Likumprojekts

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"
(reģ.nr.1155)

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

 

Priekšlikumi

(25)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 6., 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 6., 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā locījumā).

1.pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finanšu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas."

 

 

 

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas."

2.pants. Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi

Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas;

3. 2.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem "uz muitas robežas" ar vārdiem "kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam";

 

 

 

 

3. 2.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem "uz muitas robežas" ar vārdiem "kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam";

 

2) realizēt valsts muitas politiku un nodrošināt muitas robežas aizsardzību;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) īstenot muitas politiku;".

 

 

 

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) īstenot muitas politiku;".

3.pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra un ierēdņi

2. Valsts ieņēmumu dienestā ir centrālais aparāts un teritoriālās iestādes. Valsts ieņēmumu dienestam un tā teritoriālajām iestādēm ir juridiskās personas statuss.

4. Izslēgt 3.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

 

4. 3.pantā: 

izslēgt otrās daļas otro teikumu;


 

5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, kas nodrošina dienesta galveno uzdevumu izpildi, šā likuma izpratnē ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, pārvalžu direktori un viņu vietnieki, teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, citu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori, nodokļu inspektori, galvenie inspektori, vecākie inspektori, inspektori; finanšu policijas vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori, jaunākie izziņas inspektori, kā arī teritoriālo muitas iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, muitas maiņas priekšnieki, visu pakāpju muitas eksperti, muitas virsuzraugi, vecākie muitas uzraugi, muitas uzraugi, jaunākie muitas uzraugi, kā arī citas personas, kas veic Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā minētās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestā.

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Finanšu ministra vietā Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Aizstāt 3.panta piektajā daļā vārdus “vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori, jaunākie izziņas inspektori” ar vārdiem “vecākie izmeklētāji, izmeklētāji, jaunākie izmeklētāji”.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 3. panta piektajā daļā vārdus “finanšu policijas vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori, jaunākie izziņas inspektori” ar vārdiem “finanšu policijas vecākie izmeklētāji, izmeklētāji, jaunākie izmeklētāji”.

 

Atbalstīts 2.priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

aizstāt piektajā daļā vārdus “finanšu policijas vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori, jaunākie izziņas inspektori” ar vārdiem “finanšu policijas vecākie izmeklētāji, izmeklētāji, jaunākie izmeklētāji”.

 

4.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:

7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā;

5. 4.panta otrajā daļā:

izslēgt 7.punktā vārdus "izņemot lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā";

 

 

 

 

5. 4.panta otrajā daļā:

izslēgt 7.punktā vārdus "izņemot lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā";

 

8) ir tiesīgs pieprasīt disciplinārlietas ierosināšanu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni un darbinieku, ja tas pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas vai nav pildījis savus pienākumus, vai citādi pārkāpis šā likuma normas, un piemērot disciplinārsodu, arī valsts civildienesta attiecību izbeigšanu vai ar darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu;

aizstāt 8.punktā vārdus "Korupcijas novēršanas likuma" ar vārdiem "likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"";

 

 

 

 

aizstāt 8.punktā vārdus "Korupcijas novēršanas likuma" ar vārdiem "likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"";

 

9) pieprasa veikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);";

 

 

 

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);";

 

papildināt daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;

13) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem un Saeimas apstiprinātajiem starp­tautiskajiem līgumiem, pieņem lēmumu par nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādu piedziņu no iekšzemes, Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu maksātājiem, kā arī nosūta pieprasījumu Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrācijām piedzīt nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādus vai arī atsaka palīdzību nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādu piedziņā."

 

 

 

papildināt daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;

13) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem un Saeimas apstiprinātajiem starp­tautiskajiem līgumiem, pieņem lēmumu par nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādu piedziņu no iekšzemes, Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu maksātājiem, kā arī nosūta pieprasījumu Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrācijām piedzīt nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādus vai arī atsaka palīdzību nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādu piedziņā.";

 

 

3

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 4.panta otro daļu ar 14.punktu un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt vai atsaka kopīgo starpvalstu nodokļu pārbaudes uzsākšanu;

15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt kopīgo starpvalstu nodokļu pārbaudi.”

Atbalstīt

papildināt daļu ar 14.punktu un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt vai atsaka kopīgo starpvalstu nodokļu pārbaudes uzsākšanu;

15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt kopīgo starpvalstu nodokļu pārbaudi.”


 

5.pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:

4) pieprasa veikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

6. Izteikt 5.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);".

 

 

 

6. Izteikt 5.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);".

8.pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā

Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām" (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests:

3) uzskaita konfiscēto, bezīpašnieka un atbilstoši mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā;

 

4

Finanšu ministra vietā Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Izteikt 8.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošanas bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā nosaka Ministru kabinets;”

Atbalstīt

7. 8.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošanas bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā nosaka Ministru kabinets;”;


 

5) saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem kā kompetenta iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu;

6) saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem iekasē nodokļus līgumslēdzējas valsts labā tās kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā, izpilda līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes pieprasījumu bezstrīda kārtībā vai ceļ prasību tiesā;

7.  8.pantā:

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām;

6) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem iekasē un piedzen bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;";

5

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izteikt 8.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un kopīgās starpvalstu nodokļu pārbaudes;”

 

Atbalstīt

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 “5) saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un kopīgās starpvalstu nodokļu pārbaudes;

6) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem iekasē un piedzen bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;";

 

papildināt pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

"61) iekasē un piedzen nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam;".

 

 

 

papildināt pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

"61) iekasē un piedzen nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam;".


 

 

 

6

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 8.pantu ar 6.2 punktu šādā redakcijā:

“6.2) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu, ar kurām noslēgti starptautiskie līgumi, iesniegtajiem pieprasījumiem, lemj par ārvalstu nodokļu administrācijas pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesā tās kompetentās iestādes uzdevumā.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar 6.2 punktu šādā redakcijā:

“6.2) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu, ar kurām noslēgti starptautiskie līgumi, iesniegtajiem pieprasījumiem, lemj par ārvalstu nodokļu administrācijas pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesā tās kompetentās iestādes uzdevumā.”

9) (izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.08.2002.);

 

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izteikt 8.panta 9.pun ktu šādā redakcijā:

“9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem no nodokļu maksātājiem informāciju par ieturētajiem nodokļiem un maksājumu saņēmējiem.”

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt 8.pantu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

“9.1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem no nodokļu maksātājiem informāciju par ieturētajiem nodokļiem un maksājumu saņēmējiem.”

Iestrādāts komisijas 8.priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

papildināt pantu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

“9.1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem no nodokļu maksātājiem informāciju par ieturētajiem nodokļiem un maksājumu saņēmējiem.”

 


 

10.pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā

1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:

5) pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu norakstus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā veikt ar administratīvo pārkāpumu saistītās mantas izņemšanu, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija.

8. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā izņemt ar adminis­tratīvo pārkāpumu saistīto mantu un dokumentus, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija;";

 

 

 

8. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā izņemt ar adminis­tratīvo pārkāpumu saistīto mantu un dokumentus, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija;";

10) savas kompetences ietvaros un saskaņā ar šā likuma 5.panta 7.punkta nosacījumiem pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;

aizstāt pirmās daļas 10.punktā skaitļus un vārdus "5.panta 7.punkta" ar skaitļiem un vārdiem "4.panta otrās daļas 12.punkta un 5.panta otrās daļas 7.punkta";

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 10.punktā skaitļus un vārdus "5.panta 7.punkta" ar skaitļiem un vārdiem "4.panta otrās daļas 12.punkta un 5.panta otrās daļas 7.punkta";

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem ir tiesības:

2) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību;

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struk­tūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūr­vienību vadītājiem ir tiesības:";

 

 

 

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struk­tūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūr­vienību vadītājiem ir tiesības:";

15) pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus;

16) ja nodokļu maksājumu revīzijas (audita) vai pārbaudes laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs gatavojas likvidēt, slēpt, atsavināt mantu, reorganizēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai veikt citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt lēmumu vai spriedumu par nodokļu parādu piedziņu, - pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus arī pirms likumā vai lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās;

aizstāt otrās daļas 15. un 16.punktā vārdus "izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus" ar vārdiem "izpildi, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekļus";

aizstāt otrās daļas 16.punktā vārdus "uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības)" ar vārdu "komercsabiedrības";

 

 

 

 

aizstāt otrās daļas 15. un 16.punktā vārdus "izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus" ar vārdiem "izpildi, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekļus";

aizstāt otrās daļas 16.punktā vārdus "uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības)" ar vārdu "komercsabiedrības";

 

3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apraksta parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.

aizstāt trešajā daļā vārdu "apraksta" ar vārdu "apķīlā".

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdu "apraksta" ar vārdu "apķīlā";


 

 

 

9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

Juridiskais birojs

Vēršam komisijas uzmanību uz to, ka izskatīšanai Saeimas sēdē ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (likumprojekta reģistra nr. 1175), kas paredz ierobežojumus Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām saņemt informāciju no kredītiestādēm. Šai sakarā aicinām komisiju izvērtēt likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” normu atbilstību Kredītiestāžu likuma normām. Juridiskais birojs konkrētus priekšlikumus var sagatavot tikai pēc attiecīgu grozījumu pieņemšanas Kredītiestāžu likumā.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 10.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“5. Kārtību un gadījumus, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas nosaka Kredītiestāžu likums.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā (10., 19.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“5. Kārtību un gadījumus, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas nosaka Kredītiestāžu likums.”

11.pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi muitas politikas īstenošanā

2. Īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir:

8) apsaimniekot robežpunktus un veikt to celtniecību;

9. 11.pantā:

izslēgt otrās daļas 8.punktu;

 

 

 

 

9. 11.pantā:

izslēgt otrās daļas 8.punktu;

 

9) veikt izziņu kontrabandas lietās.

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) veikt izziņu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā.";

11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

Finanšu ministra vietā Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Aizstāt 11.panta otrās daļas 9.punktā, 13.panta sestajā daļā, 13.1 pantā 14.panta 3.punktā un 28.panta četrpadsmitās daļas 3.punktā vārdu “izziņa” attiecīgajā locījumā ar vārdu “izmeklēšana” attiecīgajā locījumā.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 11.panta otrās daļas 9. punkta jaunajā redakcijā vārdu “izziņu” ar vārdu “izmeklēšanu”.

Atbalstīts 12., 15., 17., 22. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) veikt izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā.";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Lai nodrošinātu šajā pantā noteikto uzdevumu izpildi, Valsts ieņē­mumu dienests veic robežkontroles punktu apsaimniekošanu un būvniecību."

 

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Lai nodrošinātu šajā pantā noteikto uzdevumu izpildi, Valsts ieņē­mumu dienests veic robežkontroles punktu apsaimniekošanu un būvniecību."

13.pants. Muitas ierēdņu tiesības

2. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, normatīvos aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai uz Latvijas Republikas muitas robežas.

 

13

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 13. panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikas muitas robežas” ar vārdiem “muitas robežas”.

Atbalstīt

10. Aizstāt likuma 13. panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikas muitas robežas” ar vārdiem “muitas robežas”.


 

13.pants. Muitas ierēdņu tiesības

6. Muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas normatīvos aktos noteiktās tiesības, bet, veicot izziņu kontrabandas lietās, ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

 

 

10. Aizstāt 13.panta sestajā daļā un 13.1 pantā vārdus "kontrabandas lietās" ar vārdiem "lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā".

14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15

Finanšu ministra vietā Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Aizstāt 13.panta sestajā daļā un 16.panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ar vārdiem “Kriminālprocesa likumā” un vārdus “izziņas iestādes” ar vārdiem “izmeklēšanas iestādes”.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 13. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas normatīvajos aktos noteiktās tiesības, bet veicot izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā, ir Kriminālprocesa likumā izmeklētājam noteiktās pilnvaras.”.

Atbalstīts 15., 18. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

11. Izteikt 13. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas normatīvajos aktos noteiktās tiesības, bet veicot izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā, ir Kriminālprocesa likumā izmeklētājam noteiktās pilnvaras.”.

13.1 pants. Muitas kriminālpārvaldes ierēdņu tiesības, veicot izziņu kontrabandas lietās

Muitas kriminālpārvaldes ierēdņiem, veicot izziņu kontrabandas lietās, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 16.panta trešajā daļā un 16.1 pantā.

 

16

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 13.1 pantā vārdus “veicot izziņu kontrabandas lietās” ar vārdiem “veicot izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā”.

Atbalstīt

12. Aizstāt likuma 13.1 pantā vārdus “veicot izziņu kontrabandas lietās” ar vārdiem “veicot izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā”.

4.nodaļa

Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas uzdevumi un ierēdņu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

11. Papildināt 4.nodaļas nosaukumu pēc vārda "ierēdņu" ar vārdu "(darbinieku)".

 

 

 

13. Papildināt 4.nodaļas nosaukumu pēc vārda "ierēdņu" ar vārdu "(darbinieku)".

14.pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas uzdevums ir:

3) izdarīt izziņu kontrabandas lietās un krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku rīcībā;

12. 14.pantā:

izslēgt 3.punktā vārdus "kontrabandas lietās un";

 

17

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 14. panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku rīcībā;”

 

Atbalstīt

14. 14.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku rīcībā;”

 

4) ja nepieciešams, nodrošināt citu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem.

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ja nepieciešams, nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbi­nieku) apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem, kā arī citu objektu apsardzi."

 

 

 

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ja nepieciešams, nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbi­nieku) apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem, kā arī citu objektu apsardzi."

16.pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

2. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

 

18

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policija noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu veic Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīt

15. 16.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“2. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policija noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu veic Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”;

 


 

3. Lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3. (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 4., 5., 6., 7., 9. un 11.punktā, otrās daļas 8.punktā un 13.panta otrajā daļā, kā arī tiesības:

7) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm, un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību, ja attiecīgo ierēdni tam rakstveidā ir pilnvarojis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai finanšu policijas pārvaldes direktors vai viņa vietnieks.

 

19

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Kārtību un gadījumus, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas nosaka Kredītiestāžu likums.”

 

Atbalstīt

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Kārtību un gadījumus, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas nosaka Kredītiestāžu likums.”

 

16.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

13. 16.1 pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "ierēdņu" ar vārdu "(darbinieku)";

 

 

 

16. 16.1 pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "ierēdņu" ar vārdu "(darbinieku)";

1. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, lai:

 

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “ierēdņiem” ar  vārdu “(darbiniekiem)”;

 

 

 

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “ierēdņiem” ar  vārdu “(darbiniekiem)”;

1) atvairītu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas pilda dienesta pienākumus;

2) aizturētu un nogādātu Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus un konvojēšanas laikā savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas finanšu policijas ierēdņiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

3) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza finanšu policijas ierēdņi, pildot dienesta pienākumus.

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiska vai cita veida apdraudē­juma.";

 

 

 

 

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiska vai cita veida apdraudē­juma.";

 

2. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu veidu, kā arī speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņa pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdnim nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

papildināt otro daļu pēc vārda "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "(darbinieks)" (attiecīgā locījumā);

 

 

 

 

papildināt otro daļu pēc vārda "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "(darbinieks)" (attiecīgā locījumā);

 

3. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus un asaras izraisošas vielas pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus un asaras izraisošas vielas pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, ja tās apdraud apsardzes objektu, izdarot grupveida uzbrukumu, kā arī apdraud citu personu, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus un asaras izraisošas vielas pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, ja tās apdraud apsardzes objektu, izdarot grupveida uzbrukumu, kā arī apdraud citu personu, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

16.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu tiesības pielietot šaujamieroci

14. 16.2 pantā:

papildināt panta nosaukumu un tekstu pēc vārda "ierēdnis" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "(darbinieks)" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

 

 

 

17. 16.2 pantā:

papildināt panta nosaukumu un tekstu pēc vārda "ierēdnis" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "(darbinieks)" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

3. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdnis ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem vai citām Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem vai darbiniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus.

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardar­bīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos."

 

 

 

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardar­bīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos."

16.3 pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

11) pieņemt, reģistrēt un kontrolēt akcīzes nodokļu likumos un tiem atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos paredzētos akcīzes nodokļa nodrošinājumus;

 

20

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 16.3 panta 11. punktā vārdus “akcīzes nodokļu likumos un tiem” ar vārdiem “likumā “Par akcīzes nodokli” un tam”.

Atbalstīt

18. Aizstāt 16.3 panta 11. punktā vārdus “akcīzes nodokļu likumos un tiem” ar vārdiem “likumā “Par akcīzes nodokli” un tam”.

17.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem);

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

5) nav atlaista no darba ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

9) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar darbinieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

 

21

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 17.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ir persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā;”

 

Neatbalstīt

 

22.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas apstrīdami un pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā) un izdotos rīkojumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var apstrīdēt rakstveidā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

15. Izslēgt 22.panta pirmajā daļā vārdus "un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem".

 

 

 

19. Izslēgt 22.panta pirmajā daļā vārdus "un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem".


 

28.pants. Disciplinārā atbildība

14. Dienesta pārbaudi ierēdņa saukšanai pie disciplinārās atbildības neveic, ja viņš disciplināri sodāms:

1) par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibumā;

2) par neattaisnotu darba kavējumu;

3) ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vai jau ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumus, kad dienesta pārbaude veicama pēc izziņas iestādes vai prokurora lēmuma vai iesnieguma. Šajos gadījumos atzinums un visi materiāli ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc atzinuma parakstīšanas nosūtāmi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram lēmuma pieņemšanai.

 

22

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 28. panta četrpadsmitās daļas 3. punktā vārdus “ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vai jau ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumus, kad dienesta pārbaude veicama pēc izziņas iestādes” ar vārdiem “ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu vai jau ir uzsākts kriminālprocess, izņemot gadījumus, kad dienesta pārbaude veicama pēc izmeklētāja”.

Atbalstīt

20. Aizstāt 28. panta četrpadsmitās daļas 3. punktā vārdus “ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vai jau ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumus, kad dienesta pārbaude veicama pēc izziņas iestādes” ar vārdiem “ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu vai jau ir uzsākts kriminālprocess, izņemot gadījumus, kad dienesta pārbaude veicama pēc izmeklētāja”.

   29.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

3) sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas.

16. Aizstāt 29.panta 3.punktā vārdus "Korupcijas novēršanas likuma" ar vārdiem "likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"".

 

 

 

21. Aizstāt 29.panta 3.punktā vārdus "Korupcijas novēršanas likuma" ar vārdiem "likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"".


 

Pārejas noteikumi

12. Likuma 20.panta trešā daļa piemērojama Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem atbilstoši noteiktajai darba samaksas sistēmai un Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos nr.20 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem” paredzētajā kārtībā līdz vienotās ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku darba samaksas sistēmas pilnīgai ieviešanai.

17. Pārejas noteikumos 

izslēgt 12.punktu;

 

 

 

22. Pārejas noteikumos 

izslēgt 12.punktu;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Šā likuma izpratnē ar terminu "komersants" tiek saprastas arī tās kultūras institūcijas, izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kuras darbojas kā valsts vai pašvaldības bezpeļņas organizācijas un kuras saskaņā ar Komerc­likuma spēkā stāšanās kārtības likumu tiek pārveidotas vai likvidētas, kā arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un kooperatīvās sabiedrības.”

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Šā likuma izpratnē ar terminu "komersants" tiek saprastas arī tās kultūras institūcijas, izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kuras darbojas kā valsts vai pašvaldības bezpeļņas organizācijas un kuras saskaņā ar Komerc­likuma spēkā stāšanās kārtības likumu tiek pārveidotas vai likvidētas, kā arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un kooperatīvās sabiedrības.”;


 

 

 

23

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24

Finanšu ministra vietā Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Papildināt Pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Līdz Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienai likumā lietotie termini “izmeklēšanas iestāde”, “izmeklēšana” un “izmeklētāji” saprotami kā termini “izziņas iestāde”, “izziņa” un “izziņas inspektori”.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Grozījumi šā likuma 3. panta piektajā daļā attiecībā uz termina “izziņas inspektors” aizstāšanu ar terminu “izmeklētājs”, grozījumi šā likuma 16. panta otrajā daļā attiecībā uz finanšu policijas tiesībām veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un grozījumi 28. panta 3. punktā attiecībā uz terminu “kriminālprocesa uzsākšana” stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

Līdz Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienai likumā lietotais termins “izmeklēšana” saprotams kā termins “izziņa” un termins “Kriminālprocesa likums” kā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”.

Atbalstīts 24.priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Grozījumi šā likuma 3. panta piektajā daļā attiecībā uz termina “izziņas inspektors” aizstāšanu ar terminu “izmeklētājs”, grozījumi šā likuma 16. panta otrajā daļā attiecībā uz finanšu policijas tiesībām veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un grozījumi 28. panta 3. punktā attiecībā uz terminu “kriminālprocesa uzsākšana” stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

19. Līdz Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienai likumā lietotais termins “izmeklēšana” saprotams kā termins “izziņa” un termins “Kriminālprocesa likums” kā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”.

 

 

18. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1976.gada 15.marta direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

2) Padomes 1979.gada 6.decembra direktīvas 79/1071/EEK par grozīju­miem direktīvā 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

3) Padomes 2001.gada 15.jūnija direktīvas 2001/44/EEK, ar ko groza direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodevu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu;

4) Komisijas 2002.gada 9.decembra direktīvas 2002/94/EK par atsevišķu Padomes direktīvas 76/308/EEK noteikumu par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktām nodevām, nodokļiem un citiem pasākumiem izpildes kārtību;

5) Padomes 1977.gada 19.decembra direktīvas 77/799/EEK par dalīb­valstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā;

6) Padomes 1979.gada 6.decembra direktīvas 79/1070/EEK, ar ko groza direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā;

7) Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīvas 2003/93/EK, ar ko groza direktīvu 77/799/EEK, kas attiecas uz dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību tiešu un netiešu nodokļu piemērošanas jomā."

25

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/56/EEK, ar kuru groza direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā, dažu akcīzes nodokļu jomā un nodokļu piemērošanā apdrošināšanas prēmijām.”

Atbalstīt

23. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1976.gada 15.marta direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

2) Padomes 1979.gada 6.decembra direktīvas 79/1071/EEK par grozīju­miem direktīvā 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

3) Padomes 2001.gada 15.jūnija direktīvas 2001/44/EEK, ar ko groza direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodevu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu;

4) Komisijas 2002.gada 9.decembra direktīvas 2002/94/EK par atsevišķu Padomes direktīvas 76/308/EEK noteikumu par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktām nodevām, nodokļiem un citiem pasākumiem izpildes kārtību;

5) Padomes 1977.gada 19.decembra direktīvas 77/799/EEK par dalīb­valstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā;

6) Padomes 1979.gada 6.decembra direktīvas 79/1070/EEK, ar ko groza direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā;

7) Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīvas 2003/93/EK, ar ko groza direktīvu 77/799/EEK, kas attiecas uz dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību tiešu un netiešu nodokļu piemērošanas jomā.

8)Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/56/EEK, ar kuru groza direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā, dažu akcīzes nodokļu jomā un nodokļu piemērošanā apdrošināšanas prēmijām.”