Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

             Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā

(reģ. Nr. 1152)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (0)

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

 

 

 

 

Preču un pakalpojumu drošuma likums

Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā

 

 

 

Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā

 

Izdarīt Preču un pakalpojumu drošuma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Preču un pakalpojumu drošuma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

III nodaļa.

Preču un pakalpojumu drošuma kontrole

 

 

 

 

 

10.pants. (1) Šā likuma ievērošanu uzrauga un kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas valsts uzraudzības un kontroles iestādes, kuru kompetencē ir noteiktu preču vai pakalpojumu tirgus uzraudzība un kontrole (turpmāk - tirgus uzraudzības iestāde), kā arī muitas iestādes un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija savas kompetences ietvaros.

1.  10.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija" ar vārdiem "Pārtikas un veterinārais dienests";

 

 

 

1.  10.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija" ar vārdiem "Pārtikas un veterinārais dienests";

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu, muitas iestāžu un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas pienākums ir sadarboties un apmainīties ar informāciju par nedrošām precēm un pakalpojumiem.

izslēgt otrajā daļā vārdus "Sanitārās robežinspekcijas".

 

 

 

izslēgt otrajā daļā vārdus "Sanitārās robežinspekcijas".

11.pants. (1) Tirgus uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas un viedokļu apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm. Tirgus uzraudzības padomes darba materiāltehniskais nodrošinājums ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

 

 

 

 

 

(2) Tirgus uzraudzības padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets, iekļaujot tajā pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Vides ministrijas, noteiktām tirgus uzraudzības iestādēm un Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas.

2. Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus “Sanitārās robežinspekcijas”.

 

 

 

2. Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus “Sanitārās robežinspekcijas”.

(3) Tirgus uzraudzības padomes galvenais uzdevums ir veicināt:

 

 

 

 

 

1) vienotu pieeju tirgus uzraudzībai;

 

 

 

 

 

2) tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību sakarā ar nedrošām precēm un pakalpojumiem;

 

 

 

 

 

3) kompetences sadali starp dažādām tirgus uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu visu preču uzraudzību un novērstu funkciju dublēšanos.

 

 

 

 

 

(4) Tirgus uzraudzības padome veic tirgus uzraudzības darbību un to rezultātu apkopošanu, kā arī reizi gadā izskata tirgus uzraudzības iestāžu darbību un efektivitāti un, ja nepieciešams, sagatavo priekšlikumus ekonomikas ministram par nepieciešamām pārmaiņām tirgus uzraudzības darbību veikšanā un kompetences sadalē.

 

 

 

 

 

16.pants. (1) Ja tirgus uzraudzības iestāde noskaidro, ka prece vai pakalpojums neatbilst drošuma prasībām, tā, ja nepieciešams, nodrošina sabiedrības informēšanu par šo preci vai pakalpojumu un ar to saistīto risku tieši vai ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

 

 

 

 

 

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā citas tirgus uzraudzības iestādes informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par veiktajiem pasākumiem, kas ierobežo vai liedz preču laišanu apgrozībā (šā likuma 13.panta ceturtajā daļā minētie pasākumi, kā arī ražotāja, izplatītāja vai pakalpojuma sniedzēja brīvprātīgas darbības), un kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņemto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un rīkojas ar informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas.

3. Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par veiktajiem pasākumiem, kas ierobežo vai liedz preču laišanu apgrozībā, un kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņemto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un rīkojas ar informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas.”

 

 

 

3. Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par veiktajiem pasākumiem, kas ierobežo vai liedz preču laišanu apgrozībā, un kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņemto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un rīkojas ar informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 87/357/EEK un 2001/95/EK.

4. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

 

 

4. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

1) Padomes 1987.gada 25.jūnija direktīvas 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību;

 

 

 

1) Padomes 1987.gada 25.jūnija direktīvas 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību;

 

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 3.decembra direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību.”

 

 

 

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 3.decembra direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību.”