2005

2005. gada ___. aprīlī

Nr.______________

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 4. punktu, iesniedzam likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

 

Pielikumā: likumprojekta un tā anotācijas teksts uz ____ lpp.

 

 

 

1._________________________

 

2._________________________

 

3._________________________

 

4._________________________

 

5._________________________

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Krimināllikumā

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt likuma 36. panta otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

 

“6) Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās.”

 

2. Papildināt likumu ar 44.1 pantu šādā redakcijā:

 

“44.1 pants. Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās

 

(1) Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās ir aizliegums pieteikt vainīgo par kandidātu Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās un ievēlēt Saeimā, Eiropas Parlamentā, pilsētas domē, novada domē un pagasta padomē.

 

(2) Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās ir papildsods, kuru piespriež tiesa uz laiku no diviem līdz četriem gadiem, personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma pret valsti (šā likuma 80. – 95. pants) izdarīšanā.

 

(3) Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu un ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no brīža, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad šī persona sāk izciest pamatsodu.

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Likumprojekts paredz ieviest jaunu papildsoda veidu - aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās.

Aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās ir aizliegums pieteikt vainīgo par kandidātu Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās un ievēlēt Saeimā, Eiropas Parlamentā, pilsētas domē, novada domē un pagasta padomē.

“Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” un “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums” paredz, ka personu, kas ir bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta, nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt minētajās iestādēs. “Saeimas vēlēšanu likums” nosaka, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos.

Minētie ierobežojumi ir uzskatāmi par pamatotiem, tomēr atsevišķos gadījumos, īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta, kā arī pašvaldību vēlēšanām, tie nedarbojas pietiekami efektīvi, pieļaujot situāciju, kad personu, kas ir notiesāta par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu (tādi ir arī atsevišķi Krimināllikuma X nodaļā “Noziegumi pret valsti” ietvertie noziedzīgi nodarījumi) pat pirms sodāmības dzēšanas var pieteikt par kandidātu un ievēlēt minētajās iestādēs (Eiropas Parlamentā, kā arī pilsētas domē, novada domē un pagasta padomē).

Ņemot vērā, ka minēto problēmu nevar atrisināt izmantojot spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu,  kā arī ņemot vērā, ka nav lietderīgi ieviest “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” un “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” aizliegumu kandidēt personām, kuras ir bijušas sodītas par jebkuru tīšu noziedzīgu nodarījumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos, ir nepieciešams ieviest jaunu papildsoda veidu - aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās. Nav pamata ieviest iespēju piespriest minēto papildsodu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, līdz ar to, minēto papildsodu tiesa, ņemot vērā katra konkrēta gadījuma apstākļus, varēs noteikt uz laiku no diviem līdz četriem gadiem, personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma pret valsti (Krimināllikuma 80. – 95. pants) izdarīšanā.

Jaunu papildsodu varēs noteikt ne tikai par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī par tiem, kas ir izdarīti aiz neuzmanības, līdz ar to būs nepieciešams izdarīt grozījumus arī “Saeimas vēlēšanu likumā”.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Jauna papildsoda veida - aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās - ieviešana nodrošinās iespēju aizliegt minētajās tautas pārstāvniecības iestādēs tikt pārstāvētām personām, kas ir vainīgas noziedzīgu nodarījumu pret valsti izdarīšanā. Tādējādi palielināsies sabiedrības uzticība valsts varas un pārvaldes iestādēm.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ir nepieciešams izdarīt grozījumus “Saeimas vēlēšanu likumā”, “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas nenotika.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.