Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 45.⁴ pantu šādā redakcijā:

"45.⁴ pants. Materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesiska saņemšana par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus saņēmusi ārstniecības persona, kas nav valsts amatpersona

Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesisku saņemšanu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus saņēmusi ārstniecības persona, kas nav valsts amatpersona, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem."

2.  201.⁴⁹ pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "pieprasīšana un";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "pieprasīšanu vai";

aizstāt otrajā daļā vārdu "pieprasīšanu" ar vārdu "saņemšanu".

3.  228.¹ pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "45.³" ar skaitli "45.⁴";

aizstāt otrajā daļā vārdus "līdz divsimt piecdesmit latiem" ar vārdiem "līdz piecsimt latiem".

Veselības ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2002.gadā veikto aptauju dati norāda, ka neoficiālus maksājumus ārstniecības personām ir veikuši 54% pacientu. Lielākoties šie maksājumi tiek veikti ārstniecības personām tos pieprasot, taču nav reti arī tie gadījumi, kad neoficiālos maksājumus veic ārstniecības personām tos nemaz nepieprasot. Tā, piemēram, viena daļa pacientu uzskata, ka neoficiāla maksājuma nodošana nodrošinās kvalitatīvāku veselības aprūpi un labāku attieksmi pret pacientu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.nodaļā “Administratīvie pārkāpumi darbā un iedzīvotāju veselības aizsardzībā” ir paredzēta atbildība par neatļautu ārstniecību; par kārtības neievērošanu, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas; par pārkāpumiem narkotisko un psihotropo vielu un zāļu izgatavošanā, izplatīšanā, uzglabāšanā, izlietošanā. Tajā pašā laikā šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz atbildību ārstniecības personām par nelikumīgas maksas saņemšanu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lai gan atbildība par līdzīgiem pārkāpumiem izglītības jomā jau ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.^49 pantā. Vienlaikus ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par materiālu vērtību, mantisku labumu apzināti prettiesisku pieņemšanu, ko uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, pieprasījusi par kādas savas profesionālās darbības vai pakalpojuma izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja interesēs. Šis pants attieksies arī uz visām pakalpojuma jomām, tai skaitā, uz izglītības jomu. Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.^49 pantā pašreiz noteikta administratīvā atbildība par nelikumīgas maksas pieprasīšanu par pamatizglītības, vidējās izglītības vai augstākās izglītības ieguvi. Ņemot vērā to, ka par materiālu vērtību, mantisku labumu pieprasīšanu tiks paredzēta kriminālatbildība, nepieciešams atbildību par materiālu vērtību, mantisku labumu pieprasīšanu par izglītības ieguvi svītrot no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.^49 panta.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz noteikt administratīvo atbildību ārstniecības personai, kas nav valsts amatpersona, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesisku saņemšanu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus grozījumi arī precizē administratīvo atbildību par līdzīgiem pārkāpumiem izglītības jomā, nosakot, ka administratīvā atbildība iestāsies par nelikumīgas maksas saņemšanu, izslēdzot atbildību par nelikumīgas maksas pieprasīšanu.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Samazināsies nelegālā apritē esošais naudas daudzums.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Samazinoties nelegāliem maksājumiem, tiek radīti vienlīdzīgāki apstākļi konkurencei starp uzņēmējsabiedrībām.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts ietekmēs pacientus, pamatā mazturīgus vai vidēji turīgus iedzīvotājus, kuriem samazināsies izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Papildus ir jāparedz grozījumi Krimināllikuma 198.pantā, lai varētu krimināli sodīt gan uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas darbiniekus, kuri nav valsts amatpersonas, gan uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas tādas pašas pilnvarotas personas, paredzot kriminālatbildības iestāšanos par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesisku pieņemšanu, pieprasot tos.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Likumprojektā nav iekļauts nevalstisko organizāciju viedoklis.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļa ir regulāri atspoguļojusi darba grupas darbu un tā rezultātus.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama, visas darbības tiks veiktas esošo institūcijas kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo			Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi.

Veselības ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
U.Līkops	A.Vembre	M.Briede	A.Vembre

24.05.2005. 10.53

968

A.Vembre, 7876060

Anita_Vembre@vm.gov.lv