Likumprojekts

Grozījums Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2.nr.) grozījumu un izteikt 198.pantu šādā redakcijā:

"198.pants. Neatļauta labumu pieņemšana

(1) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesisku pieņemšanu, ko uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas pilnvarota tādi pati persona vai cita persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, pieņemt saistošus lēmumus vai izšķirt strīdus, pieprasījusi personiski vai ar starpnieku par kādas savas profesionālās darbības vai pakalpojuma izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar mantas konfiskāciju, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai nodarbošanos uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(3) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma apzināti prettiesisku pieņemšanu, ko izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas pilnvarota persona pati vai ar starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai piedāvātāja interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi vai to piedāvājums domāti šai personai vai jebkurai citai personai, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar mantas konfiskāciju, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai nodarbošanos uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(4) Par šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai pieprasīts mantisks labums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā."

Pārejas noteikums

Tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajās krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un kvalificēti pēc Krimināllikuma 198.panta, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta.

Veselības ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2002.gadā veikto aptauju dati norāda, ka neoficiālus maksājumus par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ir veikuši 54% pacientu. Kā atzīst lielākā daļa pacientu, tad šādus neoficiālus maksājumus viņi ir veikuši, lai ātrāk saņemtu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu (lai nebūtu jāgaida divu, trīs mēnešu rindā uz attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu). Līdzīga situācija ir arī ar izglītības iestādēm – viena daļa personu ir veikušas neoficiālus maksājumus, lai nodrošinātu, ka bērns tiek uzņemts attiecīgajā izglītības iestādē. Tādējādi gan ārstniecības personas, gan pedagogi ir veikuši koruptīvas darbības. Šobrīd par atsevišķa veida pārkāpumiem ārstniecības un izglītības iestādēs paredzēta administratīvā atbildība taču spēkā esošajos normatīvajos aktos nav normu, kurās noteikta kriminālatbildība par koruptīvām darbībām, kuras būtu piemērojamas attiecībā uz tādu profesiju pārstāvjiem kā ārstniecības personas un pedagogi. Krimināllikuma 198. pants “Neatļauta labuma pieņemšana” un 199.pants “Komerciālā uzpirkšana” nosaka, ka par neatļauta labuma pieņemšanu vai komerciālu uzpirkšanu pie atbildības saucams uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas pilnvarota persona. Ievērojot Krimināllikuma 196.panta pirmajā daļā noteikto atbildīgā darbinieka definīciju (persona, kurai uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), iestādē vai organizācijā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai tiesības rīkoties ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas mantu vai finanšu līdzekļiem) ir secināms, ka ne ārstniecības personai, ne pedagogam nav minētās tiesības, jo saskaņā ar Izglītības likumā norādīto pedagogs piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē. Izglītības iestāde saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 7.punktu ir valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmas īstenošana vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmas īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem. Savukārt ārstniecības persona saskaņā ar Ārstniecības likuma 1.panta 2.punktu ir persona, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību. Līdz ar to šī definīcija nevar tikt attiecināta uz valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās strādājošām ārstniecības personām un valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem. Ievērojot Krimināllikumā ietverto regulējumu, un, ņemot vērā, ka ārsti, skolotāji un ar iedzīvotāju apkalpošanu saistītās sfērās strādājošie nav valsts amatpersonas, tie nav saucami pie kriminālatbildības arī par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā (Krimināllikuma 24.nodaļa). Pašlaik atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem atbildība nav noteikta par šķīrējtiesnešu kukuļošanu, turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 528.panta otro daļu šķīrējtiesas nolēmumi nav pārsūdzami, kas rada pamatu koruptīvām darbībām. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols ir vērsts uz to, lai katra dalībvalsts savos normatīvajos aktos nodrošina, lai kā noziedzīgu nodarījumu kvalificētu nacionālo un ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošanu un nacionālo un ārvalstu tiesu zvērināto un tiesu piesēdētāju kukuļošanu. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokola 2. un 3.punktā uzskaitītās darbības nav atzīstamas par koruptīvām darbībām atbilstoši Krimināllikumam. Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem šķīrējtiesneši, kas iecelti viena strīda izskatīšanai ar līgumu, nav uzskatāmi par valsts amatpersonām un par atbildīgiem darbiniekiem Krimināllikuma 196., 197., 198. un 199.panta izpratnē, lai gan minēto personu kukuļošana ir uzskatāma par korupciju privātajā sektorā. Ievērojot minēto ir nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Grozījumi Krimināllikuma 198.pantā paredz kriminālatbildības noteikšanu par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesisku pieņemšanu, ko pieprasījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas darbinieks, kurš nav valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, vai cita persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, pieņemt saistošus lēmumus vai izšķirt strīdus, par kādas savas profesionālās darbības vai pakalpojuma izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras. Minētie grozījumi nodrošinās, ka par neoficiālu maksājumu pieprasīšanu un apzināti prettiesisku pieņemšanu pie kriminālatbildības varēs saukt arī ārstniecības personas un pedagogus. Tāpat minētie grozījumi paredz, ka pie kriminālatbildības par kukuļošanu varēs saukt arī šķīrējtiesnešus atbilstoši Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolam.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Samazināsies nelegālā apritē esošais naudas daudzums.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Samazinoties nelegāliem maksājumiem, tiek radīti vienlīdzīgāki apstākļi konkurencei starp uzņēmējsabiedrībām.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts ietekmēs pacientus, pamatā mazturīgus vai vidēji turīgus iedzīvotājus, kuriem samazināsies izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Papildus ir jāparedz papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.nodaļā „Administratīvie pārkāpumi darbā un iedzīvotāju veselības aizsardzībā”, nosakot atbildību ārstniecības iestādē strādājošai ārstniecības personai (kā darbiniekam) par nelikumīgas maksas saņemšanu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvais akts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvais akts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Projekts atbilst saistībām, kas izriet n o Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas un Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas papildprotokolu
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Normatīvais akts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Normatīvais akts šo jomu neskar.	Normatīvais akts šo jomu neskar.			Normatīvais akts šo jomu neskar.	Normatīvais akts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Likumprojektā nav iekļauts nevalstisko organizāciju viedoklis.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļa ir regulāri atspoguļojusi darba grupas darbu un tā rezultātus.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama, visas darbības tiks veiktas esošo institūcijas kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo			Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi.

Veselības ministrs G.Bērziņš

Veselības ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
G.Bērziņš	U.Līkops	A.Vembre	M.Briede	A.Vembre

24.05.2005. 11.50

1244

A.Vembre, 7876060

Anita_Vembre@vm.gov.lv