Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”

(reģ. Nr. 1265)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Iesniegtie priekšlikumi (16)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija otrajam lasījumam
Par zemes privatizāciju lauku apvidos	Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"				Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”
	Izdarīt likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1., 15.nr.; 1997, 2.nr.; 2001, 22.nr.; 2003, 9.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1., 15.nr.; 1997, 2.nr.; 2001, 22.nr.; 2003, 9.nr.) šādus grozījumus:
I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Zemes privatizācijas uzdevumi Zemes privatizācijas galvenie uzdevumi ir: 1) radīt pamatu un garantijas lauksaimniecības attīstībai; 2) atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem; 3) nodot zemi pret atlīdzību īpašumā Latvijas Republikas pilsoņiem; 4) (izslēgts ar 05.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 03.01.97.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.94. likumu, kas stājas spēkā no 03.01.95.)		1	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 1.panta 3.punktu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “un nepilsoņiem”.	Nav atbalstīts
2.pants. Zemes privatizācijas pamatprincipi Zemes privatizācija lauku apvidos veicama, ievērojot šādus pamatprincipus: 1) zemes privatizācija notiek, ievērojot Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49. nr.); 2) tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem; 3) privatizējot zemi, tiek ievērotas pašreizējo ēku un būvju īpašnieku, zemes lietotāju, kā arī valsts un pašvaldību likumīgās intereses; 4) kopā ar zemi privatizējami uz tās augošie meži, daudzgadīgie stādījumi un virszemes ūdeņi, izņemot publiskos ūdeņus; 5) zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām; 6) zemes privatizācija notiek uz Latvijas Republikas pilsoņu vai Latvijā reģistrēto juridisko personu pieprasījuma pamata, ievērojot brīvprātības principu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.94. likumu, kas stājas spēkā no 03.01.95.)		2	Deputāts A.Tolmačovs 2.pantā: papildināt 5.punktu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdu “nepilsoņiem”; papildināt 6.punktu pēc vārda “pilsoņu” ar vārdu “nepilsoņu”.	Nav atbalstīts
4.pants. Zemes privatizācijas veidi Zemes privatizācijas veidi ir: 1) zemes īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem; 2) zemes īpašuma tiesību piešķiršana par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem. Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, atdodot dabā viņu bijušo zemes īpašumu vai tā daļu vai piešķirot īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā attiecīgā pagasta vai rajona robežās vai arī citos republikas pagastos ar šo pagastu zemes komisijas lēmumu no nepieprasītās zemes vai valsts vai pašvaldību zemes. Šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par bijušo zemes īpašumu vai tā daļu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti 08.12.94. likumu un 05.12.96. likumu, kas stājas spēkā 03.01.97.)		3	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 4.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “un nepilsoņiem”.	Nav atbalstīts
6.pants. Zemes nodošana īpašumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991. gada 20. jūnijam, izņemot gadījumus, kad zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām personām zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo augļu dārzu, dzīvojamo māju un vasarnīcu uzturēšanai, līdz 1990. gada 21. novembrim iesākto celtniecības objektu pabeigšanai, valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai.
Ja zemes reformas pirmajā kārtā zeme ir piešķirta citai fiziskajai personai, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šā panta pirmajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos zeme paliek valsts īpašumā, bet fiziskajai personai saglabājas zemes lietošanas tiesības.		4	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 6.panta otro daļu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai nepilsonis”.	Nav atbalstīts
Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemes pieprasījumu iesnieguši pēc 1991. gada 20. jūnija, viņu bijusī zeme tiek atdota īpašumā, izņemot gadījumus, kad šī zeme līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim ir piešķirta pastāvīgā lietošanā citai fiziskajai personai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai. Uz zemi, kas piešķirta lietošanā juridiskajām personām citām vajadzībām, tiek atjaunotas bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības, bet lietošanā šādu zemi viņi saņem ne vēlāk kā piecu gadu laikā, politiski represētās personas - ne vēlāk kā gada laikā pēc zemes pieprasījuma iesniegšanas.
Valsts selekcijas saimniecībām, valsts izmēģinājumu saimniecībām, valsts zinātniskās pētniecības saimniecībām un lauksaimniecības mācību iestāžu saimniecībām ir garantētas tiesības nomāt zemi Zemkopības ministrijas apstiprinātās platībās līdz šo zemju izpirkšanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Zeme izpērkama līdz 1998. gada 1.jūlijam. Šīm saimniecībām ir pienākums maksāt zemes īpašniekiem gada nomas maksu - līdz 5 procentiem no zemes kadastrālās vērtības - līdz zemes izpirkšanai.
Ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai. Iepriekš minētās zemes robežas un platību nosaka attiecīgā pagasta zemes komisija.
Ja fiziskās vai juridiskās personas ēkas un būves ieguvušas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, tām nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un šo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.
Vienlaikus ar zemes nodošanu īpašumā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bez atlīdzības tiek nodoti īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementi. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā nevar atdot, viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju.
Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad iepriekšminētais radinieks, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai pagasta padomei (novada, pilsētas domei) vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums. Ja bijušais zemes īpašnieks pieprasījis kompensāciju, pašreizējam lietotājam zemi īpašumā var piešķirt tikai par samaksu. Iepriekšminētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad zemes reformas gaitā īpašnieka mantinieks, kas pieprasījis vai saņēmis zemi lietošanā, atsakās no tās par labu kādam savam radiniekam (iespējamam mantiniekam).
Ja zemes īpašnieka pēc pakāpes tuvākais lejupējais mantinieks (dēls, meita) noteiktā termiņā nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu vai pieprasījumu kompensācijas saņemšanai, zemes īpašumu bez maksas nodod jebkuram citam mantiniekam, ja šī zeme piešķirta viņam lietošanā vai pieprasīta īpašumā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja uz mantojamo zemi ir pieteicies gan zemes lietotājs, gan bijušā zemes īpašnieka citi pēc pakāpes tuvākie lejupējie mantinieki, tad visiem ir vienādas mantošanas tiesības un zemes lietotājs īpašumā bez maksas iegūst tikai savu mantojamās zemes daļu. Visos zemes īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumos mantojuma nodeva nav jāmaksā. (1993.gada 16.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.94. likumu, 05.10.95. likumu, 05.12.96. likumu un 18.10.2001. likumu, kas stājas spēkā no 09.11.2001.)
IV nodaļa Zemes piešķiršana īpašumā par samaksu 15.pants. Pilsoņi, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu Zemi var piešķirt īpašumā par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem tā piešķirta pastāvīgā lietošanā, ja viņi pilda likumā noteiktos zemes lietotāju pienākumus un uz šo zemi saskaņā ar šā likuma 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības.		5 6	Deputāts J.Urbanovičs Izteikt likuma 15.pantu šādā redakcijā: “15.pants. Personas, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu Zemi var piešķirt īpašumā par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuriem tā piešķirta pastāvīgā lietošanā, ja viņi pilda likumā noteiktos zemes lietotāju pienākumus un uz šo zemi saskaņā ar šā likuma 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības”. Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 15.pantu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “vai nepilsoņiem”.	Nav atbalstīts Nav atbalstīts
V nodaļa Zemes privatizācijas kārtība 19.pants. Zemes privatizācijas institūcijas Zemes privatizāciju realizē: 1) Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, koordinējot un tiesiski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā; 2) Ministru kabinets un tās institūcijas, materiāli un tehniski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā; 3) Valsts zemes dienests, veicot zemes ierīcību, zemes īpašumu sagatavošanu (formēšanu) to reģistrācijai, zemes un citu nekustamo īpašumu valsts kadastra izstrādāšanu, ieviešanu un kārtošanu; 4) pašvaldības un to institūcijas, apkopojot un izskatot zemes privatizācijas pieprasījumus un pieņemot lēmumus šajā likumā noteiktajā kārtībā; 5) Latvijas hipotēku un zemes banka vai cita Ministru kabineta noteikta banka, veicot ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas; 6) valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", veicot zemes privatizāciju likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.93. likumu, 16.12.93. likumu un 05.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 03.01.97.)	1. Papildināt 19.panta 6.punktu aiz vārdiem "valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra"" ar vārdiem "(turpmāk – Privatizācijas aģentūra)".				1. Papildināt 19.panta 6.punktu pēc vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”” ar vārdiem “(turpmāk — Privatizācijas aģentūra)”.
20.pants. Zemes īpašuma pieprasījumu iesniegšana Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kā arī pilsoņi, kam zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes īpašuma pieprasījumus kopā ar šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem iesniedz pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas privatizējamā zeme. Zemes īpašuma pieprasījumā jānorāda pastāvīgā lietošanā nodotās zemes platība, īpašumā pieprasītās zemes platība un lietošanas mērķis.		7	Deputāts J.Urbanovičs Papildināt likuma 20.panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņi” ar vārdiem “un nepilsoņi” un tālāk pēc esošā teksta.	Nav atbalstīts
Pieprasījumam pievienojami: 1) dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, ja šie dokumenti nav iesniegti, pieprasot zemi lietošanā; 2) īpašumā pieprasāmā zemes nogabala plāns. Dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, iesniedzami attiecīgajai pagasta padomei (novada, pilsētas domei) ne vēlāk kā līdz 1996.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tikai tiesa. Valsts arhīvi līdz 1996.gada 1.jūnijam izsniedz nepieciešamās izziņas personām, kuras līdz 1996.gada 1.aprīlim iesniegušas izziņu pieprasījumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.94. likumu, 05.10.95. likumu, 12.06.96. likumu un 18.10.2001. likumu, kas stājas spēkā no 09.11.2001.)
24.pants. Zemes privatizācijas īpašie nosacījumi Zemes privatizācijas gaitā Latvijas Republikas pilsonim valsts piešķir zemi īpašumā tikai vienai zemnieku un piemājas saimniecībai pret samaksu sertifikātos. Zemnieku un piemājas saimniecību paplašināšana zemes reformas laikā nav uzskatāma par jaunas zemnieku vai piemājas saimniecības izveidošanu, un līdz 1996.gada 1.novembrim pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme privatizējama saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Zemes īpašuma tiesību noformēšanu attiecībā uz valstij un pašvaldībām piederošām un piekrītošām zemēm, kā arī valstij un pašvaldībām piederošās un piekrītošās zemes īpašuma tiesību sadales un noformēšanas kārtību regulē likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināša nu zemesgrāmatās". Kārtību, kādā veicami darījumi ar zemesgrāmatās nostiprinātiem zemes īpašumiem, regulē šā likuma VI nodaļa. (1996.gada 5.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.01.97.)		8	Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 24.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda “pilsonim” ar vārdiem “vai nepilsonim”.	Nav atbalstīts
28.pants. Darījumu subjekti Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem: 1) Latvijas Republikas pilsoņi; 2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības); 3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība: a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā, b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī, c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā; d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā; 4) Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi;		9 10	Deputāts J.Urbanovičs Papildināt likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “pilsoņi” ar vārdiem “un nepilsoņi”. Deputāts A.Tolmačovs 28.panta pirmajā daļā: papildināt 1.punktu pēc vārda “pilsoņi” ar vārdiem “un nepilsoņi”; papildināt 3.punkta a) apakšpunktu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdu “nepilsoņiem”.	Nav atbalstīts Nav atbalstīts
5) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās zemnieka saimniecības un individuālie uzņēmumi, ja tie pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Ar 2011.gada 1.maiju Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā šā panta pirmajā daļā minētie subjekti. Ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma (septiņi gadi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā) beigām būs nopietni traucējumi vai šādu traucējumu rašanās iespējamība Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū, šo termiņu kārtībā, kāda noteikta pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai, var pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem. Pārejas posmā no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 1.maijam zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem: 1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību;		11 12	Deputāts J.Urbanovičs Papildināt likuma 28.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “vai nepilsoņiem”. Deputāts A.Tolmačovs Papildināt 28.panta 5.punktu pēc vārda “pilsoņiem” ar vārdiem “vai nepilsoņiem”.	Nav atbalstīts Nav atbalstīts
2) pārējie Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas, izņemot lauksaimniecības un meža zemi. Personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, zemi var iegūt īpašumā ar ierobežojumiem, kas noteikti šā likuma 29.pantā.  (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.04.2003.)
30.pants. Darījumu izskatīšanas kārtība Šā likuma 28.panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk — Privatizācijas aģentūra), ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra), ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra vai valsts zemes atsavināšanu veic Valsts nekustamā īpašuma aģentūra.	2. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Šā likuma 28.panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai Privatizācijas aģentūra, ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra vai valsts zemes atsavināšanu veic valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"."				2. 30.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “Šā likuma 28.panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai Privatizācijas aģentūra, ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra vai valsts zemes atsavināšanu — valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”;
Pagasta padome (novada, pilsētas dome) izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pagasta ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem, un ievēroti šā likuma 28.panta trešajā daļā un 29.pantā minētie ierobežojumi, pagasta padome (novada, pilsētas dome) 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Ja pagasta ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku, pirms jautājuma izlemšanas pagasta padomes (novada, pilsētas domes) priekšsēdētājs izprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, kuru ministrija dod divu nedēļu laikā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, kuru paraksta pagasta padomes (novada, pilsētas domes) priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota minētā izziņa. Vienu izziņas eksemplāru attiecīgā pašvaldība triju dienu laikā pēc izziņas parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.		13	Juridiskais birojs Papildināt 2.pantu ar tekstu šādā redakcijā: “aizstāt otrajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas”.	Atbalstīts	aizstāt otrajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas”.
Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991.gada 20.jūnijam un kuri ir reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir zemes pirmpirkuma tiesības uz to zemi, uz kuru īpašuma tiesības viņiem netika atjaunotas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2001. likumu un 03.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.04.2003.)
31.pants. Informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem Par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā un otrajā daļā minētās personas, Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šādu īpašumu lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru rajonos un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus.		14	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu šādā redakcijā: “3.Aizstāt 31.pantā, 33.panta otrajā daļā un 34.pantā vārdus “otrajā daļā“ ar vārdiem “ceturtajā daļā””; attiecīgi mainīt pantu turpmāko numerāciju.	Atbalstīts	3. Aizstāt 31.pantā, 33.panta otrajā daļā un 34.pantā vārdus “otrajā daļā” ar vārdiem “ceturtajā daļā”.
33.pants. Fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana Ja šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punktā minēto statūtsabiedrību pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai statūtsabiedrībai zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai mēneša laikā ir jāsaņem pagasta padomes (novada, pilsētas domes) piekrišana šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā. Ja pagasta padome (novada, pilsētas dome) piekrišanu nedod, juridiskās personas pienākums ir divu gadu laikā zemes īpašumu atsavināt. Ja šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās fiziskās vai juridiskās personas darījumu rezultātā iegūto zemes īpašumu neizmanto norādītiem mērķiem, šāds īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2001. likumu un 03.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.04.2003.)
34.pants. Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi Ministru kabinets var noteikt atsevišķos pagastos turpmāko zemes īpašumu apmēru ierobežojumus šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajām personām.
Pārejas noteikums (2001.gada 18.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 09.11.2001.) Šā likuma 19.panta 6.punktā un 30.panta pirmajā daļā minētās darbības Privatizācijas aģentūra veic līdz brīdim, kad atbilstoši attiecīgam Ministru kabineta lēmumam Valsts nekustamā īpašuma aģentūra ir pārņēmusi no Privatizācijas aģentūras lauku apvidu zemes privatizācijas funkcijas.”	3. Aizstāt pārejas noteikumos vārdus "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" ar vārdiem "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"".	15	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar 4.pantu šādā redakcijā: “4. Aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”; attiecīgi mainīt pantu turpmāko numerāciju.	Atbalstīts, redakcio-nāli precizējot	4. Pārejas noteikumā: aizstāt vārdus “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi””; uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;
		16	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā: “2.Šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi”.	Atbalstīts	papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā: “2. Šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.”