Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

(reģ.nr. 1099)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

14.pants. Militārās izlūkošanas un drošības dienests

(1) . . .

(5) Militārās izlūkošanas un drošības dienesta personālsastāvā ir karavīri un darbinieki.

(6) (Izslēgta ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.).

 

 

 

 

Izslēgt 14.panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

1. Izslēgt 14.panta piekto daļu.

 

18.pants. Dienests valsts drošības iestādēs

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt persona, uz kuru neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura neprot latviešu valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

5) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja persona reabilitēta;

6) kurai liegta pieeja valsts noslēpumam;

7) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

8) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

9) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

10) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

(3) Pamatnosacījumus iecelšanai amatā vai pieņemšanai darbā valsts drošības iestādēs, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus nosaka šis likums, kā arī likums "Par valsts noslēpumu" un citi likumi, kas reglamentē valsts drošības iestāžu darbību, šo iestāžu nolikumi un citi normatīvie akti.

(4) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai tad, ja ir:

1) valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas un Saeimas Nacionālās drošības komisija ir saņēmusi atbilstošu motivētu iesniegumu;

2) izpildīti likumā "Par valsts noslēpumu" paredzētie nosacījumi;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana attiecībā uz iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.

(5) Valsts drošības iestāžu amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Valsts drošības iestāžu amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, sodāma saskaņā ar likumu.

(6) Zaudējumi, kas sakarā ar dienesta darbību nodarīti valsts drošības iestādes amatpersonas vai tās tuvu radinieku mantai, pilnā apmērā atlīdzināmi no valsts budžeta līdzekļiem.

(7) Valsts drošības iestāžu amatpersonas valsts teritorijā bez ģenerālprokurora piekrišanas nav saucamas pie kriminālatbildības, tās nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai; kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas to dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transporta līdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi gadījumos, kad tās ir notvertas nozieguma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(8) (Izslēgta ar 20.06.2000. likumu).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(9) Valsts drošības iestāžu amatpersonām ir visas ar likumu noteiktās sociālās garantijas. Tām tiek nodrošināta bezmaksas medicīniskā aprūpe.

(10) Valsts drošības iestāžu amatpersonas ir pakļautas obligātai valsts apdrošināšanai.

(11) Valsts drošības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām ir tiesības uz apmaksātu papildu atvaļinājumu, ko piešķir valsts drošības iestādes vadītājs un kas nepārsniedz 12 darba dienas kalendāra gada laikā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“18.pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts drošības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām ir šādas sociālās garantijas:

1) bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu trīs mēneša amatalgu apmērā. Ja abi vecāki ir valsts drošības iestāžu darbinieki vai amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem;

2) pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā;

3) pabalsts veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu;

4) bezmaksas medicīniskā aprūpe;

5) mācību maksas kompensācija 50 procentu mācību gada maksas apmērā, ja darbinieks, nepārtraucot dienestu, sekmīgi par maksu mācās augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.”;

 

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Pabalsta apmēru un izmaksāšanas kritērijus šā panta astotās daļas 2.un 3..punktā minētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.”;

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Valsts drošības iestāžu darbinieki un amatpersonas, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēneša amatalgas apmērā.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 18.pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts drošības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām ir šādas sociālās garantijas:

1) pabalsts triju mēnešu amatalgu apmērā sakarā ar bērna piedzimšanu. Ja abi vecāki ir valsts drošības iestāžu darbinieki vai amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem;

2) pabalsts ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā;

3) pabalsts veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu;

4) bezmaksas medicīniskā aprūpe;

5) mācību maksas kompensācija 50 procentu apmērā no mācību gada maksas, ja darbinieks, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās (par maksu) augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.”;

 

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Pabalsta apmēru un izmaksāšanas kārtību šā panta astotās daļas 2.un 3.punktā minētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.”;

 

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Valsts drošības iestāžu darbinieki un amatpersonas, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēneša amatalgas apmērā.”

 

 

     20.pants. Valsts   drošības  iestāžu  amatpersonu  un  darbinieku tiesību ierobežojumi

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts:

1) veikt politisko darbību, organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos;

2) . . .

(2) . . .

 

 

 

 

 

2

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 20.panta pirmās daļas 1.punktu aiz vārda “tajos” ar vārdiem “dibināt arodbiedrības un piedalīties to darbībā;”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 20.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “tajos” ar vārdiem “dibināt arodbiedrības un piedalīties to darbībā”.

21.pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki par prettiesisku rīcību ir atbildīgi likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā paredzētos ierobežojumus un kārtību.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta tāda rīcība, kas, pildot dienesta uzdevumu, izdarīta attaisnota profesionāla riska situācijā, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu.

(3) Ja kompetenta valsts institūcija vai tās amatpersona konstatējusi, ka valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks ir izdarījis administratīvu pārkāpumu, par to 24 stundu laikā rakstveidā jāinformē attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, kuram triju dienu laikā jāsniedz atzinums, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu un 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

 

3

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 21.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts drošības iestādes vadītājs par valsts drošības iestādes darbinieka vai amatpersonas prettiesisku vai neētisku rīcību, izvērtējot pārkāpuma smagumu, piemēro šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēneša amatalgas samazināšanu par 20 procentiem līdz gadam;

4) pazemināšana amatā;

5) atbrīvošana no darba (dienesta).””

Atbalstīt

 

 

 

 

4. Papildināt 21.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts drošības iestādes vadītājs par valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka prettiesisku vai neētisku rīcību, izvērtējot pārkāpuma smagumu, piemēro šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēneša amatalgas samazināšanu par 20 procentiem uz laiku līdz vienam gadam;

4) pazemināšanu amatā;

5) atbrīvošanu no darba (dienesta).”

24.pants. Valsts drošības iestāžu struktūras un amatu saraksta apstiprināšana, šo iestāžu darbības finansēšana

(1) Valsts drošības iestādes personāla skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu izstrādā iestādes vadītājs un padotības kārtībā iesniedz atbildīgajam ministram, Satversmes aizsardzības birojs — Ministru kabinetam izvērtēšanai un akceptēšanai.

(2) . . .

 

 

4

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc valsts drošības iestādes vadītāja priekšlikuma valsts drošības iestādes personāla skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu apstiprina atbildīgais ministrs. Valsts drošības iestādes vadītājs ir atbildīgs par personāla atlases un iecelšanas jautājumiem, pār kuru risināšanu atbildīgais ministrs neīsteno pārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētajā kārtībā un apmērā.””

Atbalstīt

 

5. Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc valsts drošības iestādes vadītāja priekšlikuma valsts drošības iestādes personāla skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu apstiprina atbildīgais ministrs. Valsts drošības iestādes vadītājs ir atbildīgs par tiem personāla atlases un iecelšanas jautājumiem, pār kuru risināšanu atbildīgais ministrs neveic pārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētajā kārtībā un apmērā.”

25.pants. Valsts drošības iestāžu darbības kontrole

(1) Saeima un tās Nacionālās drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli.

(2) Ministru kabinets savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestāžu darbību.

(3) Saeimas Nacionālās drošības komisija ir tiesīga noklausīties valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus, kā arī iepazīties ar šo iestāžu dienesta dokumentiem un informāciju, izņemot dokumentus par informācijas slepenajiem avotiem.

(4) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu)

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“25.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“25.pants. Valsts drošības iestāžu darbības kontrole un pārraudzība”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atbildīgais ministrs īsteno pārraudzību pār sev padoto valsts drošības iestādi visās jomās, izņemot valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesus, un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu.””

 

Atbalstīt

 

 

 

 

6. 25.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“25.pants. Valsts drošības iestāžu darbības kontrole un pārraudzība”;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atbildīgais ministrs veic pārraudzību pār sev padoto valsts drošības iestādi visās jomās, izņemot valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesus un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu.”

 

 

26.pants. Uzraudzība   pār   likumu  ievērošanu  valsts  drošības iestādēs

(1) Uzraudzību pār valsts drošības iestāžu darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar valsts drošības iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju. Informācijas avotu identitāte atklājama tikai tādos gadījumos, kad tie ir tieši iesaistīti nozieguma izdarīšanā, turklāt vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem - tikai ar valsts drošības iestādes vadītāja atļauju; informācijas avotu identitāti atklāt uzraudzības kārtībā ir aizliegts.

(2) Prokuroriem, kuri uzrauga valsts drošības iestādes, informācijas aizsargāšanas pienākumi ir tādi paši kā šo iestāžu darbiniekiem.

(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un šo pārbaužu apjoms jāsaskaņo ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju un jāziņo tai par pārbaužu rezultātiem.

(4) Valsts drošības iestādes ir pakļautas tiesas kontrolei Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)

 

6

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“26.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“26.pants. Valsts drošības iestāžu darbības uzraudzība”;

 

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori īsteno uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem, un valsts noslēpuma sistēmas jautājumos.”

 

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori, īstenojot uzraudzību pār valsts drošības iestādēm šā panta pirmās daļas noteiktajos jautājumos, nevar izdot valsts drošības iestādēm iekšējos normatīvos aktus.

(6) Iekšējie normatīvie akti, kas ir saistīti ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem, un valsts noslēpuma sistēmas jautājumiem, var stāties spēkā pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru.

(7) Šā panta sestajā daļā minētie iekšējie normatīvie akti nav jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju.””

 

Atbalstīt

7. 26.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“26.pants. Valsts drošības iestāžu darbības uzraudzība”;

 

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori veic uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu.”;

 

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori, veicot uzraudzību pār valsts drošības iestādēm šā panta pirmajā daļā noteiktajos jautājumos, neizdod valsts drošības iestāžu iekšējos normatīvos aktus.

(6) Valsts drošības iestāžu iekšējie normatīvie akti, kas ir saistīti ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, stājas spēkā pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru.

(7) Šā panta sestajā daļā minētie iekšējie normatīvie akti nav jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju.”