M:\Users\TEXTI\TA-1313

Likumprojekts

 

Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšanu

 

Lai ievērotu Latvijas Republikas Satversmē Latvijas tautai noteiktās tiesības,

lai ievērotu Latvijas Republikas Satversmē noteiktās Latvijas teritorijas integritāti, valsts drošības un ārpolitikas intereses,

kā arī ņemot vērā LPSR Augstākās Padomes 1990.gada 4.maijā pieņemtās deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9.punktā noteikto par 1920.gada 11.augusta miera līguma starp Latviju un Krieviju spēkā esamību,

aicinot Satversmes tiesu kā vienīgo institūciju, kas ir tiesīga autoritatīvi interpretēt Latvijas Republikas Satversmi, veikt preventīvo konstitucionālo kontroli saskaņā ar šo likumu, lai izvērtētu 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmei,

 

Saeima pieņem šādu likumu:

 

1.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt, lai Satversmes tiesā tiktu izvērtēta 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta (akceptēts ar Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra rīkojumu Nr.612 "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu") (turpmāk – līguma projekts) atbilstība Latvijas Republikas Satversmei.

 

2.pants. Likums nosaka kārtību, kādā Satversmes tiesa izskata lietu par līguma projekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – lieta).

 

3.pants. Lietas ierosināšanas, sagatavošanas, nodošanas izskatīšanai un izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

 

4.pants. Ierosinot, sagatavojot, nododot izskatīšanai un izskatot lietu, nav piemērojams Satversmes tiesas likuma 18.panta pirmās daļas 2.punkts, 20.panta devītās daļas 2. un 3.punkts, 22.panta septītā daļa, 29.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5. un 6.punkts, 31.panta 4., 10. un 11.punkts un 32.panta ceturtā daļa.

 

5.pants. 20 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets iesniedz Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu.

 

6.pants. 20 dienu laikā pēc šā likuma 5.pantā minētā pieteikuma saņemšanas Satversmes tiesa pilnā sastāvā lemj par lietas ierosināšanu.

 

7.pants. Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par liecinieka nopratināšanu un pats nopratina liecinieku. Liecinieks tiek brīdināts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu.

 

8.pants. Lietu izskata rakstveida procesā.

 

9.pants. (1) Satversmes tiesa piecu mēnešu laikā pēc lietas ierosināšanas pieņem spriedumu, kurā nolemj, vai līguma projekts atbilst Latvijas Republikas Satversmei un vai līguma projekts ar tam pievienoto Deklarāciju "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu" atbilst Latvijas Republikas Satversmei.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam Satversmes tiesa spriedumā atbild uz pieteikumā ietvertajiem tiesību jautājumiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā norādīto termiņu sprieduma pieņemšanai nevar pagarināt vai apturēt.

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

Likums zaudē spēku šā likuma 9.pantā minētā sprieduma publicēšanas dienā.

 

 

 

 

 

Ministru prezidents

A.Kalvītis

 

 

 

 

 


Likumprojekta

“Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta atbilstības izvērtēšanu Latvijas Republikas Satversmei”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2005.gada 25.janvāra rezolūciju Nr.111-1/47, kurā Valsts kancelejas un Ārlietu ministrijas Juridiskajiem departamentiem sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju uzdots izvērtēt Latvijas–Krievijas 1997.gadā parafētā robežlīguma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, un ievērojot ārlietu ministra 2005.gada 31.janvāra vēstulē Nr.41/170-893 Ministru prezidentam izteikto lūgumu rezolūcijas izpildē iesaistīt Tieslietu ministrijas pārstāvjus, tika izveidota darba grupa, kurā iesaistīti Valsts kancelejas Juridiskā departamenta, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta, Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas pārstāvji.

 

Lai izvērtētu Latvijas–Krievijas 1997.gadā parafētā robežlīguma projekta (turpmāk – robežlīguma projekts) atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme), darba grupa veica starptautisko līgumu, Latvijas Republikas normatīvo aktu, Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu, Latvijas Satversmes sapulces Satversmes komisijas protokolu, publikāciju un literatūras par vēsturi izpēti.

 

Veicot robežlīguma projekta atbilstības izvērtēšanu Satversmei un Satversmes 3.panta satura skaidrojumam pamatojoties uz juridiskās interpretācijas pamata metodēm (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko), darba grupa ir konstatējusi, ka Satversmes sapulce ir pieņēmusi samērā vispārīgu Satversmes 3.panta redakciju. Šobrīd pastāv vismaz divi atšķirīgi viedokļi par Satversmes 3.panta interpretāciju.

 

Viena no interpretācijām ir tāda, ka, Satversmes 3.pants izstrādāts pamatojoties uz tajā laikā jau noslēgtajiem robežlīgumiem un, tādējādi, termins “Latvijas teritorija” ietver to teritoriju, kas norobežota ar šiem līgumiem. Jebkurām minētās teritorijas izmaiņām nepieciešama tautas nobalsošana. Šādi Satversmes 3.pantu interpretējis, piemēram, Dr. Andrejs Dītrihs Lēbers: “Latvijas likumu hierarhijā augstākais likums ir 1922.gada Satversme. Tās 3.pantā ir ierakstīts, ka Latvijas teritoriju noteic starptautiskie līgumi. Viens no šiem līgumiem ir 1920.gada Miera līgums, kas iekļauj Abreni Latvijas teritorijā.

Ja nu atdotu Abreni Krievijai, tas nozīmētu Satversmes 3.panta grozīšanu. Pēc Satversmes tas ir iespējams, bet tikai uz tautas nobalsošanas pamata, kas ir ierakstīts Satversmes 77.pantā”.[1]

Otra iespējamā interpretācija Satversmes 3.pantam ir tāda, ka Satversmes 3.pants pieļauj jebkurā brīdī noslēgt starptautiskos līgumus, kuros noteiktas Latvijas teritorijas robežas, kas groza jau noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts teritoriju, bez tautas nobalsošanas. Šāda interpretācija ietverta, piemēram, Ministru kabinetā 1996.gada 9.decembrī izskatītajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas–Krievijas robežjautājuma risināšanu.

 

No analizētajiem materiāliem darba grupa secinājusi, ka pirmā interpretācijas versija ir argumentētāka, tādejādi ir pamatotas šaubas par robežlīguma projekta atbilstību Satversmei.

 

Ievērojot konstatētos juridiska rakstura argumentus un jautājuma par robežlīguma projekta atbilstību Satversmei nozīmīgumu, nepieciešams novērst robežlīguma projekta iespējamo neatbilstību konstitucionālajām tiesību normām.

 

Ņemot vērā Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valdībai izteikto priekšlikumu nodot robežlīguma projektu tā konstitucionalitātes izvērtēšanai Satversmes tiesā, lai novērstu robežlīguma projekta iespējamo neatbilstību konstitucionālajām tiesību normām, un pamatojoties uz Ministru prezidenta 2005.gada 23.maija rezolūciju Nr.111-1/153 tika izveidota darba grupa tiesību akta projekta izstrādei, kas paredzētu kārtību, kādā Ministru kabinets pirms parakstīšanas var iesniegt izskatīšanai Satversmes tiesā starptautiskos līgumu projektus par to atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, lai nodrošinātu 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta atbilstības izvērtēšanu Latvijas Republikas Satversmei.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts izstrādāts kā speciāls likums, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 85.pantā noteikto, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.

 

Speciāls likums šajā situācijā nepieciešams, jo šobrīd spēkā esošais Satversmes tiesas likums pieļauj parakstītu starptautisko līgumu (arī līdz apstiprināšanai Saeimā) konstitucionālo kontroli, bet neparedz starptautisko līgumu projektu preventīvo konstitucionālo kontroli, t.i., starptautisko līgumu projektu konstitucionalitātes pārbaudi pirms to parakstīšanas.

 

Ņemot vērā, ka Satversmes tiesas likums neparedz Satversmes tiesai veikt starptautisko līgumu projektu preventīvo konstitucionālo kontroli, bet Latvijas Republikas 85.pants nosaka, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas, un Satversmes tiesa 2005.gada 4.janvārī savā spriedumā lietā Nr.2004-16-01 atzinusi, ka gadījumā, ja likumā nav iekļautas visas attiecīgo jomu regulējošās tiesību normas, tas nevar tikt uzskatīts par vienīgo attiecīgās jomas tiesību avotu, līdz ar ko speciāla likuma pieņemšana par starptautiska līguma projekta atbilstības izvērtēšanu Latvijas Republikas Satversmei ir tiesiska un pamatota.

 

Likuma mērķis ir lūgt Satversmes tiesu kā vienīgo institūciju, kas ir tiesīga autoritatīvi interpretēt Satversmi, izvērtēt 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta, kas akceptēts ar Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra rīkojumu Nr.612 “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu” atbilstību Satversmei.

 

Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā Satversmes tiesa izskata lietu par līguma projekta atbilstību Satversmei (turpmāk – lieta).

 

Likumprojekta paredz, ka lietas ierosināšanas, sagatavošanas, nodošanas izskatīšanai un izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments tiktāl, ciktāl šis speciālais likums nenosaka citādi.

 

Likumprojekta 4.pants paredz, ka, ierosinot, sagatavojot, nododot izskatīšanai un izskatot lietu nav piemērojami vairāki Satversmes tiesas likumā ietvertās tiesību normas. Proti, uz šo lietu neattiecas tiesību normas, kas regulē to, ka pieteikumā tiek norādīta un kā lietā iesaistās institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu. Nav pieļaujama lietas sagatavošanas termiņa pagarināšana, kā arī tiesvedību lietā var izbeigt tikai pēc iesniedzēja lūgumu. Likumprojektā paredzētas atšķirīgas prasības, kas norādāmas sastādot spriedumu.

 

Likumprojektā ietvertās tiesību normas izkārtotas atbilstoši Satversmes tiesas procesa stadijām – lietas ierosināšana (6.p.), sagatavošana (7.p.), nodošana izskatīšanai (8.p.) un izskatīšana (9.p.).

 

Likumprojekta 6. pants noteic, ka Satversmes tiesa ierosina lietu pilnā sastāvā. Turklāt – 20 dienu laikā. Tas ir izņēmums no vispārējās kārtības, kas lietu ierosina Satversmes tiesas kolēģija trīs tiesnešu sastāvā, un to dara mēneša laikā vai ilgāk, ja pagarina likumā atvēlēto termiņu lēmuma pieņemšanai. Likumprojektā noteiktajai atšķirīgai kārtībai ir divi mērķi.

 

Pirmkārt, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmās daļas otro teikumu, tikai tiesa pilnā sastāvā var lemt par likumā neregulētiem jautājumiem. Otrkārt, lietas ierosināšanai atvēlētais termiņš – viens mēnesis – ir pārāk ilgs, jo to var arī pagarināt, ja lieta ir īpaši sarežģīta.

 

Likumprojekta 8. pantā noteikts, ka Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Šī norma likumprojektā ietverta tādēļ, ka lietā par robežlīguma projekta atbilstību Satversmei nav institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu. Vienīgais lietas dalībnieks ir Ministru kabinets – pieteikuma iesniedzējs. Satversmes tiesas 2004. gada statistika liecina: no 18 spriedumiem tikai viena lietā izskatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Pārējās izskatītas rakstveida procesā.[2] Tātad lietas par robežlīguma projekta atbilstību Satversmei izskatīšana rakstveida procesā neapgrūtinās objektīvu un vispusīgu lietas izskatīšanu.

 

Lai būtu iespējama visu nepieciešamo pierādījumu ieguve un attiecīgo personu uzklausīšana, likumprojekta 7. pantā noteiks, ka, lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par liecinieka nopratināšanu un pats nopratina liecinieku. Liecinieks tiek brīdināts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu. Šobrīd Satversmes tiesā liecinieku var nopratināt tikai tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Savukārt noteikti ekspertīzi vai pieaicināt kādu personu viedokļa sniegšanai var arī tiesnesis vienpersoniski, pieņemot lēmumu un brīdinot ekspertu par kriminālatbildību. Piemēram, Lietuvas Konstitucionālās tiesas likuma 36.pants pieļauj arī pašam Konstitucionālās tiesas tiesnesim aicināt un nopratināt liecinieku, kā arī aicināt to uz tiesas sēdi. Līdz ar to šāda liecinieka aicināšanas kārtība ir pieļaujama, un, ja lietu izskata rakstveida procesā, pat nepieciešama.

 

Likumprojekta 9. panta pirmā daļa paredz, ka sprieduma lietā jāpieņem piecu mēnešu laikā kopš lietas ierosināšanas. Šā panta otrajā daļa noteikts, ka iepriekšminēto termiņu sprieduma pieņemšanai nevar pagarināt vai apturēt.

 

Likumprojekta 1.pantā ietvertā mērķa pilnīgai sasniegšanai, nepieciešams gūt atbildes uz vairākiem tiesību jautājumiem, kas saistīti ar robežlīguma projekta iederību nacionālajā tiesību sistēmā. Pēc šo jautājumu analīzes sprieduma secinājuma daļā atbildes uz šiem jautājumiem Satversmes tiesa, līdzīgi kā Eiropas Kopienu tiesa, izskatot lietu par dalībvalsts iesniegtu lietu par prejudiciālu jautājumu, ietver sprieduma nolēmumu daļā.

 

Likumprojekts paredz, ka tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas un zaudē spēku likumprojekta 9.pantā minētā sprieduma publicēšanas dienā.

3. Cita informācija

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

< td width=31 style='border:none'>

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ministru kabinets likumprojekta 5.panta noteiktajā kārtībā iesniegs pieteikumu Satversmes tiesā par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta atbilstības izvērtēšanu Latvijas Republikas Satversmei.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un normatīvo aktu informatīvajā sistēmā “NAIS”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

Ministru prezidents                                                          A.Kalvītis

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidents

Direktore

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A.Kalvītis

G.Veismane

E.Ektermane

L.Zepa

M.Skudra

 

03.06.2005 15:31

1976

M.Skudra, 7082979,

maris.skudra@mk.gov.lv

 



[1] Lēbers D.A. Šis strīda ābols Abrene starptautisko juridisko normu skatījumā // Latvijas Vēstnesis, 1997, Nr.98.

[2] http://www.satv.tiesa.gov.lv/LV/info/jgads/info_stat.htm