Rīgā, 2003

Rīgā, 2005.gada 21.jūnijā

Nr.9/3 –

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” (reģ.Nr.1226), nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                            M.Segliņš 

 

 

 

Likumprojekts

 

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums

 

A sadaļa

 

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kadastra numurs – nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators);

2) kadastra apzīmējums – zemes vienībai, būvei, telpu grupai vai zemes vienības daļai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators);

3) kadastra dati – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītās ziņas;

4) kadastra dokuments – no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus;

5) kadastra informācija – kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs; 

6) kadastra objekts – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa;

7) kadastra subjekts – kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs;

8) kadastrālā uzmērīšana – zemes vienības, būves, telpu grupas un zemes vienības daļas raksturojošo datu iegūšana apvidū;

9) kadastrālā vērtība – pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem uz noteiktu datumu atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē. Kadastrālā vērtība neietver mežaudzes vērtību;

10) telpu grupa – konstruktīvi norobežots telpu kopums, kas sastāv no vienas vai vairākām telpām, ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru;

11) zemes vienība – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums;

12) zemes vienības daļa – nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt nekustamā īpašuma valsts kadastra darbību, kā arī datu iegūšanas un nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas izveidošanas kārtību, lai nodrošinātu sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, nekustamā īpašuma objektiem, zemes vienības daļām un īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem.

 

3.pants. (1) Nekustamā īpašuma valsts kadastrs (turpmāk – Kadastrs) ir vienota uzskaites sistēma, kas ar administratīviem, organizatoriskiem un tehnoloģiskiem procesiem nodrošina datu iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, nekustamā īpašuma objektiem, zemes vienības daļām, kā arī to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem.

(2) Lai nodrošinātu Kadastra darbību, uztur un pilnveido nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma).

(3) Kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma. Tās pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienests šajā jomā darbojas saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu, Elektronisko dokumentu likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu un likumu "Par arhīviem".

 

4.pants. Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur Kadastra teksta un telpiskos datus par kadastra objektiem, kas atrodas valsts teritorijā, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus. Kadastra informācijas sistēmā ieraksta ziņas par kadastra subjektiem, nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem.

 

5.pants. Kadastru kārto šajā likumā noteiktajā kārtībā visā valsts teritorijā.

 

6.pants. (1) Kadastra darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos (jaunākos) kadastra datus. Spēkā ir kadastra dokuments, kas satur aktuālus kadastra datus. Kadastra dokuments zaudē spēku, ja 58.pantā noteiktajos gadījumos aktualizēti dokumentā iekļautie kadastra dati.

(2) Kadastra subjektam ir tiesības pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību aktuālajiem kadastra datiem.

(3) Valsts institūcija, kura lēmuma pieņemšanai izmanto personas iesniegto kadastra dokumentu, Kadastra informācijas sistēmā var pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību aktuālajiem kadastra datiem.

 

7.pants. (1) Nekustamais īpašums šā likuma izpratnē ir nekustamā īpašuma objekts vai to kopība (zemes vienība un/vai būve), ko ieraksta zemesgrāmatas vienā nodalījumā. Par nekustamo īpašumu uzskatāms arī dzīvokļa īpašums vai dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Kadastra informācijas sistēmā īpašnieka personas dati, īpašuma sastāvs un/vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati drīkst atšķirties no ieraksta zemesgrāmatā. Ja Kadastra informācijas sistēmas dati atšķiras no zemesgrāmatas datiem, spēkā ir Kadastra informācijas sistēmas dati.

 

8.pants. (1) Šā likuma izpratnē par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstama persona, kas:

1) ir nostiprinājusi īpašuma tiesības zemesgrāmatā;

2) atbilstoši Civillikuma 1477.pantam ir ieguvusi īpašuma tiesības un Kadastrā reģistrēta kā īpašnieks:

a) dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pamatojoties uz likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju",

b) kooperatīvajam dzīvoklim, pamatojoties uz likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju",

c) būvei (līdz 1993.gada 5.aprīlim), pamatojoties uz likumu "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību".

(2) Šā likuma izpratnē par tiesisko valdītāju atzīstama persona, kas tiesiski ieguvusi nekustamo īpašumu un kuras īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, izņemot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos gadījumus.

(3) Šā likuma izpratnē par lietotāju atzīstama persona, kam īpašnieks, tiesiskais valdītājs, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vietējā pašvaldība vai valsts institūcija piešķīrusi lietojuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu. Par lietotāju nav uzskatāma persona, kura lieto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma objektu un/vai zemes vienības daļu, pamatojoties uz nomas līgumu.

 

9.pants. Aktuālo Kadastra informāciju izmanto:

1) jauna nekustamā īpašuma veidošanai, nekustamā īpašuma objekta, zemes vienības daļas noteikšanai, kadastrālajai vērtēšanai;

2) īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā un darījumu kārtošanai ar nekustamajiem īpašumiem;

3) nekustamā īpašuma attīstības un apsaimniekošanas plānošanai;

4) nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;

5) ekonomiskās attīstības, teritoriju un vides aizsardzības plānošanai, zemes ierīcības darbu veikšanai, valsts statistiskās informācijas sagatavošanai;

6) citu informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

10.pants. (1) Katram nekustamajam īpašumam nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķus un katram lietošanas mērķim piekrītošo platību. Tos atbilstoši teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka:

1) vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums, izņemot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos nekustamos īpašumus;

2) attiecīgā valsts institūcija – valsts nekustamajiem īpašumiem, kas nodoti valdījumā vai lietojumā valsts drošības, policijas, ugunsdrošības, valsts aizsardzības un Ieslodzījuma vietu pārvaldes institūcijām.

(2) Lai noteiktu nekustamā īpašuma lietošanas mērķus, vietējai pašvaldībai ir tiesības apsekot zemes vienības teritoriju, iekļūt būvēs un telpu grupās, par to iepriekš informējot kadastra subjektu.

(3) Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

B sadaļa

 

Kadastra objekta formēšana

 

I nodaļa

 

Kadastra objekta formēšanas vispārīgie jautājumi

 

11.pants. (1) Kadastra objekta formēšana ir process, kas ietver nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu un nekustamā īpašuma veidošanu, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības.

(2) Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana ir darbības, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu, vai aktualizētu reģistrētas zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra datus.

(3) Nekustamā īpašuma veidošana ir darbības, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu jaunu nekustamo īpašumu kā nekustamā īpašuma objektu kopumu, ko veido viens vai vairāki nekustamā īpašuma objekti, vai grozītu nekustamā īpašuma sastāvu.

 

12.pants. (1) Nekustamā īpašuma objektu nosaka un/vai nekustamo īpašumu veido, ja nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma sastāvā pēc iepriekšējā darījuma radušās izmaiņas ir ierakstītas zemesgrāmatā.

(2) Šā panta pirmās daļas norma neattiecas uz:

1) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos valstij vai vietējai pašvaldībai piekritīgo zemi;

2) 21.panta 2.punktā minētajām būvēm;

3) pārejas noteikumu 11.punktā minētajiem kadastra objektiem.

(3) Darījumu veic ar kadastra objektu, ja tas ir formēts atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Darījumu veic ar nekustamā īpašuma objekta daļu, ko pievieno blakus esošajam nekustamā īpašuma objektam (20.panta 2.punkts), ja tas ir formēts atbilstoši šā likuma prasībām.

 

13.pants. Kadastra objekta formēšanu, izņemot 19.panta 4.punktā minētās darbības, veic Valsts zemes dienests.

 

14.pants. Kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt kadastra objekta formēšanu šādos gadījumos:

1) uzbūvēta jauna būve;

2) mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai to raksturojošie dati;

3) mainīts nekustamā īpašuma objekta, zemes vienības daļas apjoms vai citi raksturojošie dati;

4) mainījies kadastra subjekts.

 

II nodaļa

 

Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana

 

15.pants. Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana nepieciešama:

1) lai Kadastra informācijas sistēmā:

a) reģistrētu jaunu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu,

b) dzēstu ierakstu par reģistrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu,

c) aktualizētu kadastra datus par reģistrētas zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu, būves vai telpu grupas ārējo kontūru vai konstruktīvo elementu savstarpējo novietojumu;

2) lai apvidū izmainītu vai atjaunotu reģistrētas zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas;

3) veiktu darījumu ar nekustamā īpašuma objektu;

4) nostiprinātu īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

 

16.pants. Par nekustamā īpašuma objektu var noteikt:

1) zemes vienību, izņemot daļu no zemes vienības, ko pievieno blakus esošajai zemes vienībai, un izņemot zemes vienības daļu;

2) būvi, izņemot:

a) būvi, kuru var pārvietot no vienas vietas uz otru, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot,

b) pagaidu būvi,

c) būvē esošās pagrabtelpas, bēniņus, kāpņu telpas, komunikācijas, iekārtas un citus ar būves ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītus koplietošanas elementus, ja nav veikta konstruktīva pārbūve, tos pārveidojot telpu grupā;

d) būves piebūves, izvirzījumus, inženiertehniskās iekārtas un citas izbūves;

e) žogu, mūri, dzelzceļa uzbērumu, gulšņus un sliedes, veģetāciju, kas klāj zemes virsmu, robežzīmi, kā arī citas ietaises, kas saistītas ar zemes vienību vai būvi;

3) telpu grupu, izņemot atsevišķā telpu grupā ietilpstošu telpu, ja telpu grupa sastāv no vairākām telpām.

 

17.pants. Kadastra subjekts obligāti ierosina nekustamā īpašuma noteikšanu būvei, ko saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" ieraksta zemesgrāmatā un/vai saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

 

18.pants. Nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu noteikšanā izmanto šādu pamatinformāciju:

1) valsts ģeodēzisko tīklu datus;

2) ortofotokartes un topogrāfiskās kartes un plānus;

3) kadastra informāciju;

4) valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informāciju;

5) citu valsts informācijas sistēmu informāciju.

 

19.pants. Nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas noteikšana ietver šādas darbības:

1) noteikšanas ierosināšana;

2) nekustamā īpašuma objektam – noteikšanas darba uzdevuma sagata­vošana;

3) kadastrālā uzmērīšana (zemes vienības daļas noteikšanai – tikai tad, ja ierosinātājs pieteikumā to norāda);

4) nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un tiem piekrītošo platību noteikšana;

5) kadastrālā vērtēšana;

6) reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā;

7) noteikšanas dokumentu nodošana Valsts zemes dienesta arhīvā.

 

20.pants. Pamatojoties uz kadastra subjekta iesniegumu, atbilstoši 35.panta nosacījumiem Kadastra informācijas sistēmā drīkst:

1) sadalīt reģistrētu nekustamā īpašuma objektu vairākos nekustamā īpašuma objektos;

2) pievienot daļu zemes vienības blakus esošai zemes vienībai, neveidojot jaunu zemes vienību;

3) mainīt reģistrēta nekustamā īpašuma objekta ārējo kontūru vai apjomus un/vai raksturojošos datus;

4) apvienot vairākus nekustamā īpašuma objektus vienā nekustamā īpašuma objektā.

 

21.pants. Par jaunu nekustamā īpašuma objektu nosaka:

1) sadalīšanā no reģistrēta nekustamā īpašuma objekta atdalītu jaunu nekustamā īpašuma objektu (vienlaikus maina sadalāmā reģistrētā nekustamā īpašuma objekta ārējo kontūru un/vai apjomu);

2) jaunbūvi, Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu būvi un tajā esošās telpu grupas.

 

22.pants. Ierakstu par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā dzēš šādos gadījumos:

1) apvienojot to pievieno reģistrētam nekustamā īpašuma objektam (vienlaikus maina apvienotā reģistrētā nekustamā īpašuma objekta ārējo kontūru un/vai apjomu) un aktualizē datus Kadastra informācijas sistēmā;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būvi atzīst par dabā neeksistējošu.

 

23.pants. Ministru kabinets nosaka nekustamā īpašuma objekta noteik­šanas kārtību:

1) dokumentu veidus, kādus ierosinātājs iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu;

2) Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

3) noteikšanas darba uzdevuma saturu, sagatavošanas un izsniegšanas kārtību un termiņus;

4) nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti, raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu veidu, saturu un saskaņošanas kārtību;

5) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanas un aktualizācijas kārtību;

6) nekustamā īpašuma lietu un citu kadastra dokumentu glabāšanas kārtību.

 

24.pants. Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana ir pabeigta pēc tā reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā un noteikšanas dokumentu nodošanas Valsts zemes dienesta arhīvā.

 

Pirmā apakšnodaļa

 

Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas ierosināšana un noteikšanas darba uzdevuma sagatavošana

 

25.pants. (1) Nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ierosina:

1) kadastra subjekts vai, kopīpašuma tiesību gadījumā, kāds no kopīpašniekiem;

2) vietējā pašvaldība (ja tā nav kadastra subjekts), lai administrētu nekustamā īpašuma nodokli;

3) valsts institūcija par valstij piekritīgo vai brīvo valsts zemi un vietējā pašvaldība par pašvaldībai piekritīgo zemi.

(2) Zemes vienības daļas noteikšanu ierosina:

1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs;

2) vietējā pašvaldība, lai administrētu nekustamā īpašuma nodokli.

(3) Lai uzsāktu zemes vienības daļas noteikšanas procesu, šā panta otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā zemes robežu plāna kopiju, kurā attēlota plānotā zemes vienības daļa.

 

26.pants. Pēc nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas ierosināšanas Valsts zemes dienests sagatavo nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas darbu uzdevumu un nosūta vai izsniedz ierosinātājam turpmākai rīcībai.

 

Otrā apakšnodaļa

 

Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas kadastrālā uzmērīšana un tās personas tiesības, kura veic nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu

 

27.pants. Veicot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu:

1) apvidū ierīko detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā iezīmētās nekustamā īpašuma objekta vai zemes robežu plānā (kopijā) plānotās zemes vienības daļas robežas;

2) Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 uzmēra zemes vienības un zemes vienības daļas robežas, sastāda kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, saskaņo ar vietējām pašvaldībām un normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām zemes robežu plānu un aprēķina raksturojošos datus;

3) uzmēra būves un telpu grupas ārējo kontūru, sastāda kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un aprēķina raksturojošos datus;

4) kadastrālās uzmērīšanas dokumentos attēlo nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu robežu un apgrūtinājumu raksturojošos datus.

 

28.pants. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, ar robežzīmēm apvidū nostiprinātas zemes vienības platību, kas aprēķināta (noteikta) atbilstoši grafiskajiem materiāliem pieļaujamās nesaistes robežās, izmantojot vienus un tos pašus robežpunktus, aktualizē kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajai platībai.

 

29.pants. Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.

 

30.pants. (1) Zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu veic Valsts zemes dienests un licencētas personas.

(2) Licenci zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālajai uzmērīšanai ir tiesīgas saņemt personas, kurām ir civiltiesiski apdrošināta profesionālā darbība un atbilstošs Latvijas Mērnieku biedrības profesionālās darbības sertifikāts.

(3) Par zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas licences saņemšanu un darbības termiņa pagarināšanu licencētā persona maksā valsts nodevu.

(4) Licences izsniegšanas, darbības termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, licencēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību, apdrošināšanas līguma minimālo summu un apdrošināšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

 

31.pants. Būves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu veic Valsts zemes dienests.

 

32.pants. Personai, kas veic nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu, ir tiesības:

1) apsekot zemes vienības robežas un teritoriju, iekļūt būvēs un telpu grupās, kā arī veikt citus nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanai nepieciešamos pasākumus, 25.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā informējot kadastra subjektu;

2) veikt noteikšanas darbības uz blakus esošās zemes vienības, par paredzētajām darbībām informējot attiecīgo kadastra subjektu;

3) pieaicināt tiesībaizsardzības vai kārtību sargājošo institūciju pārstāvjus, ja tiek traucēta nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana.

 

III nodaļa

Nekustamā īpašuma veidošana, sastāva grozīšana un ieraksta par nekustamo īpašumu dzēšana Kadastra informācijas sistēmā

 

33.pants. (1) Nekustamā īpašuma veidošanu, tā sastāva grozīšanu, kā arī ieraksta par nekustamo īpašumu dzēšanu Kadastra informācijas sistēmā veic, pamatojoties uz kadastra subjekta iesniegumu.

(2) Nekustamo īpašumu veido tikai no tiem nekustamā īpašuma objektiem, kas ir noteikti atbilstoši šā likuma prasībām.

 

34.pants. Nekustamo īpašumu veido:

1) izveidojot jaunu nekustamo īpašumu;

2) reģistrētu nekustamo īpašumu sadalot vairākos nekustamajos īpašumos;

3) reģistrētus nekustamos īpašumus apvienojot vienā nekustamajā īpašumā;

4) grozot reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvu, no tā atdalot vai tam pievienojot nekustamā īpašuma objektu.

 

35.pants. (1) Nekustamā īpašuma sastāvā pēc īpašnieka izvēles drīkst iekļaut nekustamā īpašuma objektu vai to kopību vienā no šādiem gadījumiem:

1) vienā administratīvajā teritorijā esošās zemes vienības un uz tām esošās zemes īpašniekam piederošās būves;

2) vienā administratīvajā teritorijā esošās būves kā patstāvīgu nekustamo īpašumu likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pantā noteiktajos gadījumos;

3) vienā dzīvojamajā mājā esošās telpu grupas, kas savstarpēji robežojas horizontālā vai vertikālā plaknē, kopā ar kopīpašumā esošo domājamo daļu.

(2) Ja uz vietējās pašvaldības vai valsts zemes atrodas kā patstāvīgs nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstīta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, tad normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos dzīvokļa īpašuma sastāvā iekļauj zemes kopīpašuma domājamo daļu no vietējās pašvaldības vai valsts zemes, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.

 

36.pants. Ja zemes vienība un zemes īpašniekam piederošās būves ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā kā vienots nekustamais īpašums, tad, dalot nekustamo īpašumu, būve nav atdalāma no zemes vienības, uz kuras tā atrodas.

 

37.pants. (1) Ierakstu par nekustamo īpašumu Kadastra informācijas sistēmā dzēš, ja ir dzēsti visi ieraksti par nekustamā īpašuma objektiem, kuri veido nekustamo īpašumu.

(2) Apvienojot visus vienā dzīvojamajā mājā esošos dzīvokļa īpašumus vienā nekustamajā īpašumā, Kadastra informācijas sistēmā dzēš visus ierakstus par dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem.

 

38.pants. Veidojot jaunu nekustamo īpašumu vai dzēšot ierakstu par nekustamo īpašumu, vienlaikus groza tā reģistrētā nekustamā īpašuma sastāvu, kuram pievieno vai no kura atdala nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma objektu, kā arī to raksturojošos datus un aktualizē datus Kadastra informācijas sistēmā.

 

C sadaļa

Kadastra objektu un datu reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā

I nodaļa

Kadastra objekta reģistrācija

 

39.pants. Kadastra objekta formēšanas procesā noteikto nekustamā īpašuma objektu, zemes vienības daļu un izveidoto nekustamo īpašumu reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

 

40.pants. (1) Kadastra objekta reģistrāciju ierosina kadastra subjekts.

(2) 25.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos kadastra objekta reģistrāciju ierosina vietējā pašvaldība savas administratīvās teritorijas robežās vai valsts institūcija.

 

41.pants. Kadastra objektu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē, piešķirot identifikatoru (62.pants), ierakstot ziņas no formēšanas dokumentiem un citām valsts informācijas sistēmām.

 

42.pants. (1) Kadastra objektus telpiski attēlo Kadastra kartē.

(2) Kadastra kartē drīkst izlīdzināt nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu robežu datus pieļaujamās nesaistes robežās.

 

43.pants. Nekustamā īpašuma objekta reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā ietver:

1) nekustamā īpašuma objekta pirmsreģistrāciju;

2) nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentu ziņu reģistrāciju;

3) citu valsts informācijas sistēmu ziņu ierakstīšanu (arī elektroniskā veidā);

4) apliecinājuma sagatavošanu par nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.

 

44.pants. (1) Pirms jauna nekustamā īpašuma objekta kadastrālās uzmērīšanas veic tā pirmsreģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Pirmsreģistrācijā:

1) piešķir nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu;

2) ieraksta sākotnējās ziņas par nekustamā īpašuma objektu;

3) sagatavo informāciju kadastrālajai uzmērīšanai.

(2) Pirmsreģistrācijā piešķirto nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu anulē un dzēš sākotnējās ziņas par nekustamā īpašuma objektu, ja nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju ir ierosinājis kadastra subjekts, bet noteikšanas uzdevumā norādītajā termiņā nav veikta kadastrālā uzmērīšana un reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā nav iesniegti kadastrālās uzmērīšanas dokumenti.

 

45.pants. (1) Par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā:

1) reģistrē un uztur šādas ziņas atbilstoši nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentiem:

a) kadastra apzīmējumu,

b) kadastrālās uzmērīšanas datus (to skaitā platība, zemes lietošanas veids, robežas, to precizitāte),

c) nekustamā īpašuma lietošanas mērķus un tiem piekrītošās platības,

d) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus,

e) kadastrālās vērtēšanas datus,

f) norādi uz nekustamo īpašumu, kurā ietilpst nekustamā īpašuma objekts,

g) norādi uz zemes vienības daļu;

2) ieraksta 85.pantā minēto personu sniegtās ziņas:

a) datus par mežaudzēm,

b) adresi,

c) ziņas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa objekta noteik­šanai.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām ieraksta:

1) tā dokumenta rekvizītus, no kura ierakstītas ziņas;

2) nekustamā īpašuma objekta lietas arhīva reģistrācijas numuru;

3) ziņu ierakstīšanas datumu;

4) ziņas par kadastra subjektu, ja 21.panta 2.punktā minētajos gadījumos ir noteikts jauns nekustamā īpašuma objekts un nav izveidots nekustamais īpašums 34.pantā noteiktajā kārtībā;

5) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu citu valsts reģistru darbību, kā arī nepieciešamas vietējai pašvaldībai, lai administrētu nekustamā īpašuma nodokli.

 

46.pants. Pazīmju klasifikāciju nekustamā īpašuma neaplikšanai ar nekustamā īpašuma nodokli nosaka Ministru kabinets saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli".

 

47.pants. Pēc tam, kad veiktas 45.pantā noteiktās darbības, Kadastra informācijas sistēmā aprēķina nekustamā īpašuma objekta kadastrālo vērtību (72.pants) un reģistrē to Kadastra informācijas sistēmā.

 

48.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai Kadastra informācijas sistēmā ieraksta 45. un/vai 51.pantā minētās ziņas par:

1) iznomātu valsts un/vai vietējās pašvaldības nekustamā īpašuma objektu un/vai zemes vienības daļu, norādot nomnieku;

2) lietojumā nodoto valsts un/vai vietējās pašvaldības nekustamā īpašuma objektu, norādot lietotāju.

 

49.pants. Pēc kadastra subjekta pieprasījuma Kadastra informācijas sistēmā ieraksta 45. un/vai 51.pantā minētās ziņas par iznomātu nekustamā īpašuma objektu un/vai zemes vienības daļu, norādot nomnieku.

 

50.pants. (1) Ja darījumā nekustamo īpašumu iegūst cita persona, Kadastra informācijas sistēmā ieraksta ziņas par jauno valdītāju, saglabājot datus par īpašnieku līdz jaunas informācijas saņemšanai no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas.

(2) Ziņas par jauno valdītāju sniedz nekustamā īpašuma īpašnieks.

 

51.pants. Zemes vienības daļas reģistrācija ietver:

1) kadastra apzīmējuma piešķiršanu;

2) kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrāciju;

3) kadastrālās vērtības reģistrāciju.

 

52.pants. Nekustamo īpašumu reģistrē no Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem nekustamā īpašuma objektiem, kuri neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā saskaņā ar 21.panta 2.punktu, vai mainot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvu saskaņā ar 34.panta 2. un 4.punktu.

 

53.pants. Nekustamā īpašuma reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā ietver:

1) kadastra numura piešķiršanu;

2) nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentu papildu ziņu ierakstīšanu;

3) nekustamā īpašuma objekta iekļaušanu nekustamajā īpašumā;

4) apliecinājuma sagatavošanu par nekustamā īpašuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.

54.pants. Par nekustamo īpašumu Kadastra informācijas sistēmā:

1) reģistrē un uztur ziņas atbilstoši nekustamā īpašuma veidošanas dokumentiem:

a) kadastra numuru,

b) nekustamā īpašuma nosaukumu,

c) kadastra subjektam piederošās domājamās daļas,

d) dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamās daļas,

e) norādi uz nekustamā īpašuma sastāvā esošo nekustamā īpašuma objektu (-iem);

2) ieraksta 85.pantā minēto personu sniegtās ziņas:

a) par kadastra subjektu (-iem),

b) par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju (-iem),

c) par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma sastāvu un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem,

d) ziņas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;

3) papildus šā panta 1. un 2.punktā minētajām ziņām ieraksta:

a) tā dokumenta rekvizītus, no kura ierakstītas ziņas,

b) nekustamā īpašuma lietas arhīva reģistrācijas numuru,

c) ziņu ierakstīšanas datumu,

d) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai un citu valsts reģistru darbības nodrošināšanai.

 

55.pants. Pēc 53.panta 1. un 3.punktā minēto darbību veikšanas un 54.pantā minēto nekustamā īpašuma objekta ziņu reģistrēšanas un ierakstīšanas Kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienests nosaka un reģistrē:

1) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

2) nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā.

 

56.pants. (1) Kadastra objektu un kadastra datus reģistrē, kā arī kadastra datus aktualizē Valsts zemes dienests.

(2) Ja Valsts zemes dienests pieņem lēmumu atteikt kadastra objekta, kadastra datu reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju, informējot par to iesniedzēju, norāda atteikuma iemeslu. Lēmumu par atteikumu pieņem šādos gadījumos:

1) dokumenti nesatur ziņas, kas nepieciešamas kadastra objekta, kadastra datu reģistrācijai vai kadastra datu aktualizācijai;

2) nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentu sagatavošanā nav izmantota 18.pantā minētā pamatinformācija uz kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanas brīdi.

(3) Ja personas iesniegtie vai uzrādītie dokumenti satur ziņas, kas ir pretrunā ar to valsts informācijas sistēmu datiem, kas ir šo ziņu radītājas, tad atliek kadastra objekta, kadastra datu reģistrāciju un/vai kadastra datu aktualizāciju līdz apstiprinājuma saņemšanai no attiecīgās valsts informācijas sistēmas. Ja Valsts zemes dienests apstiprinājumu no attiecīgās valsts informācijas sistēmas nesaņem, tas pieņem lēmumu par kadastra objekta, kadastra datu reģistrācijas vai kadastra datu aktualizācijas atteikumu.

 

57.pants. 56.panta otrajā daļā minētajos gadījumos ziņu iesniedzējam ir tiesības sniegt ziņas atkārtoti.

 

58.pants. Kadastra informācijas sistēmā kadastra datus aktualizē šādos gadījumos:

1) ja kadastra subjekts iesniedz dokumentu par izmaiņām kadastra objektā;

2) ja valsts institūcija vai vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sniedz ziņas elektroniskā veidā, to skaitā no valsts informācijas sistēmām;

3) ja valsts institūcija vai vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sniedz ziņas dokumentu veidā, izņemot šā panta 1.punktā minētos gadījumus.

 

59.pants. Anulētos kadastra numurus un apzīmējumus atkārtoti neizmanto.

 

60.pants. Kadastra informācijas sistēmā tās darbības nodrošināšanai, kadastra objektu un kadastra datu sistematizācijai, uzskaitei, reģistrācijai, vērtēšanai uztur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātas klasifikācijas un klasifikatorus, kā arī veido un uztur lokālas klasifikācijas un klasifikatorus.

 

61.pants. Ministru kabinets nosaka kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas kārtību, kas ietver:

1) kadastra objekta identifikatora veidošanas principus, piešķiršanas kārtību un klasifikāciju;

2) 66.panta otrajā daļā minēto personu identifikatora piešķiršanas vai maiņas kārtību Kadastra informācijas sistēmā;

3) kadastra datu saturu un to labošanas un uzturēšanas kārtību;

4) Kadastra kartes veidošanas kārtību, attēlojamo datu saturu, mēroga noteiktību, attēlošanas un uzturēšanas kārtību un pieļaujamās nesaistes robežas, izlīdzinot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas robežu datus;

5) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma reģistrācijas un aktualizācijas kārtību;

6) nekustamā īpašuma nodokļa objekta ierakstīšanas kārtību Kadastra informācijas sistēmā un ierakstāmās ziņas;

7) kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā tiek dzēsts ieraksts par kadastra objektu.

 

II nodaļa

 

Kadastra objektu un subjektu identifikācijas sistēma

 

62.pants. Katram kadastra objektam piešķir viennozīmīgu un nemainīgu identifikatoru – kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu.

 

63.pants. Kadastra numuru piešķir nekustamajam īpašumam.

 

64.pants. Kadastra apzīmējumu piešķir zemes vienībai, būvei, telpu grupai un zemes vienības daļai.

 

65.pants. Visu veidu norādēs uz kadastra objektu valsts informācijas sistēmās un dokumentos lieto tam piešķirto kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu.

 

66.pants. (1) Visu veidu norādēs uz personu Kadastra informācijas sistēmā izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tai piešķirto personas identifikatoru.

(2) Personai, kura ierosina kadastra objekta formēšanu un kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem neparedz piešķirt personas identifikatoru, to piešķir Kadastra informācijas sistēmā.

 

D sadaļa

 

Kadastrālā vērtēšana

 

67.pants. (1) Kadastrālā vērtēšana ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktajiem principiem īstenotu darbību kopums, lai noteiktu kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu vērtību, kas izmantojama normatīvajos aktos noteiktajām vajadzībām.

(2) Kadastrālās vērtēšanas process ietver:

1) kadastrālo vērtību bāzes izstrādi;

2) kadastrālās vērtības aprēķinu.

(3) Kadastrālo vērtēšanu veic Valsts zemes dienests. Ministru kabinets nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību un kadastrālo vērtību bāzes izstrādes apstiprināšanas kārtību un termiņus.

 

68.pants. Kadastrālo vērtību bāze ir kadastrālās vērtības aprēķinam nepieciešamo vērtību raksturojošo datu kopums – bāzes vērtības un korekcijas koeficienti, kas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus datu analīzi, noteikts kadastra objektu grupai vērtību ziņā nosacīti viendabīgā teritorijā – zonā.

 

69.pants. (1) Kadastrālo vērtību bāzi reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

(2) Kadastrālo vērtību bāze, ko izmanto kadastrālās vērtības aprēķinam, stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

(3) Kadastrālo vērtību bāzi izmanto prognozēto kadastrālo vērtību kopsummu sagatavošanai nākamajam taksācijas periodam.

 

70.pants. (1) Kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes – darījumu salīdzināšanas, ienākumu kapitalizācijas un izmaksu metodi.

(2) Informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem izmanto vismaz par diviem pēdējiem gadiem.

 

71.pants. Valsts zemes dienests uzskaita un analizē nekustamā īpašuma tirgus cenas un nomas maksas un nosaka nekustamā īpašuma cenu līmeni. Lai uzkrātu un apstrādātu informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem, Kadastra informācijas sistēmā uztur nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi.

 

72.pants. Kadastrālo vērtību aprēķina, ņemot vērā šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus: 

1) spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi;

2) kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu raksturojošos datus;

3) nekustamā īpašuma lietošanas mērķus;

4) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus.

 

73.pants. Kadastra objekta kadastrālās vērtības aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus par kadastra objektu uz vērtības aprēķina dienu.

 

74.pants. Kadastra objekta kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz jaunas kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās brīdim vai līdz 72.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto kadastra datu izmaiņām Kadastra informācijas sistēmā.

 

75.pants. (1) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus uz 1.janvāri.

(2) Ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts izveidots pēc 1.janvāra, tā vērtības aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus uz vērtības aprēķina dienu.

76.pants. (1) Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz jaunas kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās brīdim vai līdz nākamā gada 1.janvārim, ja Kadastra informācijas sistēmā aktualizē 72.panta 2., 3. un 4.punktā minētos nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastra datus, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Ja 72.panta 2., 3. un 4.punktā minēto nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastra datu maiņa saistīta ar nekustamā īpašuma darījumiem, kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz izmaiņu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā.

 

77.pants. Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām.

 

E sadaļa

 

Kadastra dati nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai

 

78.pants. Lai vietējā pašvaldība administrētu nekustamā īpašuma nodokli, Valsts zemes dienests saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" veic šādas darbības Kadastra informācijas sistēmā:

1) uztur datus par nekustamā īpašuma nodokļa objektu;

2) ieraksta ziņas par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju.

 

79.pants. Vietējām pašvaldībām un valsts institūcijām ir pienākums viena mēneša laikā, skaitot no dienas, kad stājies spēkā nomas līgums vai lēmums par nodošanu lietošanā, sniegt Valsts zemes dienestam 45. un/vai 51.pantā noteiktās ziņas par 48.pantā minētajiem kadastra objektiem un kadastra subjektiem.

 

80.pants. (1) Lai noteiktu nekustamā īpašuma nodokļa objektu, vietējām pašvaldībām ir pienākums sniegt Valsts zemes dienestam ziņas par kadastra objektiem vai to daļām, ko saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

(2) Valsts zemes dienests kadastra objektu vai tā daļu, ko saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" apliek ar nekustamā īpašuma nodokli, ieraksta Kadastra informācijas sistēmā kā nekustamā īpašuma nodokļa objektu, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

 

81.pants. Valsts zemes dienests no Kadastra informācijas sistēmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos sagatavo un iesniedz vietējām pašvaldībām informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem.

 

82.pants. (1) Vietējām pašvaldībām un valsts institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pienākums sniegt Valsts zemes dienestam ziņas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa objektu prognozēto kadastrālo vērtību kopsummu sagatavošanai.

(2) Valsts zemes dienests, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus, kā arī atbilstoši šā panta pirmajā daļā saņemtajām ziņām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo nekustamā īpašuma nodokļa objektu kadastrālo vērtību kopsummas pa administratīvajām teritorijām.

 

F sadaļa

 

Formēšanas un kadastra dokumentu un kadastra datu glabāšana

 

83.pants. (1) Dokumentus, uz kuriem pamatojoties tiek veikta kadastra objekta formēšana, un formējot radītos dokumentus kārto lietās.

(2) Viena nekustamā īpašuma sastāvā esošo nekustamā īpašuma objektu noteikšanas dokumentu kopums veido nekustamā īpašuma lietu.

(3) Aktualizējot vai labojot kadastra datus, iepriekšējos datus saglabā Kadastra informācijas sistēmā.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās lietas nodod Valsts zemes dienesta arhīvā, un lietas arhīva reģistrācijas numuru ieraksta Kadastra informācijas sistēmā.

 

84.pants. (1) Kadastra dati ir pastāvīgi glabājami.

(2) Visu nekustamā īpašuma lietu un citu kadastra dokumentu glabāšanu nodrošina Valsts zemes dienesta arhīvs. Ja Kadastrs tiek likvidēts, tos nodod valsts glabāšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

G sadaļa

 

Kadastra darbībai nepieciešamās informācijas saņemšana un kadastra informācijas izsniegšana

 

85.pants. (1) Ziņas, kas nepieciešamas Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai, Valsts zemes dienestam sniedz kadastra subjekti, vietējās pašvaldības, valsts institūcijas un mērniecībā licencētas personas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais kadastra subjekts sniedz ziņas dokumenta veidā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā vietējā pašvaldība vai valsts institūcija (arī valsts informācijas sistēmas turētājs), ja tā nav kadastra subjekts, drīkst sniegt ziņas elektroniskā veidā. Ziņas reģistrējot un ierakstot Kadastra informācijas sistēmā, nepieprasa tās apliecinošu dokumentu.

(4) Darījumos iesaistītie kadastra subjekti, vietējās pašvaldības un valsts institūcijas, kā arī valsts vienotā datorizēt ā zemesgrāmata sniedz Valsts zemes dienestam informāciju par darījumiem ar nekustamo īpašumu (arī par darījuma objektu un darījuma summu).

 

86.pants. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, – lietotājs ir tiesīgs reizi kalendāra gadā pieprasīt un bez maksas saņemt no Kadastra informācijas sistēmas informāciju par savu kadastra objektu.

 

87.pants. (1) Valsts tiešās pārvaldes iestādēm to funkciju veikšanai nepieciešamo kadastra informāciju Valsts zemes dienests sagatavo un izsniedz (arī elektroniskā veidā) bez maksas.

(2) Vietējai pašvaldībai tās funkciju veikšanai nepieciešamo kadastra informāciju Valsts zemes dienests sagatavo un izsniedz (arī elektroniskā veidā) bez maksas par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem kadastra objektiem.

 

88.pants. Jebkurai personai ir tiesības pieprasīt kadastra informāciju, iesniedzot Valsts zemes dienestā rakstveida iesniegumu, kurā norādīts informācijas saņemšanas pamatojums un informācijas izmantošanas mērķis.

 

89.pants. Ministru kabinets nosaka Kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un ziņu apjomu:

1) nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai nepieciešamo ziņu sniegšanas kārtību un termiņus;

2) to ziņu sniegšanas kārtību, kuras iesniedz 85.pantā minētās personas.

 

90.pants. Ministru kabinets nosaka kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

 

H sadaļa

 

Lēmumu un faktiskās rīcības apstrīdēšana

 

91.pants. Kadastra subjektam un Administratīvā procesa likuma 76.pantā minētajām personām ir tiesības apstrīdēt Valsts zemes dienesta lēmumus, kas pieņemti nekustamā īpašuma objekta noteikšanas, nekustamā īpašuma veidošanas, kadastra objekta un datu reģistrācijas un datu aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā, nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas, kadastra datu glabāšanas, kadastra informācijas izsniegšanas procesā, un faktisko rīcību.

 

92.pants. (1) 91.pantā minēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd, iesniedzot attiecīgās Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas vadītājam pamatotu iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu.

(2) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas vadītāja izdoto administra­tīvo aktu apstrīd viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.

(3) Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu pārsūdz Administratīvajā tiesā.

 

I sadaļa

 

Kadastra datu labošana

 

93.pants. Kadastra subjekts, valsts institūcija vai vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ir tiesīga pieprasīt (arī elektroniskā veidā) kadastra datu labošanu vai nepilnīgu datu papildināšanu, ja konstatēta kadastra datu neatbilstība iesniegtajiem dokumentiem.

 

94.pants. Ja Valsts zemes dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību iesniegtajiem dokumentiem, tas labo kļūdainos kadastra datus un sedz ar to saistītos izdevumus.

 

95.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma objekta noteikšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierosinājusi vietējā pašvaldība vai valsts institūcija, kadastra subjektam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt kļūdaino kadastra datu labošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nekustamā īpašuma objekta noteicējs (31.pants) atkārtoti veic nekustamā īpašuma objekta noteikšanu un sedz ar to saistītos izdevumus.

 

96.pants. Ja 94. un 95.pantā minētajos gadījumos kadastra datu labošanas dēļ mainās kadastra objekta sastāvs un kadastrālā vērtība, Valsts zemes dienests to paziņo (arī elektroniskā veidā) kadastra subjektam un vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

 

97.pants. Izdevumus, kas saistīti ar kadastrālās uzmērīšanas kļūdu labošanu, kā arī nodarītos zaudējumus sedz kadastrālās uzmērīšanas veicējs (30.panta pirmā daļa, 31.pants).

 

J sadaļa

 

Kadastra finansēšana

 

98.pants. Izdevumus, kas saistīti ar kadastra izveidošanu un uzturēšanu, sedz no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

 

99.pants. Atbilstoši kārtējā gada valsts finansējuma apjomam Valsts zemes dienests finansē:

1) kadastra datu (teksta un telpisko) uzturēšanu;

2) kadastra objektu datu reģistrāciju un aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā, ja nav saņemts subjekta ierosinājums;

3) kadastrālo vērtēšanu, kas nepieciešama nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;

4) informācijas sagatavošanu, kas nepieciešama nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai;

5) datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām;

6) kadastra datu pieejamības nodrošināšanu valsts un tiešās pārvaldes iestādēm un vietējām pašvaldībām to funkciju veikšanai;

7) informācijas publiskās daļas pieejamības nodrošināšanu elektroniskās informācijas izplatīšanas sistēmā;

8) kadastra informācijas sniegšanu Eiropas Savienības valstīm un citām valstīm saskaņā ar starpvalstu noslēgtajiem līgumiem, ciktāl to neierobežo normatīvie akti;

9) Valsts zemes dienesta arhīva uzturēšanu;

10) kadastra datu bezmaksas pieejamību īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam par tā kadastra objektu;

11) valsts Kadastra izziņas sagatavošanu, par kuru maksā valsts nodevu.

 

100.pants. Kadastra subjekts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā par:

1) nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu un nekustamā īpašuma veidošanu;

2) kadastra objekta un kadastra datu reģistrāciju un 58.panta 1.punktā minēto kadastra datu aktualizāciju;

3) kadastra objekta kadastrālās vērtības aprēķināšanu individuālam pasūtījumam.

 

101.pants. (1) Par nekustamā īpašuma valsts kadastra izziņu pieprasītājs maksā valsts nodevu.

(2) Valsts nodevas likmi, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

102.pants. Par kadastra informācijas izmantošanu, kadastra statistisko un analītisko datu sagatavošanu, pieejas nodrošināšanu kadastra informācijai un tās izmantošanu (izņemot 99.pantā minētos gadījumus) maksā pieprasītājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod tā 10., 23., 29., 30., 46., 61., 67., 89., 90. un 101.pantā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2005.gada 30.decembrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1000 "Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādis un pakalpojumu samaksas kārtība".

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1996.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.158 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra noteikumi";

2) 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.344 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība";

3) 2004.gada 15.jūnija noteikumi Nr.540 "Noteikumi par valsts nodevu par nekustamo īpašumu sastāva un piederības izziņu izsniegšanu";

4) 2000.gada 19.decembra noteikumi Nr.465 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

5) 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.184 "Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

6) 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

7) 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.343 "Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtība".

4. Šā likuma 30.panta pirmā daļa ir spēkā līdz 2007.gada 1.janvārim.

5. Līdz zemes reformas pabeigšanai ir spēkā Ministru kabineta 1993.gada 26.novembra noteikumi Nr.16 "Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtību".

6. Līdz zemes reformas pabeigšanai zemes ierīcības projektus izstrādā un apstiprina saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" un likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", Ministru Padomes 1991.gada 25.novembra lēmumu Nr.322 "Par Nolikumu par lauku apvidu zemi", Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumiem Nr.264 "Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās".

7. Līdz zemes reformas pabeigšanai lietotājs šā likuma izpratnē ir arī zemes lietotājs, ko nosaka normatīvie akti par zemes reformu.

8. Dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un ar to saistītās lietu tiesības reģistrē Kadastra informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9. Pirms šā likuma spēkā stāšanās izveidoto un uzturēto nekustamo īpašumu un zemes lietojumu reģistru aizstāj Kadastra informācijas sistēma.

10. Pirms šā likuma spēkā stāšanās sagatavotie un izsniegtie kadastra objektu formēšanas un kadastra dokumenti ir spēkā. Sagatavoto kadastra objektu formēšanas un kadastra dokumentu arhīva eksemplārus glabā Valsts zemes dienesta arhīvā.

11. Privatizācijas procesā īpašumā vai valdījumā iegūtā būve līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā ir uzskatāma par kadastra objektu, kam var veikt nekustamā īpašuma veidošanu šā likuma 34.pantā noteiktajā kārtībā.

12. Personām, kas lietojuma vai valdīšanas tiesības ieguvušas zemes reformas laikā saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumiem Nr.264 "Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās", ir tiesības formēt kadastra objektus šajā likumā noteiktajā kārtībā.

13. Zemes reformas un privatizācijas laikā iegūtās nekustamā īpašuma objekta lietojuma un valdījuma tiesības reģistrē Kadastra informācijas sistēmā līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

14. Kadastrā vēsturiski uzkrātos nekustamā īpašuma kadastra numurus vai zemes vienību, būvju un telpu grupu kadastra apzīmējumus drīkst mainīt, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām. Par minēto numuru vai apzīmējumu maiņu informē īpašnieku, attiecīgo vietējo pašvaldību un zemesgrāmatu nodaļu.