2005. gada 11.janvārī                                                      Noteikumi Nr.17

Rīgā                                                                              (prot. Nr.3  31.§)

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu
valsts vai sabiedriskajām vajadzībām"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39./40./41.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Pēc tam, kad stājies spēkā attiecīgais likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, valsts vai pašvaldība iegūst īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu un ir tiesīga pieprasīt, lai tās tiktu nostiprināts zemes grāmatā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā."

5.pants. Institūcija, uz kuras ierosinājuma pamata notiek atsavināšana, pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās piedāvā atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pēc saviem ieskatiem taisnīgu atlīdzību vai līdzvērtīgu mantu."

2. Izteikt 7., 8., 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Nostiprinot zemes grāmatā īpašumtiesības uz atsavināto zemi, tā pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā bez jebkādiem apgrūtinājumiem, ja atsavinātā zemes gabala platība nepārsniedz 20 procentus no visa īpašnieka zemes gabala apjoma.

8.pants. Ieinteresētās personas, kam par labu zemes grāmatā atzīmētas kādas tiesības uz atsavināto zemi, pēc viņu pieprasījuma saņem tām pienākošās summas priekšrocības kārtībā, bet ne vairāk par atlīdzības summu.

9.pants. Ja vienošanās nav panākta, strīdu par atlīdzības lielumu vai veidu izskata tiesa. Institūcija vai bijušais īpašnieks šajā gadījumā ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Strīda ierosināšana par atlīdzības lielumu vai veidu neaptur nekustamā īpašuma pārņemšanu tās institūcijas valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina.

Saņēmusi pieteikumu, tiesa uzdod tiesu izpildītājam atbilstoši Latvijas civilprocesuālajiem likumiem aprakstīt un novērtēt atsavināto nekustamo īpašumu, pieaicinot tās institūcijas pārstāvi, kuras vajadzībām nekustamais īpašums atsavināts, un bijušo īpašnieku, kā arī trīs ekspertus pēc pušu savstarpējas vienošanās. Ja tiesas noteiktajā termiņā vienošanās nav panākta, ekspertus pieaicina tiesa. Eksperta noraidīšana pieļaujama, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja bijušā īpašnieka vai viņa pilnvarnieka dzīvesvieta nav zināma, viņš uzaicināms ar publikāciju oficiālā laikrakstā, nosakot, ka viņam jāierodas mēneša laikā. Ja minētajā laikā neierodas ne bijušais īpašnieks, ne viņa pilnvarnieks, bijušā īpašnieka interešu aizstāvēšanai likumā noteiktajā kārtībā ieceļams aizgādnis.

Ja attiecīgā institūcija atsavinātajam nekustamajam īpašumam dod zemāku novērtējumu par tā hipotekārajiem parādiem, novērtēšanā pieaicināmi arī tie atsavinātā īpašuma hipotekārie kreditori, kuru adreses ir zināmas.

10.pants. Institūcijai, kuras vajadzībām notiek atsavināšana, jāiesniedz tiesai paziņojums, norādot cenu, kādu tā noteikusi atsavinātajam nekustamajam īpašumam, un tās pamatojumu. Šā paziņojuma noraksti izsniedzami nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam un viņa hipotekārajiem kreditoriem, ja viņu adreses ir zināmas un ja viņi ir aicināmi aprakstīt un novērtēt nekustamo īpašumu."

3. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Pēc aprakstīšanas nekustamais īpašums pāriet tās institūcijas valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina. Valdījuma pārņemšana notiek arī tad, ja ieguvējs īpašuma tiesības vēl nav nostiprinājis zemes grāmatā. Ja nekustamais īpašums netiek atbrīvots labprātīgi, pēc tās institūcijas lūguma, kuras vajadzībām nekustamais īpašums atsavināts, tiesa lemj par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.

Atsavinot dzīvojamo māju (dzīvokli), kurā dzīvo tās īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi, attiecīgajai institūcijai viņi jānodrošina ar citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Tiesības uz nodrošināto dzīvojamo telpu saglabājamas vienu gadu pēc atlīdzības izmaksas."

4. Aizstāt 13.pantā vārdu "īpašnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "bijušais īpašnieks" (attiecīgā locījumā).

5. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Lietas izskatīšanā tiesa pieaicina bijušo īpašnieku, tās institūcijas pārstāvi, kuras vajadzībām nekustamais īpašums atsavināts, un hipotekāros kreditorus.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "īpašnieks" ar vārdiem "bijušais īpašnieks".

6. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pēc tam, kad tiesas spriedums par atlīdzības apmēru ir stājies likumīgā spēkā, tā bijušajam īpašniekam ir izmaksājama tiesas noteiktā atlīdzība un tiesas noteiktie procenti, bet ne mazāk par sešiem procentiem gadā no likuma par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu spēkā stāšanās dienas līdz samaksas dienai."

7. Izslēgt 18.pantu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova

Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Noteikumu projektu paredzēts izdot Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.

Noteikumu projekta izdošana Satversmes 81.kārtībā nepieciešama sekojošu iemeslu dēļ:

1) divpadsmit gadu laikā kopš likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” (turpmāk – Likums) atjaunošanas 1992.gadā tas piemērots trīs reizes. Likuma retā piemērošana nav izveidojusi tā izmantošanas praksi. No šiem trīs atsavināšanas gadījumiem ne reizi nav atsavināts tāds nekustamais īpašums, kurā bijušajiem īpašniekiem būtu ieradāma cita dzīvojamā telpa;

2) neskaidrā prakse šobrīd novedusi pie situācijas, kurā nav skaidrs tiesiskais regulējums kādā vairākas Likumā ietvertās normas īstenojamas (Likuma 12.pants – par valdījuma pārņemšanu un citas dzīvojamās telpas ierādīšanu);

3) Likums šobrīd neskaidrību dēļ neļauj sākt nekādas darbības ar atsavināto īpašumu līdz brīdim, kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums par atlīdzības apmēru. Tādejādi valstij atsevišķu indivīdu spekulatīvu interešu dēļ nav iespējams realizēt nozīmīgas sabiedriskas un valstiskas intereses;

4) valsts, lai izvairītos no pašu būvniecības projektu neprognozējamas kavēšanās un nodrošinātu sabiedrības interešu īstenošanu ir spiesta maksāt īpašnieka pieprasīto atlīdzību, kas neatbilst ne sabiedriskām interesēm, ne racionālai valsts budžeta līdzekļu izmantošanai, kā arī pēc būtības ir pretrunā ar paša atsavināšanas likuma noteikto kārtību – proti, tiesa novērtē un nosaka atlīdzības apmēru;

5) Likumā neregulētie jautājumi neļauj īstenot „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma” 1.panta trešo daļu, saskaņā ar kuru Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts īstenojams līdz 2008.gada 18.novembrim.

Latvijas Republikas Satversmes 105.pants paredz, ka „īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”. Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas kārtību valsts vai sabiedriskajām vajadzībām regulē likums „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

Saskaņā ar Likumu, pēc atsevišķa likuma par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, institūcija, kuras vajadzībām nekustamais īpašums tiek atsavināts piedāvā īpašniekam noslēgt vienošanos piedāvājot taisnīgu atlīdzību (naudā) vai apmainīt pret līdzvērtīgu mantu.

Ja vienošanās nav panākta, uz attiecīgās institūcijas pieteikuma pamatu lietu izskata tiesa, kura nosaka nekustamā īpašuma novērtēšanu un nosaka atlīdzības apmēru. Pēc atlīdzības apmēra noteikšanas un tās samaksas vai iemaksas valsts budžetā institūcija iesniedz zemes grāmatu nodaļai tiesas sprieduma norakstu kopā ar nekustamā īpašuma aprakstu tā reģistrēšanai uz valsts vai pašvaldības vārda.

Tādejādi, ņemot vērā tiesvedības procesa ilgumu par atlīdzības apmēru, būvniecības projekts var tikt aizkavēts uz neprognozējamu laiku, kas ne tikai neļauj valstij īstenot svarīgas sabiedrības intereses, kuru dēļ atsavināšana notikusi, bet arī nodara būtiskus zaudējumus konkrētu būvdarbu uzsākšanas kavēšanās dēļ.

Likums nenosaka brīdi, ar kuru atsavināto dzīvojamo māju īpašnieki un viņu ģimenes locekļi zaudē tiesības lietot nekustamo īpašumu. Netiek regulēta arī kārtība, kādā atbildīgā institūcija pārņem atsavināto nekustamo īpašumu valdījumā un nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieku ar citu dzīvojamo platību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi paredz, ka pēc atsevišķa likuma par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, īpašumtiesības uz atsevišķā likuma pamata pāriet valstij vai pašvaldībai. Tādejādi ar atsevišķā likuma par nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu īpašuma tiesības uz atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem iegūs valsts vai pašvaldība. Savukārt atsavināto nekustamo īpašumu bijušie īpašnieki ar šo dienu iegūs tiesības uz taisnīgu atlīdzību atbilstoši LR Satversmes 105.pantam. Indivīda tiesību aizsardzībai, bijušais īpašnieks ar Likuma grozījumiem tiek atbrīvots no valsts nodevas samaksas vēršoties tiesā ar prasības pieteikumu par atlīdzības apmēru.

Kaut arī Likuma 12.pants paredz, ka pēc tiesas uzdotās nekustamā īpašuma aprakstīšanas nekustamais īpašuma pāriet tās iestādes valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina, šī prakse ne reizes nav izmantota un netiek regulēta kārtība, kādā nekustamais īpašums pārņemams valdījumā. Likumprojekts paredz, ka gadījumā ja nekustamā īpašuma pārņemšana nenotiek labprātīgi, ievešana valdījumā notiek uz tiesas lēmuma pamata. Iekļaujot šādu normu netiktu izjaukts taisnīgs līdzsvars starp īpaši nozīmīgām sabiedrības interesēm un attiecīgo īpašnieku privātajām interesēm, jo tiktu paredzēta kārtība, saskaņā ar kuru tiesas ceļā notiek atsavinātā īpašuma pārņemšana valdījumā un bijušajiem īpašniekiem tiek nodrošināta cita dzīvojamā platība, neietekmējot iespējas griezties tiesā taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanai.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Pēc normatīvā akta pieņemšanas valstij saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būs tiesības nekustamos īpašumus pārreģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Dzīvojamo māju īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, kuri dzīvo atsavināmajās dzīvojamās mājās saskaņā nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu, kā arī tiek atbrīvoti no valsts nodevas samaksas vēršoties tiesā par atlīdzības apmēru.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Ņemot vērā, ka taisnīgas atlīdzības galīgo apmēru nosaka tiesa, nav iespējams precīzi paredzēt izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

Ņemot vērā, ka atlīdzības apmēru par atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka tiesa, finansiālā ietekme nav prognozējama

Ņemot vērā, ka atlīdzības apmēru par atsavināmo nekustamo īpašumu nosaka tiesa, finansiālā ietekme nav prognozējam

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējošie pasākumi nav prognozēti

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Cita informācija:

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Citi likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus nav jāizdod.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts nav pretrunā ar Latvijas un Eiropas Savienības saistībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nav

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Ar 1997.gada 13.jūnija likumu „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11.protokolu” Latvija pievienojās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – Konvencija), kas Latvijā stājās spēkā 1997.gada 27.jūnijā. Konvencijas pirmā protokola 1.panta pirmās daļas 2.teikums nosaka „nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem”.

Tādejādi īpašuma atsavināšana ir pieļaujama, ja tiek ievēroti šādi priekšnoteikumi:

1) īpašuma atņemšanai jānotiek sabiedrības interesēs;

2) šim līdzeklim jābūt samērīgam salīdzinājumā ar sasniedzamo mērķi;

3) īpašuma atņemšanai jābūt likumīgai, t.i., jānotiek apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

Kā atzīts Eiropas Cilvēka Tiesību tiesas praksē, (lietā Sporrong un LÖNNROTH pret Zviedriju) tiesības uz īpašumu nozīmē, ka īpašumu piespiedu atsavināšana iespējama tikai izņēmuma gadījumos. Lai piespiedu atsavināšana būtu likumīga, jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp vispārējām interesēm un indivīdu tiesību aizsardzību, kas īpaši attiecas uz Konvencijas Pirmā Protokola 1.pantu. Eiropas Cilvēka Tiesību tiesa norāda, ka šo jautājumu risināšana ir komplekss jautājums un tāpēc dalībvalstīm ir plašas tiesības šajā jautājumā, tomēr tas nenozīmē, ka ECTT nevarētu izskatīt jautājumu par līdzsvara ievērošanu. Piespiedu atsavināšanas gadījumā jānodrošina taisnīga atlīdzība.

69. (..)

Tiesai ir jānosaka, vai ir sasniegts taisnīgs līdzsvars starp vispārējām sabiedrības interesēm un personīgo tiesību aizsardzību. (..). Šis līdzsvara meklējums ir ietverts visā Konvencijā un tiek arī atspoguļots Konvencijas Pirmā Protokola 1.pantā.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Gatavojot likumprojektu, pētīta ārvalstu normatīvie akti un Eiropas Cilvēka Tiesību tiesas spriedumi.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija

Normatīvā akta projekts neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu vai esošo institūciju funkciju paplašināšanu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar LR Satversmes 105.pantu, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā īpašniekam ir konstitucionālas tiesības uz „taisnīgu atlīdzību”. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.²pantam ikviena persona, kura uzskata, ka tai LR Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, var iesniegt Satversmes tiesai konstitucionālo sūdzību.

Indivīdam tiek garantētas tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par atsavināto nekustamo īpašumu. Ja attiecīgā institūcija nevienojas ar indivīdu par atlīdzības apmēru vai veidu, indivīds vai institūcija var vērsties tiesā, prasot noteikt atlīdzības apmēru vai veidu. Šai gadījumā indivīds ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

Tiesas lēmumu uzdot tiesu izpildītājam pēc aprakstīšanas ievest attiecīgo institūciju nekustamā īpašuma valdījumā indivīds var pārsūdzēt iesniedzot blakussūdzību (CPL 613.pants).

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Kultūras ministre

Valsts sekretārs

Juridiskās

nodaļas

vadītāja

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

H.Demakova

___.01.2005

D.Pavļuts

___.01.2005

I.Millersone

___.01.2005

I.Bērziņa

___.01.2005

S.Voldiņš

___.01.2005

06.01.2005. 17:46

1834

S.Voldiņš

7078129; Sandis.Voldins@km.gov.lv