Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                                  Likumprojekts 3. lasījumam       

 

Grozījumi Imigrācijas likumā (reģ. nr. 1299)

(iekļauts likumprojekts Grozījumi Imigrācijas likumā (reģ. nr. 1320) [Ministru kabineta Noteikumi Nr.521 (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)])

 

 

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

 

(30)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 101.nr.) šādus grozījumus:

1

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām izslēgt likumprojekta ievaddaļā skaitļus un vārdus “13.”, kā arī “Latvijas Vēstnesis, 2005, 101.nr.”.

Atbalstīt

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

 

1) ir derīgs ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā;

 

2) ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja;

 

3) ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets;

 

4) nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā;

 

5) ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to, kā konstatēt finanšu līdzekļu esamību, nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš:

 

1) ieceļo un uzturas kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu;

 

2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

 

3) par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

 

4) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi;

 

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);

 

6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta astotajā daļā minēto valstu pilsonis vai iedzīvotājs, vai ārzemnieks, kuram ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.

 

(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

 

(4) Kārtību, kādā tiek atzīti ārzemnieku ceļošanas dokumenti, nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Ceļošanas dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju, zīmogu un spiedogu paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību, kādā tiek veidota un izmantota dokumentu paraugu informācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets.

 

(6) Ārzemnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets.

 

(7) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta noteikumi neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir starptautisku reisu jūras transporta vai gaisa kuģa apkalpes loceklis un ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajiem ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem. Šajos līgumos paredzēto ieceļošanas un uzturēšanās noteikumu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(8) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, kā arī nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.punktu. Papildu pārbaude veicama arī tiem ārzemniekiem, kuriem ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.

1. 4.panta pirmajā daļā:

 

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ir derīgs ceļošanas dokuments. Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:

a) tas ir atzīts Latvijas Republikā,

b) tas atbilst noteiktajam paraugam,

c) tajā ir visu to ārzemnieku personas dati un fotogrāfijas, kuri šo dokumentu izmanto par ceļošanas dokumentu. Lai pieprasītu uzturēšanās atļauju, katram ārzemniekam ir nepieciešams savs ceļošanas dokuments,

d) tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā,

e) tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus,

f) tajā ir vieta vīzām vai nepieciešamajām dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ir noteikts, ka vīzām vai šādām atzīmēm nav jābūt;”;

izslēgt 3.punktā vārdus “un dzīvības”.

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām likuma 4. panta otrās daļas paredzētajā 6. punktā (likumprojekta 1. pants) aizstāt vārdus “astotajā daļā” ar vārdiem  “desmitajā daļā”, bet vārdus “kuram ārvalstīs  piešķirts” aizstāt ar vārdiem “kuram ārvalstī piešķirts”.

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt likumprojekta 1. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju ārzemniekam, kurš ir  šā panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai  ārzemniekam, kuram ārvalstī  piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss, amatpersona pārbauda pieejamo informāciju par to, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai drošībai vai kārtībai (turpmāk - papildu pārbaude). 

(9) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiek veikta  papildu pārbaude.

(10) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru   pilsoņiem nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām. “

 

Likumprojekts ar reģ. nr. 1320:

1.  4.pantā:

 

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta astotajā daļā minēto valstu pilsonis vai iedzīvotājs vai ārzemnieks, kuram ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, kā arī vajadzīga vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.punktu. Papildu pārbaude veicama arī tiem ārzemniekiem, kuriem ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss."

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt

1. 4.pantā:

 

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ir derīgs ceļošanas dokuments. Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:

a) tas ir atzīts Latvijas Republikā,

b) tas atbilst noteiktajam paraugam,

c) tajā ir visu to ārzemnieku personas dati un fotogrāfijas, kuri šo dokumentu izmanto par ceļošanas dokumentu. Lai pieprasītu uzturēšanās atļauju, katram ārzemniekam ir nepieciešams savs ceļošanas dokuments,

d) tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā,

e) tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus,

f) tajā ir vieta vīzām vai nepieciešamajām dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ir noteikts, ka vīzām vai šādām atzīmēm nav jābūt;”;

 

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “un dzīvības”;

 

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

“6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta desmitajā daļā minēto valstu pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.”;

 

papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju ārzemniekam, kurš ir šā panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis, vai ārzemniekam, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss, amatpersona pārbauda pieejamo informāciju par to, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai (turpmāk — papildu pārbaude).

(9) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude.

(10) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām.”

5.pants. (1) Ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņš saņēmis vīzu, pamatojoties uz šā likuma 11.panta otro daļu, vai uzturēšanās atļauju.

 

(2) Ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, pēc šīs atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu.

 

(3) Ārzemniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi.

2. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, pēc šīs atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut izsniegt vīzu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

 

 

 

                     

2. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, pēc šīs atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut izsniegt vīzu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

9.pants. (1) Ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis), vai būt pašnodarbināta persona, nepieciešama darba atļauja.

 

(2) Darba atļauja nav nepieciešama, ja ārzemnieks:

 

1) ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

 

2) ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 19.punktu;

 

3) ierodas Latvijas Republikā uz viesizrādēm (vieskoncertiem) kā izpildītājs (mūziķis, dziedātājs, dejotājs, aktieris, cirka mākslinieks u.c.), autors (komponists, horeogrāfs, režisors, scenogrāfs u.c.), izrāžu (koncertu) nodrošināšanā iesaistīts administratīvais vai tehniskais darbinieks un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

 

4) ierodas Latvijas Republikā pēc izglītības iestādes vai zinātniskās institūcijas, vai atsevišķa zinātnieka uzaicinājuma saistībā ar zinātniskiem pētījumiem vai piedalīšanos izglītības programmu īstenošanā un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

 

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu).

 

(3) Darba atļauju pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(4) Par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

3. 9.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “kā kapitālsabiedrības” ar vārdiem “kā komercsabiedrības pārvaldes vai”;

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc skaitļa un vārda “19.punktu” ar vārdiem “un par veikto darbu nesaņem atlīdzību”.

 

 

 

3. 9.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “kā kapitālsabiedrības” ar vārdiem “kā komercsabiedrības pārvaldes vai”;

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc skaitļa un vārda “19.punktu” ar vārdiem “un par veikto darbu nesaņem atlīdzību”.

12.pants. (1) Ārzemniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt vīzu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

 

1) viņam ir derīgs ceļošanas dokuments;

 

2) viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti;

 

3) viņam ir ielūgums vai viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz citus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi.

 

(2) Ielūgums vīzas pieprasīšanai nav nepieciešams, ja:

 

1) tas atbilst starptautiskajām tiesību normām;

 

2) tas atbilst Latvijas valsts interesēm;

 

3) tas saistīts ar humāniem apsvērumiem;

 

4) tas saistīts ar nepārvaramu varu;

 

5) vīzas pieprasītājs ir latvietis vai lībietis (līvs), vai persona, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis;

 

6) vīzas pieprasītājam ir nepieciešams apsaimniekot viņam piederošu nekustamo īpašumu vai pieņemt mantojumu, kas atrodas Latvijas Republikā;

 

7) vīzas pieprasītājam ir jāpiedalās tiesas vai izmeklēšanas procesā Latvijas Republikā;

 

8) vīzas pieprasītājs nodrošina starptautisko pasažieru vai kravas satiksmi;

 

9) ir pamats uzskatīt, ka no vīzas pieprasītāja personiskajiem finanšu līdzekļiem bez kavēšanās un pilnā apmērā tiks segti izdevumi, kas saistīti ar viņa uzturēšanos Latvijas Republikā un izceļošanu no tās, kā arī, ja nepieciešams, ar viņa veselības aprūpi un nogādāšanu atpakaļ mītnes zemē viņa smagas slimības, nāves vai piespiedu izraidīšanas gadījumā.

 

(3) Ārzemnieks Ministru kabineta noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

4. Papildināt 12.panta otro daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) ārzemnieks pieprasa tranzītvīzu vai lidostas tranzītvīzu un viņam ir tās valsts vīza vai uzturēšanās atļauja, kurā viņš gatavojas ieceļot (ja tāda ir nepieciešama);

11) vīzas pieprasītājs ir ārvalsts žurnālists.”

 

 

 

4. Papildināt 12.panta otro daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) ārzemnieks pieprasa tranzītvīzu vai lidostas tranzītvīzu un viņam ir tās valsts vīza vai uzturēšanās atļauja, kurā viņš gatavojas ieceļot (ja tāda ir nepieciešama);

11) vīzas pieprasītājs ir ārvalsts žurnālists.”

14.pants. Šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par vīzas izsniegšanu.

 

5. Papildināt 14.pantu pēc vārdiem “lēmumu par” ar vārdiem “ielūguma apstiprināšanu vai”.

 

5

 

Saeimas Juridi skais birojs:

ierosinām  izslēgt likumprojekta 5. pantu.

 

Atbalstīt

 

16.pants. (1) Vīzas izsniegšanu atsaka, ja:

 

1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar vīzas pieprasīšanu un paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā;

 

2) ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas;

 

3) ārzemnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim;

 

4) ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālas imigrācijas risku;

 

5) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

 

6) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

 

7) uzaicinātājs rakstveidā atsauc ielūgumu;

 

8) ārzemnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzaicinātājs noformējis izsaukumu, bet Pārvalde vēl nav pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

 

9) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

 

10) ārzemnieks nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas valstī, kurā atrodas vīzas pieprasīšanas laikā;

 

11) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem ir centusies ietekmēt amatpersonas lēmumu par vīzas izsniegšanu;

 

12) ārzemnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārzemnieks nav saņēmis. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu atļauju iespējams saņemt tikai uzturoties Latvijas Republikā;

 

13) izbeidzies saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai otro daļu noteiktais uzturēšanās termiņš;

 

14) konstatēts, ka uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē, ir zaudējis rīcībspēju vai miris;

 

15) kompetentas iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

 

(2) Izsniegto vīzu anulē, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir pastāvējuši vīzas izsniegšanas brīdī, bet konstatēti pēc vīzas izsniegšanas vai vīzas izsniegšanā pieļautas tehniska rakstura kļūdas vai neprecizitātes.

 

(3) Vīzu vai atlikušo vīzas derīguma termiņu atceļ, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir iestājušies pēc vīzas izsniegšanas.

 

(4) Pārvaldes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors vai viņu vietnieki var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārzemniekam, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

6. 16.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “izsniegšanas” ar vārdiem “vai ārzemniekam izsniegta uzturēšanās atļauja vai cita vīza”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “vietnieki” ar vārdiem “pilnvarotas amatpersonas”.

 

 

 

5. 16.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “izsniegšanas” ar vārdiem “vai ārzemniekam izsniegta uzturēšanās atļauja vai cita vīza”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “vietnieki” ar vārdiem “pilnvarotas amatpersonas”.

18.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā, ja:

 

1) ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā bez valsts robežas šķērsošanai nepieciešamajiem dokumentiem;

 

2) ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā ar nederīgiem, viltotiem vai citas personas ceļošanas dokumentiem;

 

3) ārzemnieks atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar viņa ieceļošanu Latvijas Republikā;

 

4) ārzemnieks sniedz nepatiesas ziņas par sevi, ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi;

 

5) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem cenšas ietekmēt Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par valsts robežas šķērsošanu;

 

6) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

 

7) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

 

8) ārzemnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārzemnieks nav saņēmis. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu atļauju iespējams saņemt tikai uzturoties Latvijas Republikā;

 

9) izbeidzies saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai otro daļu noteiktais uzturēšanās termiņš;

 

10) kompetentas iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

 

11) ārzemnieks izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

 

12) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā, par ko likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā;

 

13) ārzemnieks nav ievērojis Latvijas Republikai saistošos starpvalstu līgumos noteiktos valsts robežas šķērsošanas nosacījumus.

 

(2) Pēc ārzemnieka pieprasījuma lēmumu par atteikumu viņam ieceļot Latvijas Republikā noformē rakstveidā.

 

(3) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

7. 18.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 “(1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, ja:

1) ārzemniekam nav derīga ceļošanas dokumenta;

2) ārzemnieks uzrāda viltotu vai citas personas ceļošanas dokumentu;

3) ārzemniekam nav derīgas vīzas, ja tāda nepieciešama;

4) ārzemnieks uzrāda viltotu vai citai personai izsniegtu vīzu vai uzturēšanās atļauju;

5) ārzemnieks nevar uzrādīt attiecīgus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu un nosacījumus;

6) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

7) ārzemnieks iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārzemnieks rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai ārzemnieka ieceļošana rada draudus starptautiskajām attiecībām.

(2) Ministru kabinets apstiprina lēmuma par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā veidlapas paraugu un nosaka veidlapas aizpildīšanas kārtību.”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kura ceļošanas dokuments neatbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām paredzētajā likuma 18. pantā (likumprojekta 7. pants):

- pirmās daļas 5. punktu izteikt šādi:

“5) ārzemnieks nevar uzrādīt attiecīgus dokumentus, kas pamato ieceļošanu un uzturēšanos;”

- pirmās daļas 8. punktā  papildināt aiz vārdiem “sabiedriskajai kārtībai” ar vārdiem “un drošībai”;

- ceturtajā daļā  aiz vārdiem “ja tas atbilst” papildināt ar vārdiem “Latvijas Republikai saistošām“.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

izslēgt 8. punktā vārdus “vai ārzemnieka ieceļošana  rada draudus starptautiskajām attiecībām”. 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

6. 18.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, ja:

1) ārzemniekam nav derīga ceļošanas dokumenta;

2) ārzemnieks uzrāda viltotu vai citas personas ceļošanas dokumentu;

3) ārzemniekam nav derīgas vīzas, ja tāda nepieciešama;

4) ārzemnieks uzrāda viltotu vai citai personai izsniegtu vīzu vai uzturēšanās atļauju;

5) ārzemnieks nevar uzrādīt attiecīgus dokumentus, kas pamato ieceļošanu un uzturēšanos;

6) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

7) ārzemnieks iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai ārzemnieka ieceļošana rada draudus starptautiskajām attiecībām.

(2) Ministru kabinets apstiprina lēmuma par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā veidlapas paraugu un nosaka veidlapas aizpildīšanas kārtību.”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kura ceļošanas dokuments neatbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst Latvijas Republikai saistošām starptautiskajā m tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

19.pants. (1) Ja lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā pieņemts saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7., 10., 11. vai 12.punktu, Valsts robežsardzes amatpersona vīzu anulē vai atceļ.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Valsts robežsardzes amatpersona par vīzas anulēšanu vai atcelšanu triju darbdienu laikā rakstveidā informē Pārvaldi.

8. Izslēgt 19.pantu.

 

 

 

7. Izslēgt 19.pantu.

21.pants. (1) Pārvadātājs pārliecinās par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti.

 

(2) Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas ārzemnieku nogādājis līdz Latvijas Republikas valsts robežai vai Latvijas Republikā, nogādā ārzemnieku atpakaļ valstī, no kuras viņš atvests, vai valstī, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkurā citā valstī, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta, ja:

 

1) ārzemniekam atsaka ieceļošanu Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu;

 

2) nākamais pārvadātājs, kuram jānogādā galamērķa valstī vai nākamajā valstī ārzemnieks, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atsakās to darīt;

 

3) ārzemniekam, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, galamērķa valsts vai nākamā valsts atsaka ieceļošanu un nosūta viņu atpakaļ uz Latvijas Republiku.

 

(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu noteikšanas un piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

9. Izteikt 21.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā;”.

 

 

 

8. Izteikt 21.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā;”.

22.pants. (1) Ārzemniekam var izsniegt:

 

1) termiņuzturēšanās atļauju;

 

2) pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

(2) Termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta uz mācību laiku, reģistrē divas reizes gadā. Pastāvīgo uzturēšanās atļauju reģistrē ik pēc pieciem gadiem.

 

(3) Izsaukumu apstiprina un termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniedz, reģistrē un anulē Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

(4) Ārzemnieks Ministru kabineta noteiktos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus drīkst iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

10. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrē reizi piecos gados.”

 

 

 

9. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrē reizi piecos gados.”

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

 

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz otrajai pakāpei;

 

2) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

 

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja viņš ir personālsabiedrības amatpersona, kuras paraksta tiesības reģistrētas komercreģistrā;

 

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

 

5) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

 

6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

 

7) uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 600 000 latu. Šādam ieguldījumam jāpastāv visu termiņuzturēšanās atļaujas laiku;

 

8) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis;

 

9) uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

 

10) uz izglītības iestāžu audzēkņu vai pilna laika studentu apmaksāto mācību periodu;

 

11) uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;

 

12) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku;

 

13) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;

 

14) uz laiku, kāds nepieciešams tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika;

 

15) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

 

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

 

17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība;

 

18) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja ārzemnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī;

 

19) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar audzēkņu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanu.

 

(2) Ministru kabinets, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

 

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

 

(4) Šā panta pirmās daļas 1. — 10., 13. — 16. un 19.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

11. 23.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “vienu gadu” ar vārdiem “piecus gadus”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir persona, kura komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;”

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdu “četriem” ar vārdu “pieciem”;

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;”;

papildināt pirmo daļu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“20) uz laiku līdz tiesas sprieduma par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kurš ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

21) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 13., 14., 15., 16., 19. un 20.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pēc šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 16., 18., 19., 20. un 21.punktā minētā termiņa beigām ārzemnieks var atkārtoti pieprasīt uzturēšanās atļauju, ja šajos punktos minētais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamats joprojām pastāv.”

 

 

 

10. 23.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “vienu gadu” ar vārdiem “piecus gadus”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir persona, kura komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdu “četriem” ar vārdu “pieciem”;

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;”;

papildināt pirmo daļu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“20) uz laiku līdz tiesas sprieduma par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kurš ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

21) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 13., 14., 15., 16., 19. un 20.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pēc šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 16., 18., 19., 20. un 21.punktā minētā termiņa beigām ārzemnieks var atkārtoti pieprasīt uzturēšanās atļauju, ja šajos punktos minētais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamats joprojām pastāv.”

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt:

 

1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam;

 

2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

 

3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

 

4) ārzemniekam, kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu, ja šajā punktā minētais kapitālieguldījums joprojām pastāv;

 

5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, turklāt apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu, mācoties valsts valodā;

 

6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

 

7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus, un viņa laulātajam, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus;

 

8) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

 

9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un viņa ģimenes loceklim;

 

10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

 

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu.

 

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētais ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

 

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.

 

(6) Ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.

12. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

 “5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vidējo izglītību, turklāt apguvis vidējās izglītības programmu, mācoties valsts valodā;”;

 

izslēgt pirmās daļas 9.punktā vārdus “vai alternatīvais”;

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “citas valsts pilsonības iegūšanas” ar vārdiem “lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu pieņemšanas”.

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts A.Tolmačovs:

izteikt likuma 24. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir vai ir bijis Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;”

 

Saeimas deputāts A.Tolmačovs:

izteikt likumprojekta 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “citas valsts pilsonības iegūšanas” ar vārdiem “lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu spēkā stāšanās”.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām paredzētajā  likuma 24. pantā pirmās daļas 5. punktā (likumprojekta 12. pants) izslēgt  vārdu “mācoties”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts A.Tolmačovs:

papildināt likuma 24. panta piekto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Valsts valodas prasmi apliecina dokumenti, kuri izsniegti, pārbaudot valsts valodas prasmi Valsts valodas likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts A.Tolmačovs:

papildināt likuma 24. panta sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādu uzturēšanās atļauju izsniedz uz desmit gadiem.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

11. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

 “5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vidējo izglītību, turklāt apguvis vidējās izglītības programmu, valsts valodā;”;

 

izslēgt pirmās daļas 9.punktā vārdus “vai alternatīvais”;

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “citas valsts pilsonības iegūšanas” ar vārdiem “lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu pieņemšanas”.

25.pants. (1) Ārzemnieks, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, ir tiesīgs saņemt:

 

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

 

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

 

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

(2) Ja laulība šķirta, pirms Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumu, kad tiesa nepilngadīgo bērnu — Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni — atstāj pie tā no vecākiem, kurš nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Šādā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

26.pants. (1) Ārzemnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais, ir tiesīgs saņemt:

 

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

 

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

 

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

(2) Ja laulība šķirta, pirms pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē.

 

(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma, laulātie dzīvos kopā un viņiem ir kopīga mājsaimniecība.

 

30.pants. (1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāki un viņu laulātie, kuri sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi saņemt:

 

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

 

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

 

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

 

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

(2) Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārzemnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.

 

13. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta pirmajā daļā vārdu “saņemt” ar vārdu “pieprasīt”.

 

 

 

12. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta pirmajā daļā vārdu “saņemt” ar vārdu “pieprasīt”.

31.pants. (1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

 

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

 

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

 

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

 

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

14. Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un bērniem, ja viņi atbilst šā likuma 29.panta pirmās daļas nosacījumiem.”

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

Saeimas deputāts A.Tolmačovs:

izteikt likuma 31. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir vai ir bijis Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

 

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

 

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām paredzēto likuma 31. panta otro  daļu (likumprojekta 14. pants) izteikt šādi:

“(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un bērniem, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 29.panta pirmās daļas 1.līdz 3. punkta noteikumiem.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

13. Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un bērniem, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 29.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta noteikumiem.”

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

 

1) pārstāvniecībā — ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā;

 

2) Pārvaldē — ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.

 

(2) To personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus Pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību, nosaka Ministru kabinets.

 

(3) Pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus Pārvaldē, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

 

(4) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti, kas pārtrauc mācības, izbrauc no Latvijas Republikas.

15. 32.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem “vai viņa pilnvarota amatpersona”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā nav tiesīgi pieprasīt Pārvaldei uzturēšanās atļauju sakarā ar citu uzturēšanās iemeslu.”

 

 

 

14. 32.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem “vai viņa pilnvarota amatpersona”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā nav tiesīgi pieprasīt Pārvaldei uzturēšanās atļauju sakarā ar citu uzturēšanās iemeslu.”

33.pants. (1) Pārvalde Ministru kabineta noteikumos minētos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus izskata un atbildi sniedz:

 

1) attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;

 

2) attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 90 dienu laikā.

 

(2) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Ja noteiktais iesniegšanas termiņš nokavēts, Pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

 

(3) Nākamais uzturēšanās atļaujas termiņš skaitāms no iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa izbeigšanās dienas.

 

(4) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

 

(5) Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana nerada ārzemniekam tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

16. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) par termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;

2) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 90 dienu laikā;

3) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kura pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, — 30 dienu laikā.

(2) Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.

(3) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas

pieprasīšanai — ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām.

(4) Ja šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš nokavēts, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem paātrinātā kārtībā — 10 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja, un 30 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(5) Ja uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš beidzies vairāk nekā 90 dienas pirms nākamās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa sākuma, šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minētajā gadījumā uzturēšanās atļauju izsniedz uz šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto termiņu.

(6) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.”

15

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām paredzētajos grozījumos  likuma 33. pantā (likumprojekta 16. pants):

- ceturtajā  daļā aizstāt vārdus “ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem“  ar vārdiem “ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem”;

- izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 “ (5) Ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta  vairāk nekā 90 dienas pēc tam, kad beidzies iepriekšējās  uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minētajā gadījumā uzturēšanās atļauju izsniedz uz  termiņu, kāds noteikts šo pantu pirmās  daļas 1.punktā.”

Atbalstīt

15. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) par termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;

2) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 90 dienu laikā;

3) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kura pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, — 30 dienu laikā.

(2) Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.

(3) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pārvaldei ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām.

(4) Ja šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš nokavēts, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem paātrinātā kārtībā — 10 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja, un 30 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(5) Ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta vairāk nekā 90 dienas pēc tam, kad beidzies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minētajā gadījumā uzturēšanās atļauju izsniedz uz termiņu, kāds noteikts šo pantu pirmās daļas 1.punktā.

(6) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.”

34.pants. (1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka, ja:

 

1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

 

2) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

 

3) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

 

4) ārzemnieks uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav;

 

5) ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un attiecīgais veselības traucējums vai slimība ir minēti Veselības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Veselības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto veselības traucējumu vai slimību. Ja ārzemniekam minētais veselības traucējums vai slimība radusies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un viņš vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārzemnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

 

6) ārzemnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā;

 

7) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

 

8) ārzemnie ks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

 

9) ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

 

10) uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

 

11) ārzemnieks nav ievērojis šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;

 

12) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

 

13) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

 

14) ārzemnieks ir tāda ārzemnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

 

15) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

 

16) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;

 

17) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

 

18) uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē vai zaudējis rīcībspēju, vai miris;

 

19) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

 

20) pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”;

 

21) ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku.

 

(2) Ārzemniekam, kurš pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, šo atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11., 12. un 20.punktā minētajos gadījumos.

17. 34.panta pirmajā daļā:

papildināt ievaddaļu pēc vārda “izsniegšanu” ar vārdiem “vai reģistrēšanu”;

aizstāt 5.punkta pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“5) ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Veselības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību. Veselības traucējumu un slimību sarakstu nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt 9.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju), kā arī uz ārzemnieku, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, taču šīs atļaujas pieprasīšanas iemesls nav ģimenes apvienošana;”;

papildināt 16.punktu pēc vārda “atļaujas” ar vārdiem “vai pēdējā gada laikā strādājis bez darba atļaujas”;

papildināt daļu ar 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“22) uzaicinātājs atrodas pirmstiesas izmeklēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē, izņemot gadījumu, kad uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta sakarā ar noslēgtu laulību un ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns;

23) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktu, 25.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu vai 26.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;

24) ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

25) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv.”

16

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

izteikt 34. panta pirmās daļas 23. punktu šādā redakcijā:

„23) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktu, 25.panta pirmās daļas 2. vai 3. punktu, 26.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, 30. panta pirmo daļu vai 31.pantu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām paredzētajos grozījumos  likuma 34. pantā (likumprojekta 17. pants):

- aizstāt pirmās daļas devītā punkta otrajā teikumā aizstāt vārdus “šīs atļaujas pieprasīšanas iemesls nav ģimenes apvienošana” ar vārdiem “tā netiek pieprasīta, pamatojoties uz šā likuma 25., 26., 30. vai 31. pantu”;

- pirmās daļas 22. punktā aizstāt vārdus “kad uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta sakarā ar noslēgtu laulību un ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns” ar vārdiem “kad uzturēšanās atļauju pieprasa uzaicinātāja laulātais un viņu  ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

16. 34.panta pirmajā daļā:

papildināt ievaddaļu pēc vārda “izsniegšanu” ar vārdiem “vai reģistrēšanu”;

aizstāt 5.punkta pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“5) ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Veselības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību. Veselības traucējumu un slimību sarakstu nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt 9.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju), kā arī uz ārzemnieku, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, taču tā netiek pieprasīta, pamatojoties uz šā likuma 25., 26., 30. vai 31.pantu;”;

papildināt 16.punktu pēc vārda “atļaujas” ar vārdiem “vai pēdējā gada laikā strādājis bez darba atļaujas”;

papildināt daļu ar 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“22) uzaicinātājs atrodas pirmstiesas izmeklēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē, izņemot gadījumu, kad uzturēšanās atļauju pieprasa uzaicinātāja laulātais un viņu ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns;

23) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktu, 25.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, 26.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, 30.panta pirmo daļu vai 31.pantu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;

24) ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

25) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv.”

35.pants. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

 

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

 

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

 

3) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

 

4) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem;

 

5) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

 

6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

 

7) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;

 

8) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

 

9) uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

 

10) ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

 

11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

 

12) ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

 

13) ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī tad, ja ārzemnieks var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;

 

14) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

 

15) ārzemnieks ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav darba atļaujas;

 

16) ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;

 

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

18. 35.pantā:

izslēgt 12.punktu;

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

“13) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk par sešiem mēnešiem gada laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;”;

papildināt pantu ar 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“18) uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;

19) ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

20) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv;

21) atteikts reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ārzemniekam anulē termiņuzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē arī viņa laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar minētā ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. 35.pantā:

izslēgt 12.punktu;

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

“13) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk par sešiem mēnešiem gada laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;”;

papildināt pantu ar 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“18) uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;

19) ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

20) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv;

21) atteikts reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2)  Ja ārzemniekam anulē termiņuzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē arī viņa laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar minētā ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā.”

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

 

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

 

2) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

 

3) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;

 

4) ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī tad, ja ārzemnieks var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;

 

5) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

 

6) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

 

7) ārzemnieks ir zaudējis vai viņam atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss;

 

8) ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu;

 

9) ārzemnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;

 

10) ārzemnieks ir bēgļa statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis;

 

11) pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 9. un 10.punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas.

 

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 11.punktā minētajos gadījumos.

19. 36.panta pirmajā daļā:

izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk nekā divus gadus un sešus mēnešus piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;

5) ārzemnieks izceļo vai izceļojis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;”;

izslēgt 7.punktā vārdus “vai alternatīvais”.

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts A.Tolmačovs:

izteikt likuma 36. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 4., 5. un 11.punktā minētajos gadījumos, ja nav pagājuši desmit gadi no tās izsniegšanas dienas, izņemot šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto gadījumu.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18. 36.panta pirmajā daļā:

izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk nekā divus gadus un sešus mēnešus piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;

5) ārzemnieks izceļo vai izceļojis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;”;

izslēgt 7.punktā vārdus “vai alternatīvais”.

40.pants. (1) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārzemniekam, uzaicinātājam ir tiesības apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas.

 

(2) Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā ārzemniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, vai uzaicinātājam.

20. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. (1) Uzaicinātājam vai ārzemniekam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ir tiesības apstrīdēt lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par uzturēšanās atļauj as izsniegšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu šā panta pirmajā daļā minētajām personām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

(3) Pieteikuma iesniegšana tiesā nerada ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

(4) Ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa laikā, ja uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikums vai uzturēšanās atļaujas anulēšana nav pamatota ar viņa iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu, un viņam:

1) atteikta vai anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2. vai 8.punktu vai 25.pantu, vai 26.pantu;

2) atteikta vai anulēta termiņuzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.panta pirmās daļas 2.punktu.”

19

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām  paredzētajā likuma 40. pantā ( likumprojekta 20. pants):

- papildināt trešo daļu aiz vārdiem “Latvijas Republikā” ar vārdiem “izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos”;

ceturtās daļas 2. punktā papildināt aiz skaitļa “25” ar vārdiem “pirmās daļas 2. punktu”

Atbalstīt

19. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. (1) Uzaicinātājam vai ārzemniekam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ir tiesības apstrīdēt lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu šā panta pirmajā daļā minētajām personām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

(3) Pieteikuma iesniegšana tiesā nerada ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, tiesības uzturēties Latvijas Republikā, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.

(4) Ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa laikā, ja uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikums vai uzturēšanās atļaujas anulēšana nav pamatota ar viņa iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu, un viņam:

1) atteikta vai anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2. vai 8.punktu vai 25.pantu, vai 26.pantu;

2) atteikta vai anulēta termiņuzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 25.panta pirmās daļas 2.punktu vai 26.panta pirmās daļas 2.punktu.”

42.pants. (1) Ārzemniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmo daļu, ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās šo rīkojumu apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam, ja izbraukšanas rīkojumu izdevusi Pārvaldes amatpersona. Iesnieguma izskatīšanas laikā ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

 

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par izbraukšanas rīkojumu septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

 

21. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. (1) Izbraukšanas rīkojumu un tajā noteikto ieceļošanas aizlieguma termiņu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma spēkā stāšanās apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Iesnieguma izskatīšanas laikā ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu un tajā noteikto ieceļošanas aizliegumu ārzemniekam septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

20

Saeimas Juridiskais birojs:

papildināt likumā paredzētā 42. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:   “ Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma darbību.”

Atbalstīt

 

20. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. (1) Izbraukšanas rīkojumu un tajā noteikto ieceļošanas aizlieguma termiņu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma spēkā stāšanās apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Iesnieguma izskatīšanas laikā ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu un tajā noteikto ieceļošanas aizliegumu ārzemniekam septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma darbību.”

44.pants. Pārvalde sadarbībā ar Valsts robežsardzi un citām valsts iestādēm kontrolē, vai ārzemnieks, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, labprātīgi atstājis Latvijas Republiku.

22. Papildināt 44.pantu pēc vārda “kuram” ar vārdiem “lēmumā noteikts izceļošanas termiņš vai”.

 

 

 

21. Papildināt 44.pantu pēc vārda “kuram” ar vārdiem “lēmumā noteikts izceļošanas termiņš vai”.

46.pants. (1) Ja ārzemnieks nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā, lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu 10 dienu laikā ir tiesīgs pieņemt Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

 

(2) Valsts robežsardzes priekšniekam ir tiesības atcelt lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, ja mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.

 

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.

 

(4) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu Valsts robežsardzes amatpersona triju darbdienu laikā rakstveidā informē Pārvaldi.

23. 46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas pierobežā” ar vārdiem “vai uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts pierobežā”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumā var noteikt ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta otro daļu.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “pieņemšanai” ar vārdiem “vai humānu apsvērumu dēļ”.

 

 

 

22. 46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas pierobežā” ar vārdiem “vai uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts pierobežā”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumā var noteikt ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta otro daļu.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “pieņemšanai” ar vārdiem “vai humānu apsvērumu dēļ”.

47.pants. (1) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona 10 dienu laikā no šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto apstākļu konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, ja:

 

1) ārzemnieks nav izceļojis no Latvijas Republikas septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas un šā likuma 42.pantā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis izbraukšanas rīkojumu Pārvaldes priekšniekam vai Pārvaldes priekšnieks iesniegumu noraidījis;

 

2) Valsts robežsardzes amatpersona aizturējusi ārzemnieku Latvijas Republikas teritorijā, izņemot šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pieņemtais lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas nav pārsūdzams.

 

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam.

 

(4) Pārvaldes priekšniekam, ja mainījušies apstākļi, ir tiesības lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu atcelt.

 

48.pants. Ja pēc soda izciešanas par Latvijas Republikā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem ārzemniekam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, Pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

24. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. (1) Pārvaldes amatpersona 10 dienu laikā no šajā daļā minēto apstākļu konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta otro un trešo daļu, ja:

1) ārzemnieks nav izceļojis no Latvijas Republikas septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmo daļu un šā likuma 42.pantā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis izbraukšanas rīkojumu, iesniedzot Pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu, vai Pārvaldes priekšnieks iesniegumu noraidījis;

2) Valsts robežsardzes amatpersona aizturējusi ārzemnieku Latvijas Republikas teritorijā, izņemot šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos pieņemtais lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā apstrīdēt, iesniedzot Pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu. Sūdzības iesniegšana Pārvaldes priekšniekam nedod tiesības ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā.

(4) Šā likuma 42.panta otrajā daļā minēto lēmumu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma izpildi.

(5) Pārvaldes priekšniekam ir tiesības humānu apsvērumu dēļ lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu atcelt vai apturēt tā darbību.”

Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48.pants. (1) Ja pēc soda izciešanas par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu ārzemniekam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, Pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta otro daļu.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajā noteikto ieceļošanas aizliegumu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma izpildi.”

21

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām  paredzētajā likuma 47. pantā (likumprojekta 24. pants):

- aizstāt pirmās daļas  ievaddaļā vārdus “63. panta otro un trešo daļu” ar vārdiem “63. panta otro vai trešo daļu”;

- pirmās daļas pirmajā punktā izslēgt vārdus “iesniedzot Pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu, vai Pārvaldes priekšnieks iesniegumu noraidījis”;

- izslēgt ceturto daļu.

Atbalstīt

 

23. Izteikt 47. un 48.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. (1) Pārvaldes amatpersona 10 dienu laikā no šajā daļā minēto apstākļu konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta otro vai trešo daļu, ja:

1) ārzemnieks nav izceļojis no Latvijas Republikas septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmo daļu un šā likuma 42.pantā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis izbraukšanas rīkojumu;

2) Valsts robežsardzes amatpersona aizturējusi ārzemnieku Latvijas Republikas teritorijā, izņemot šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos pieņemtais lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā apstrīdēt, iesniedzot Pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu. Sūdzības iesniegšana Pārvaldes priekšniekam nedod tiesības ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā.

(4) Pārvaldes priekšniekam ir tiesības humānu apsvērumu dēļ lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu atcelt vai apturēt tā darbību.

 

48.pants. (1) Ja pēc soda izciešanas par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu ārzemniekam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, Pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta otro daļu.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajā noteikto ieceļošanas aizliegumu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma izpildi.”

50.pants. (1) Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Ārzemnieka piespiedu izraidīšanu veic Valsts robežsardze.

 

22

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23

Likumprojekts ar reģ. nr. 1320:

Papildināt 50. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

(3) Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā pa gaisa telpu, šīs palīdzības apjomu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm, nosaka Ministru kabinets”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt 50. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

(3) Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā pa gaisa telpu, šīs palīdzības apjomu nosaka Ministru kabinets”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

24. Papildināt 50.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

(3) Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā pa gaisa telpu, šīs palīdzības apjomu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm, nosaka Ministru kabinets.”

54.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm.

 

(2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar tiesneša lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.

 

(3) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārzemnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu.

 

(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu līdz sešiem mēnešiem var iesniegt trīs reizes, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešus.

 

(5) Par ārzemnieka aizturēšanu Latvijas Republikas teritorijā (izņemot Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā) — Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstveidā informē Pārvaldi.

26. 54.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm. Ārzemniekam lēmumu par aizturēšanu ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma darbību.

(2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši aizturētā ārzemnieka (faktiskajai atrašanās vietai) tiesneša (turpmāk — tiesnesis) lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “sešiem” ar vārdu “diviem”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu var iesniegt tiesai atkārtoti, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešus.”

 

 

 

25. 54.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm. Ārzemniekam lēmumu par aizturēšanu ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma darbību.

(2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši aizturētā ārzemnieka faktiskajai atrašanās vietai) tiesneša (turpmāk — tiesnesis) lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “sešiem” ar vārdu “diviem”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu var iesniegt tiesai atkārtoti, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešus.”

 

27. Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:

“54.1 pants. (1) Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, obligāti izvērtējami šādi nosacījumi:

1) ārzemnieks slēpj savu identitāti vai atsakās sadarboties ar Valsts robežsardzes amatpersonām, tām pildot dienesta pienākumus;

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

3) ārzemnieks aizturēts saskaņā ar Imigrācijas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktu;

4) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

5) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, uzturoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;

6) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

7) ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai piedalījies genocīdā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

8) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Ja attiecībā uz ārzemnieku pastāv šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, viņš norāda konstatētos faktus, secinājumus un argumentus, uz kuriem pamatojoties pieņemts lēmums par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu.”

24

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām  paredzēto likuma 54.1. panta otro daļu  (likumprojekta 27. pants) izteikt šādā redakcijā:

 “(2) Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu tiesnesis norāda konstatētos faktus, secinājumus un argumentus, uz kuriem pamatojoties pieņemts attiecīgais  lēmums.” 

Atbalstīt

26. Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:

“54.1 pants. (1) Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, obligāti izvērtējami šādi nosacījumi:

1) ārzemnieks slēpj savu identitāti vai atsakās sadarboties ar Valsts robežsardzes amatpersonām, tām pildot dienesta pienākumus;

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

3) ārzemnieks aizturēts saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktu;

4) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

5) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, uzturoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;

6) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

7) ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai piedalījies genocīdā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

8) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, tiesnesis norāda konstatētos faktus, secinājumus un argumentus, uz kuriem pamatojoties pieņemts attiecīgais lēmums.”

55.pants. (1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu un dienu, kurā sākas termiņa skaitījums. Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad ārzemnieks nogādāts Valsts robežsardzes vai Valsts policijas telpās, lai sastādītu aizturēšanas protokolu.

 

(2) Valsts robežsardzes amatpersona nogādā ārzemnieku pie tiesneša 24 stundas pirms šā likuma 54.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa vai 24 stundas pirms lēmumā par ārzemnieka aizturēšanu norādītā termiņa izbeigšanās un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.

 

(3) Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus (Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu un dokumentus, kas norāda uz pasākumiem, kuri veikti ārzemnieka izraidīšanas nodrošināšanai), uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un ārzemnieka vai viņa pārstāvja paskaidrojumus.

 

(4) Tiesnesis lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu aizturēt ārzemnieku vai pagarināt aizturēšanas termiņu pieņem vienpersoniski un norāda tajā attiecīgās tiesas nosaukumu, savu vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots, un savu nolēmumu.

 

(5) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no Valsts robežsardzes iesnieguma saņemšanas brīža.

 

(6) Tiesneša lēmumu var atcelt pats tiesnesis pēc prokurora protesta, kā arī neatkarīgi no protesta — augstākas instances tiesas priekšsēdētājs.

28. 55.pantā:

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “24 stundas” ar vārdiem un skaitli “ne vēlāk kā 48 stundas”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “norakstu nosūta” ar vārdiem “ārzemniekam un”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Tiesneša lēmumu ārzemnieks vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pārsūdzēt 48 stundu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas brīža.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Rajona (pilsētas) tiesa vai apgabaltiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Šis apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmuma norakstu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(8) Aizturēšanas apstrīdēšana, pārsūdzība vai sūdzības iesniegšana pati par sevi nevar būt par pamatu aizturētā atbrīvošanai.”

25

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām  paredzēto likuma 55. panta septīto daļu  (likumprojekta 28. pants) izteikt šādā redakcijā:

“(7) Rajona (pilsētas) tiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Attiecīgajā lietā pieņemtais apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmuma norakstu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.”

Atbalstīt

27. 55.pantā:

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “24 stundas” ar vārdiem un skaitli “ne vēlāk kā 48 stundas”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “norakstu nosūta” ar vārdiem “ārzemniekam un”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Tiesneša lēmumu ārzemnieks vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pārsūdzēt 48 stundu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas brīža.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Rajona (pilsētas) tiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Attiecīgajā lietā pieņemtais apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmuma norakstu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(8) Aizturēšanas apstrīdēšana, pārsūdzība vai sūdzības iesniegšana pati par sevi nevar būt par pamatu aizturētā atbrīvošanai.”

 

 

56.pants. (1) Aizturētajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārzemnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.

 

(2) Aizturētajam ir tiesības personiski vai ar sava pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu.

 

(3) Aizturētajam nodrošina tiesības sazināties viņam saprotamā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

 

 

29. Izteikt 56.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizturētajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai pārsūdzēt aizturē šanu rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārzemnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.”

 

 

26

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām  paredzētajā likuma 56. pantā   (likumprojekta 29. pants) izslēgt vārdus “vai apgabaltiesā”.

 

 

Atbalstīt

 

 

28. Izteikt 56.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizturētajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai pārsūdzēt aizturēšanu rajona (pilsētas) tiesā, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārzemnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.”

57.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem viņa pirkstu nospiedumus, veic ārzemnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārzemnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu.

 

(2) Aizturētā apskati izdara Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona divu pieaicināto klātbūtnē. Minētajai amatpersonai un pieaicinātajiem jābūt tā paša dzimuma personām kā aizturētais ārzemnieks.

 

(3) Mantu apskati veic aizturētā klātbūtnē. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt divu pieaicināto klātbūtnē bez aizturētā ārzemnieka.

30. Izteikt 57.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizturētā apskati veic Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona. Minētajai amatpersonai jābūt vienāda dzimuma ar aizturēto ārzemnieku.”

 

 

 

29. Izteikt 57.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizturētā apskati veic Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona. Minētajai amatpersonai jābūt vienāda dzimuma ar aizturēto ārzemnieku.”

61.pants. (1) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk — saraksts), pieņem iekšlietu ministrs, ja:

 

1) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

 

2) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;

 

3) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

 

4) ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

 

5) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

 

6) ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetentu iestāžu sniegto atzinumu.

 

(2) Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), lēmumu par viņa iekļaušanu sarakstā pieņem ārlietu ministrs.

 

(3) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas.

 

(4) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Pārvaldes amatpersona, ja:

 

1) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu;

 

2) pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju;

 

3) izdots izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu;

 

4) ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu;

 

5) ārzemnieks pēdējā gada laikā pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai muitas noteikumus;

 

6) ārzemnieks izraidīts no Latvijas Republikas un valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu saistītie izdevumi.

 

(5) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks, ja:

 

1) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12.punktu pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā;

 

2) saskaņā ar šā likuma 46.panta pirmo daļu pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu;

 

3) ārzemnieks ir pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts brīdī, kad viņš izceļo no Latvijas Republikas.

 

(6) Ārzemniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā.

 

(7) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams.

31. 61.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “atteikt vīzas izsniegšanu” ar vārdiem “anulēt vai atcelt vīzu”;

papildināt ceturto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ārzemniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas.”;

papildināt piektās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “Valsts robežsardzes priekšnieks” ar vārdiem “vai viņa pilnvarota amatpersona”;

aizstāt piektās daļas 1.punktā skaitļus un vārdus “3., 4., 5., 7. vai 12.punktu” ar vārdiem un skaitli “vai 4.punktu”;

papildināt piekto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 “4) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu.”

 

 

 

30. 61.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “atteikt vīzas izsniegšanu” ar vārdiem “anulēt vai atcelt vīzu”;

papildināt ceturto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ārzemniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas.”;

papildināt piektās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “Valsts robežsardzes priekšnieks” ar vārdiem “vai viņa pilnvarota amatpersona”;

aizstāt piektās daļas 1.punktā skaitļus un vārdus “3., 4., 5., 7. vai 12.punktu” ar vārdiem un skaitli “vai 4.punktu”;

papildināt piekto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 “4) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu.”

63.pants. (1) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, ja:

 

1) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu;

 

2) pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju;

 

3) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12.punktu pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā;

 

4) ārzemniekam izdots izbraukšanas rīkojums;

 

5) saskaņā ar šā likuma 61.panta ceturtās daļas 4., 5. un 6.punktu un piektās daļas 3.punktu pieņemts lēmums par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā.

 

(2) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz pieciem gadiem, ja pieņemts lēmums par viņa piespiedu izraidīšanu.

 

(3) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku:

 

1) saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu;

 

2) ja pēc viņa izraidīšanas no Latvijas Republikas valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu saistītie izdevumi

32. 63.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “no viena gada”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitļus un vārdus “3., 4., 5., 7. vai 12.punktu” ar vārdiem un skaitli “vai 4.punktu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu no trim līdz pieciem gadiem, ja:

1) pieņemts lēmums par viņa piespiedu izraidīšanu;

2) ārzemniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas.”;

papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārda “uz” ar vārdiem “noteiktu vai”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ieceļošanas aizliegumu skaita no dienas, kad ārzemnieks izceļojis no Latvijas Republikas.”

 

 

 

31. 63.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “no viena gada”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitļus un vārdus “3., 4., 5., 7. vai 12.punktu” ar vārdiem un skaitli “vai 4.punktu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu no trim līdz pieciem gadiem, ja:

1) pieņemts lēmums par viņa piespiedu izraidīšanu;

2) ārzemniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas.”;

papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārda “uz” ar vārdiem “noteiktu vai”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ieceļošanas aizliegumu skaita no dienas, kad ārzemnieks izceļojis no Latvijas Republikas.”

64.pants. (1) Ja ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata ārzemnieks tika iekļauts sarakstā, tiesības pieņemt lēmumu samazināt ieceļošanas aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu pēc ārzemnieka lūguma ir:

 

1) iekšlietu ministram — šā likuma 61.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;

 

2) ārlietu ministram — šā likuma 61.panta otrajā daļā minētajā gadījumā;

 

3) Konsulārā departamenta direktoram — šā likuma 61.panta trešajā daļā minētajā gadījumā;

 

4) Pārvaldes priekšniekam — šā likuma 61.panta ceturtajā daļā un piektajā daļā minētajos gadījumos.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā informē Pārvaldi par to, ka samazināts termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā, vai par ārzemnieka izslēgšanu no saraksta.

33. 64.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “uz kuru pamata ārzemnieks tika iekļauts sarakstā”;

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Valsts robežsardzes priekšniekam — šā likuma 61.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.”;

aizstāt otrajā daļā skaitļus un vārdus “2. un 3.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “2., 3. un 5.punktā”.

 

 

 

32. 64.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “uz kuru pamata ārzemnieks tika iekļauts sarakstā”;

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Valsts robežsardzes priekšniekam — šā likuma 61.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.”;

aizstāt otrajā daļā skaitļus un vārdus “2. un 3.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “2., 3. un 5.punktā”.

69.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā pret Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un līguma par Latvijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus.

 

34. Izteikt 69. un 70.pantu šādā redakcijā:

“69.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā pret Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Latvijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus.”

 

 

 

33. Izteikt 69. un 70.pantu šādā redakcijā:

“69.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā uz Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Latvijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus.”

Pārejas noteikumi

 

1. Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz 2003.gada 30.aprīlim, izskata saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

 

2. Šā likuma 1.panta 7.punktā, 23.panta pirmās daļas 2., 3., 5., 7., 8. un 19.punktā un 24.panta pirmās daļas 4.punktā minētos nosacījumus attiecina arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām līdz to ierakstīšanai komercreģistrā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā norādītajā termiņā.

 

3. Šā likuma 69.pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

 

(22.04.2004. likuma redakcijā)

 

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3., 10.nr.).

 

5. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

 

6. Līdz attiecīgo šā likuma 4.panta otrās daļas 5.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi nr.206 “Valstu saraksts, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

(08.07.2003. likuma redakcijā)

 

7. Izbraukšanas rīkojumi, lēmumi par piespiedu izraidīšanu vai lēmumi par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, kuri pieņemti, pamatojoties uz kompetentu iestāžu sniegto informāciju un par kuriem ārzemnieks uzzinājis līdz 2005.gada 30.aprīlim, nav pārsūdzami, bet ārzemnieks ir tiesīgs prasīt, lai attiecīgā amatpersona pārskata lēmumu pēc būtības. Ja vēl pastāv apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 61.1panta otrajā daļā noteiktajam.

 

(16.06.2005. likuma redakcijā)

 

8. Līdz šā likuma 61.1panta ceturtajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.216 "Kārtība, kādā izmanto, uztur un aktualizē sarakstu par ārzemniekiem, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā".

 

(16.06.2005. likuma redakcijā)

 

9. Līdz šā likuma 24.panta piektās daļas grozījumos paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.319 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju".

 

(16.06.2005. likuma redakcijā)

 

10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

 

(MK 12.07.2005. noteikumu nr.521 redakcijā)

 

11. Līdz šā likuma 4.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 "Ielūgumu apstiprināšanas kārtība''.

35. Papildināt pārejas noteikumus ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim izdod šā likuma 33.panta otrajā daļā, 34.panta pirmās daļas 5.punktā, 35.panta 13.punktā, 36.panta pirmās daļas 4.punktā un 69.pantā minētos noteikumus.

13. Līdz šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.213 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”, Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumi Nr.914 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi” un Veselības ministrijas 2005.gada 21.maija rīkojums Nr.122 “Par veselības traucējumu un slimību sarakstu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

27

 

 

 

 

 

 

 

 

28

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

likumprojekta 35. pantā aizstāt skaitļus un vārdus “līdz 2005.gada 31.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “līdz 2006. gada 1. martam”.

 

 

Likumprojekts ar reģ. nr. 1320:

Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

 

"10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

 

11. Līdz šā likuma 4.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 "Ielūgumu apstiprināšanas kārtība''.''

 

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām likuma pārejas noteikumu 10. un 11.  punktā) aizstāt vārdus “astotajā daļā” ar vārdiem  “devītajā un desmitajā daļā”  un pārejas noteikumu 11. punktā izslēgt vārdus “un  iedzīvotājiem”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 4.panta devītajā un desmitajā daļā minētos noteikumus.

11. Līdz šā likuma 4.panta devītajā un desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība”.

12. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.martam izdod šā likuma 33.panta otrajā daļā, 34.panta pirmās daļas 5.punktā, 35.panta 13.punktā, 36.panta pirmās daļas 4.punktā un 69.pantā minētos noteikumus.

13. Līdz šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.213 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”, Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumi Nr.914 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi” un Veselības ministrijas 2005.gada 21.maija rīkojums Nr.122 “Par veselības traucējumu un slimību sarakstu” , ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Sav ienības direktīvām

 

(Atsauce 22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu)

 

 

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364EEK, 90/365/EEK, 93/96/EEK, 2001/51/EK un 2003/86/EK.

36. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 25.februāra direktīvas 64/221/EEK par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību;

2) Padomes 1968.gada 15.oktobra direktīvas 68/360/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā;

3) Padomes 1972.gada 18.maija direktīvas 72/194/EEK, ar ko paplašina darbības sfēru attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri izmanto tiesības palikt dalībvalstī pēc tam, kad tie bijuši nodarbināti šajā dalībvalstī, 1964.gada 25.februāra direktīvai par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojama, ņemot par pamatu sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai veselības aizsardzību;

4) Padomes 1973.gada 21.maija direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu;

5) Padomes 1974.gada 17.decembra direktīvas 75/34/EEK par dalībvalstu pilsoņu tiesībām palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

6) Padomes 1974.gada 17.decembra direktīvas 75/35/EEK, ar ko paplašina darbības jomu direktīvai Nr.64/221/EEK par tādu īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību, iekļaujot tos dalībvalsts pilsoņus, kuri izmanto tiesības palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā ir veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

7) Padomes 1990.gada 28.jūnija direktīvas 90/364/EEK par tiesībām uz dzīvesvietu;

 

8) Padomes 1990.gada 28.jūnija direktīvas 90/365/EEK par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību;

9) Padomes 1993.gada 29.oktobra direktīvas 93/96/EEK par studentu uzturēšanās tiesībām;

10) Padomes 2001.gada 28.jūnija direktīvas 2001/51/EK, ar kuru papildina 26.pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu;

11) Padomes 2003.gada 22.septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos.”

 

 

 

35. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 25.februāra direktīvas 64/221/EEK par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību;

2) Padomes 1968.gada 15.oktobra direktīvas 68/360/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā;

3) Padomes 1972.gada 18.maija direktīvas 72/194/EEK, ar ko paplašina darbības sfēru attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri izmanto tiesības palikt dalībvalstī pēc tam, kad tie bijuši nodarbināti šajā dalībvalstī, 1964.gada 25.februāra direktīvai par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojama, ņemot par pamatu sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai veselības aizsardzību;

4) Padomes 1973.gada 21.maija direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu;

5) Padomes 1974.gada 17.decembra direktīvas 75/34/EEK par dalībvalstu pilsoņu tiesībām palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

6) Padomes 1974.gada 17.decembra direktīvas 75/35/EEK, ar ko paplašina darbības jomu direktīvai Nr.64/221/EEK par tādu īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību, iekļaujot tos dalībvalsts pilsoņus, kuri izmanto tiesības palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā ir veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

7) Padomes 1990.gada 28.jūnija direktīvas 90/364/EEK par tiesībām uz dzīvesvietu;

8) Padomes 1990.gada 28.jūnija direktīvas 90/365/EEK par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību;

9) Padomes 1993.gada 29.oktobra direktīvas 93/96/EEK par studentu uzturēšanās tiesībām;

10) Padomes 2001.gada 28.jūnija direktīvas 2001/51/EK, ar kuru papildina 26.pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu;

11) Padomes 2003.gada 22.septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos.”

 

 

30

Saeimas Juridiskais birojs:

ierosinām papildināt likumprojektu jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

 

“Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.521 “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 18.nr.).””

Atbalstīt

Pārejas noteikums

 

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.521 “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 18.nr.).”

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1. decembrī.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.decembrī.