Likumprojekts

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

papildināt 7.punktu ar "f" un "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"f) samazinājums par ieguldījumiem tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, kurās kredītiestādei tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

g) samazinājums par ieguldījumiem apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību subordinētajā kapitālā un – saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem un rīkojumiem – citos finanšu instrumentos;";

izteikt 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"20) finanšu iestāde – komercsabiedrība, kas nodibināta, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus (izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu) vai lai iegūtu līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā;

21) finanšu pārvaldītājsabiedrība – finanšu iestāde, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir banka;";

izteikt 43.punktu šādā redakcijā:

"43) jaukta pārvaldītājsabiedrība – mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena banka;";

papildināt pantu ar 55.punktu šādā redakcijā:

"55) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – mātes sabiedrība, kura nav banka, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kura kopā ar savām meitas sabiedrībām, no kurām vismaz viena ir dalībvalstī reģistrēta banka, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, un citām sabiedrībām veido finanšu konglomerātu."

2. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 10.¹, 12., 12.², 12.³, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.¹, 31., 32., 33., 33.¹, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 44., 50.², 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁶, 50.⁷, 55., 57., 58., 59.panta un VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības."

3. Izteikt 19.¹ pantu šādā redakcijā:

"19.¹ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences (atļaujas) izsniegšanas tādai jaundibināmai kredītiestādei:

1) kura ir dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

3) kuru kontrolē kāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms licences (atļaujas) izsniegšanas, kā arī licencētas kredītiestādes uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par kredītiestādes akcionāru piemērotību un to kredītiestādes vadītāju reputāciju un pieredzi, kuri iesaistīti tās grupas citu uzņēmumu vadībā, kurā tiks iekļauta jaundibināmā kredītiestāde."

4. Izteikt 30.¹ pantu šādā redakcijā:

"30.¹ pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, banka kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē."

5. Papildināt likumu ar 36.¹ pantu šādā redakcijā:

"36.¹ pants. Ja banka iegādājas citas kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, citas finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošinātāja akcijas (daļas), lai turētu tās īslaicīgi sakarā ar finansiālās palīdzības darījumu, kura nolūks ir reorganizēt un atjaunot maksātspēju šai sabiedrībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija drīkst atļaut bankai aprēķināt pašu kapitālu, neņemot vērā šā likuma 1.panta 7.punkta "d", "e", "f" un "g" apakšpunkta prasības."

6. Izteikt 44.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Bankas būtiska līdzdalība tādas komercsabiedrības pamatkapitālā, kura nav kredītiestāde, finanšu iestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošinātājs, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla."

7. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Bankas būtiskas līdzdalības kopējais apjoms tādu komercsabiedrību pamatkapitālā, kuras nav kredītiestādes, finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošinātāji, nedrīkst pārsniegt 60 procentus no bankas pašu kapitāla."

8. Izteikt 47.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Bankas ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā, kā arī līdzdalība citu komercsabiedrību (izņemot kredītiestādes, finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošinātājus) pamatkapitālā kopsummā nedrīkst pārsniegt bankas pašu kapitālu." ;

9. Papildināt 50.⁵ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem jāatbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5.punkta un otrās daļas prasībām. Par Latvijā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētāju un valdes locekļiem nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu."

10. Izteikt 50.⁶ pantu šādā redakcijā:

"50.⁶ pants. (1) Ja bankas mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma pieņemšanas par tādas bankas konsolidēto uzraudzību pēc savas iniciatīvas vai pēc bankas mātes sabiedrības lūguma, vai pēc dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir bankas meitas sabiedrība, lūguma konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un novērtē, vai banka ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām prasībām līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām.

(3) Ja ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic bankas, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma prasībām."

11. Papildināt likumu ar 50.⁷ pantu šādā redakcijā:

"50.⁷ pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā ir veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām (izņemot darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir sniegta atbilstoši šā likuma 39. un 43.panta prasībām).

(2) Kredītiestādei jāizveido piemērota risku vadības un iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā jāizstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu grupas iekšējos darījumus.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt iekšējo darījumu ierobežojumus, ja grupas iekšējie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli."

12. 63.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu ar "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) kredītiestāde ir uzkrājumu ienākuma izmaksātājs saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 21.punktu vai tā izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu saskaņā ar minētā likuma 1.panta 21.punkta "d" apakšpunktu;";

papildināt trešo daļu pirms vārda "Kredītiestāde" ar vārdiem "Izņemot šā panta pirmās daļas 3.punkta "d" apakšpunktā minēto gadījumu";

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmās daļas 3.punkta "d" apakšpunktā minētajā gadījumā kredītiestāde ziņas sniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un termiņos."

13. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta Direktīvas 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK;

5) Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli."

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu konglomerātu likumu.

Finanšu ministra vietā –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

Likumprojekta

"Grozījumi Kredītiestāžu likumā" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK un nodrošinātu tādu kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras ietilpst finanšu konglomerātā, klientu interešu aizsardzību, kontrolējot kapitāla pietiekamību un riska darījumu koncentrāciju konglomerāta līmenī, kā arī novērtējot grupā ietilpstošo komercsabiedrību savstarpējos darījumus. Šobrīd finanšu konglomerātu darbība netiek reglamentēta, un kredītiestāžu, kuras ietilpst finanšu konglomerātā, papildus uzraudzība netiek veikta. Tāpat likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu arī 2003.gada 3.jūnija Padomes Direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, kuras mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstu (turpmāk – dalībvalstis) nodokļu administrācijas viena otrai automātiski sniedz informāciju par to rezidentiem – fiziskajām personām izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem (procentu ienākumiem), prasības. Šobrīd Kredītiestāžu likuma 63.panta trešā daļa uzliek kredītiestādēm par pienākumu sniegt informāciju par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem Valsts ieņēmumu dienestam tikai atsevišķos, likumā īpaši atrunātos gadījumos, pie tam, tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai tā amatpersonu rakstveida pieprasījuma. Direktīva 2003/48/EK uzliek par pienākumu dalībvalstīm, izdarot izmaiņas to iekšzemes normatīvajos aktos nodrošināt, ka katras dalībvalsts teritorijā izveidotie uzkrājumu ienākuma izmaksātāji, t.s. kredītiestādes, iegūst nepieciešamo informāciju (identifikācijas un rezidences datus) par uzkrājumu ienākuma saņēmējiem – fiziskajām personām, kas ir (citu) dalībvalstu rezidenti, un iesniedz šo informāciju izmaksātāja dalībvalsts nodokļu administrācijai, kura, savukārt, to nodod tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kuras rezidents ir uzkrājumu ienākuma saņēmējs. Ir paredzams, ka Direktīvas 2003/48/EK piemērošana tiks uzsākta ar 2005.gada 1.jūliju, ar nosacījumu, ka ar dalībvalstu atkarīgajām un saistītājām teritorijām, kā arī ar trešajām valstīm ir noslēgti un tiek piemēroti līgumi par tādu pašu vai līdzvērtīgu pasākumu piemērošanu. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir nepieciešams, lai Latvija nodrošinātu Direktīvu 2003/48/EK un 2002/87/EK ieviešanu. Vienlaikus likumprojekts radīs normatīvo bāzi kredītiestāžu, kuras ietilpst finanšu konglomerātā, klientu interešu aizsardzībai, kontrolējot kapitāla pietiekamību un riska darījumu koncentrāciju konglomerāta līmenī.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā noteiktas pazīmes, kādām jāatbilst komercsabiedrībai, jaukto pārvaldītājsabiedrību un jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību, kā arī tiek precizētas finanšu iestādes un finanšu pārvaldītājsabiedrības pazīmes. Likumprojekts nosaka papildu uzraudzības prasības tām kredītiestādēm, kuras ietilpst finanšu konglomerātā. Tāpat likumprojekta mērķis ir nodrošināt Direktīvas 2003/48/EK prasību ieviešanu Latvijā attiecībā uz informācijas iegūšanu par kredītiestāžu izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem to faktiskajiem īpašniekiem – fiziskajām personām, kas ir dalībvalstu vai to atkarīgo un saistīto teritoriju rezidenti, nosakot kredītiestādēm pienākumu iegūt šādu informāciju automātiski, bez īpaša Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma un nodot to tālāk Valsts ieņēmumu dienestam likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un termiņos.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts ir vērsts uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, nodrošinot Direktīvā noteikto prasību piemērošana.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ietekmēs tās kredītiestādes, kas ietilpst grupās, kas atbilst finanšu konglomerāta pazīmēm. Šīm sabiedrībām būs pienākums pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai atbilstošā līmenī nodrošinātu kapitāla pietiekamības prasības ievērošanu finanšu konglomerātā, novērtētu konglomerātā ietilpstošo komercsabiedrību riska darījumus un savstarpējos darījumus, kā arī uzraudzības institūcijai iesniegtu uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju. Tāpat tiks nodibināts likumīgs pamats nodokļu informācijas apmaiņai par uzkrājumu ienākumiem, ko Latvijā nodibinātas kredītiestādes izmaksā to faktiskajiem īpašniekiem – fiziskajām personām, kas ir dalībvalstu vai to atkarīgo un saistīto teritoriju rezidenti. Vienlaikus, pildot Direktīvas prasības, pieaugs Latvijas nodokļu administrācijas un Latvijā izveidoto kredītiestāžu veicamā darba apjoms.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Noteikumu projekts šo jomu neskar. (tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā; 2. Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. 3. Finanšu konglomerātu likuma projekts.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Ar likumprojektu tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (publicēta OJ L 35 2003 p.1-27) un Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem prasības. Direktīvu prasības tiek ieviestas pilnībā. Saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 32. pantu minētās direktīvas prasības bija jāievieš līdz 11.08.2004.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu nekar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu nekar.

4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK publicēta Official Journal L 35 2003 p.1-27 2. Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem publicēta Official Journal L 157 26/06/2003, p. 38 – 48.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Likuma 1. pants Likuma 1. panta 7. punkta f) un g) apakšpunkts Likuma 1. panta 20. punkts  Likuma 1. panta 21. punkts Likuma 1. panta 43. punkts Likuma 1. panta 55. punkts Likuma 2. pants Likuma 19.^1 pants Likuma 30.^1 pants Likuma 36.^1pants Likuma 44., 45., 47. pants Likuma 50.^5 panta otrā daļa Likuma 50.^7 pants

Direktīvas 2003/48/EK 8. panta pirmā daļa Direktīvas 2000/12/EK 34. panta 2. punkta 15.,16. apakšpunkts Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 5. punkts Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 21. punkts Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 22. punkts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punkts Direktīva 2003/48/EK 8. panta pirmā un otrā daļa Direktīvas 2000/12/EK 12. pants Direktīvas 2000/12/EK 16. panta 2. punkts Direktīvas 2000/12/EK 34. panta 2. daļa Direktīvas 2000/12/EK 51. panta 1.-3. punkts Direktīvas 2000/12/EK 54.a pants Direktīvas 2000/12/EK 55.a pants

Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts saskaņots ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi, kas ir izveidota, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 21. pantu un kurā ietilpst Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvā finanšu un kapitāla tirgus padome likumprojektu ir atbalstījusi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas. Likuma izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Likums paplašina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumus, paredzot, ka gadījumā, ja tā ir finanšu konglomerāta koordinators, tai ir jāveic finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzība likumā noteiktajā apjomā. Likumprojekta normu, kas ievieš Direktīvas 2003/48/EK prasības, administrēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests savu esošo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc tā pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un pēc tam arī "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā". Pēc likuma pieņemšanas tas tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kurā ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likums neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V. Andrējeva	E. Strazdiņa	M. Radeiko	S. Hrjukina

11.02.2005 15:35

S. Hrjukina

1506

7774875, svetlana.hrjukina@fktk.lv