Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"

Izdarīt likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2004, 2., 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 51.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7. pants. Pensiju fonda statūti

(1) Pensiju fonda dibinātāji izstrādā un apstiprina (pieņem) fonda statūtus saskaņā ar šo likumu un Komerclikumu.

(2) Nekādi pensiju fonda statūtu grozījumi nedrīkst pasliktināt pensiju plānu dalībnieku vai trešo personu stāvokli ar atpakaļejošu datumu un nedrīkst ierobežot tās tiesības, kuras faktiski iegūtas līdz attiecīgo statūtu grozījumu pieņemšanai."

2. 8.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atsakās piešķirt pensiju fondam speciālo atļauju (licenci) gadījumos, ja pensiju fonds nav ievērojis un izpildījis šā likuma prasības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktos pensiju fonda darbības normatīvos noteikumus.";

izslēgt sesto daļu.

3. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Speciālās atļaujas (licences) un pensiju plāna licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta pensiju fonda firma, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārreģistrē pensiju fondam izsniegto speciālo atļauju (licenci) un pensiju plāna licenci. Pensiju plāna licenci pārreģistrē arī tad, ja tiek grozīts pensiju plāna nosaukums.

(2) Pensiju fonda iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) un pensiju plāna licences pārreģistrāciju iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā vai pensiju plāna grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja speciālā atļauja (licence) vai pensiju plāna licence ir nozaudēta, pensiju fonds nekavējoties iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas."

4. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pensiju plāns ir sistematizētu noteikumu kopums, ar kuru saskaņā pensiju fondā notiek papildpensijas kapitāla uzkrāšana, uzkrāto līdzekļu ieguldīšana un izmaksa. Pensiju plānu izstrādā attiecīgais pensiju fonds, bet to licencē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pensiju plānu licencēšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pēc licences saņemšanas jebkādus grozījumus attiecīgajā pensiju plānā drīkst izdarīt vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišanu. Šāda piekrišana nav nepieciešama, ja pensiju plānā tiek izdarītas izmaiņas pensiju fonda, pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja nosaukuma vai juridiskās adreses maiņas dēļ. Minētajā gadījumā pensiju plāna grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to apstiprināšanas, un pensiju fonds septiņu dienu laikā pēc grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Pensiju plāna nosaukumā iekļaujama vārdkopa "pensiju plāns". Tikai tiem pensiju plāniem, kas izveidoti un licencēti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot vārdkopu "pensiju plāns".";

aizstāt otrajā daļā vārdus "vai izmaksa pensiju nodrošināšanai" ar vārdiem "vai izmaksa papildpensiju nodrošināšanai".

5. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (reklāma)

(1) Pensiju fonda reklāmā nedrīkst nekādā veidā garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni. Ja norāda pensiju plāna ienesīgumu, nepieciešams informēt, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.

(2) Pensiju plāna reklāmā (ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot pensiju plāna noteikumus) obligāti jānorāda:

1) pensiju plāna nosaukums;

2) pensiju fonda firma un juridiskā adrese;

3) pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāja nosaukums un juridiskā adrese;

4) pensiju plāna līdzekļu turētāja nosaukums un juridiskā adrese;

5) vieta, kur var iepazīties ar pensiju plānu un tā ieguldījumu politiku."

6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Garantijas pensiju plāna dalībniekiem

(1) Pensiju plāna dalībniekam bez jebkādiem papildu nosacījumiem ir tiesības uz visu viņa individuālajā kontā uzkrāto papildpensijas kapitālu, izņemot šā likuma 13.panta pirmajā daļā paredzēto gadījumu, kad darba devējam, laužot kolektīvās dalības līgumu, ir tiesības pārskaitīt dalībnieka papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu.

(2) Pensiju plānu naudas līdzekļi, finanšu instrumenti un cits īpašums turams, iegrāmatojams un pārvaldāms šķirti no pensiju fonda, līdzekļu turētāja, kā arī līdzekļu pārvaldītāja paša un citiem tā pārvaldē esošiem līdzekļiem.

(3) Ja pensiju fonds, līdzekļu turētājs vai līdzekļu pārvaldītājs pasludināts par maksātnespējīgu vai tiek likvidēts, pensiju plānu līdzekļus nedrīkst iekļaut pensiju fonda, līdzekļu turētāja vai līdzekļu pārvaldītāja – parādnieka mantā.

(4) Pensiju plāna dalībnieka vai tā labā pensiju fondā iemaksātie naudas līdzekļi nekavējoties (ne vēlāk kā nākamajā darbdienā) ieskaitāmi pensiju plāna dalībnieka individuālajā kontā.

(5) Individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls nekādā gadījumā nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja īpašumu. Piedziņu pret papildpensijas kapitālu drīkst vērst tikai tad, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot krimināli sodāmu nodarījumu.

(6) Pensiju plāna dalībniekam tiek nodrošināta iespēja turpināt dalību pensiju plānā, saņemt papildpensijas kapitālu un šajā likumā noteikto pensiju plāna dalībniekiem sniedzamo informāciju arī gadījumos, ja pensiju plāna dalībnieks pēc tam, kad uzsācis dalību pensiju plānā, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā ārvalstī."

7. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus "pensiju kapitālu" ar vārdiem "papildpensiju kapitālu".

8. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Pensiju fonda pārvalde

(1) Pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Slēgtajam pensiju fondam padomes izveidošana nav obligāta.

(2) Par pensiju fonda valdes locekli un pensiju fonda iekšējās kontroles revidentu, kā arī personu, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru būs atbildīga;

2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(3) Par pensiju fonda padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(4) Persona nedrīkst būt par pensiju fonda padomes locekli, valdes locekli, pensiju fonda iekšējās kontroles revidentu, kā arī personu, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, šādos gadījumos:

1) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai komercsabiedrības tīšu novešanu līdz maksātnespējai vai bankrotam (ļaunprātīgs bankrots);

2) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret to ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) tā saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) tās nodarbošanās ētisku apsvērumu dēļ nav savienojama ar pensiju fonda darbību.

(5) Jebkuras locekļu sastāva pārmaiņas, kas attiecas uz pensiju fonda padomi, ja tāda ir izveidota, valdes locekļiem un locekļu kandidātiem, iekšējās kontroles revidentiem, kā arī personām, kuras ir pilnvarotas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, ir spēkā, ja tās iepriekš ir saskaņotas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju."

9. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pensiju fondā uzkrātā papildpensijas kapitāla naudas līdzekļus un citus aktīvus drīkst pārvaldīt tikai šādas komercsabiedrības:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;

2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu Latvijā;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā;

4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus)."

10. 21.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "pensiju kapitāla" ar vārdiem "papildpensiju kapitāla";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pensiju fonda līdzekļus var turēt vienīgi kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā."

11. 23.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"23.pants. Papildpensijas kapitāla ieguldīšanas principi un noteikumi";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Papildpensijas kapitāla naudas līdzekļi un citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju plāna noteikumiem (turpmāk – pensiju plāna aktīvi), ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku uzkrātā papildpensijas kapitāla pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, pensiju fonds rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi pensiju plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku uzkrātā papildpensijas kapitāla izmaksu saistībām.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus:

1) tas ir noteikts pensiju fonda valdes apstiprinātajā ieguldījumu politikā;

2) pensiju fonda valde ir izveidojusi atbilstošu pārskatu sagatavošanas, risku pārvaldīšanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu, precīzu un objektīvu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu;

3) attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, lai nodrošinātos pret noteiktu pensiju plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam;

4) atvasinātie finanšu instrumenti ir iekļauti šā panta trešās daļas 4.punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajā sarakstā vai finanšu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā vai citā dalībvalstī.";

papildināt pantu ar 10.¹ un 10.² daļu šādā redakcijā:

"(10¹) Pensiju plāna ieguldījumu politikā jānosaka pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi, ar ieguldījumiem saistīto risku noteikšanas metodes un riska vadības sistēma. Informācijā par ieguldījumu politiku ietver vismaz šādu informāciju:

1) ieguldījumu politikas mērķi un nosacījumi;

2) aktīvu izvietošanas stratēģija (ilgtermiņa aktīvu sadalījums pa galvenajām ieguldījumu kategorijām);

3) aktīvu izvietošanas taktika (ģeogrāfiski, pa tirgiem, sektoriem, darījumu partneriem un valūtām);

4) vispārējā politika individuālai finanšu instrumentu un citu ieguldījumu izvēlei;

5) ieguldījumu kvantitatīvie ierobežojumi, to ievērošana un kontrole;

6) robeža, kuru sasniedzot konkrētā aktīvu veida turēšana tiek izbeigta vai ierobežota;

7) vai ir paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, pārdošanas ar atpirkšanu vai pirkšanas ar atpakaļpārdošanu darījumus;

8) ja ir paredzēta atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, – vispārīga atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes un risku pārvaldīšanas politika, kā arī atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas ekonomiskā ietekme uz ieguldījumu portfeli;

9) atbildības sadalījums lēmumu pieņemšanā;

10) ieguldījumu risku noteikšanas, kontroles un vadības metodes;

11) kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēta ieguldījumu atdeve;

12) balsošanas politika par ieguldījumiem, kas atļauj piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz šiem ieguldījumiem, ieskaitot lēmumu pieņemšanas procedūru par balsošanas tiesību izmantošanu;

13) informācija par līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, kā arī to darbības novērtēšanas metodes.

(10²) Pensiju fonda valde nodrošina atbilstošas pārskatu un kontroles sistēmas izveidošanu, lai pārliecinātos, ka līdzekļu pārvaldītājs pārvalda pensiju plāna līdzekļus saskaņā ar pensiju fonda valdes noteikto politiku un procedūrām."

12. Izteikt 24.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Pensiju fonda valde katram pensiju plāna dalībniekam vismaz reizi gadā nosūta rakstveida atskaiti par attiecīgo pārskata periodu.

(2) Šajā atskaitē parādāms pensiju plāna dalībnieka individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls, darba devēja un darba ņēmēja iemaksas pārskata periodā, kā arī pensiju fonda izdevumi un ieņēmumi, sadalītais un nesadalītais pensiju fonda ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem."

13. Aizstāt 27.panta piektajā daļā vārdus "pensiju kapitāls" ar vārdiem "papildpensiju kapitāls".

14. 28.pantā:

aizstāt trešās daļas otrajā teikumā vārdu "fonda" ar vārdu "plāna";

papildināt pantu ar 5.¹, 5.² un 5.³ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija par šā likuma prasību un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto pensiju fonda darbības normatīvo noteikumu neievērošanu atkarībā no konstatētajiem pārkāpumiem var izteikt pensiju fondam brīdinājumu, uzlikt soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, apturēt speciālās atļaujas (licences) darbību vai anulēt speciālo atļauju (licenci). Izsakot brīdinājumu, uzliekot soda naudu vai apturot speciālās atļaujas (licences) darbību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzdod pensiju fondam novērst pārkāpumus un nosaka to novēršanas termiņu. Iekasētā soda nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā.

(5²) Speciālās atļaujas (licences) darbību var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda ierobežojumus, kuri pensiju fondam jāievēro līdz apturēšanas termiņa beigām. Ierobežojumi šā panta izpratnē var būt attiecināmi uz:

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu un slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu licencēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) citu pensiju fonda darbību.

(5³) Ja pēc speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas pensiju fonds Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis minētos pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē tam izsniegto speciālo atļauju (licenci). Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par speciālās atļaujas (licences) apturēšanu vai anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem""

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likums "Par privātajiem pensiju fondiem" (turpmāk – likums) nosaka kārtību, kādā tiek pārvaldīti privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļi. Likums nosaka, ka par pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju var būt kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir izsniegusi attiecīgu licenci un ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā. Tātad attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām likums ļauj arī dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai pildīt pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāja pienākumus, bet neļauj to darīt dalībvalstī reģistrētām kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Ņemot vērā, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, šādas tiesības ir paredzētas, ir nepieciešams grozīt likuma pantu, kas regulē minēto jautājumu arī attiecībā uz šīm komercsabiedrībām. Līdzīgi ir jāgroza arī likuma pants par pensiju fonda līdzekļu turētājiem. Tajā pašā laikā likums pašlaik nenosaka regulāciju tādos jautājumos kā: - speciālās atļaujas (licences) un pensiju plāna licences pārreģistrācijas un dublikātu izsniegšanas kārtība; - sniedzamo pakalpojumu publiskās sludināšanas kārtība; - piedziņas vēršana pret papildpensijas kapitālu; - speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas nosacījumi; - pensiju plāna ieguldījumu politikā iekļaujamā informācija. Tāpat šobrīd likumā nav noteikti ierobežojumi pensiju plānu un to ienesīguma reklāmai. Tas rada situāciju, ka neprecīzas vai maldinošas reklāmas izplatīšana par privāto pensiju fondu izveidotajiem pensiju plāniem vai to ienesīgumu netiek uzskatīta par likuma pārkāpumu un līdz ar to Komisijai ir ierobežotas iespējas vērsties pret šādas reklāmas izplatītājiem. Analoģiski reklāmas ierobežojumi jau ir noteikti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā attiecībā uz ieguldījumu fondu reklāmu. Tāpat likumā pašlaik nepieciešams precizēt regulētas tiesiskās attiecības tādos jautājumos kā prasības pensiju fonda pārvaldei, atskaites pensiju plāna dalībniekiem un citos jautājumos. Ņemot vērā minēto tika izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" (turpmāk – likumprojekts).
2. Normatīvā akta projekta būtība	1. Likumprojektā tiek grozīta likuma 20. panta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka arī dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības, kas attiecīgi ir tiesīgas sniegt pakalpojumus Latvijā, ir tiesīgas veikt pensiju fondu pārvaldnieka funkcijas. Tāpat tiek grozīts likuma pants, kas regulē pensiju fondu līdzekļu turētājus. 2. Likumprojektā tiek izslēgta prasība saskaņot ar Komisiju pensiju fonda statūtus un to grozījumus, kā arī atvieglota pensiju plānu izmaiņu veikšanas kārtība. Līdz ar to tiek samazināts Komisijai iesniedzamo dokumentu apjoms. 3. Likumprojektā tiek noteikts, kādai informācijai ir jābūt norādītai, reklamējot pensiju plānu, ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot pensiju plāna noteikumus. Papildus tiek noteikts aizliegums pensiju fondu reklāmā garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni, kā arī prasība, norādot pensiju plāna ienesīgumu, norādīt, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. 4. Likumprojekts papildina likumu ar jaunu pantu par pensiju fonda un pensiju plāna licenču pārreģistrāciju un dublikātu izsniegšanu, tādējādi nosakot noteiktu kārtību minēto darbību veikšanai. 5. Ņemot vērā, ka līdz šim likums neregulēja jautājumu par piedziņas vēršanu pret papildpensijas kapitālu, likumprojektā tiek iekļauta norma, kas nosaka, ka piedziņu pret papildpensijas kapitālu drīkst vērst tikai gadījumā, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot krimināli sodāmu nodarījumu. Tādējādi tiek aizsargātas pensiju plānu dalībnieku intereses, izslēdzot citas iespējas vērst piedziņu pret papildpensijas kapitālu. 6. Likumprojektā tiek precizētas prasības pensiju fonda pārvaldei, tādejādi nosakot līdzīgus kritērijus kā citos normatīvajos aktos, kas regulē ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu darbību. 7. Tāpat likumprojektā tiek precizēts jautājums par pensiju fondu darbības valsts uzraudzību, nosakot, ka par likuma prasību un Komisijas noteikto pensiju fonda darbības normatīvu neievērošanu Komisija pensiju fondam var izteikt brīdinājumu, uzlikt soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, apturēt vai anulēt licenci. Ir precizēta licences darbības apturēšanas kārtība, kā arī noteikti ierobežojošie pasākumi licences darbības apturēšanas laikā.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts ietekmēs pensiju fondus, nosakot plašāku pensiju fondu līdzekļu pārvaldnieku un turētāju loku, tādejādi novēršot likuma normu neatbilstību minēto komercsabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tāpat likumprojekts ietekmēs pensiju fondus, nosakot zināmus ierobežojumus pensiju plānu reklāmai, kā arī stingrākas prasības pensiju fondu pārvaldei, bet atceļot prasības saskaņot Komisijā pensiju fonda statūtus un to grozījumus, kā arī nebūtiskus pensiju plāna grozījumus, tādējādi samazinot Komisijā iesniedzamo un ar Komisiju saskaņojamo dokumentu apjomu. Likumprojektā tiek precizēta valsts uzraudzības kārtība, nosakot precīzu Komisijas rīcību gadījumā, ja pensiju fonds neievēro normatīvo aktu vai Komisijas prasības.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts saskaņots ar Komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi, kas ir izveidota, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 21. pantu un kurā ietilpst Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas pārstāvji.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta likumprojekta tālāku virzību.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts ir ievietots Komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likumprojekta izpildi nodrošinās Komisija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā tas tiks ievietots Komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kur ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V. Andrējeva	E. Strazdiņa	M. Radeiko	J. Zaličenko

07.03.2005. 11:29

1 256

777 4823

julija.zalicenko@fktk.lv