Grozījumi Komercķīlu likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Komercķīlas likumā

 

Izdarīt Komercķīlas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2000, 3.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

3.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Mantu, kas var būt par komercķīlas priekšmetu (izņemot šā panta piektajā daļā minēto mantu), nevar ieķīlāt pēc citu ķīlu veidu noteikumiem. Līgums, kas noslēgts pretēji šim aizliegumam, nav spēkā."

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Uz mantu, kas var būt par finanšu nodrošinājuma līguma priekšmetu, šā likuma noteikumi attiecas, ciktāl tie nav pretrunā ar Finanšu nodrošinājuma likumu."

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu nodrošinājuma likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

"Grozījumi "Komercķīlas likumā""

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

  

Pašlaik Latvijā normatīvajos aktos nav noteikta speciāla kārtība finanšu nodrošinājuma sniegšanai un ņemšanai. Pasaules praksē paralēli ir attīstījušies divi dažādi mehānismi: (a) finanšu nodrošinājuma priekšmets tiek ieķīlāts nodrošinājuma ņēmējam; (b) finanšu nodrošinājuma priekšmets uz finanšu saistību nodrošināšanai nepieciešamo laiku pāriet nodrošinājuma ņēmēja īpašumā. Tā kā finanšu nodrošinājumu regulējums ir būtisks faktors finanšu tirgu attīstības un integrācijas veicināšanā, Eiropas Savienībā 2002. gadā tika pieņemta Direktīva 2002/47/EK attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumiem, saskaņā ar kuru ES un EEZ dalībvalstīs izmantojami abi iepriekš minētie mehānismi.

Attīstītos finanšu tirgos viens no būtiskiem finanšu nodrošinājuma priekšmetiem ir publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti (akcijas, obligācijas, naudas tirgus instrumenti u.c.). Saskaņā ar Latvijā pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti nevar būt par komercķīlas priekšmetu (skat. Komercķīlas likuma 4. panta pirmo daļu), attiecīgi, to ieķīlāšana nevar tikt reģistrēta komercķīlu reģistrā. Tā kā Latvijā publiskajā apgrozībā laistie finanšu instrumenti pastāv tikai dematerializētā formā, lai nerastos pārpratumi par darījuma tiesiskajām sekām, to ieķīlāšanai ir nepieciešams speciāls regulējums.

Lai nodrošinātu Latvijas finanšu tirgu integrāciju ES un EEZ finanšu tirgos, ir nepieciešams noteikt tādu finanšu nodrošinājuma sniegšanas un ņemšanas kārtību, kā arī finanšu nodrošinājuma priekšmeta realizācijas kārtību saistību neizpildes gadījumā, kas maksimāli samazina finanšu risku ietekmi uz ienesīgumu un finanšu sistēmas stabilitāti.

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnībā ieviestu Direktīvas 2002/47/EK prasības.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi  

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu  

Finanšu nodrošinājuma izmantošanas vienkāršošana, ierobežojot administratīvās formalitātes, veicinās pārrobežu darījumu efektivitāti, kas vajadzīgi kopējās monetārās politikas īstenošanai.

Finanšu nodrošinājuma ātra un administratīvi neapgrūtināta izpilde sekmēs finanšu tirgus stabilitāti un ierobežos virknes reakcijas efektu gadījumā, kad kāda no finanšu nodrošinājuma darījuma pusēm nepilda savas saistības.

3. Sociālo seku izvērtējums 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

Nav.

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins  

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija  

Nav.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt  

Likumprojekts „Finanšu nodrošinājuma likums” nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas „Finanšu instrumentu tirgus likumā” un likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Ir sagatavoti likumprojekti par šo likumu grozījumiem, kuri tiek iesniegti kopā ar likumprojektu „Finanšu nodrošinājuma likums”.

2. Cita informācija 

 Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Saskaņā ar 2003. gada 16. aprīlī noslēgto Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                   1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva  2002/47/EK attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumiem (Eiropas Kopienu Oficiālais žurnāls L 168, 27.06.2002.).

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)   

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem  

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija  

Nav.  

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Likuma grozījumu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas.

Likuma grozījumu izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā tie tiks ievietoti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā www.fktk.lv un publicēti Latvijas Vēstnesī, kur ar grozījumiem likumā varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo  

 Likums neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 Nav.

 

 

 

 

Finanšu ministrs                                                                                                           O.Spurdziņš

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

V.Andrējeva

E.Strazdiņa

M.Radeiko

J.Zvīgulis

 

 

 

2004.11.25. 11:09:56

827

J.Zvīgulis

7083870, Janis.Zvigulis@fm.gov.lv