Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”

(reģ.Nr. 1287)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(29)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 1.¹pantu šādā redakcijā:

"1.¹pants. Kuģis

Kuģis, ja šajā kodeksā nav noteikts citādi, ir jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens. Kuģim piemītošo tiesību un pienākumu kopumu realizē kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, operators un fraktētājs."

Juridiskais birojs

Izteikt 1.¹panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Kuģa tiesības un pienākumus īsteno kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kā arī operators vai fraktētājs.”

Atbalstīts

1. Papildināt kodeksu ar 1.¹pantu šādā redakcijā:

"1.¹pants. Kuģis

Kuģis, ja šajā kodeksā nav noteikts citādi, ir jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens. Kuģa tiesības un pienākumus īsteno kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kā arī operators vai fraktētājs."

4.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1) Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas nav reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā un tā īpašnieks ir:

1) Latvijas pilsonis vai nepilsonis;

2) Latvijā reģistrēta juridiskā persona.

(2) Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktā minēto Latvijas kuģu īpašnieks nodrošina pats vai uz līguma pamata uzdod veikt Latvijā reģistrētai juridiskajai personai (turpmāk — kuģa operators) sava kuģa tehnisko un operatīvo vadību, tajā skaitā nokomplektēt kuģa apkalpi, nodrošināt kuģa ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, kā arī apdrošināt kuģi.

5.pants. Kuģa karogs

Latvijas kuģa karogs ir Latvijas valsts karogs.

2. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1) Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas ir reģistrēts valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) vai valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija).

(2) Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes ir:

1) Latvijas valsts karogs;

2) identifikācijas numurs;

3) izsaukuma signāls;

4) Starptautiskās Burāšanas federācijas piešķirtais Latvijas Republikas jahtu nacionālais simbols "LAT";

5) valsts reģistrācijas numurs.

(3) No visu vai atsevišķu šā panta otrajā daļā minēto valstiskās piederības pazīmju izmantošanas atbrīvoti:

1) kuģi, kuriem nav iespējams izmantot visas pazīmes tehnisku iemeslu vai konstrukcijas dēļ;

2) šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētie kuģi – no šā panta otrās daļas 1.punktā minētās pazīmes izmantošanas.

5.pants. Nosacījumi kuģu reģistrācijai Latvijā

(1) Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām pakļautu kuģi Kuģu reģistrā reģistrē ar nosacījumu, ka kuģa tehnisko vadību veic Latvijas kuģa īpašnieks vai uz šā kodeksa 13.pantā minētā kuģa menedžmenta līguma pamata uzdod to veikt Latvijā reģistrētai juridiskajai personai (turpmāk – Latvijas kuģa operators). Lai veiktu šāda kuģa tehnisko vadību, Latvijas kuģa īpašnieks vai Latvijas kuģa operators ir sertificēti atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām.

(2) Kuģi, kas nav pakļauts Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām, Kuģu reģistrā reģistrē bez nosacījumiem par kuģa tehnisko vadību, izņemot ārvalsts kuģa īpašnieka kuģi. Ārvalsts kuģa īpašnieka kuģa tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators.

(3) Ārvalsts, kurai nav sava kuģu reģistra, kuģa īpašnieka kuģi Kuģu reģistrā reģistrē ar nosacījumu, ka kuģa tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja ārvalsts kompetenta valsts institūcija ir nodevusi savu karoga valsts funkciju veikšanu Latvijas Jūras administrācijai.

(4) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā kuģi reģistrē bez nosacījumiem par kuģa tehnisko vadību."

Juridiskais birojs

Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus “valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija)” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija)” reģistrā.

Juridiskais birojs

Izteikt 4.panta trešo daļu kā trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Kuģis ir atbrīvots no šā panta otrajā daļā minēto pazīmju vai kādas no pazīmēm izmantošanas, ja tam par pamatu ir tehnisks iemesls vai kuģa konstrukcija.

(4) Šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētais kuģis ir atbrīvots no šā panta otrās daļas 1.punktā minētās pazīmes izmantošanas.”

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kuģus, kuri nav pakļauti ISM kodeksa prasībām, izņemot ārvalsts kuģu īpašnieku komercdarbībai paredzētos kuģus, Kuģu reģistrā reģistrē bez nosacījumiem par kuģu tehnisko vadību. Tādu ārvalsts kuģu īpašnieku kuģu tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators.”

Atbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

2. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1) Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas ir reģistrēts valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) vai valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija”) reģistrā.

(2) Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes ir:

1) Latvijas valsts karogs;

2) identifikācijas numurs;

3) izsaukuma signāls;

4) Starptautiskās burāšanas federācijas piešķirtais Latvijas Republikas jahtu nacionālais simbols "LAT";

5) valsts reģistrācijas numurs.

(3) Kuģis ir atbrīvots no šā panta otrajā daļā minēto pazīmju vai kādas no pazīmēm izmantošanas, ja tam par pamatu ir tehnisks iemesls vai kuģa konstrukcija.

(4) Šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētais kuģis ir atbrīvots no šā panta otrās daļas 1.punktā minētās pazīmes izmantošanas.

5.pants. Nosacījumi kuģu reģistrācijai Latvijā

(1) Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām pakļautu kuģi Kuģu reģistrā reģistrē ar nosacījumu, ka tā tehnisko vadību veic Latvijas kuģa īpašnieks vai uz šā kodeksa 13.pantā minētā kuģa menedžmenta līguma pamata uzdod to veikt Latvijā reģistrētai juridiskajai personai (turpmāk – Latvijas kuģa operators). Lai veiktu šāda kuģa tehnisko vadību, Latvijas kuģa īpašnieks vai Latvijas kuģa operators ir sertificēts atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām.

(2) Kuģus, kuri nav pakļauti Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām, izņemot ārvalstu kuģu īpašnieku komercdarbībai paredzētos kuģus, Kuģu reģistrā reģistrē bez nosacījumiem par kuģu tehnisko vadību. Šādu ārvalstu kuģu īpašnieku kuģu tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators. (3) Ārvalsts, kurai nav sava kuģu reģistra, kuģa īpašnieka kuģi Kuģu reģistrā reģistrē ar nosacījumu, ka kuģa tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja šīs ārvalsts kompetenta valsts institūcija ir nodevusi savu karoga valsts funkciju veikšanu Latvijas Jūras administrācijai.

(4) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā kuģi reģistrē bez nosacījumiem par kuģa tehnisko vadību."

6.pants. Kuģa vārds

(1) Katram kuģim, kas reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs), ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Vārdam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds, ja tas tiek papildināts ar atšķirīgu ciparu.

(2) Kuģa īpašniekam ir tiesības lūgt reģistrēt Kuģu reģistrā kuģa vārda maiņu. Kuģu reģistrā var mainīt kuģa vārdu arī citos gadījumos, ja tam piekrīt hipotekārie kreditori un citi reģistrēto tiesību turētāji.

(3) Noslēdzot kuģa pirkšanas vai būvēšanas līgumu, var rezervēt kuģa vārdu, nosūtot paziņojumu Latvijas Jūras administrācijai. Kuģu reģistrā pēc ieinteresētās personas lūguma var rezervēt kuģa vārdu arī citos gadījumos uz laiku līdz pieciem gadiem. Vārdam, kas rezervēts Kuģu reģistrā kā kuģa vārds, ir tāda pati tiesiskā aizsardzība kā Kuģu reģistrā jau reģistrētam kuģa vārdam.

3. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Katram kuģim, kura garums pārsniedz 12 metrus un kas reģistrēts Kuģu reģistrā, ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Vārdam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo attiecīgajā kuģu reģistra grāmatā reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds vienas grāmatas ietvaros, ja tas tiek papildināts ar atšķirīgu ciparu. Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrētajiem kuģiem vārds nav obligāts."

3. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Katram kuģim, kura garums pārsniedz 12 metrus un kurš reģistrēts Kuģu reģistrā, ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Vārdam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo attiecīgajā kuģu reģistra grāmatā reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds vienas kuģu reģistra grāmatas ietvaros, ja tas tiek papildināts ar atšķirīgu ciparu. Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrētajiem kuģiem vārds nav obligāts."

8.pants. Reģistrējamie kuģi

(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār kuģu izmantošanu un to atbilstību kuģošanas drošības prasībām, kā arī aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības.

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) kuģus, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk,

b) velkoņus, palīgflotes un pasažieru kuģus neatkarīgi no garuma,

c) zvejas kuģus neatkarīgi no garuma, ja tos izmanto komercdarbībai jūrā,

d) valsts dienestu kuģus neatkarīgi no garuma,

e) jahtas;

2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā,

b) ūdenssportam un izklaidei paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), izņemot jahtas.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību, kā arī noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos nosaka Ministru kabinets.

(4) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

(5) Satiksmes ministrs nosaka kārtību, kādā atsevišķu kategoriju jahtas reģistrējamas jahtklubos, kā arī jahtu un izklaidei paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācības un sertifikācijas kārtību.

4. 8.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) komercdarbībai paredzētus kuģus un nostiprinātas iekārtas;

b) pasažieru pārvadāšanai, kā arī mācībām un zinātniski pētnieciskiem nolūkiem paredzētus kuģus;

c) zvejas kuģus un laivas, ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā;

d) valsts dienestu (piemēram, tādu funkciju veikšanai kā robežu apsargāšana, vides aizsardzība, avāriju novēršana) kuģus;

e) atpūtas kuģus un jahtas;

2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās;

b) ūdenssportam un izklaidei paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.";

izslēgt piekto daļu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktā vārdu “piemēram” un papildināt vārdus iekavās ar saīsinājumu “u.tml.”;

Juridiskais birojs

Aizstāt 8.panta otrās daļas 2.punkta b) apakšpunktā vārdu “izklaidei” ar vārdu “atpūtai”.

Atbalstīts

4. 8.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) komercdarbībai paredzētus kuģus un nostiprinātas iekārtas,

b) pasažieru pārvadāšanai, kā arī mācībām un zinātniskās pētniecības nolūkiem paredzētus kuģus,

c) zvejas kuģus un laivas, ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā,

d) valsts dienestu (tādu funkciju veikšanai kā robežas apsargāšana, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.tml.) kuģus,

e) atpūtas kuģus un jahtas.

2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās;

b) ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.";

izslēgt piekto daļu.

9.pants. Kuģu reģistra vešanas kārtība

(1) Kuģu reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā elektroniski tiek uzturētas kuģu reģistra grāmatas. Kuģu reģistru ved ar likumu tam pilnvarota Latvijas Jūras administrācija. Reģistriem kuģu reģistra grāmatās ir publiska ticamība.

(2) Kuģu reģistrā iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:

1) pirmajā — Latvijas kuģus, kuru īpašnieki ir kāda no šā kodeksa 4.panta pirmajā daļā minētajām personām;

2) otrajā — kuģus, pamatojoties uz noslēgtiem berbouta fraktēšanas līgumiem;

3) trešajā — kuģu hipotēkas;

4) ceturtajā — būvniecības stadijā esošus kuģus;

5) piektajā — jahtas;

6) sestajā — zvejas kuģus.

(3) Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim iekārto kuģa lietu, kurā glabājami visi dokumenti, kas attiecas uz šo kuģi.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar kuģu reģistra grāmatām. Pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ikvienam ir tiesības saņemt izrakstu no Kuģu reģistra. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta pareizība apliecināma ar Latvijas Jūras administrācijas amatpersonas (turpmāk — kuģu reģistrators) parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(5) Ministru kabinets nosaka Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, kā arī prasības, kas attiecas uz kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju.

5. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kuģu reģistrā iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:

1) pirmajā – šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un
"d" apakšpunktā minētos kuģus;

2) otrajā – kuģus, pamatojoties uz noslēgtiem berbouta vai kuģa menedžmenta līgumiem;

3) trešajā – kuģu hipotēkas un aizliegumus;

4) ceturtajā – būvniecības stadijā esošus kuģus;

5) piektajā – atpūtas kuģus un jahtas;

6) sestajā – zvejas kuģus."

Juridiskais birojs

Aizstāt 9.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “kuģu hipotēkas un aizliegumus” ar vārdiem “kuģu apgrūtinājumus”.

Atbalstīts

5. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kuģu reģistrā iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:

1) pirmajā – šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un
"d" apakšpunktā minētos kuģus;

2) otrajā – kuģus, pamatojoties uz noslēgtajiem berbouta līgumiem vai kuģa menedžmenta līgumiem;

3) trešajā – kuģu apgrūtinājumus;

4) ceturtajā – būvniecības stadijā esošus kuģus;

5) piektajā – atpūtas kuģus un jahtas;

6) sestajā – zvejas kuģus."

10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(2) Latvijas Jūras administrācijai iesniedzami dokumentu oriģināli. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā.

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Katru kuģi, kas minēts šā likuma 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai arī no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra.

11.pants. Kārtība, kādā kuģus reģistrē Kuģu reģistrā un izsniedz kuģa apliecības

(1) Kuģis reģistrējams Kuģu reģistrā, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina kuģa tiesisku iegūšanu. Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata.

(2) Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt kuģi kuģu reģistrators pieņem 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(3) Lēmumam par atteikumu reģistrēt kuģi Kuģu reģistrā jābūt motivētam.

(4) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam izsniedzama kuģa karoga apliecība, īpašuma apliecība un citas apliecības.

(5) Ja kuģa tehniskais stāvoklis neatbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām, Kuģu reģistrā reģistrē īpašuma tiesības uz kuģi un kuģa īpašniekam izsniedz īpašuma apliecību, kā arī karoga pagaidu apliecību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Citas kuģa apliecības izsniedz, kad ir novērstas kuģa tehniskā stāvokļa neatbilstības izvirzītajām prasībām.

(6) Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt kuģi, kā arī kuģa apliecības un citus ar kuģu reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta kuģu reģistrators. Pēc kuģa reģistratora atļaujas saņemšanas kuģa apliecības var izsniegt arī attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona.

6. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(1) Kuģu reģistrā iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā, kādus dokumentus izsniedz Kuģu reģistrs, apstiprina veidlapu paraugus, nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību, kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par Kuģu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

(2) Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā, ja dokumentu valoda nav starptautiskajā kuģošanā pieņemtā angļu valoda. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti nekavējoties pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Katru kuģi, kas minēts 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai arī no berbouta vai kuģa menedžmenta līguma parakstīšanas dienas.

11.pants. Kārtība, kādā kuģi reģistrē Kuģu reģistrā un izsniedz kuģa apliecības

(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina kuģa tiesisku iegūšanu vai pārņemšanu valdījumā uz berbouta līguma pamata vai pamatojoties uz kuģa menedžmenta līgumu. Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā uz ieinteresētās personas iesnieguma pamata.

(2) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam izsniedz kuģa reģistrācijas apliecību, kā arī:

1) īpašuma apliecību un Kuģu reģistrā reģistrē īpašuma tiesības uz kuģi – tikai kuģa īpašniekam, kas ir Latvijā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, vai ārvalstnieks, kuram ir piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā;

2) karoga apliecību – tikai šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētā kuģa īpašniekam;

3) citas apliecības saskaņā ar šā kodeksa 10.panta pirmo daļu.

(3) Ja kuģis neatbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām:

1) šā panta otrās daļas 1.punktā minētajam īpašniekam kuģa reģistrācijas apliecības vietā izsniedz pagaidu reģistrācijas apliecību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pagaidu reģistrācijas apliecība nedod tiesības ekspluatēt kuģi. Kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz, kad ir novērstas kuģa neatbilstības izvirzītajām prasībām;

2) pārējos kuģus nereģistrē līdz laikam, kad ir novērstas kuģu neatbilstības izvirzītajām prasībām.

(4) Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt kuģi pieņem, kā arī kuģa apliecības (izņemot karoga apliecību) un citus ar kuģu reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta kuģu reģistrators. Ja nepieciešams, kuģa apliecību kopijas pēc saskaņošanas ar kuģu reģistratoru apstiprina attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona ārzemēs. Karoga apliecību izsniedz vai anulē attiecīgās ārvalsts konsulārā amatpersona uz kuģu reģistratora lūguma pamata."

10.

11.

12.

13.

14.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģu reģistrā iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā un kādus dokumentus izsniedz Kuģu reģistrs. Satiksmes ministrs nosaka maksu par Kuģu reģistra sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem apmēru.”

Juridiskais birojs

Izteikt 10.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Jūras administrācijā iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģu reģistrācijai Kuģu reģistrā.”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 10.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “kādus dokumentus izsniedz Kuģu reģistrs” ar vārdiem “kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija”

Juridiskais birojs

Aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus “tarifus par Kuģu reģistra sniegtajiem pakalpojumiem” ar vārdiem “tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 10.panta otrajā daļā vārdus “ja dokumentu valoda nav starptautiskajā kuģošanā pieņemtā angļu valoda”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus “pārņemšanu valdījumā uz berbouta līguma pamata vai pamatojoties uz kuģu menedžmenta līgumu” ar vārdiem “pārņemšanu valdījumā uz berbouta līguma vai kuģu menedžmenta līguma pamata”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 11.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “kas ir Latvijā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, vai ārvalstnieks, kuram ir piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā” ar vārdiem “kas ir Latvijā reģistrēta juridiskā persona, kā arī Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

6. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(1) Latvijas Jūras administrācijaiiesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā, kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija, apstiprina veidlapu paraugus, nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību, kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem. (2) Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti tūlīt pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai arī no berbouta vai kuģa menedžmenta līguma parakstīšanas dienas.

11.pants. Kārtība, kādā kuģi reģistrē Kuģu reģistrā un izsniedz kuģa apliecības

(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina kuģu tiesisku iegūšanu vai pārņemšanu valdījumā uz berbouta līguma vai kuģa menedžmenta līguma pamata. Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā uz ie interesētās personas iesnieguma pamata.

(2) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam izsniedz kuģa reģistrācijas apliecību, kā arī:

1) īpašuma apliecību un Kuģu reģistrā reģistrē īpašuma tiesības uz kuģi – tikai kuģa īpašniekam, kas ir Latvijā reģistrēta juridiskā persona, kā arī Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

2) karoga apliecību – tikai šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētā kuģa īpašniekam;

3) citas apliecības saskaņā ar šā kodeksa 10.panta pirmo daļu.

(3) Ja kuģis neatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas prasībām:

2) pārējos kuģus nereģistrē līdz laikam, kad ir novērstas kuģu neatbilstības izvirzītajām prasībām.

15.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt likumu ar 11¹.pantu šādā redakcijā:

“11¹.pants. Kuģu reģistrācijas valsts nodeva

Pirms kuģu reģistrācijas maksājama kuģu reģistrācijas valsts nodeva. Kuģu reģistrācijas valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmērus nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīts

12.pants. Kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra un dokumentu derīgums

(1) Kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz kuģa īpašnieka pieteikumu, ja:

1) kuģis gājis bojā;

2) noticis jūras negadījums, kurā kuģis guvis ievērojamus bojājumus, un kuģa īpašnieks nolēmis kuģi neatjaunot;

3) kuģis ir pazudis bez vēsts;

4) izbeigta kuģa ekspluatācija;

5) kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.

(2) Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa īpašniekam izsniedzama apliecība par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra.

(3) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis ir jau reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.

(4) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības, izņemot tās, kuras apliecina īpašuma tiesības uz kuģi un kuģa apgrūtinājumus, ja:

1) tiek slēptas kuģim raksturīgās valstiskās piederības pazīmes;

2) konstatē, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas būtiskas starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasības un kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.

(5) Ja kuģis netiek ekspluatēts ilgāk par sešiem mēnešiem, pēc kuģa īpašnieka pieteikuma Kuģu reģistrā reģistrē atzīmi par kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu uz laiku, kuģi neizslēdzot no Kuģu reģistra. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks nodod Latvijas Jūras administrācijai tās izsniegtos dokumentus.

7. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības, izņemot īpašuma apliecību, ja:

1) tiek slēptas kuģim raksturīgās valstiskās piederības pazīmes;

2) konstatē, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasības vai kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.";

aizstāt piektajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma" un vārdus "Latvijas Jūras administrācijai tās" ar vārdiem "Kuģu reģistram tā".

16.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 7.pantā (par grozījumiem likuma 12.panta piektajā daļā) vārdus “un vārdus “Latvijas Jūras administrācijai tās” ar vārdiem “Kuģu reģistram tā”.

Atbalstīts

7. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības, izņemot īpašuma apliecību, ja:

1) tiek slēptas kuģim raksturīgās valstiskās piederības pazīmes;

2) konstatē, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasības vai kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.";

aizstāt piektajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma".

13.pants. Berbouta fraktēšanas līgums

(1) Berbouta fraktēšanas līgums ir vienošanās starp kuģa īpašnieku un berbouta fraktētāju par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz noteiktu termiņu, saskaņā ar kuru berbouta fraktētājs iegūst pilnu kontroli pār kuģi, arī tiesības pieņemt darbā kuģa apkalpi.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstīs reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta fraktēšanas līgumu, ja kuģa fraktētājs ir kāda no šā kodeksa 4.panta pirmajā daļā minētajām personām un ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta fraktēšanas līgumā.

(3) Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta fraktēšanas līgumu, dod kuģim tiesības braukt zem Latvijas karoga.

(4) Kuģu reģistrā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata reģistrētam ārvalstu kuģim attiecībā uz starptautisko tiesību normu ievērošanu, kuģa karogu, pieraksta ostu, apkalpi, tehnisko uzraudzību, kuģošanas drošību un citiem ar kuģa operatīvo vadību saistītiem jautājumiem piemēro Latvijas normatīvos aktus, bet attiecībā uz šāda kuģa īpašuma tiesībām — attiecīgās ārvalsts normatīvos aktus.

(5) Ārvalsts kuģu reģistrā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata reģistrētam Latvijas kuģim attiecībā uz starptautisko tiesību normu ievērošanu, kuģa karogu, pieraksta ostu, apkalpi, tehnisko uzraudzību, kuģošanas drošību un citiem ar kuģa operatīvo vadību saistītiem jautājumiem piemēro attiecīgās ārvalsts normatīvos aktus, bet attiecībā uz šāda kuģa īpašuma tiesībām — Latvijas normatīvos aktus.

8. Izteikt kodeksa 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums

(1) Berbouta līgums ir vienošanās starp kuģa īpašnieku un berbouta fraktētāju par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kura laikā kuģim ir paralēlā reģistrācija Latvijā. Berbouta fraktētājs var būt Latvijas kuģa operators vai – atpūtas kuģiem un jahtām – arī Latvijā reģistrēta fiziska persona.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstīs reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, dod kuģim tiesības braukt tikai zem Latvijas valsts karoga.

(3) Kuģa menedžmenta līgums ir vienošanās starp kuģa īpašnieku un Latvijas kuģa operatoru par kuģa vadību, kurā obligāti iekļaujama prasība par kuģa tehniskās vadības (tā ietver kuģa drošu pārvaldi atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām) nodošanu Latvijas kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis saskaņā ar līgumu reģistrēts Kuģu reģistrā.

(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma un kuģa menedžmenta līguma pamata reģistrētam ārvalstu kuģim piemēro Latvijas normatīvos aktus karoga valsts funkcijās paredzēto normu ievērošanā."

8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums

(1) Berbouta līgums ir kuģa īpašnieka un berbouta fraktētāja vienošanās par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kura laikā kuģim ir paralēlā reģistrācija Latvijā. Berbouta fraktētājs var būt Latvijas kuģa operators vai – atpūtas kuģiem un jahtām – arī Latvijā reģistrēta fiziskā persona.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstī reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, dod kuģim tiesības braukt tikai zem Latvijas valsts karoga.

(3) Kuģa menedžmenta līgums ir kuģa īpašnieka un Latvijas kuģa operatora vienošanās par kuģa vadību, kurā obligāti iekļaujama prasība par kuģa tehniskās vadības (tā ietver kuģa drošu pārvaldi atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām) nodošanu Latvijas kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis saskaņā ar līgumu reģistrēts Kuģu reģistrā.

(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma un kuģa menedžmenta līguma pamata reģistrētam ārvalsts kuģim piemēro Latvijas normatīvos aktus karoga valsts funkcijās paredzēto normu ievērošanā."

14.pants. Karoga pagaidu maiņa

Ja, pamatojoties uz berbouta fraktēšanas līgumu, Latvijā reģistrētam kuģim atļauts uz laiku braukt zem citas valsts karoga vai arī citā valstī reģistrētam kuģim atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, attiecībā uz šo kuģi ievēro šādus noteikumus:

1) atzīstot reģistrētās kuģa hipotēkas un citas tiesības, piemēro kuģa hipotēku reģistrācijas valsts normatīvos aktus;

2) Kuģu reģistrā ieraksta valsti, zem kuras karoga kuģim atļauts uz laiku braukt, vai kuģa sākotnējās reģistrācijas valsti, ja kuģim atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga;

3) Latvijas kuģim nedrīkst dot atļauju uz laiku braukt zem citas valsts karoga, ja nav dzēstas visas reģistrētās kuģa hipotēkas un citas tiesības vai ja nav saņemta visu hipotekāro kreditoru un citu apgrūtinājumu turētāju piekrišana;

4) tiesu izpildītājs paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli) nosūta arī par kuģu reģistrāciju atbildīgajai tās valsts institūcijai, zem kuras karoga kuģim atļauts uz laiku braukt;

5) pēc tam, kad izsniegta šā kodeksa 56.panta trešajā daļā minētā kuģa izslēgšanas apliecība, kuģu reģistrators pēc pircēja lūguma izsniedz apliecību par to, ka kuģim, kuram bija atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, šīs tiesības anulētas.

9. Izslēgt 14.pantā vārdu "fraktēšanas".

9. Izslēgt 14.panta ievaddaļā vārdu "fraktēšanas".

15.pants. Kuģis un ar to saistītās tiesības

(1) Kuģis un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību pārgrozījumi un dzēsumi reģistrējami Kuģu reģistrā. Ar kuģi saistītās tiesības ir īpašuma tiesības uz kuģi, kā arī šo tiesību nodrošinājumi un aprobežojumi.

(2) Kuģu reģistrā obligāti reģistrē īpašuma tiesības uz kuģi, hipotēkas, šo tiesību nodrošinājumus un aizliegumus.

(3) Ar kuģi saistītās tiesības kā lietu tiesības ir nodibinātas un saistošas trešajām personām tikai pēc šo tiesību reģistrēšanas Kuģu reģistrā.

10. Izteikt 15.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Šā kodeksa 11.panta otrās daļas 1.punktā minētajām personām piederošu kuģi un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību pārgrozījumus un dzēsumus reģistrē Kuģu reģistrā."

10. Izteikt 15.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Šā kodeksa 11.panta otrās daļas 1.punktā minētajām personām piederošu kuģi un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību pārgrozījumus un dzēsumus reģistrē Kuģu reģistrā."

16.pants. Īpašuma tiesības uz kuģi

(1) Par kuģa īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu reģistrēta Kuģu reģistrā.

(2) Pamats īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi ir:

1) tiesisks darījums — gan vienpusējs gribas izteikums, gan arī līgums;

2) likumiska mantošana, uz kuras pamata mantinieks var iegūt ar ieilgumu arī svešas lietas, kas ietilpst mantojumā;

3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam (arī personai, kura pati uzbūvējusi kuģi) atzītas īpašuma tiesības.

(3) Lai Kuģu reģistrā reģistrētu īpašuma tiesības uz kuģi, dokumentiem, kas pievienoti pieteikumam par īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāapliecina šo tiesību pāreja.

11. Izteikt kodeksa 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Īpašuma tiesības uz kuģi

(1) Par kuģa īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu reģistrēta Kuģu reģistrā un kas ir saņēmusi īpašuma apliecību.

(2) Pamats īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi ir:

1) ar notariālu aktu apliecināts vai šā kodeksa 10.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā legalizēts pirkuma vai dāvinājuma līgums;

2) likumiska mantošana, uz kuras pamata mantinieks var iegūt ar ieilgumu arī svešas lietas, kas ietilpst mantojumā;

3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam (arī personai, kura pati uzbūvējusi kuģi) atzītas īpašuma tiesības.

(3) Lai Kuģu reģistrā reģistrētu īpašuma tiesības uz kuģi, dokumentiem, kas pievienoti iesniegumam par īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāapliecina šo tiesību pāreja.

(4) Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, šā panta pirmajā daļā minētais kuģa īpašnieks iesniedz Kuģu reģistrā ar notariālu aktu apliecinātu iesniegumu. Šis nosacījums neattiecas uz kuģi, kurš pieder vienai fiziskai personai."

17.

18.

19.

20.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “pirkuma vai dāvinājuma līgums” ar vārdiem “atsavināšanas līgums”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “likumiska mantošana” ar vārdiem “dokuments, kas apliecina tiesisku pamatu kuģa iegūšanai īpašumā mantojuma ceļā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16.panta ceturtajā daļā vārdus “iesniedz Kuģu reģistrā ar notariālu aktu apliecinātu iesniegumu” ar vārdiem “iesniedz Latvijas Jūras administrācijai notariāli apliecinātu iesniegumu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 16.panta ceturtajā daļā vārdus “iesniedz Kuģu reģistrā ar notariālu aktu apliecinātu iesniegumu” ar vārdiem “iesniedz Latvijas Jūras administrācijai notariālā akta kārtībā izdotu iesniegumu”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.20

Atbalstīts

11. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Īpašuma tiesības uz kuģi

(1) Par kuģa īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu reģistrēta Kuģu reģistrā un kas ir saņēmusi īpašuma apliecību.

(2) Pamats īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi ir:

1) ar notariālu aktu apliecināts vai šā kodeksa 10.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā legalizēts atsavināšanas līgums;

2) dokuments, kas apliecina tiesības iegūt kuģi īpašumā mantošanas ceļā, uz kuras pamata mantinieks var iegūt ar ieilgumu arī svešas lietas, kas ietilpst mantojumā;

3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam (arī personai, kura pati uzbūvējusi kuģi) atzītas īpašuma tiesības.

(3) Lai Kuģu reģistrā reģistrētu īpašuma tiesības uz kuģi, dokumentiem, kas pievienoti iesniegumam par īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāapliecina šo tiesību pāreja.

(4) Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, šā panta pirmajā daļā minētais kuģa īpašnieks iesniedz Latvijas Jūras administrācijai notariālā akta kārtībā izdotu iesniegumu. Šis nosacījums neattiecas uz kuģi, kurš pieder vienai fiziskajai personai."

17.pants. Īpašuma tiesību atzīšana

(1) Ja pieteikuma iesniedzējs nevar iesniegt Latvijas Jūras administrācijai dokumentus, kas var būt par pamatu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz kuģi, tad par pamatu kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas īpašuma tiesības.

(2) Sagatavojot lietu izskatīšanai, tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt šos iebildumus tās noteiktajā termiņā.

12. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma".

23.pants. Kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra un apgrūtinājumu saglabāšana

(1) Kuģi nedrīkst izslēgt no Kuģu reģistra bez kuģa apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišanas. Ja apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišana nav saņemta, Kuģu reģistrā izdara atzīmi par kuģa izslēgšanas pieteikuma saņemšanu, bet kuģi no Kuģu reģistra neizslēdz. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunas tiesības nedrīkst reģistrēt.

(2) Ja ir saņemta šā panta pirmajā daļā minētā apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišana, kuģi izslēdz no Kuģu reģistra un kuģu reģistrators izsniedz kuģa izslēgšanas apliecību, kurā prioritārā secībā uzrādīti visi kuģa apgrūtinājumi.

(3) Kuģa ekspluatācijas pārtraukšana uz laiku neietekmē īpašuma tiesības uz kuģi un tā apgrūtinājumus.

13. Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma".

24.pants. Apgrūtinājumu dzēšana

(1) Kuģa hipotēku vai citus apgrūtinājumus no Kuģu re ģistra dzēš, pamatojoties uz kuģa īpašnieka pieteikumu, kam pievienots tiesas nolēmums vai tiesību turētāja rakstveida piekrišana kuģa hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai.

(2) Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā visas kuģa hipotēkas vai citas reģistrētās tiesības, izņemot tās, kuras ar šo tiesību turētāja piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi ar šādiem noteikumiem:

1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijā;

2) pārdošana veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Reģistrētā kuģa hipotēka un citi apgrūtinājumi zaudē spēku arī tad, ja kuģa piespiedu pārdošana veikta ārvalstīs un šādu piespiedu pārdošanu atzīst Latvijā.

(4) Ja apgrūtinājums izslēgts kļūdaini, piemēro šā kodeksa 22.panta noteikumus.

(5) Aizlieguma atzīmi attiecībā uz kuģi dzēš Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

14. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

29.pants. Nostiprinātās iekārtas un to sistēmas

(1) Nostiprinātās iekārtas, kas atrodas būvniecības stadijā un paredzētas zemūdens dabas resursu pētīšanai, to uzglabāšanai vai transportēšanai vai līdzīga veida darbībām, pamatojoties uz nostiprinātās iekārtas būvniecības līgumu, pēc īpašnieka pieteikuma var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja šādas iekārtas tiks būvētas vai tās būvē Latvijā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām. Nostiprināto iekārtu sistēmas, pamatojoties uz šādu sistēmu būvniecības līgumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja šīs sistēmas tiks būvētas vai tās būvē Latvijā.

(2) Nostiprinātās iekārtas, kuras izmanto zemūdens dabas resursu pētīšanai, to uzglabāšanai vai transportēšanai vai līdzīga veida darbībām, pamatojoties uz īpašnieka pieteikumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi vai daļēji izvietotas Latvijas teritorijā vai Latvijas kontinentālajā šelfā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām.

(3) Nostiprinātajām iekārtām, ja nepieciešams, piemēro šīs sadaļas un šā kodeksa 30., 31. un 32.panta noteikumus. Līdz ar šādu iekārtu ieķīlāšanu var ieķīlāt arī papildierīces un iekārtas.

(4) Kuģu reģistrā reģistrētas būvniecības stadijā esošas nostiprinātās iekārtas vai nostiprināto iekārtu sistēmas var ieķīlāt, ja šīs iekārtas vai iekārtu sistēmas ir reģistrētas atbilstoši šā panta pirmajai daļai. Šā kodeksa 31.panta pirmās daļas otrais teikums neattiecas uz nostiprinātajām iekārtām un iekārtu sistēmām. Ieķīlāšana zaudē spēku, ja kuģubūvētājs nostiprināto iekārtu vai iekārtu sistēmas nodevis ieguvējam.

15. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma";

aizstāt otrajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

15. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma";

aizstāt otrajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

30.pants. Kuģa vai tā daļas hipotēka

(1) Reģistrētu kuģi vai tā daļu drīkst izmantot kā prasījuma nodrošinājumu, par to noformējot kuģa obligāciju. Kuģa vai tā daļas obligācija kļūst par kuģa hipotēku un stājas spēkā ar brīdi, kad tā reģistrēta kuģu reģistra grāmatā. Kuģa obligācijā iekļauj ziņas par kuģa kreditoru un nodrošinātā prasījuma apmēru.

(2) Kuģu reģistrators reģistrē kuģu obligācijas tādā secībā, kādā tās tiek uzrādītas, uz katras obligācijas norādot dienu un stundu, kad izdarīts attiecīgais ieraksts. Kuģa hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka obligācijas reģistrācijas secība kuģu reģistra grāmatā. Prasījuma tiesību pāreja vai maiņa neietekmē kuģa hipotēkas prioritāti.

(3) Kuģa hipotekāro kreditoru uz hipotēkas pamata nevar uzskatīt par kuģa vai tā daļas īpašnieku, tāpat nevar uzskatīt, ka hipotekārais parādnieks uz šā pamata būtu zaudējis īpašuma tiesības uz kuģi, izņemot gadījumus, kad ieķīlāto kuģi vai tā daļu pārdod kuģa hipotēkas parāda dzēšanai.

16. Izteikt 30.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Kuģi vai tā daļu, kura īpašuma tiesības reģistrētas Kuģu reģistrā, drīkst izmantot kā prasījuma nodrošinājumu, par to noformējot kuģa obligāciju."

16. Izteikt 30.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"(1) Ja īpašuma tiesības uz kuģi vai tā daļu reģistrētas Kuģu reģistrā, šo kuģi vai tā daļu drīkst izmantot kā prasījuma nodrošinājumu, par to noformējot kuģa obligāciju."

35.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Aizturējuma tiesības ir:

1) kuģubūvētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģa būvi;

2) kuģu remontētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģa remontu un rekonstrukciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir aizturējuma tiesības, ja kuģis atrodas attiecīgās personas valdījumā.

(3) Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās kuģubūvētāja vai kuģu remontētāja valdījumā, izņemot gadījumu, kad aizturējumu pārtrauc kuģa arests.

17. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Aizturējuma tiesības ir jebkurai fiziskai vai juridiskai personai atbilstoši Civillikumam, ja kuģis atrodas attiecīgās personas valdījumā.

(2) Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās valdījumā, izņemot gadījumu, ja aizturējumu pārtrauc kuģa arests."

17. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Aizturējuma tiesības ir jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai saskaņā Civillikumu, ja kuģis atrodas attiecīgās personas valdījumā.

(2) Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās valdījumā, izņemot gadījumu, kad aizturējumu pārtrauc kuģa arests."

44.pants. Ārvalstu kuģu reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana

(1) Ārvalstu kuģu reģistrētie apgrūtinājumi tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

1) kuģu apgrūtinājumi nodibināti un reģistrēti saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģis reģistrēts;

2) ziņas par reģistrētajiem apgrūtinājumiem ir publiski pieejamas un tajās norādīts:

a) kreditora vārds, uzvārds (firma) un adrese,

b) nodrošinātā prasījuma apmērs,

c) datums un citas ziņas, kuras saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem nosaka nodibināto tiesību prioritāti.

(2) Ja kuģis kļūst par Latvijas kuģi un tiek reģistrēts Kuģu reģistrā, jebkurā ārvalstu kuģa izslēgšanas apliecībā uzrādītie kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām, kuģu reģistrators abām pusēm nosaka vismaz 60 dienas ilgu termiņu, lai tās noformētu apgrūtinājumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

(3) Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstīs, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta otrās daļas noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā.

18. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Ārvalstīs reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana

(1) Reģistrējot kuģi Kuģu reģistrā, iepriekšējie – ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi – tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

1) ir hipotekārā kreditora piekrišana kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā;

2) kuģa apgrūtinājumi ir ierakstīti kuģa izslēgšanas apliecībā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedzis iepriekšējais kuģu reģistrs;

3) ir iesniegtas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā apstiprinātas un legalizētas apgrūtinājumu dokumentu kopijas.

(2) Kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos par kuģu reģistrāciju, kuģu reģistrators abām pusēm nosaka 60 dienas ilgu termiņu, lai tās noformētu apgrūtinājumus atbilstoši šo normatīvo aktu prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

(3) Reģistrējot ārvalsts īpašniekam piederošu kuģi Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata, iepriekšējie – ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi – uz pamatreģistra izsniegto dokumentu pamata tiek tikai ierakstīti kuģa berbouta reģistrācijas apliecībā.

(4) Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstīs, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā."

21.

Juridiskais birojs

Izslēgt 44.panta pirmās daļas 1.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīts

18. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Ārvalstīs reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana

(1) Reģistrējot kuģi Kuģu reģistrā, iepriekšējie – ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi – tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

1) kuģa apgrūtinājumi ir ierakstīti kuģa izslēgšanas apliecībā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedzis iepriekšējais kuģu reģistrs;

2) ir iesniegtas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā apstiprinātas un legalizētas apgrūtinājumu dokumentu kopijas.

(4) Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstī, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā."

112.pants. Tiesisko attiecību regulēšana

(1) Tiesiskās attiecības, kas rodas, veicot kravas pārvadājumus ar kuģi (turpmāk šajā sadaļā — kravas pārvadājumi), nosaka puses, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

(2) Šīs sadaļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz tādiem kravas pārvadājumiem, par kuriem nav izdots konosaments.

(3) Kravas pārvadātāja, nosūtītāja un saņēmēja savstarpējās tiesiskās attiecības nosaka konosaments vai cits līdzīgs transportēšanas dokuments. Jūras pārvadājuma līguma nosacījumi, kas nav minēti konosamentā vai citā līdzīgā dokumentā par kravas transportēšanu ar kuģi, ir obligāti saņēmējam, ja konosamentā vai citā transportēšanas dokumentā ir minēts dokuments, kurā tie norādīti.

(4) Kuģa īpašnieka intereses atbilstoši viņa noteiktajam pilnvarojumam ostā pārstāv kuģa aģents. Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģa aģents veic tādus pienākumus, kurus kuģa īpašnieks nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā. Kuģu aģentu darbību Latvijas ostās, kuģu aģentēšanas līgumu nosacījumus, kuģu īpašnieku tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību, maksājumu veikšanas kārtību, kā arī profesionālos kritērijus nosaka Ministru kabinets.

19. 112.pantā:

izteikt panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskas vai fiziskas personas (turpmāk – pilnvarotājs) intereses atbilstoši viņa noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Kuģa aģentēšanu veic komercsabiedrība, kas pilnvarotāja vārdā un interesēs kārto kuģa lietas, kas saistītas ar kuģa ienākšanu un pārvietošanos ostā un iziešanu jūrā, veic kuģa aprūpi ostā un citas darbības pilnvarotāja noteiktajā apjomā (turpmāk – kuģa aģentēšana). Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģa aģentējošā sabiedrība veic tādus pienākumus, kurus pilnvarotājs nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas Republikas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību (tās ierobežošanu), maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību un citas prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem, kā arī profesionālos kritērijus un prasības komercsabiedrībām, lai tās varētu veikt kuģu aģentēšanu Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija veic fizisku personu – kuģa aģentu – sertifikāciju darbībai attiecīgajās Latvijas Republikas ostās."

22.

23.

Juridiskais birojs

Izslēgt 112.panta piektajā daļā vārdu “Republikas”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 112.panta piektajā daļā vārdus “Latvijas Republikā” ar vārdu “Latvijā”.

Atbalstīts

19. 112.pantā:

izteikt panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas (turpmāk – pilnvarotājs) intereses atbilstoši tās noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Kuģa aģentēšanu veic komercsabiedrība, kas pilnvarotāja vārdā un interesēs kārto ar kuģa ienākšanu un pārvietošanos ostā un iziešanu jūrā saistītās kuģa lietas, veic kuģa aprūpi ostā un citas darbības pilnvarotāja noteiktajā apjomā (turpmāk – kuģa aģentēšana). Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģa aģentējošā komercsabiedrība veic tādus pienākumus, kurus pilnvarotājs nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību (tās ierobežošanu), maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību un citas prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem, kā arī profesionālos kritērijus un prasības komercsabiedrībām, lai tās varētu veikt kuģu aģentēšanu Latvijā, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija veic fizisko personu – kuģa aģentu – sertifikāciju darbībai attiecīgajās Latvijas ostās."

272.pants. Kuģa kapteiņa pilsonība

Par Latvijas kuģa kapteini ir tiesīgs būt Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kā arī ārvalstnieks normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

20. Izteikt 272.pantu šādā redakcijā:

"272.pants. Kuģa kapteinis un apkalpes locekļi

Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar turpmākajiem grozījumiem) sertificēta fiziska persona."

20. Izteikt 272.pantu šādā redakcijā:

"272.pants. Kuģa kapteinis un apkalpes locekļi

Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar turpmākajiem grozījumiem) sertificēta fiziskā persona."

291.pants. Darba un atpūtas laiks

(1) Normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas, ieskaitot īsus darba pārtraukumus. Dienas darba laiks ir darba laiks diennakts periodā. Kuģa apkalpes locekli var nodarbināt virs noteiktā normālā dienas darba laika, taču nepārsniedzot 14 stundas diennaktī un 72 stundas nedēļā.

(2) Jūrniekus, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, aizliegts nodarbināt nakts laikā. Nakts laiks ir deviņas secīgas stundas, to skaitā laika periods no pulksten 24 līdz 5. Šis noteikums neattiecas uz to jūrnieku plānotu apmācību, kuru vecums ir no 16 līdz 18 gadiem.

(3) Lai nodrošinātu kuģa, uz tā esošo cilvēku vai kravas drošību ārkārtas situācijā vai lai sniegtu palīdzību jūrā, kuģa kapteinim ir tiesības norīkot apkalpes locekli strādāt jebkurā laikā. Pēc ārkārtas situācijas novēršanas vai palīdzības sniegšanas kuģa kapteinis nodrošina apkalpes loceklim atbilstošu atpūtas laiku tuvākajā laika periodā, kas atbilst neizmantotajam atpūtas laikam.

(4) Piemaksa par darbu virs normālā dienas darba laika, brīvdienās un svētku dienās, kā arī nakts laikā tiek aprēķināta likumā noteiktajā kārtībā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka piemaksa.

(5) Jūrnieka atpūtas laiks nedrīkst būt mazāks par 10 stundām diennaktī un 72 stundām nedēļā. Diennakts atpūtas laiku var sadalīt divās daļās, no kurām vismaz vienas daļas ilgums nedrīkst būt mazāks par sešām stundām, bet intervāls starp šīm daļām nedrīkst pārsniegt 14 stundas. Darba pienākumu pildīšanai izmantotos atpūtas laika pārtraukumus jūrniekam kompensē ar adekvātu atpūtas laiku.

(6) Kuģa apkalpes locekļu darba un atpūtas laika uzskaiti uz kuģa veic kuģa kapteinis. Kuģa kapteinis katru mēnesi informē apkalpes locekļus par viņu darba un atpūtas laiku. Darba un atpūtas laika uzskaiti kontrolē Latvijas Jūras administrācija.

21. Aizstāt 291.panta piektajā daļā skaitli "72" ar skaitli "77".

24.

25.

26.

27.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 291.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kuģa apkalpes locekļu darba un atpūtas laika uzskaiti uz kuģa veic kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona katru mēnesi informē apkalpes locekļus par viņu darba un atpūtas laiku. Darba un atpūtas laika uzskaiti kontrolē Latvijas Jūras administrācija. Ja uzskaites dokumenti vai citas liecības norāda uz to noteikumu pārkāpšanu, kuri attiecas uz darba laiku vai atpūtas laiku, Latvijas Jūras administrācija veic pasākumus, tostarp kuģa apkalpes minimālā sastāva pārskatīšanu, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.”

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Papildināt 291.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Mācību trauksmes, ugunsdzēsības mācības, glābšanas līdzekļu izmantošanas mācības un citas mācības organizē tā, lai līdz minimumam samazinātu atpūtas posmu traucējumu un neizraisītu nogurumu.”

Juridiskā komisija

Papildināt 291.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Darba devējs nodrošina, lai darba un atpūtas laika grafiks tiktu periodiski pārskatīts un apstiprināts, lai uzraudzītu tā atbilstību normatīvo aktu, kas regulē darba laiku un atpūtas laiku, prasībām.”

Juridiskā komisija

Papildināt 291.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Mācību trauksmes, ugunsdzēsības mācības, glābšanas līdzekļu izmantošanas mācības un citas mācības organizē tā, lai līdz minimumam samazinātu atpūtas laika traucējumu.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iestrādāts komisijas priekšlikumā Nr. 27

Atbalstīts

21. 291.pantā:

aizstāt piektajā daļā skaitli "72" ar skaitli "77";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kuģa apkalpes locekļu darba un atpūtas laika uzskaiti uz kuģa veic kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona katru mēnesi informē apkalpes locekļus par viņu darba un atpūtas laiku. Darba un atpūtas laika uzskaiti kontrolē Latvijas Jūras administrācija. Ja uzskaites dokumenti vai citas liecības parāda, ka pārkāpti noteikumi, kuri attiecas uz darba vai atpūtas laiku, Latvijas Jūras administrācija veic pasākumus, tostarp kuģa apkalpes minimālā sastāva pārskatīšanu, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Darba devējs nodrošina, lai darba un atpūtas laika grafiks tiktu periodiski pārskatīts un apstiprināts, lai tiktu uzraudzīta tā atbilstība, darba un atpūtas laiku regulējošo normatīvo aktu prasībām.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Mācību trauksmes, ugunsdzēsības mācības, glābšanas līdzekļu izmantošanas mācības un citas mācības organizējamas tā, lai līdz minimumam samazinātu atpūtas laika traucējumu.”

293.pants. Dokumenti uz kuģa

28.

29.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters

Izteikt 293.pantu šādā redakcijā:

“Darba devējs nodrošina, lai uz kuģa jūrniekam pieejamā vietā atrastos darba koplīgums, darba un atpūtas laika (jūrā un ostā) grafiks un tie Latvijas normatīvie akti, kuri regulē jūrnieka darba tiesiskās attiecības. Darba un atpūtas laika grafiks ir valodā vai valodās, kuras lieto darbā uz kuģa, kā arī angļu valodā. Darba devējs nodrošina, lai darba un atpūtas laika grafiks tiktu periodiski pārskatīts un apstiprināts, lai uzraudzītu tā atbilstību normatīvo aktu, kas regulē darba laiku un atpūtas laiku, prasībām.”

Juridiskā komisija

Izteikt 293.pantu šādā redakcijā:

“293.pants. Dokumenti uz kuģa.

Darba devējs nodrošina, lai uz kuģa jūrniekam pieejamā vietā atrastos darba koplīgums, darba un atpūtas laika (jūrā un ostā) grafiks un tie Latvijas normatīvie akti, kuri regulē jūrnieka darba tiesiskās attiecības. Darba un atpūtas laika grafiks ir valodā vai valodās, kuras lieto darbā uz kuģa, kā arī angļu valodā.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 29 un Nr.26

Atbalstīts

22. Izteikt 293.pantu šādā redakcijā:

“293.pants. Dokumenti uz kuģa

Darba devējs nodrošina, lai uz kuģa jūrniekam pieejamā vietā atrastos darba koplīgums, darba un atpūtas laika (jūrā un ostā) grafiks un tie Latvijas normatīvie akti, kuri regulē jūrnieka darba tiesiskās attiecības. Darba un atpūtas laika grafiks ir tajā valodā vai valodās, kuru vai kuras lieto darbā uz kuģa, kā arī angļu valodā.”

323.pants. Urbšanas platformas un līdzīgas pārvietojamās konstrukcijas

Urbšanas platformas un līdzīgas pārvietojamās konstrukcijas, kas netiek uzskatītas par kuģiem un ir domātas pētījumiem, zemūdens dabas resursu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai līdzīgu darbību veikšanai, uzskatāmas par Latvijas platformām vai konstrukcijām, ja to īpašnieks ir jebkura šā kodeksa 4.panta pirmajā daļā minētā persona un šīs platformas vai konstrukcijas nav reģistrētas citas valsts reģistrā. Īpašnieks reģistrē šādu konstrukciju Kuģu reģistrā saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Šīm konstrukcijām piemēro arī šā kodeksa 5., 6. un 7.panta noteikumus.

22. Izteikt 323.pantu šādā redakcijā:

"323.pants. Nostiprinātas iekārtas

Urbšanas platformas un līdzīgas pārvietojamās konstrukcijas, kas ir domātas pētījumiem, zemūdens dabas resursu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai līdzīgu darbību veikšanai, uzskatāmas par nostiprinātām iekārtām. Īpašnieks reģistrē šādu konstrukciju Kuģu reģistrā saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem."

23. Izteikt 323.pantu šādā redakcijā:

"323.pants. Nostiprinātas iekārtas

Urbšanas platformas un līdzīgas pārvietojamās konstrukcijas, kas ir paredzētas pētījumiem, zemūdens dabas resursu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai līdzīgu darbību veikšanai, uzskatāmas par nostiprinātām iekārtām. Īpašnieks reģistrē šādu konstrukciju Kuģu reģistrā saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem."

324.pants. Kodeksa noteikumu piemērošana pārvietojamām konstrukcijām

(1) Pārvietojamās konstrukcijas uzskata par kuģiem un to operācijas — par kuģu operācijām saskaņā ar šā kodeksa II — XV, kā arī XXVII, XXVIII, XXIX un XXXII nodaļas noteikumiem, ievērojot šādus izņēmumus:

1) kuģa kapteiņa un vecākā stūrmaņa pienākumus un tiesības piešķir personai, kura vada pārvietojamās konstrukcijas pārvaldi, un tās pastāvīgajam vietniekam;

2) atbildības ierobežojums saskaņā ar šā kodeksa 69.panta pirmo daļu ir 20 miljoni norēķina vienību un saskaņā ar 70.panta pirmo daļu — 12 miljoni norēķina vienību neatkarīgi no pārvietojamās konstrukcijas lieluma;

3) saskaņā ar šā kodeksa 33.pantu noteiktās jūras privilēģijas nenodrošina prasību par piesārņojuma radītiem zaudējumiem saistībā ar šā kodeksa 323.pantā minētajām darbībām.

(2) Šā kodeksa 32.panta noteikumus nepiemēro attiecībā uz urbšanas platformām un līdzīgām pārvietojamām platformām.

23. Izteikt 324.panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"324.pants. Kodeksa noteikumu piemērošana nostiprinātām iekārtām

(1) Nostiprinātu iekārtu operācijas uzskata par kuģu operācijām saskaņā ar šā kodeksa II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, XI, XII, XIII, XIV, XV, XXVII, XXVIII, XXIX un XXXII nodaļas noteikumiem, ievērojot šādus izņēmumus:".

24. Izteikt 324.panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"324.pants. Kodeksa noteikumu piemērošana nostiprinātām iekārtām

Pārejas noteikumi

1. Ar šā kodeksa spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi nr.168 “Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 20., 21., 22., 23.nr.).

2. Līdz 1992.gada 27.novembra Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 2000.gada 20.oktobra grozījumu spēkā stāšanās dienai šā kodeksa 82.panta pirmajā daļā noteiktais atbildības apmērs aprēķināms šādi:

1) par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpības vienības, — trīs miljoni norēķina vienību;

2) par kuģi, kura tilpība pārsniedz 5000 tilpības vienības, — par katru papildu tilpības vienību pie šā pārejas noteikuma 1.punktā minētā apjoma pieskaita 420 norēķina vienības, bet kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 59,7 miljonus norēķina vienību.

3. Līdz šā kodeksa spēkā stāšanās dienai Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kuru īpašnieki neatbilst šā kodeksa 4.panta pirmās daļas prasībām, saglabā reģistrāciju Kuģu reģistrā arī pēc šā kodeksa spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim.

4. Līdz šā kodeksa 112.pantā paredzēto noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi nr.439 “Kuģu aģentu darbības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 206.nr.; 2000, 252./254.nr.).

5. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod:

1) noteikumus par kuģu reģistrāciju, kuros nosaka Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes (šā kodeksa 4.panta otrā daļa), Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību (šā kodeksa 9.panta piektā daļa), to, kādi dokumenti ir iesniedzami kuģu reģistrācijai Kuģu reģistrā (šā kodeksa 10.panta pirmā daļa), un noteikumus par būvniecības stadijā esošiem kuģiem (šā kodeksa 27.panta otrā daļa);

2) noteikumus par kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kā arī noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos (šā kodeksa 8.panta trešā daļa);

3) noteikumus par kuģu aģentu darbību (šā kodeksa 112.panta ceturtā daļa).

24. Pārejas noteikumos:

izslēgt 5.punkta 3.apakšpunktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6. Šā kodeksa 112.panta piektajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.septembrim.

7. Līdz šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.729 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 183.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu. Apliecības, kas izsniegtas Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.729 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā" noteiktajā kārtībā, ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim vai līdz izdotās apliecības derīguma termiņa beigām, ja apliecība izdota uz noteiktu termiņu."

25. Pārejas noteikumos:

izslēgt 5.punkta 3.apakšpunktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6. Šā kodeksa 112.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.septembrim.

7. Līdz šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.729 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 183.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu. Apliecības, kas izsniegtas Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.729 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā" paredzētajā kārtībā, ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim vai līdz izdotās apliecības derīguma termiņa beigām, ja apliecība izdota uz noteiktu termiņu."

25. Papildināt kodeksu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 21.jūnija Direktīvas 1999/63/EK attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF)."

26. Papildināt kodeksu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu