Likumprojekts

Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

Izdarīt likumā “Par aviāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 139.nr., 298/299.nr.; 1998, 192/193.nr, 322/325.nr.; 1999, 386/387.nr.; 2002, 74.nr.; 2003, 99.nr.; 2004, 42.nr., 60.nr., 69.nr., 156.nr.) grozījumu un papildināt likumu ar 49¹. pantu šādā redakcijā:

„49¹. pants. Kaujas darbību veikšana pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā

Galējās nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm un, ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, aizsardzības ministrs var pieņemt lēmumu par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.

Ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu, Ministru prezidents var pieņemt lēmumu par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Aizsardzības ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Atbildīgā par uzdevumu izpildes kontroli-

valsts sekretāra palīdze

Atbildīgā persona

E.Repše

E.Rinkēvičs

S.Araslanova

I.Kalna

A.Viļumsons

19.04.2005. 08:24

175

A.Viļumsons; andzejs.vilumsons@mod.gov.lv; tālr.7335245

S.Zaharova; signe.zaharova@mod.gov.lv; tālr.7335243

Likumprojekta “Grozījums likumā “Par aviāciju””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2001.gada 11. septembrī starptautisko teroristu grupējums veica uzbrukumus Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk-ASV) stratēģiskas nozīmes infrastruktūrai Vašingtonā un Ņujorkā, kuros kā ierocis tika izmantots teroristu sagrābti gaisa kuģi. Šajos uzbrukumos gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju un to radītās sekas gan ASV, gan starptautiskajai ekonomikai ir mērāmas vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apmērā.

Šie uzbrukumi uzskatāmi demonstrēja tos jaunos draudus un riskus, ar kuriem starptautiskajai drošībai, iespējams, nāksies saskarties arvien biežāk. Šo iespēju apliecina arī citās valstīs (piem., Vācijā un Krievijā)

pēc 2001.gada 11.septembra īstenotie vai novērstie mēģinājumi izmantot gaisa kuģi kā ieroci.

Latvija atrodas intensīvā starptautiskās gaisa telpas satiksmes zonā. Tas paaugstina risku, ka arī Latvijas gaisa telpa un teritorija potenciāli var tikt izmantota uzbrukumiem, kurā kā ierocis var tikt izmantots gaisa kuģis. Lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktās valstu tiesības uz pašaizsardzību un veiktu aizsardzības pasākumus pret iespējamajiem draudiem nacionālajai drošībai, kā arī, lai nepieļautu darbības, kas vērstas uz cilvēku iznīcināšanu, ir nepieciešama atbilstoša juridiskā bāze.

Patlaban Latvijas normatīvie akti nosaka tikai tiesības veikt gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu. Taču nav noteikta amatpersona, kas galējās nepieciešamības gadījumā būtu tiesīga pieņemt lēmumu par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tas tiks izmantots kā ierocis, lai apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību un cilvēku dzīvības.

Ņemot vēra augstāk minēto, ir steidzami nepieciešams veikt grozījumu likumā „Par aviāciju”, noregulējot šo nacionālās drošības jautājumu.

Latvijas Republikas gaisa telpas aizsardzības tiesiskajai bāzei ir jābūt sakārtotai un jautājumam par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tos izmanto kā ieročus, noregulētam. Tāpēc Aizsardzības ministrija šo projektu saskaņošanai virza kā steidzamu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā “Grozījums likumā “Par aviāciju”” galējās nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud nacionālās drošības intereses, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, aizsardzības ministram tiks noteikts deleģējums pieņemt lēmumu par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.

Ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu, viņa pilnvaras lēmuma pieņemšanai tiek deleģētas Ministru prezidentam.

Papildus Ministru kabinetam būs noteikts deleģējums noteikt kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumpro-jekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumpro-jekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumpro-jekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumpro-jekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Būs nepieciešams:

1) grozīt Nacionālo bruņoto spēku likuma (turpmāk- NBS likums) 13.pantu „Nacionālo bruņoto spēku vadība”, kas paredz vienvadības principu un nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandiera tiešu pakļautību aizsardzības ministram (13.p. pirmā daļa).

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par aviāciju ”” paredz iespēju, ka gadījumā, ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt pienākumus, Ministru prezidentam ir deleģējums pieņemt lēmumu par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi. Tādējādi attiecībā uz likumprojektā paredzēto gadījumu aizsardzības ministra pilnvaras tiek deleģētas Ministru prezidentam. Tas attiecīgi pieprasa papildināt NBS likuma 13.pantu ar jaunu daļu, paredzot Ministru prezidentam šādas pilnvaras.

Grozījums izstrādāts, tiks virzīts kopā ar šo likumprojektu.

2) izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.

Noteikumu projekts ir izstrādāts un tiks drīzumā virzīts saskaņošanai.

3) grozīt 1995.gada 11.jūlija noteikumus Nr.195 „Noteikumi par apstākļiem un kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku dienesti var pieprasīt civilās aviācijas gaisa kuģa piespiedu nosēšanos”. Grozījuma būtība saskaņot kārtību, kādā tiek veikta lēmumu pieņemšana par gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu.

Grozījums izstrādāts un tiks drīzumā virzīts saskaņošanai.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Gandrīz 2 gadu garumā Aizsardzības ministrijas speciālisti ir analizējuši citu NATO un Eiropas Savienības valstu pieredzi gaisa telpas drošības un aizsardzības jautājumos. Notikušas konsultācijas ar NATO Pretgaisa Aizsardzības komitejas, ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Polijas un Čehijas ekspertiem, ieskaitot pieredzes apmaiņas vizītes Vācijas, Francijas nacionālajos gaisa telpas drošības centros, NATO Apvienoto gaisa operāciju centrā.

5. Cita informācija

Ir notikušas konsultācijas ar Ārlietu ministrijas un Civilās aviācijas administrācijas ekspertiem.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Aizsardzības ministrs E.Repše

Aizsardzības ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Atbildīgā par uzdevumu izpildes kontroli-

valsts sekretāra palīdze

Atbildīgā persona

E.Repše

E.Rinkēvičs

S.Araslanova

I.Kalna

A.Viļumsons

19.04.2005. 08:24

1152

A.Viļumsons; andzejs.vilumsons@mod.gov.lv; tālr.7335245

S.Zaharova; signe.zaharova@mod.gov.lv; tālr.7335243