Grozījumi likumā "Par LR valsts materiālajām rezervēm""

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Materiālo rezervju finansēšanas avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no materiālo rezervju realizācijas un citi pašu ieņēmumi;

3) fizisko un juridisko personu ziedojumi."

2. Papildināt likumu ar 16.1 pantu šādā redakcijā:

"16.1 pants. Finanšu līdzekļus materiālo rezervju veidošanai, atjaunināšanai un uzturēšanai administrē šim nolūkam izveidota valsts iestāde."

3. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Saimnieciskā gada beigās šā likuma 16.1 pantā minētās valsts iestādes kontā esošo finanšu līdzekļu atlikumu, kas radies pēc materiālo rezervju realizācijas un paredzēts materiālo rezervju veidošanas, atjaunināšanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados."

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

 

 

 

 

Likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Valsts materiālās rezerves ir īpašs neaizskarams materiālo resursu kopums, kura mērķis saskaņā ar likumu ,,Par Latvijas Republikas materiālajām rezervēm’’, ir valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības ietvaros nodrošināt ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju izdzīvošanu ārkārtējās situācijās. Ņemot vērā to, ka nav iespējams detalizēti plānot ārkārtējās situācijas, dabas un citas katastrofas, kā arī nepieciešamos resursus, lai operatīvi reaģētu uz radušos situāciju, kā arī lai likvidētu ārkārtējo situāciju izraisītās sekas, valsts materiālajās rezervēs jāparedz finansiālo resursu kopums, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi varētu veikt valsts materiālo rezervju resursu iepirkšanu (veidošanu).

Likumā „Par Latvijas Republikas materiālajām rezervēm” nav noteikts, kas administrē finanšu līdzekļus materiālo rezervju veidošanai, atjaunošanai un uzturēšanai. Pašlaik šos uzdevumus veic valsts aģentūra „Materiālās rezerves".

Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 18.panta otro daļu kalendārā gada beigās valsts aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no valsts aģentūras visu veidu ieņēmumiem iepriekšējos gados (Valsts aģentūras ,,Materiālās rezerves’’ kontā - no valsts materiālo rezervju resursu realizācijas), izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, kuri nav paredzēti valsts aģentūras ilgtermiņa projektu realizācijai, ja tas nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek valsts aģentūras rīcībā un tiek izlietots nākamajā gadā.

Valsts aģentūrai „Materiālās rezerves” gada beigās kontā esošo līdzekļu atlikums no valsts materiālo rezervju realizācijas pārsniegs gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, jo ir izveidojies naudas līdzekļu uzkrājums no iepriekšējiem gadiem, kad valsts materiālās rezerves administrēja valsts uzņēmums ,,Materiālās rezerves’’. Lai šo līdzekļu atlikumu varētu izlietot nākamajos saimnieciskos gados valsts materiālo rezervju veidošanas, atjaunināšanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, ir nepieciešams izdarīt grozījumu speciālajā likumā - likumā „Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”.

Līdzīga norma ir iekļauta likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 8.panta trešajā daļā.

Ja likums „Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm” netiks attiecīgi grozīts, tad turpmākajos gados tiks apgrūtināta valsts materiālo rezervju iegāde neparedzētu krīžu un katastrofu seku novēršanai, kā arī būs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, lai īstenotu valsts materiālo rezervju jomā noteiktās funkcijas.

2.Normatīvā akta būtība

Likumprojekts paredz:

  • precizēt materiālo rezervju finansēšanas avotus;
  • noteikt, ka finanšu līdzekļus materiālo rezervju veidošanai, atjaunošanai un uzturēšanai administrē šim nolūkam izveidota valsts iestāde;
  • noteikt, ka saimnieciskā gada beigās valsts iestādes kontā esošo finanšu līdzekļu atlikumu, kas radies no materiālo rezervju realizācijas un paredzēts materiālo rezervju veidošanas, atjaunošanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados.

3. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2005

2006

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Likumprojekts valsts budžetu neietekmē un nerada izmaiņas ne budžeta ieņēmumos ne izdevumos.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem nav notikušas

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas papildu funkcijas valsts institūcijām neradīsies. Papildu finansējums nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

 

Valsts

sekretāra pienākumu izpildītāja

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

       

I.Aire

M.Rāzna

I.Livčāne

A.Strode

       

 

27.04.2005. 9:38

A.Strode 7219602

Fakss:7219622

e-pasts: Alda.Strode@iem.gov.lv