Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, Likumprojekts otrajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Grozījumi “Likumā par ostām”

(reģ. nr. 1158)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Iesniegtie priekšlikumi (4)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija otrajam lasījumam
Likums par ostām	Grozījumi Likumā par ostām				Grozījumi “Likumā par ostām”
	Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:
		1	Deputāts P.Kalniņš Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdu “komercsabiedrība”.	Atbalstīts, redakcionāli precizējot	1. Aizstāt visā likumā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā skaitlī un locījumā).
6.pants. Ostas noteikumi (1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes ministrs. Ostas noteikumos jānorāda:	1. Aizstāt 6.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "apstiprina satiksmes ministrs" ar vārdiem "pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju apstiprina attiecīgā vietējās pašvaldības dome (padome)".				2. Aizstāt 6.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “apstiprina satiksmes ministrs” ar vārdiem “pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju apstiprina attiecīgā vietējās pašvaldības dome (padome)”.
1) apstiprinātās ostas zemes un akvatorijas robežas;
2) kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas sadalījumā pa ostas rajoniem (piestātnēm);
3) noteikumi par kuģu satiksmi akvatorijā - kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas, noformējami dokumenti, izmantojama sakaru sistēma, noteikumi attiecībā uz loču pakalpojumiem, kustības ātrumu, manevrēšanas rajoniem;
4) kuģu stāvēšanas noteikumi - stāvvietu koordinātas reidā, pietauvošanās un attauvošanās kārtība, kuģu apsardze ostā, stāvēšanas laikā veicamo remontdarbu kārtība, kravas operāciju noteikumi;
5) vides aizsardzības noteikumi ostā;
6) ostas padziļināšanai izvirzāmās prasības;
7) ostas drošības uzraudzības pamatprincipi;
8) muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības režīms ostā;
9) atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu;
10) ostā ņemamās maksas;
11) citas ostas darbību reglamentējošas normas.
(2) Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2000.)
8.pants. Ostas pārvalde (1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.
(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.
(3) Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē katrā ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Rīgas ostas valde un Ventspils ostas valde ir lemttiesīgas, ja to sēdēs piedalās ne mazāk kā seši valdes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā pieci valdes locekļi. Mazo ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.
(4) Rīgas ostas valdes un Ventspils ostas valdes locekļi, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju.
(5) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.97. likumu, 11.05.2000. likumu, 22.03.2001. likumu, 19.06.2003. likumu un 23.10.2003. likumu)
		2	Atbildīgā komisija Papildināt 8.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Atlīdzību ostas valdes locekļiem izmaksā attiecīgās ostas pārvalde no saviem līdzekļiem. Atlīdzības lielumu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.”	Atbalstīts	3. Papildināt 8.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Atlīdzību ostas valdes locekļiem izmaksā attiecīgās ostas pārvalde no saviem līdzekļiem. Atlīdzības lielumu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.”
9.pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem Uz ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu uzņēmējdarbību, ienākumu gūšanu, amatu savienošanu un darbu pildīšanu attiecas Korupcijas novēršanas likuma nosacījumi. (2000.gada 11.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2000.)	2. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: "9.pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem Ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"."				4. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: “9.pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem Ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”
19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi (1) Ostas pārvaldes iznomāto zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.
(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.
(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.
(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi un citu nekustamo īpašumu neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi un citu nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.
(5) Zemes īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā, nav attiecināmi uz to zemi, kura tika iekļauta Rīgas ostas teritorijā pēc 1994.gada 20.aprīļa un Ventspils ostas teritorijā — pēc 1995.gada 4.maija. Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likumā noteikto ierobežojumu dēļ, ir tiesības zemes reformas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt līdzvērtīgu zemi vai īpašuma kompensācijas sertifikātus.
(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.
(7) Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumus vai ieķīlāt par labu trešajai personai īpašumā esošo un valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kā arī tiesības un saistības tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.97. likumu, 11.05.2000. likumu, 24.10.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.2003.)		3 4	Deputāts P.Kalniņš Izteikt 19.panta 7.daļu šādā redakcijā: “Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešajai personai valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kā arī tiesības un saistības, tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru vai attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.” Deputāts K.Peters Izteikt 19.panta 7.daļu šādā redakcijā: “Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, bet valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru vai attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts 4.priekšlikumā Atbalstīts	5. Izteikt 19.panta septīto daļu šādā redakcijā: “Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, bet valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu — tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru vai attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.”
25.pants. Ostu noteikumu saskaņošana Šajā nodaļā minēto ostu noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot tos ar attiecīgo pašvaldību un ievērojot šā likuma 6.panta prasības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2000.)	3. Izslēgt 25.pantu.				6. Izslēgt 25.pantu.
Pārejas noteikumi 1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā.
2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4.pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.
3. Līdz 1996.gada 31.decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997.gada 31.decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.
4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994.gada 1.augustam.
5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994.gada 1.oktobrim nodod ostu pārvaldēm. Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.97. likumu, kas stājas spēkā no 24.04.97.)
6. (Izslēgts ar 22.03.2001. likumu, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)
7. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta otrās daļas 6.punktā minētos noteikumus.(2001.gada 22.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)
8. Grozījumi 17.panta ceturtajā daļā attiecībā uz kuģa arestu stājas spēkā vienlaicīgi ar Saeimas pieņemto Jūras kodeksu. (2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)
9. 18.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. (2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)
	4. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā: "10. Līdz attiecīgās vietējās pašvaldības domes (padomes) apstiprināto ostas noteikumu spēkā stāšanās dienai spēkā ir satiksmes ministra apstiprinātie ostas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim."				7. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā: “10. Līdz attiecīgās vietējās pašvaldības domes (padomes) apstiprināto ostas noteikumu spēkā stāšanās dienai spēkā ir satiksmes ministra apstiprinātie ostas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim.”