Likumprojekts

Grozījumi Civillikumā

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

1. Izteikt 1635.pantu šādā redakcijā:

"1635. Katrs tiesību aizskārums, tas ir – katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar prettiesīgas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šā panta otrajā daļā minētā prettiesīgā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Piezīme. Darbība šeit pieņemta plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību."

2. Papildināt 1652.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Ja saistību līgumā par preces piegādi (pirkumu) vai pakalpojuma sniegšanu pret atlīdzību nav nolīgts atlīdzības samaksas termiņš, turklāt parādnieks, kura saistība ir izpildāma, nav dabūjis atgādinājumu no kreditora vai tā vietnieka (1653.p.) ātrāk, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, ja parādnieks nav izdarījis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc:

1) rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas. Šis un turpmāko punktu noteikumi neattiecas uz parādnieku, kurš ir patērētājs;

2) preces vai pakalpojuma saņemšanas dienas, ja rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas laiks nav droši zināms vai ja parādnieks ir saņēmis rēķinu vai citu maksājuma pieprasījumu agrāk nekā preci vai pakalpojumu;

3) dienas, kurā veikta ar likumu vai līgumu paredzēta pieņemšana vai pārbaude (apskate), lai noteiktu preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem, un parādnieks ir saņēmis rēķinu vai citu līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu šajā dienā vai pirms tās."

3. Izteikt 1765.pantu šādā redakcijā:

"1765. Procentu apmērs stingri jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir – seši procenti no simta gadā.

Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta saistību līgumā par preces piegādi (pirkumu) vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, – seši procenti no simta gadā.

Procentu pamatlikme (1765.p. 2.d.) ar 2006.gada 1.janvāri ir četri procenti. Šī pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un 1.jūlijā par tik procentpunktiem, kādā apmērā kopš iepriekšējām procentu pamatlikmes izmaiņām ir palielinājusies vai samazinājusies jaunākā refinansēšanas likme, ko Latvijas Banka noteikusi pirms attiecīgā pusgada pirmā datuma. Latvijas Banka katru gadu piecu darbdienu laikā pēc 1.janvāra un 1.jūlija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par attiecīgajā pusgadā spēkā esošo procentu pamatlikmi.

Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu."

4. Izslēgt 2349.pantā vārdus "sieviešu dzimuma".

5. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvas 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos."

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta “Grozījumi Civillikumā”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1. Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka, ka „nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.” Nepamatota tiesību aizskāruma rezultātā fiziskajai personai var tikt nodarīts arī morāls kaitējums, tomēr pašlaik Latvijā kompensācijas morālā kaitējuma piedziņa tiek pieļauta tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, Civillikuma 79., 2352., 2352.a un 2353. pants min konkrētus izņēmuma gadījumus, kad personai ir tiesības prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu, piemēram, ja kāds pretlikumīgi laupa otram personisko brīvību (2352.pants) vai prettiesiski aizskar citas personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem (2352.a pants). Atsevišķos gadījumos arī citos likumos ir paredzēta atlīdzība par morālo kaitējumu. Administratīvā procesa likuma 92.pants noteic, ka “ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.” Likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 5.panta trešā daļa paredz, ka personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Savukārt, Radio un Televīzijas likuma 38.pants nosaka, ka kaitējums, arī morālais kaitējums, kas nodarīts fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot par to raidījumā ziņas, kas aizskar tās godu un cieņu, raidorganizācijai jāatlīdzina saskaņā ar Civillikuma un citu likumu noteikumiem, ja tā nepierāda, ka šīs ziņas atbilst patiesībai. Arī vairākos Eiropas Kopienu tiesas spriedumos (piemēram, lietā C-6/90 Andrea Francovics and Danila Bonifaci and others v Italian Republic un C-46/93 Brasserie du Pecheur Sa v Federal Republic of Germany) Eiropas Kopienas Tiesa paredz, ka dalībvalsts ir atbildīga par zaudējumiem, kurus cietusi persona, dalībvalstij pārkāpjot ES tiesības. Savukārt lietā C-271/91 M.Helen Marshall v Southampton and South-West Hampshire Area Health Authority tiesa noradīja, ka mantiskie un personiskie zaudējumi ir līdzvērtīgi pēc nozīmīguma un katra atsevišķa gadījuma tie nosakāmi individuāli. Arī Eiropas Padomes pieņemtā rekomendācija (Rec(2002)5), paredz, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina personām, kas cietušas no vardarbības, kompensācija arī par morālu kaitējumu.[1] Lai atrisinātu radušos situāciju un garantētu personas tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par tādu tiesību aizskārumu, kura rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums, nevis tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, bet arī vispārējā kārtā, nepieciešams izdarīt grozījumus Civillikumā, paredzot tiesisko pamatu morālā kaitējuma atlīdzināšanai. 2. Šobrīd parādnieka nokavējuma izpildāmai saistībai (atlīdzības samaksai), kas nolīgta saistību līgumā par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, iestāšanos un par to maksājamo likumisko procentu apmēru nosaka Civillikumā ietvertais attiecīgais vispārējais normatīvais regulējums. Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvu 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos. Direktīva vērsta uz to, lai nacionālajās tiesībās tiktu ieviesti noteikumi, kas 1) tirdzniecības darījumos paredz vienkāršotu parādnieka saistības izpildīšanas nokavējuma iestāšanās kārtību gadījumos, kad maksājuma saistības izpildes termiņš nav noteikts pašā līgumā, kā arī paredz augstāku likumisko nokavējuma procentu likmi; 2) dod kreditoram tiesisku iespēju prasīt no parādnieka atbilstošu kompensāciju par parāda piedziņas izdevumiem; 3) paredz, ka tādi līguma noteikumi par parādnieka nokavējuma iestāšanos vai tā sekām, kas ir acīmredzami netaisnīgi attiecībā pret kreditoru, dod viņam tiesību šos noteikumus neievērot vai prasīt zaudējumu atlīdzību; 4) vienādo īpašuma aizturēšanas noteikumus nomaksas pirkuma gadījumā; kā arī 5) paātrina izpildāma tiesas vai citas kompetentas institūcijas nolēmuma saņemšanu par līgumiskas atlīdzības samaksas parāda piedziņu, ja pats parāds vai tā piedziņas procesuāltiesiskie aspekti netiek apstrīdēti no parādnieka puses. Likumprojekts radīs normatīvo bāzi, pastiprinātai kreditoru (preču pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju) interešu aizsardzībai saistību līgumos par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu. Likumprojekts pārņems Latvijas tiesībās Direktīvas 2000/35/EK normas, kas paredz vienkāršotu parādnieka saistības izpildīšanas nokavējuma iestāšanās kārtību gadījumos, kad maksājuma saistības izpildes termiņš nav noteikts pašā līgumā, un augstāku likumisko nokavējuma procentu likmi.
2. Normatīvā akta projekta būtība	1. Grozījumi īstenos Satversmes 92.pantu attiecībā uz gadījumiem, kad personai ir nodarīts morālais kaitējums, radot tiesisku pamatu tā atlīdzināšanai. Grozīts likuma 1635.pants, papildinot to ar trīs jaunām daļām, kuras noteikts vispārējo kārtību, kādā cietušajam ir tiesība prasīt no tiesību aizskārēja taisnīgu atlīdzību par morālo kaitējumu, ko pēdējais nodarījis. Likumprojekts definē morālā kaitējuma jēdzienu, nosaka cietušā tiesības uz atlīdzību par morālo kaitējumu, kas tam nodarīts. Likumprojekts nosaka, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata. Likumprojekts nosaka noziedzīgu nodarījumu loku, kuros cietušie ir atbrīvoti no morālā kaitējuma esamības fakta pierādīšanas nastas. Normatīvais akts pilnībā atrisinās problēmas, kas saistītas ar normatīvās bāzes trūkumu morālā kaitējuma atlīdzināšanai vispārējā kārtā. Papildus izdarīts grozījums 2349.pantā, kas satur diskriminējoša rakstura tiesību normu, nosakot tiesības uz palielinātu atlīdzību par sakropļojumu vai izķēmojumu, ja apgrūtinātas iespējas doties laulībā, tikai sievietēm. Grozījums novērsīs minēto normas trūkumu, paredzot vienlīdzīgas tiesības abiem dzimumiem. 2. Likumprojekts nosaka gadījumus, kad parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats par sevi izpildāmai saistībai (atlīdzības samaksai), kas nolīgta saistību līgumā par preces piegādi (pirkumu) vai pakalpojuma sniegšanu pret atlīdzību. Likumprojekts maina likumisko procentu apmēru par tādiem naudas parāda samaksas nokavējumiem, kas kā atlīdzība nolīgti saistību līgumā par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu. Līdzšinējo 6% gadā vietā tiek noteikta jauna likumisko procentu likme – 8% + pamatlikme (saglabājot likumisko procentu likmi - 6% no simta, ja parādnieks ir patērētājs). Pamatlikmi veido Latvijas Bankas noteiktā attiecīgā pusgada refinansēšanas likme (uz šo brīdi – 4%). Likumprojekts uzliek par pienākumu Latvijas Bankai divas reizes gadā publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par attiecīgajā pusgadā spēkā esošo procentu pamatlikmi. Likumprojekts pārņems Latvijas tiesībās Direktīvas 2000/35/EK normas, kas paredz vienkāršotu parādnieka saistības izpildīšanas nokavējuma iestāšanās kārtību gadījumos, kad maksājuma saistības izpildes termiņš nav noteikts pašā līgumā, kā arī paredz augstāku likumisko nokavējuma procentu likmi.
3. Cita informācija	Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekta 2. un 3.pantā ietvertās normas aizsargās kreditorus (jo īpaši – mazos un vidējos uzņēmumus) no finanšu grūtībām, kādas rada parādnieku (jo īpaši negodprātīgu) pieļautie samaksas nokavējumi tirdznieciskajos darījumos.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Ar likumprojektu tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīvas 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos prasības (publicēta OJ L 200 2000 p.35-38). Saskaņā ar Direktīvas 2000/35/EK 6. pantu direktīvas prasības bija jāievieš līdz 08.08.2002.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.			Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Direktīva 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos prasības (publicēta OJ L 200 2000 p.35-38).
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)
2. pants	Direktīvas 2000/35/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts			Atbilst
3. pants	Direktīvas 2000/35/EK 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts			Atbilst
5. Cita informācija				Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām orga nizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Latvijas Bankai tiek uzlikts pienākums pēc katra gada pirmā janvāra un pirmā jūlija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par attiecīgajā pusgadā spēkā esošo procentu pamatlikmi (kas ir Latvijas Bankas noteikt refinansēšanas likme pirms attiecīgā datuma).
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums “Grozījumi Civillikumā” pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.
4. Cita informācija	Nav

Tieslietu ministres vietā

aizsardzības ministrs E.Repše

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	I. Nikuļceva	I.Brazauska	G. Kauliņš

 
02.05.2005 15:30

1538

G. Kauliņš 7036769

gundars.kaulins@tm.gov.lv

---

[1] Council of Europe Committee of Ministers, recommendation of the Committee of Ministers to Member States on the Protection of Women agaist violance. (Rec(2002)5)