2005.gada 11.janvārī Noteikumi Nr.24

Rīgā (prot. Nr.3 38.§)

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 199.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nosaka valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības pakāpi."

2. Papildināt likumu ar 15.² pantu šādā redakcijā:

"15.² pants. Informācijas analīzes dienesta amatpersonas

(1) Uz Informācijas analīzes dienesta amatpersonām attiecas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktie valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta nosacījumi, tiesību ierobežojumi, atbildība, sociālās garantijas un informācijas aizsargāšanas nosacījumi.

(2) Informācijas analīzes dienesta amatpersonu darba samaksu nosaka Ministru kabinets."

3. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

(2) Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējā gatavība ir gatavība valsts apdraudējumam atbilstošu apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumu, procedūru un plānu kopuma īstenošanai valsts varas un pārvaldes institūcijās. Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību nosaka uz laiku, kas nepieciešams, lai novērstu iespējamo valsts apdraudējumu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un veiktu tā seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

(3) Ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība.

(4) Izņēmuma stāvokli izsludina, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

(5) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas."

4. 23.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru apdraudējumu prognozi un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus ministrijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Krīzes vadības padomē izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā.

(3) Valsts apdraudējuma gadījumā apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pēc Krīzes vadības padomes priekšlikuma Ministru kabinets var noteikt atbilstošās pakāpes nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību."

5. Papildināt likumu ar 23.¹, 23.² un 23.³ pantu šādā redakcijā:

"23.¹ pants. Krīzes vadības padome

(1) Valsts apdraudējuma gadījumā Krīzes vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā.

(2) Krīzes vadības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

23.² pants. Krīzes vadības padomes sastāvs

(1) Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents.

(2) Krīzes vadības padomes locekļi ir:

1) aizsardzības ministrs;

2) ārlietu ministrs;

3) ekonomikas ministrs;

4) finanšu ministrs;

5) iekšlietu ministrs;

6) tieslietu ministrs;

7) veselības ministrs.

(3) Uz Krīzes vadības padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus un citas valsts amatpersonas.

23.³ pants. Krīzes vadības padomes kompetence

Krīzes vadības padome:

1) koordinē valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību;

2) koordinē valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi;

3) sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības noteikšanu;

4) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās."

6. Izteikt 24.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) sasauc Saeimu lēmuma pieņemšanai par kara pasludināšanu un uzsākšanu;".

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs E.Repše

Ministru kabineta noteikumu projekta

‘‘Grozījumi Nacionālās drošības likumā’’

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Nacionālās drošības likums nosaka galvenos uzdevumus, kas paredz institūciju darbību valsts apdraudējuma gadījumā, tomēr nacionālās drošības sistēmā nepieciešami uzlabojumi, ņemot vērā pašreizējās situācijas izmaiņas iekļaujoties kopīgā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) drošības sistēmā, kā arī izmaiņas apdraudējumu raksturā - aktuāli kļuvuši starptautiskā terorisma draudi un citi mūsdienu drošības vides asimetriskie draudi, kas attiecīgi pieprasa arī valsts spēju ātri un adekvāti reaģēt uz tiem. Šobrīd nav paredzēta iespēja noteikt nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, kas nepieciešama, lai valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas spētu adekvāti reaģēt dažāda līmeņa valsts apdraudējumu novēršanas un pārvarēšanas gadījumos, nav sakārtota tiesisko režīmu joma. Nav nodrošināta politiskā līmeņa krīzes vadība valsts apdraudējuma gadījumiem. Ir nepieciešams pieņemt darbā Informācijas analīzes dienesta amatpersonas, taču nav noteikts IAD amatpersonu statuss un to dienesta nosacījumi, kas neļauj izveidot dienestu pilnībā.
2.Normatīvā akta projekta būtība	Piedāvātie grozījumi likumā pilnveidos valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadības (pārvaldīšanas un koordinācijas) un tiesisko režīmu jautājumus, kā arī noteiks Informācijas analīzes dienesta amatpersonu statusu un to dienesta nosacījumus, kas ir steidzami nepieciešami, ņemot vērā, ka šobrīd likumos tas nav noteikts. Lai valsts apdraudējuma gadījumā koordinētu civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā, paredzēts izveidot Krīzes vadības padomi (KVP), kuras locekļi būs atbildīgie ministri un to vadīs Ministru prezidents. Sekmīgai apdraudējuma pārvarēšanai nepieciešama atbilstoša nacionālās drošības sistēmas ārkārtējā gatavība, kas tiek paredzēta likuma grozījumos, kā arī tiek sakārtota valsts apdraudējuma tiesisko režīmu joma. Ministru kabinets valsts apdraudējuma gadījumā pēc KVP ieteikuma noteiks nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, koordinēs apdraudējuma novēršanas pasākumus, pasākumu plānu izstrādāšanu un nacionālās drošības sistēmas attīstības plānošanu.
3.Cita informācija	Tiesiskā regulējuma sakārtošana ļaus racionālāk izmantot un novirzīt līdzekļus valsts pārvaldes institūcijām, kas iesaistītas valsts apdraudējuma novēršanā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1.Ietekme uz makroekonomisko vidi	Noteikumu projekts šo jomu neskar
2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Noteikumu projekts šo jomu neskar
3.Sociālo seku izvērtējums	Noteikumu projekts šo jomu neskar
4.Ietekme uz vidi	Noteikumu projekts šo jomu neskar
5.Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2005.	2006.		2007.			2008.	2009.
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.			Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.			Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
3.Finansiālā ietekme	Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.			Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.		Noteikumu projekts šo jomu neskar.
6.Cita informācija	-		-		-	-		-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Izstrādātajā likuma grozījumu projektā Ministru kabinetam ir paredzēti sekojuši uzdevumi: - izstrādāt nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības pakāpes; - izstrādāt Krīzes vadības padomes nolikumu; - izstrādāt kārtību, kādā ministrijas iesniedz Krīzes vadības padomei prognozi par to kompetencē esošajiem nozaru apdraudējumiem un plānus to novēršanai, pārvarēšanai un iespējamo seku likvidēšanai informāciju . Šos MK noteikumus paredzēts izstrādāt divu mēnešu laikā pēc grozījumu likumā spēkā stāšanās.
2.Cita informācija	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību			Noteikumu projekts šo jomu neskar.
2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Noteikumu projekts šo jomu neskar.
3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Noteikumu projekts šo jomu neskar.
4.Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				-
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
-	-	-			-
5.Cita informācija		-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informēšanas pasākumi nav veikti.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5.Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.	Tiek veidots Informācijas analīzes dienests, kas iekļausies kopējā nacionālās drošības sistēmā; Lai nodrošinātu normatīvā akta projektā paredzētās funkcijas būs jāveido Krīzes vadības padome.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta ievietojot informāciju elektroniskajos saziņas līdzekļos - Ministru kabineta mājas lapā, kā arī pēc izdošanas noteikumi tiks publicēti oficiālajos laikrakstos.
3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesību akts neierobežo indivīda tiesības.
4.Cita informācija	-

Ministru prezidents A.Kalvītis

05.01.2005 14:55

982

A.Brēķis, t.7082907,

Informācijas analīzes dienesta vadītājs

e-pasts: andris.brekis@mk.gov.lv

Ministru prezidents	Valsts kancelejas direktora vietā direktora vietniece tiesību aktu lietās	Juridiskā departamenta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	E.Ektermane	I.Gailīte	Dz.Galvenieks	A.Brēķis