

 

 aizstāt 12.punktā vārdus "augstskolai vai augstskolas koledžai" ar vārdiem "augstskolai, tās filiālei vai koledžai".

2.pants. Likuma piemērošana

(1) Šis likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām augstskolām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības un specializācijas. Tas regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju.

(2) Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šā likuma izpildi augstskolās, kā arī īsteno valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.

4. Aizstāt 2.pantā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

4. Aizstāt 2.pantā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

 

5.  3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolas var īstenot studiju programmas šādās izglītības tematiskajās grupās:

1) izglītība;

2) humanitārās zinātnes un māksla;

3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

4) dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

6) lauksaimniecība;

7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

8) pakalpojumi.";

2

 

 

 

 

 

 

 

3

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 5. pantā:

- likumā paredzētajā 3.panta pirmajā daļā aiz vārdiem „kas īsteno” papildināt ar vārdiem “akadēmiskas un profesionālas” .

 

 

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 5. pantā:

- izteikt likumā paredzēto 3.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolu īstenotās studiju programmas iedalāmas šādās  tematiskajās grupās:”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5.  3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolu īstenotās studiju programmas  iedalāmas šādās  tematiskajās grupās:

1) izglītība;

2) humanitārās zinātnes un māksla;

3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

4) dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

6) lauksaimniecība;

7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

8) pakalpojumi.";

(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.

 

 

 

 

 

(3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti augstskolas darbības galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; ir promocijas padomes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības iestādes, kuras veic starptautiski atzīta līmeņa zinātniskos pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs; augstskola izdod zinātniskos rakstus;

2) neuniversitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās; studijas notiek profesionālās studiju programmās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var būt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola var izveidot pētniecības iestādes.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Universitātes ir augstskolas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

 

1) īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmu absolventi katru gadu aizstāv promocijas darbus un iegūst doktora zinātniskos grādus;

 

2) vismaz pusei, bet ne mazāk kā 100 no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;

 

3) izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās izglītības tematiskajās grupās;

 

4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas zinātniskās institūcijas vai struktūrvienības.";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 5. pantā:

- vēršam uzmanību uz to, ka augstskola neīsteno izglītības tematiskās grupas, bet gan studiju programmas, tādēļ ierosinām 3.panta trešās daļas 3.punktā vārdus „augstskolā īstenotajās tematiskajās grupās” izslēgt vai aizstāt  tos ar citu nosacījumu.

 

 

 

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 5. pantā:

– aizstāt likumā paredzētajā 3.panta trešās daļas 3.punktā vārdus „izglītības tematiskajās grupās” ar vārdiem “studiju programmās”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

skat. arī priekšlikumu Nr.5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Universitātes ir augstskolas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

 

1) īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmu absolventi katru gadu aizstāv promocijas darbu un iegūst doktora zinātnisko grādu;

2) vismaz pusei, bet ne mazāk kā 100 no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;

3) izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās studiju programmās;

4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas zinātniskās institūcijas vai struktūrvienības.”;

 

(4) Augstskolas tipu nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumiem, Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes atzinumiem.

 

izslēgt ceturto daļu;

 

 

 

izslēgt ceturto daļu;

(5) Izglītības iestāde savā nosaukumā drīkst lietot vārdu "augstskola" tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Augstskola savā nosaukumā vārdu "akadēmija" vai "universitāte" drīkst lietot tikai tad, ja augstskolas satversme apstiprināta šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

   "(5) Vārdu "universitāte" atļauts lietot augstskolai, kas atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Pārējām augstskolām atļauts nosaukumā lietot vārdu "augstskola" vai "akadēmija". Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" un "koledža" ir tiesības izmantot tikai augstākās izglītības vai zinātnes institūciju nosaukumos. Citām personām vai institūcijām, kas dibinātas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, nav tiesību izmantot minētos vārdus nosaukumā.";

 

6

 

 

 

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

9

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 5. pantā:

-  3. panta piektajā daļā  ierosinām trešo teikumu izteikt kā pirmo teikumu, bet pirmo un otro teikumu  izteikt kā otro un trešo  teikumu.

 

 

 

 Juridiskais birojs 

Likumprojekta 5. pantā:

   - 3.panta piektajā daļā  ierosinām izslēgt vārdu „akadēmija” un  vārdus „augstākās izglītības vai zinātnes institūciju nosaukumos” aizstāt ar vārdiem „to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas vai to dibināto zinātnisko institūciju nosaukumos”.

 

 

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 5. pantā:

-  3. panta piektajā daļā  ceturto teikumu ierosinām izslēgt. 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija 

Likumprojekta 5. pantā:

- izteikt likumā paredzēto 3.panta piekto daļu šādā redakcijā:

 "(5) Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija", "koledža" un “institūts” ir tiesības izmantot tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas vai to dibināto zinātnisko institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" atļauts lietot augstskolai, kas atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Pārējām augstskolām atļauts nosaukumā lietot vārdu "augstskola", "akadēmija" vai “institūts”.”

 

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.9

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.9

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.9

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

   "(5) Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija", "koledža" un “institūts” ir tiesības izmantot tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas vai to dibināto zinātnisko institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" atļauts lietot augstskolai, kas atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Pārējām augstskolām atļauts nosaukumā lietot vārdu "augstskola", "akadēmija" vai “institūts”.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

     "(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

     "(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

 

 

4.pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes iestādes ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu.

 

6. Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "institūcijas".

 

 

 

6. Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "institūcijas".

 (2) Augstskolas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un šim likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

(3) Augstskolai ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi;

2) veidot augstskolas personālsastāvu;

3) patstāvīgi noteikt:

a) studiju programmu saturu un formas,

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c) zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d) augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e) darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm;

     4) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāju un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem."  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.pants. Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Augstskolām ir juridiskās personas statuss.

 

7. Izteikt 7.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Augstskolām atkarībā no tā, kas ir to dibinātāji, ir šāds juridiskais statuss:

1) valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas nozares ministrijas pārraudzībā;

2) Latvijas Policijas akadēmijai, Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai un valsts dibinātajām koledžām ir valsts iestādes statuss;

3) citu personu dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu."

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

Juridiskais birojs 

Likumprojekta un likuma 7. panta tekstu ierosinām izteikt šādā redakcijā:

“(1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.

(2) Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes.

             (3) Augstskolas izsniegtā valstiski atzītā  diplomā tiek lietots Latvijas valsts ģerboņa attēls un diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

Atbildīgā komisija 

Likumprojekta 7. pantu izteikt šādā redakcijā:

“7. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika

 (1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.

(2) Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās attiecīgās ministrijas padotībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas — attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā.

(3) Augstskolas izsniegtā valstiski atzītā diplomā tiek izmantots valsts ģerboņa attēls, un diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.

(4) Citu personu dibinātās augstskolas un koledžas, to skaitā pašvaldību dibinātās, ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.””

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.

(2) Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās attiecīgās ministrijas padotībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas — attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā.

(3) Augstskolas izsniegtā valstiski atzītā diplomā tiek izmantots valsts ģerboņa attēls, un diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.

(4) Citu personu dibinātās augstskolas un koledžas, to skaitā pašvaldību dibinātās, ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.”

 

(2) Augstskolām ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolām ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku.

(3) Personām, kas apguvušas valsts akreditētu studiju programmu, izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.pants. Augstskolu akreditācija

(1) Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.

 

8.  9.pantā:

 izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

         "Augstskolu un koledžu akreditācija";

         aizstāt panta pirmajā daļā vārdu "augstskolas" ar vārdiem "augstskolas un koledžas";

 

 

 

8. 9.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolu un koledžu akreditācija”;

aizstāt panta pirmajā daļā vārdu “augstskolas” ar vārdiem “augstskolas un koledžas”;

(2) Augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā vai attiecīgi Saeimā.

 

 izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstskolu un koledžu diplomi tiek valstiski atzīti, un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas un augstākās izglītības programmas akreditācijas un augstskolas satversmes vai koledžas nolikuma apstiprināšanas Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā.

 

12

Juridiskais birojs 

Paredzētā likuma 9. panta  otrajā daļā (likumprojekta 8.pants) ierosinām aizstāt vārdus „valsts ģerboni” ar vārdiem „valsts ģerboņa attēlu”.

 

Atbalstīts

 

 

 

redakcionāli labojumi

  izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolu un koledžu diplomi tiek valstiski atzīti, un tajos atļauts izmantot valsts ģerboņa attēlu pēc attiecīgās augstskolas vai koledžas un augstākās izglītības programmas akreditācijas un augstskolas satversmes vai koledžas nolikuma apstiprināšanas Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā.

 

(3) Kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu.

 

(3) Pēc Augstākās izglītības padomes atzinuma par akreditāciju saņemšanas izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.";

 

 

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts I.Solovjovs

Izslēgt likuma 9.panta trešajā daļā vārdus: “akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu".

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Likumprojekta 8.pantā – izteikt likuma 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc Augstākās izglītības padomes atzinuma par akreditāciju saņemšanas izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības pēc saskaņošanas ar  Augstākās izglītības padomi izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu."

 

 

 

 

 

redakcionāli labojumi

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

(3) Pēc tam, kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.”;

 

(4) Izglītības un zinātnes ministrija katra mācību gada beigās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē to augstskolu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās akreditēto studiju programmu nosaukumus.

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "augstskolas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "augstskola s" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskolas un koledžas" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

10.pants. Augstskolu darbības tiesiskais pamats

(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

 

 

 

 

 

(2) Katra augstskola izstrādā savu satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, augstskolas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība;

4) augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, citu koleģiālās vadības institūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, pilnvaru termiņi un atsaukšanas vai iecelšanas kārtība;   

 

 

 

 

 

5) augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas, kā arī to darbības pamatnoteikumi; 

9.  10.pantā:

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdu "komercsabiedrību";

 

 

 

9.  10.pantā:

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)" ar vārdu "komercsabiedrību";

6) augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

7) augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

8) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

 

 

 

 

(3) Universitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Neuniversitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

     "(3) Valsts dibināto augstskolu (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus satversmē pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Latvijas Policijas akadēmijas un citu personu dibināto augstskolu satversmi un grozījumus satversmē apstiprina Ministru kabinets.";

 

 

 

 

 

redakcionāli labojumi

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts dibināto augstskolu (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un citu personu dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā apstiprina Ministru kabinets.”;

 

 (4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam vai attiecīgi Saeimai apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

     (5) Personas, kuras nav augstskolas personāls, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgās augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, tad personas, kuras nav augstskolas personāls, attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

 

 

redakcionāli labojumi

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

11.pants. Augstskolas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

 

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

     "11.pants. Augstskolas un koledžas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par valsts augstskolas un koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, tad rīkojuma projektam ir nepieciešams saskaņojums arī ar izglītības un zinātnes ministru.

 

15

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 10. pantā (likuma 11. pants) ierosinām izteikt pirmo daļu kā otro daļu un  otro daļu kā pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Lēmumu par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labojumi

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Augstskolas un koledžas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.

(2) Lēmumu par valsts augstskolas un koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, rīkojuma projektu ir nepieciešams saskaņot arī ar izglītības un zinātnes ministru.”

(2) Lēmumu par pašvaldības, citas juridiskās personas, kā arī fiziskās personas dibinātas augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.

 

(2) Lēmumu par citas personas dibinātas augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.pants. Rektors

(1) Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu.

 

 

 

 

 

 

 (2) Rektoru augstskolas satversmes sapulce ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātes tipa augstskolās par rektoru ievēlē profesoru, neuniversitātes tipa augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.

 

11.  17.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

    "(2) Augstskolas satversmes sapulce rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātēs un akadēmijās par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās – profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Divu nedēļu laikā pēc rektora vēlēšanām augstskola informē Izglītības un zinātnes ministriju par rektora vēlēšanu rezultātiem.";

 

16

 

 

 

 

 

 

 

17

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 11. pantā, kas paredz grozījumus likuma 17.pantā ierosinām:

– otrajā daļā izslēgt vārdus „un akadēmijās”.

 

 

Atbildīgā komisija 

Likumprojekta 11. pantā

- aizstāt likuma paredzētajā 17.pantā otrajā daļā vārdus “Divu nedēļu” ar vārdu “Nedēļas”.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

redakcionāls labojums

 

11. 17.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas satversmes sapulce rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātēs par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām augstskola informē Izglītības un zinātnes ministriju par vēlēšanu rezultātiem.”;

 

 

 

(3) Dibinot augstskolu, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz augstskolas satversmes sapulcē ievēlēta rektora apstiprināšanai.

(4) Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

(5) Augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Ja rektors netiek apstiprināts, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

(6) Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai attiecīgās ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(7) Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlēta rektora apstiprināšanai.

 

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

       "(7) Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī ja rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunā rektora apstiprināšanai."

 

 

 

 

 

 

redakcionāls

labojums

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī tad, ja rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunā rektora apstiprināšanai.”

 

 

 

 

 

 

21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

(1) Augstskola savā satversmē noteikto augstskolas darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus.

(2) Augstskolas dibinātā iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas kā patstāvīga juridiskā persona, ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus, kā arī savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.

 

 

12. Izteikt 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

    "21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes, komercsabiedrības, biedrī­bas un nodibinājumi

(1) Valsts dibināta augstskola ar senāta lēmumu satversmē noteikto darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, arī publiskās aģentūras un komercsabiedrības un būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos.

 

(2) Citu personu dibinātās augst skolas var dibināt, reorganizēt un likvidēt komercsabiedrības un būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos.

 

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 12. pantā, kas paredz grozījumus likuma 21. un 22. pantā ierosinām:

- 21.panta tekstu izteikt šādā redakcijā:

 „(1) Augstskolas var dibināt  komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, dibināt biedrības un nodibinājumus un  būt par to  biedru.

(2) Valsts un  pašvaldību dibinātas  augstskolas ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī   iestādes, to skaitā - publiskas  aģentūras.”

 

 

Atbildīgā komisija 

Likumprojekta 12. pantā, kas paredz grozījumus likuma 21. un 22. pantā, ierosinām:

- 21.panta tekstu izteikt šādā redakcijā:

 „(1) Augstskolas var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju.

(2) Valsts dibinātās augstskolas ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Izteikt 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes, komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi

(1) Augstskolas var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju.

(2) Valsts dibinātās augstskolas ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras.

 

 

 

 

 

 

 

22.pants. Augstskolas dibinātais valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums un zinātniskā vai izglītības iestāde

(1) Augstskolas var dibināt valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus uzņēmumus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām — katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas u.c. Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko vai izglītības iestāžu sadarbību reglamentē savstarpēji noslēgts līgums.

(2) Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām sturktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība.

(3) Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums, kā arī zinātniskā vai izglītības iestāde pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

(4) Valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes vadītāju apstiprina augstskolas senāts. Vadītājam uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

22.pants. Zinātniskais institūts

(1) Valsts dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās aģentūras. Zinātniskā institūta – publiskās aģentūras – tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums, Publisko aģentūru likums un šis likums.

 

 

 

(2) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts.

 

(3) Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas satversmē."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 12. pantā, kas paredz grozījumus likuma 21. un 22. pantā ierosinām:

- 22.pantā pirmo daļu izteikt kā otro daļu un otro – kā pirmo;

- panta pirmās daļas pirmajā teikumā papildināt aiz vārda „valsts” ar vārdiem „vai pašvaldības”; aiz vārdiem  “publiskās aģentūras” – ar vārdiem “ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību”;

- panta pirmās daļas otrajā teikumā izslēgt vārdus ”Publisko aģentūru likums un šis likums”.

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāls

labojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.pants. Zinātniskais institūts

 

(1) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts.

(2) Valsts vai pašvaldības dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās aģentūras, ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību. Zinātniskā institūta – publiskās aģentūras  – tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums.

(3) Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas satversmē."

 

 

 

 

 

 

23.pants. Institūts

(1) Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, zinātniskajām laboratorijām) ar nolūku savu zinātnisko potenciālu izmantot kopīgu pētniecisku mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību.

(2) Institūtu kādā zinātnes apakšnozarē var dibināt tad, ja tajā ietilpstošo struktūrvienību sastāvā ir zinātniskais potenciāls, kas atbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

(3) Atbilstoši institūta kvalifikācijai senāts nosaka, kuru akadēmisko personālu var ievēlēt institūta dome.

 

 

 

 

 

(4) Juridiski patstāvīga institūta direktoram sava budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

 

13. Izslēgt 23.panta ceturto daļu.

 

 

 

13. Izslēgt 23.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

25.pants. Augstskolu koledžas

14.  25.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus "Augstskolu koledžas" ar vārdu "Koledža";

 

 

redakcionāli

labojumi

14. 25.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Koledža”;

 

 

(1) Augstskolas var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu.

 

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Koledžas darbojas uz nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžu nolikumus kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietver šādu informāciju:

1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4) koledžas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtība un sastāvs;

5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

 7) koledžas struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība.";

 

 

 

redakcionāli

labojumi

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Koledža darbojas uz nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija:

1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4) koledžas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtība un sastāvs;

5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

7) koledžas struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība.”;

(2) Augstskolu koledžu pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dot iespēju apgūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Koledžas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.";

 

 

 

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Koledžas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.";

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Augstskolu koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

aizstāt trešajā daļā vārdus "Augstskolu koledžas" ar vārdu "Koledžas".

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdus "Augstskolu koledžas" ar vārdu "Koledžas".

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma formu, tā izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26.pants. Augstskolas personāls, tā tiesības un pienākumi

(1) Augstskolas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais augstskolas personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

     3) pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti.

 

15.  26.pantā:

 

    < /span>aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "pamatdarba vieta" ar vārdiem "ievēlēšanas vieta";

 

 

 

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta";

21

Atbildīgā komisija

Aizstāt likumprojekta 15.pantā vārdus “aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "pamatdarba vieta" ar vārdiem "ievēlēšanas vieta"

ar vārdiem “izteikt pirmās daļas 1.punktu  šādā redakcijā:

“1) akadēmiskais personāls – attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;””

Atbalstīts

15. 26.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) akadēmiskais personāls — attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;”;

 

 

 

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta";

(2) Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

(3) Personālam ir tiesības saskaņā ar augstskolas satversmi noteiktā kārtībā piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.

(4) Augstskolas personālam ir tiesības piedalīties augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

 

 

 

 

 

 

(5) Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

(6) Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Akadēmiskajam personālam var būt viena ievēlēšanas vieta vienā augstskolā un vienā akadēmiskajā amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.

 

 

 

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Akadēmiskajam personālam var būt viena ievēlēšanas vieta vienā augstskolā un vienā akadēmiskajā amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.

 

(8) Augstskolu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt attiecīgās augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

 

 

 

 

redakcionāli labojumi

(8) Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.pants. Akadēmiskais personāls

(1) Augstskolas akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti, vadošie pētnieki;

3) lektori, pētnieki;

4) asistenti.

(2) Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka augstskola.

(3) Darba samaksas principus augstskolā nosaka senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

(4) Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, augstskola var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

 

 

 

 

 

 

 

16. Papildināt 27.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Attiecībā uz akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem."

 

22

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23

 

Juridiskais birojs 

Ierosinām likumprojekta 16. pantā izslēgt likumā paredzētā 27. panta piektajā daļā vārdus  “sešiem gadiem”.

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt  likumprojekta 16. pantu šādā redakcijā:

“16. Papildināt 27.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.””

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 23

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. Papildināt 27.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.”

 

 

 

 

 

 

 

29.pants. Profesoru amati valsts un pašvaldību augstskolās

(1) Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts un pašvaldību augstskolās nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu.

(2) Ja valsts vai pašvaldības augstskolā ir brīvs profesora amats, augstskolas senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

 

17. Izslēgt 29.pantu.

 

 

 

17. Izslēgt 29.pantu.

 

 

 

 

 

 

33.pants. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra

(1) Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.

(2) Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pēc pārrunām ar visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem lēmumu.

(3) Katram pretendentam, kas kandidē uz profesora amata vietu, ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums, kuru organizē attiecīgās nozares profesoru padome.

(4) Padomes galīgais lēmums par profesora vai asociētā profesora ievēlēšanu jāiesniedz augstskolas rektoram. Kopā ar lēmumu iesniedzams šīs padomes debašu protokols un pilnīgs pretendentu saraksts, kurā ietverts padomes vērtējums un pretendentu raksturojums. Ja balsošana notikusi par mazāk nekā trim pretendentiem, tas īpaši jāpamato.

(5) Mākslas specialitātēs profesora un asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

 

 

 

 

 

 

(6) Jaundibinātā augstskolā asociēto profesoru amatu vietu sarakstu uz sešiem gadiem nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

 

18. Izslēgt 33.panta sesto daļu.

 

 

 

18. Izslēgt 33.panta sesto daļu.

 

 

 

 

 

 

39.pants. Profesionālo studiju programmu akadēmiskais personāls

Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.  Katra augstskola ar sava senāta lēmumu apstiprina prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu retendentiem.

Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Izteikt 39.panta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina attiecīgi senāts vai padome."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Izteikt 39.panta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina attiecīgi senāts vai padome."

 

 

 

 

 

 

V nodaļa
Augstskolās studējošie

 

20. Aizstāt V nodaļas nosaukumā vārdu "Augstskolās" ar vārdiem "Augstskolās un koledžās".

24

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 20.pantu  šādā redakcijā:

“20. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolās un koledžās studējošie””.

Atbalstīts

20. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolās un koledžās studējošie”.

 

 

 

 

 

 

 

44.pants. Augstskolās studējošie

Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4) rezidenti medicīnā;

5) doktorandi.

 

21. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Augstskolās un koledžās studējošie

(1) Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4) rezidenti medicīnā;

5) doktoranti.

(2) Koledžās studējošie ir profesionālo studiju programmu studenti."

 

 

 

21. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Augstskolās un koledžās studējošie

(1) Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4) rezidenti medicīnā;

5) doktoranti.

(2) Koledžās studējošie ir profesionālo studiju programmu studenti."

 

 

 

 

 

 

45.pants. Tiesības studēt augstskolā

(1) Tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu augstskolās, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

(2) To ārvalstnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, regulē šā likuma 83. pants.

 

22. Aizstāt 45.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

22. Aizstāt 45.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

 

 

 

46.pants. Uzņemšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)

(1) Augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.

 

 

 

 

 

 

23.  46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža";

 

 

 

23.  46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža";

(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un augstskolas, ievērojot šā likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus. Studējošais ar augstskolu rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

 

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Prasības, kritērijus un kārtību uzņemšanai studiju programmā nosaka Ministru kabinets.";

25

 

 

 

 

 

 

 

26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27

 

Deputāts V.Buzajevs

Likumprojekta 23.pantā – aizstāt likuma 46.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdu “augstskola”.

 

 

 

Deputāts I.Solovjovs

Izteikt likuma 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Prasības, kritērijus un kārtību uzņemšanai studiju programmā valsts augstskolā un koledžā nosaka Ministru kabinets. Studējošais ar augstskolu rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets."

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt likuma 46.panta otrās  daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Uzņemšanas noteikumus studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola, ievērojot  Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās.”

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.27

 

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.27

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Uzņemšanas noteikumus studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās.”

(3) Uzņemšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un apstiprina Ministru kabinets.

 

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem.";

28

 

 

 

 

 

29

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts I.Solovjovs

Likuma 46.panta trešās daļas pirmo teikumu papildināt ar vārdiem: “abiturientiem, kuri saņēma atestātu, sākot  no 2004.gada.”

 

Deputāts V.Buzajevs

Likumprojekta 23.pantā – papildināt likuma 46.panta trešo  daļu  ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt  kārtību, kādā šajā daļā minētajās programmās tiek uzņemti studenti, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus.”

 

 

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 23.pantā – papildināt likuma 46.panta trešo  daļu  ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt  kārtību, kādā šajās studiju  programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

precizētā komisijas redakcijā priekšlikumā Nr.30

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem.";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt trešo daļu  ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt  kārtību, kādā šajās studiju  programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.”;

(4) Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Augstskola” ar vārdiem “Augstskola un koledža”;

 

 

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Augstskola” ar vārdiem “Augstskola un koledža”;

(5) Par to, kādas vidējās izglītības programmas atbilst konkrētās studiju programmas profilam, kādi centralizētie eksāmeni vidējās izglītības apjomā jākārto, kā arī to, kādas ir papildu prasības, lai iestātos konkrētā studiju programmā, augstskolas paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, bet attiecībā uz studiju programmām, kurās uzņemšana notiek pirmo reizi, — piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas. 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram, kā arī publisko (tai skaitā mājas lapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam, arī šā panta ceturtajā daļā minētās papildu prasības.”

 

 

redakcionāli labojumi

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam, arī šā panta ceturtajā daļā minētās papildu prasības.”

 

(6) Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Pirms uzņemšanas sākuma termiņa augstskolai nav tiesību slēgt ar studijām saistītus līgumus ar iespējamiem reflektantiem.

(7) Augstskola katram studējošajam noformē personas lietu. Personas lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

1) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

2) iepriekš iegūtu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

3) pases vai personas apliecības kopiju;

4) studiju līgumu ar augstskolu par studijām izraudzītajā studiju programmā;

5) dokumentus, kas apliecina studējošā studiju gaitu un rezultātus citās augstskolās vai koledžās, kā arī studiju programmas vai tās daļas apguvi, ja uz šo dokumentu pamata studiju programmā ieskaitīti citā augstskolā iegūti kredītpunkti;

6) studējošā dokumentus par studiju gaitu (studiju karte);

7) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu kopijas vai norakstus un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas;

8) uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā kopiju, ja studējošajam šāda atļauja nepieciešama.

(8) Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

47.pants. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos

(1) Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai tos attiecīgajā augstskolā nokārto papildus. Ja šie nosacījumi ir izpildīti un augstskolai ir attiecīgas iespējas, tā nedrīkst atteikt pretendentu uzņemšanu vēlākos studiju posmos.

(2) Studijas par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot tikai vienu reizi.

(3) Kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos, nosaka Ministru kabinets.

 

24. Aizstāt 47.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskola vai koledža" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

24. Aizstāt 47.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskola vai koledža" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

48.pants. Studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu

(1) Augstskolu pilnā laika studējošos, arī maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā studējošos, kā arī maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus obligātajā valsts dienestā neiesauc.

(2) Obligātā valsts dienesta pārvalde nedrīkst traucēt obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām iestāties augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas vai uzsākt studijas nākamajā studiju posmā (maģistratūrā, doktorantūrā) pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma pabeigšanas.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei augstskolu sarakstu.

(4) Augstskolas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei pilnā laika studējošo sarakstus.

25.  48.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(1) Akreditētās augstskolās un koledžās pilna laika izglītības programmās studējošie, maģistra, rezidentūras un doktora studiju programmās studējošie neatkarīgi no vecuma, kā arī maģistri nav pakļauti obligātajam militārajam dienestam.

(2) Obligātajam militārajam dienestam nav pakļautas arī personas:

1) viena gada laikā pēc vidējās izglītības iegūšanas; 

2) viena gada laikā pēc izglītības iegūšanas, kura ļauj uzsākt studijas maģistra, rezidentūras vai doktora studiju programmā.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centrā šā panta pirmajā daļā minēto augstskolu sarakstu.

(4) Augstskolas un koledžas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centrā pilna laika studiju programmās studējošo sarakstu.";

 

 

31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 25. pantā, kas paredz grozījumus likuma 48. pantā – pirmajā daļā aizstāt vārdus “izglītības programmās” ar vārdiem “studiju programmās”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 25. pantā:

likumā paredzētajā 48.panta trešajā daļā aizstāt vārdu “augstskolu” ar vārdiem ” augstskolu un koledžu”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

25. 48.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Akreditētās augstskolās un koledžās pilna laika studiju programmās studējošie, maģistra, rezidentūras un doktora studiju programmās studējošie neatkarīgi no vecuma, kā arī maģistri nav pakļauti obligātajam militārajam dienestam.

(2) Obligātajam militārajam dienestam nav pakļautas arī personas:

1) viena gada laikā pēc vidējās izglītības iegūšanas;

2) viena gada laikā pēc izglītības iegūšanas, kura ļauj uzsākt studijas maģistra, rezidentūras vai doktora studiju programmā.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram šā panta pirmajā daļā minēto augstskolu un koledžu sarakstu.

(4) Augstskolas un koledžas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram pilna laika studiju programmās studējošo sarakstu.”;

 

 

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000).

 

 

 

 

 

 

      (6) Augstskolu studentiem, ja viņi ir labprātīgi izteikuši vēlēšanos dienēt un šādam dienestam piekritusi Aizsardzības ministrija, ir tiesības pēc dienesta atgriezties studēt tajā pašā statusā kā pirms dienesta.

 

 aizstāt sestajā daļā vārdu "Augstskolu" ar vārdiem "Augstskolu un koledžu".

 

 

 

aizstāt sestajā daļā vārdu "Augstskolu" ar vārdiem "Augstskolu un koledžu".

 

 

 

 

 

 

49.pants. Izslēgšana no studējošo saraksta (eksmatrikulācija)

(1) Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

1) tā pati to vēlas;

2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3) tā augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

       4) tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

    (2) Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns. Apelācijas izskata senāts vai fakultātes dome.

 

 

26.  49.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "augstskolas" ar vārdiem "augstskolas vai koledžas";

 

 

 

26. 49.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "augstskolas" ar vārdiem "augstskolas vai koledžas";

    (3) Izslēdzot no studējošo saraksta pilna laika studējošo, augstskola vienlaikus par to informē Obligātā valsts dienesta pārvaldi.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izslēdzot studentu no pilna laika studējošo saraksta, augstskola un koledža par to informē Militārā dienesta iesaukšanas centru."

 

 

redakcionāls labojums

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izslēdzot studentu no pilna laika studējošo saraksta, augstskola vai koledža par to informē Militārā dienesta iesaukšanas centru."

52.pants. Studiju maksa un stipendijas

(1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finansu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts vai pašvaldības augstskolas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

27. Aizstāt 52.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

27. Aizstāt 52.pantā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

 

 

 

53.pants. Studējošo pašpārvalde

(1) Augstskolas studentiem, maģistrantiem, rezidentiem medicīnā un doktorandiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

 

 

 

 

 

 

(2) Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskās personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriskā organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski patstāvīgai studējošo pašpārvaldei, tās īpašums tiek nodots augstskolai.

 

28.  53.pantā:

izslēgt otro daļu;

 

 

 

28.  53.pantā:

izslēgt otro daļu;

(3) Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;

2) reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

3) nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

 

 

 

 

 

 

 (4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju izpildei."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāls labojums

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai.”

 

 

 

 

 

 

 

55.pants. Studiju programmas

(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;

4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas izmaksas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29. Aizstāt 55.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu "pamatdarbā" ar vārdiem "ievēlēšanas vietā".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs 

Izteikt likumprojekta 29.pantu  šādā redakcijā:

“29. 55. pantā:

-  pirmās daļas  3. punktā aizstāt vārdus “pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori” ar vārdiem “piedalās ne mazāk kā pieci  augstskolas profesori”;

- otrajā daļā aizstāt vārdus “pieci profesori” ar vārdiem “pieci augstskolas profesori”.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

redakcionāli labojumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

      29. 55.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori” ar vārdiem “piedalās ne mazāk kā pieci augstskolas profesori”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “pieci profesori” ar vārdiem “pieci augstskolas profesori”.

 

(2) Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.

(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

(5) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu (studiju programmas direktors), kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums.

(6) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā.

 

 

 

 

 

 

(7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju.

 

 

 

 

 

 

        (8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.pants. Studiju reglamentācija

(1) Studijas augstskolā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

30.  56.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "augstskolā" ar vārdiem "augstskolā un koledžā";

 

 

 

30.  56.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "augstskolā" ar vārdiem "augstskolā un koledžā";

       (2) Šis likums nereglamentē studiju atšķirības (studiju saturu, formu, apjomu, pārbaudījumos izvirzāmās prasības un citas atšķirības), kas saistītas ar katras konkrētās augstskolas specifisko darbības jomu (medicīnas, sporta, mākslas, policijas, aizsardzības un citas speciālās augstskolas). Īpašas prasības studijām tiek izstrādātas atbilstoši attiecīgo valsts institūciju vajadzībām, un šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā.  

 

 

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar šādām konkrētās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām – medicīna, sports, māksla, policija, robežsardze, ugunsdzēsība un glābšana, probācija, penitenciārais darbs un valsts aizsardzība. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums." 

34

Juridiskais birojs 

Likumprojektā paredzētā  likuma 56. panta otrās daļas pirmajā teikumā  (likumprojekta 30. pants) ierosinām aizstāt vārdu “studiju” ar vārdiem “studiju programmu”.

 

Neatbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar šādām konkrētās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām – medicīna, sports, māksla, policija, robežsardze, ugunsdzēsība un glābšana, probācija, penitenciārais darbs un valsts aizsardzība. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums." 

       (3) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums.

 

35

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt likuma 56.panta trešo  daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts augstskolās pedagoģiskā personāla sagatavošanai tām izglītības  iestādēm, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, var  izmantot attiecīgo mazākumtautības valodu.”

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

57.pants. Studiju ilgums

(1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

 

 

 

 

 

 

(2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

31. Aizstāt 57.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "augstskolas koledžas" ar vārdu "koledžas".

 

 

 

31. Aizstāt 57.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "augstskolas koledžas" ar vārdu "koledžas".

 

(3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai.

(4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

(5) Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64.pants.Rektoru padome

(1) Sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai augstskolas izveido augstskolu koleģiālu institūciju - Rektoru padomi, kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori.

 

32.  64.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "koleģiālu institūciju" ar vārdiem "koleģiālu konsultatīvu padomi";

 

 

 

32.  64.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "koleģiālu institūciju" ar vārdiem "koleģiālu konsultatīvu padomi";

(2) Rektoru padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par augstākās izglītības attīstību;

2) lemj par kopēju studiju programmu izveidošanu, akadēmiskā personāla un materiālās bāzes izmantošanu;

 

3) dod savu atzinumu par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības jomā;

4) iesaka ekspertus augstskolu un konkrētu studiju programmu akreditācijai;

5) uz ekspertīzes rezultātu pamata izstrādā priekšlikumus par augstskolu akreditāciju;

6) sagatavo priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu sadali augstskolām;

7) reprezentē Latvijas Republikas augstskolas ārvalstīs;

8) savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus.

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu "lemj" ar vārdiem "apspriež jautājumus";

 

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "dod savu atzinumu" ar vārdiem "sagatavo priekšlikumus un atzinumus";

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu "lemj" ar vārdiem "apspriež jautājumus";

 

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "dod savu atzinumu" ar vārdiem "sagatavo priekšlikumus un atzinumus";

 

 (3) Rektoru padomes sastāvu, tās darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Rektoru padomes darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums. Rektoru padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets."

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Rektoru padomes darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums. Rektoru padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets."

 

 

 

 

 

 

75.pants. Pārskats par augstskolas darbību

(1) Augstskolu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai augstskola ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā (gadagrāmatu), kas kā atsevišķs izdevums publicējams un glabājams augstskolas bibliotēkā.

 

33.  75.pantā:

aizstāt nosaukumā un tekstā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

 

 

 

 

 

 

33. 75.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu “augstskola” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “augstskola un koledža” (attiecīgā skaitlī un locījumā);

 

(2) Augstskola Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ietverot tajā datus par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un pārējā augstskolas personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;

6) saimniecisko darbību, ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu;

      7) starptautiskajiem sakariem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus "ārpusbudžeta ienākumiem" ar vārdiem "pašu ieņēmumiem".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus "ārpusbudžeta ienākumiem" ar vārdiem "pašu ieņēmumiem".

 

 

 

 

 

 

76.pants. Augstskolu īpašums

(1) Augstskolu īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

 

 

 

 

 

 

(2) Augstskolu īpašumu veido:

1) ar Ministru kabineta lēmumu augstskolām nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

2) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas vai arī ko augstskolas iegādājušās par pašu nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

3) augstskolu intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām";

4) juridisko personu dibināto augstskolu īpašums, ko nosaka dalībnieku sapulce vai dibinātāji.

34.  76.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts augstskolu īpašumu veido:

1) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas vai atstājušas mantojumā privātpersonas vai ko augstskolas iegādājušās par pašu nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

2) ar Ministru kabineta lēmumu augstskolām valdījumā nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

3) augstskolu intelektuālais īpašums.";

36

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37

Juridiskais birojs 

Ierosinām likumprojekta  34. pantā, kas paredz grozījumus 76. pantā:

 panta otrajā daļā izteikt pirmo un otro punktu šādā redakcijā:

“1) kustama un nekustama manta, kas tām dāvināta, ko tās mantojušas vai ko tās iegādājušas par pašu līdzekļiem;

2) augstskolas intelektuālais īpašums.”

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

likumprojekta  34. pantā, kas paredz grozījumus 76. pantā,  izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts augstskolu īpašumu veido:

1) kustama un nekustama manta, kas tām dāvināta, ko tās mantojušas vai ko iegādājušās par pašu līdzekļiem;

2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta.   Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā augstskolas īpašums;

3) augstskolas intelektuālais īpašums.”

 

Atbalstīts,

iekļauts

komisijas priekšlikumā Nr.37

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34. 76.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts augstskolu īpašumu veido:

1) kustama un nekustama manta, kas tām dāvināta, ko tās mantojušas vai ko iegādājušās par pašu līdzekļiem;

2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā augstskolas īpašums;

3) augstskolas intelektuālais īpašums.”;

 

 

(3) Augstskolām ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu savās satversmēs norādīto mērķu sasniegšanai. Augstskolu īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tām valdījumā nodotā valsts īpašuma.

aizstāt trešajā daļā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "valsts augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

 

 

 

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "valsts augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

 

(4) Augstskolām valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts augstskolu īpašumu un tām valdījumā vai lietošanā nodoto valsts īpašumu pārvalda un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

38

Juridiskais birojs 

Ierosinām likumprojekta  34.pantā, kas paredz grozījumus 76. pantā:

      panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(4) Ar Ministru kabineta lēmumu  valsts mantu var  nodot valsts augstskolas  valdījumā  vai lietošanā. Valsts augstskolu valdījumā vai lietošanā nodoto valsts mantu augstskola pārvalda un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

      ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(4) Ar Ministru kabineta lēmumu  valsts mantu var  nodot valsts augstskolas  valdījumā  vai lietošanā. Valsts augstskolu valdījumā vai lietošanā nodoto valsts mantu augstskola pārvalda un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

(5) Lai iegādātos nekustamo īpašumu par valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem, augstskolai jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.

 

izslēgt piekto daļu.

 

 

 

izslēgt piekto daļu.

78.pants. Valsts finansējums

(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:

1) no valsts pamatbudžeta izglītībai - optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošu bāzes finansējumu, kas ietver līdzekļus komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam un personāla algām;

2) no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;

3) no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai.

(2) Valsts finansiāli un materiāli nodrošina augstskolas tādā apjomā, kas garantē augstākās izglītības un zinātnes potenciāla atražošanu tajās un veicina kultūras un izglītības līmeņa celšanos Latvijā.

(3) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt papildu finansējumu no citiem zinātnes finansēšanas avotiem.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija un privātstruktūra var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām, par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(5) Kā nodokļu maksātājas augstskolas ir pielīdzināmas bezpeļņas organizācijām, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(6) Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.96. likumu un 23.11.2000. likumu, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“35. Izteikt 78. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kā nodokļu maksātājas augstskolas un koledžas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35. Izteikt 78. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kā nodokļu maksātājas augstskolas un koledžas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.”

80.pants. Augstskolu uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība

(1) Pildot savus uzdevumus, augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem;

3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;

4) veikt augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši augstskolas mērķim.

 

 

 

 

 

 

 

 

35.  80.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"Augstskolu saimnieciskā darbība";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

 

 

redakcionāls labojums

36.  80.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"Augstskolu saimnieciskā darbība";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus, ne retāk kā reizi divos gados pārbauda neatkarīgs revidents. Valsts augstskolas vai augstskolas, kuras saņem valsts budžeta līdzekļus, neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai vai ministrijai, kuras pārziņā ir attiecīgā augstskola. Ar pārbaudi saistītie izdevumi valsts augstskolās tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs revidents. Valsts dibinātas augstskolas un citu personu dibinātas augstskolas, kuras saņem valsts budžeta līdzekļus, neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā un ministrijā, kuras padotībā ir attiecīgā augstskola."

40

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41

Juridiskais birojs 

Likumprojekta 35. pantā:

- likuma 80. panta otrās daļas otro teikumu izteikt šādi:

“Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātas augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, vai revidenta ziņojumu par  valsts budžeta līdzekļu izlietojumu  augstskolā, kura saņēmusi valsts budžeta līdzekļus,  iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā un ministrijā, kuras pārraudzībā ir   attiecīgā augstskola.”

 

 

Atbildīgā komisija 

Likumprojekta 35. pantā:

- likuma 80. panta otrās daļas otro teikumu izteikt šādi:

“Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātās augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai revidenta ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolā, kura saņēmusi valsts budžeta līdzekļus, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai un tai ministrijai, kuras padotībā ir  attiecīgā augstskola.”

 

Atbalstīts

precizētā komisijas redakcijā

priekšlikumā Nr.41

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs revidents. Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātās augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai revidenta ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolā, kura saņēmusi valsts budžeta līdzekļus, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai un tai ministrijai, kuras padotībā ir  attiecīgā augstskola.”

 

 

 

 

 

 

 

 

83.pants. Ārvalstnieku studijas Latvijā

(1) Ārvalstniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārvalstniekus var uzņemt Latvijas augstskolās, ievērojot šādus noteikumus:

1) ārvalstnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārvalstnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā;

2) ārvalstnieku zināšanām, tās pārbaudot vispārējā kārtībā, jāatbilst attiecīgās augstskolas uzņemšanas noteikumu prasībām;

3) ārvalstniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības;

4) mācību maksu ārvalstnieki maksā augstskolai atbilstoši līgumam, ko augstskola noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem.

 

 

 

36.  83.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un panta tekstā vārdu "ārvalstnieki" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "ārzemnieki" (attiecīgā skaitlī un locījumā) un vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "tās pārbaudot vispārējā kārtībā";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

skat. 66. lpp.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 "5) Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.";

42

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs 

   Likumprojekta 36. pantā:

- likuma 83. pantā paredzētajā pirmās daļas piektajā punktā ierosinām izslēgt vārdus ”un ārzemniekiem, kuriem izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas”.

 

 

 

 

Atbalstīts

skat. 66. lpp.

(2) Ārvalstnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārvalstnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām studē ārvalstīs, ārvalstnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Latvijas Republikas pilsoņus, kuri vidējo izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu."

43

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Likumprojekta 36.pantā – papildināt likuma 83.panta trešo  daļu  pēc vārda “pilsoņus” ar vārdiem “un nepilsoņus”.

 

 

 

Daļēji

atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.44

 

 

 

skat. 66. lpp.

 

 

44

Atbildīgā komisija

Likumprojekta 36. pantu izteikt

šādā redakcijā:

“37. 83.pants. Ārzemnieku studijas Latvijā

(1) Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šādus noteikumus:

1) ārzemnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārzemnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā;

2) ārzemnieku zināšanām jāatbilst attiecīgās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumu prasībām;

3) ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības;

4) mācību maksu ārzemnieki maksā augstskolai vai koledžai atbilstoši līgumam, ko augstskola vai koledža noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem;

 5) Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.

(2) Ārzemnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās un koledžās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu un koledžu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārzemnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām un koledžām studē ārvalstīs, ārzemnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai vai koledžai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.

(3)Personas, kuras vidējo izglītību ir ieguvušas ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu."

 

Atbalstīts

“37. 83.pants. Ārzemnieku studijas Latvijā

(1) Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šādus noteikumus:

1) ārzemnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārzemnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā;

2) ārzemnieku zināšanām jāatbilst attiecīgās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumu prasībām;

3) ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības;

4) mācību maksu ārzemnieki maksā augstskolai vai koledžai atbilstoši līgumam, ko augstskola vai koledža noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem;

 5) Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.

(2) Ārzemnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās un koledžās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu un koledžu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārzemnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām un koledžām studē ārvalstīs, ārzemnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai vai koledžai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.

(3)Personas, kuras vidējo izglītību ir ieguvušas ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

      Papildināt likumprojektu ar 87. pantu šādā redakcijā:

“87. pants. Akadēmiskā personāla reģistrs

 

(1) Akadēmiskā personāla reģistrā ieraksta ziņas par personām, kas ieņem akadēmiskos amatus augstākās izglītības institūcijās (augstskolās un koledžās). Akadēmiskā personāla reģistru izveido un uztur Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarota ministrijas vai tās padotībā esošās iestādes amatpersona (akadēmiskā reģistra atbildīgā amatpersona).

(2) Akadēmiskā personāla reģistrā par personu ieraksta šādas ziņas:

1) personas vārdu un uzvārdu;

2) personas kodu;

3)akadēmiskā amata nosaukumu, kurā persona ievēlēta;

4) augstskolas vai koledžas nosaukumu, kurā šī persona ieņem akadēmisko amatu (norādot, ja amatu ieņem filiālē);

5) struktūrvienības nosaukumu, ja tāds ir;

6) akadēmisko amata pildīšanas sākuma termiņu attiecīgajā augstskolā un koledžā;

7)          akadēmiskajam amatam atbilstīgās zinātnes nozares, apakšnozares un izglītības programmu grupas nosaukumu;

8)          citu izglītības institūciju nosaukumus, kurās persona strādā papildus, norādot ieņemto amatu.

 

(3) Ziņas akadēmiskā personāla reģistram par savu akadēmisko personālu iesniedz augstskolas un koledžas. Augstskolas rektors vai koledžas direktors atbild par reģistram iesniegto ziņu precizitāti un atbilstību īstenībai.

 

(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām iesniegtajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram katru gadu ne mazāk kā trīs reizes gadā - līdz 1. februārim, 1.maijam un līdz 1. augustam.

 

(5) Šī panta otrās daļas pirmajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā punktā minētās ziņas akadēmiskā reģistra atbildīgā amatpersona publicē internetā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no šo izmaiņu saņemšanas.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labojumi

      38. Papildināt likumu ar jaunu  87. pantu šādā redakcijā:

 

“87. pants. Akadēmiskā personāla reģistrs

 

(1) Akadēmiskā personāla reģistrā ieraksta ziņas par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstākās izglītības institūcijās (augstskolās un koledžās). Akadēmiskā personāla reģistru izveido un uztur Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarota ministrijas vai tās padotībā esošas iestādes amatpersona (akadēmiskā reģistra atbildīgā amatpersona).

(2) Akadēmiskā personāla reģistrā par personu ieraksta šādas ziņas:

1) personas vārdu un uzvārdu;

2) personas kodu;

3)akadēmiskā amata nosaukumu, kurā persona ievēlēta;

4) augstskolas vai koledžas nosaukumu, kurā šī persona ieņem akadēmisko amatu (norādot, ja amatu ieņem filiālē);

5) struktūrvienības nosaukumu, ja tāds ir;

6) akadēmisko amata pildīšanas sākuma termiņu attiecīgajā augstskolā un koledžā;

7) akadēmiskajam amatam atbilstīgās zinātnes nozares, apakšnozares un izglītības programmu grupas nosaukumu;

8) to izglītības institūciju nosaukumus, kurās persona strādā papildus (norādot ieņemamo amatu).

(3) Ziņas akadēmiskā personāla reģistram par savu akadēmisko personālu iesniedz augstskolas un koledžas. Augstskolas rektors vai koledžas direktors atbild par reģistram iesniegto ziņu precizitāti un atbilstību īstenībai.

(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām iesniegtajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz akadēmiskā personāla reģistram katru gadu (ne mazāk kā trīs reizes gadā) līdz 1.februārim, 1.maijam un 1.augustam.

(5) Šā panta otrās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona publicē internetā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no šo izmaiņu saņemšanas.”

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

3. Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks netiek mainīts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas dienas.

 

4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim, ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

5. Augstākās izglītības padome gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par profesoru štata vietu sarakstu augstskolās un konkursa izsludināšanas grafiku.

 

6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes 12 locekļu sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

7. Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu, paredzot tajā secīgu augstākās izglītības un zinātnes integrāciju (zinātniskās pētniecības institūtu izveidi vai esošo institūtu iekļaušanos galvenajos studiju un pētījumu virzienos), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, jaunās zinātnieku paaudzes piesaistīšanu, jaunu finansēšanas un darba samaksas kārtību.

 

8. Ministru kabinets paredz ikgadējus papildu finansu līdzekļus universitāšu reformas īstenošanai.

 

9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šā likuma prasībām atbilstošus augstskolu licencēšanas un akreditācijas noteikumus.

 

10.Licencētām augstskolām jāatjauno licence sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas (4.pants), augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes (12., 53.pants), rektora apstiprināšanas (17.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā specifika.

(1996.gada 27.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.01.97.)

37. Papildināt pārejas noteikumu 11.punktu aiz vārda "akadēmiju" ar vārdiem "un Latvijas Policijas akadēmiju" un aiz vārda "militārā" ar vārdiem "vai profesionālā".

 

 

redakcionāli  labojumi

39. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumu 11.punktu pēc vārda “akadēmiju” ar vārdiem “un Latvijas Policijas akadēmiju” un pēc vārda “militārā” — ar vārdiem “vai profesionālā”;

 

 

 

46

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

“11.1 Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (25.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika.”;

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

“11.1 Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (25.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika.”;

 

 

 

 

 12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46.panta trešā daļa), uzsāk 2004.gadā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

13. Līdz 2001.gada 1.aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004.gadam.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 17. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim nosaka studiju līgumā ietveramos obligātos noteikumus (46.panta otrā daļa), studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību (46.panta astotā daļa), kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos (47.panta trešā daļa) un ārpus Latvijas studējošo personu uzskaites kārtību (82.panta otrā daļa).

(2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā)

 18. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar šā likuma 13.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas prasībām par studējošo īpatsvara izmaiņām augstskolas satversmes sapulcē un senātā un iesniedz tās apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2005.gada 10.jūnijam. Augstskolu satversmes sapulces un senāti, kas ievēlēti līdz 2004.gada 10.jūnijam, līdz attiecīgās satversmes sapulces vai senāta pilnvaru termiņa beigām turpina darboties, saglabājot augstskolas satversmē noteikto studējošo īpatsvaru.

(2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

38. Papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"19. Augstskolas nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.martam iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijā. Valsts dibinātās augstskolas kļūst par atvasinātām publiskām personām pēc to satversmju apstiprināšanas Saeimā. Līdz augstskolas satversmes apstiprināšanai Saeimā tās turpina darboties to līdzšinējā – valsts budžeta iestādes – statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes jau ir apstiprinātas Saeimā, ir uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledžas nodrošina nolikumu atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.martam iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijā.

 

 

redakcionāli  labojumi

papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“19. Augstskola nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.martam iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai. Valsts dibinātā augstskola kļūst par atvasinātu publisku personu pēc satversmes apstiprināšanas Saeimā. Līdz satversmes apstiprināšanai Saeimā augstskola turpina darboties līdzšinējā — valsts budžeta iestādes — statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas Saeimā, uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledža nodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.martam iesniedz nolikumu Izglītības un zinātnes ministrijai.

 

 

 

 

20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu.

 

 

 

20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgajā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu.

 

21. Augstskolu likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

 

 

 

21. Augstskolu likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

 

 

22. Pirms šā likuma 26.panta septītās daļas (par ievēlēšanas vietu) spēkā stāšanās noslēgtie darba līgumi paliek spēkā līdz darba līgumā noteiktā termiņa beigām.

 

 

 

22. Pirms šā likuma 26.panta septītās daļas (par ievēlēšanas vietu) spēkā stāšanās noslēgtie darba līgumi ir spēkā līdz darba līgumā noteiktā termiņa beigām.

 

 

23. Likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas."

 

 

 

23. Likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas.”