Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izslēgt 14., 15. un 18.punktu;

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

"24) trešās teritorijas – Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantu neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas:

a) Vācijas Federatīvajā Republikā – Helgolandes sala, Bizingenas teritorija,

b) Spānijas Karalistē – Seūta, Melilja un Kanāriju salas,

c) Itālijas Republikā – Livinjo, Kampione d’Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi,

d) Francijas Republikā – Francijas Republikas aizjūras departamenti,

e) Grieķijas Republikā – Άγιον Όρος;";

izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

"27) citas dalībvalsts apliekamā persona – persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;";

izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

"32) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā – preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;";

izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

"34) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā – preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;";

izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

"37) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona – trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta persona, kura nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm."

2.  2.pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš;";

aizstāt divdesmitajā daļā vārdus "starpība starp preču vērtību pirms to izvešanas no iekšzemes un vērtību pēc to ievešanas iekšzemē" ar vārdiem "sniegtā pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība".

3.  3.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"5) ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, reģistrē vienu no šādām personām:";

izslēgt sesto daļu;

papildināt 8.3 daļu aiz vārdiem "aprēķināto nodokli" ar vārdiem "ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kurai nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas Latvijas Republikā, iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamai personai, jāaprēķina un jāmaksā nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kuras iekšzemē sniedz šā likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus.";

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemes muitas noliktavā vai brīvajā zonā veic tikai preču piegādes darījumus ar precēm, kas nav Kopienas preces, kā arī ar tādām Kopienas precēm, kurām ir uzsākta eksporta procedūra, šī persona var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā."

4.  4.pantā:

papildināt otro daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) ja personai tiek piegādāta dabasgāze vai elektroenerģija, ir šīs personas saimnieciskās darbības vai komercdarbības reģistrācijas vieta vai juridiskā adrese, ja:

a) šai personai dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot sadales sistēmu,

b) šīs personas saimnieciskā darbība vai komercdarbība ir dabasgāzes un elektroenerģijas preču pirkšana un tālākpārdošana,

c) šīs personas dabasgāzes vai elektroenerģijas patēriņš ir niecīgs;

6) ja tiek piegādāta dabasgāze (izmantojot sadales sistēmu) vai elektroenerģija un uz tās piegādi neattiecas šīs daļas 5.punkts, ir tā vieta, kur šī prece tiek patērēta.";

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes, sporta un citi līdzīga rakstura pakalpojumi, kā arī šo pasākumu organizēšana;";

papildināt septīto daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) pieejas sniegšana elektroenerģijas un dabasgāzes sadales sistēmām, kā arī pārvades un sadales pakalpojumi un citi tieši saistīti pakalpojumi."

5. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Nodokļa likmes

(1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 7., 13., 28., 33. un 34.pantu.

(3) Nodokļa likmi 5 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 6.2 pantu."

6.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes personām, kuras apgūst kādu akreditēto izglītības programmu, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes. Minētais atbrīvojums attiecināms arī uz izglītības pakalpojumiem, ko izglītības iestādēm nodrošina citu valstu izglītības iestādes.";

izteikt pirmās daļas 9.1 punktu šādā redakcijā:

"91) medicīnas pakalpojumus un ar medicīnu saistītos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;";

izteikt pirmās daļas 28.punktu šādā redakcijā:

"28) fonogrammu producentu atlīdzību un autoratlīdzību par autoru (arī komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem mākslas darbiem, kā arī izpildītāju saņemto atlīdzību;";

izslēgt otrās daļas 4.punktu.

7.  6.2 pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) medicīnisko ierīču un medicīnas preču (arī komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) grāmatu un kartogrāfisko izdevumu piegādēm;";

papildināt pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem (pasažieru un bagāžas pārvadāšana pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, kā arī tramvajos, trolejbusos un iekšzemes vilcienos)."

8. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra ir uzsākta citā Eiropas Savienības dalībvalstī), preču importu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti ar precēm, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm un trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu nav iekšzeme, izņemot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus;

4) kuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei:

a) kuģiem, kurus izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību vai kurus izmanto komercdarbībai vai rūpnieciskai darbībai,

b) kuģiem, kurus izmanto glābšanas vai palīdzības darbiem uz jūras,

c) karakuģiem, kuri noteikti vienoto muitas tarifu 89.01 A apakšgrupā un kuri atstāj valsti un dodas uz ostām vai enkurvietām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešajās valstīs, vai trešajās teritorijās;";

papildināt pirmo daļu ar 4.2, 4.3, 4.4, 4.5, 4.6, 4.7 , 4.8 un 4.9 punktu šādā redakcijā:

"42) šā panta pirmās daļas 4.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto kuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kā arī šajos kuģos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei;

43) tādu gaisa kuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kurus lieto aviosabiedrības, kas darbojas par atlīdzību starptautiskos maršrutos, kā arī šajos gaisa kuģos ietilpstošā vai tajos lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei;

44) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minēto kuģu remontu un šajos kuģos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma remontu;

45) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisa kuģu remontu un šajos gaisa kuģos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma remontu;

46) šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisa kuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei;

47) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 4.2 punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minēto kuģu vai to kravu tiešās vajadzības;

48) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 4.3 punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisa kuģu vai to kravu tiešās vajadzības;

49) starpniecības pakalpojumiem, kas sniegti, pārdodot biļetes pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos ar kuģi vai gaisa kuģi;";

 

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) beznodokļu tirdzniecības veikalos veiktajām preču piegādēm fiziskajām personām, kas izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;";

izslēgt pirmās daļas 10.punktu;

izteikt pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

"11) starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, arī pasažieru pārvadājumam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas robežu ar vilcienu, autobusu, lidmašīnu vai kuģi, kā arī šo pasažieru bagāžas pārvadājumam, ko pasažieris ved sev līdzi, un transportlīdzekļa pārvadājumam, ar ko viņš ceļo;";

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) elektroenerģijas importam vai dabasgāzes importam, ja dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot pārvades vai sadales sistēmu.";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets nosaka licences izsniegšanas kārtību, valsts nodevas apjomu (likmi) par licenci un tās maksāšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja apliekamā persona ir saņēmusi avansa maksājumu par darījumu, kas saskaņā ar šo pantu ir apliekams ar nodokļa 0 procentu likmi un ja sešu mēnešu laikā no avansa saņemšanas dienas prece nav nosūtīta vai pakalpojuma sniegšana nav uzsākta, no minētā avansa maksājuma aprēķina nodokli atbilstoši likmei, ko piemēro šim darījumam iekšzemē."

9. 8.pantā:

izteikt pirmo, 1.1 un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Preču piegāde ir notikusi, ja preces ir nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi ir saņemta pirms preču nosūtīšanas.

(11) Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi, ja preces ir saņemtas. Preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā arī uzskata par notikušu, ja samaksa (atlīdzība) par preci ir veikta avansā.

(2) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums ir sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu ir saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Pakalpojuma saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums ir saņemts vai atlīdzība par pakalpojumu ir veikta avansā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai atbilstoši šā panta 5.1 vai sestajai daļai izraksta pēc tās pieprasījuma.";

papildināt pantu ar 4.4 daļu šādā redakcijā:

"(44) Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vai par preču transporta pakalpojumu, kas tieši saistīts ar preču eksportu, drīkst izrakstīt vēlāk nekā 15 dienas pēc pakalpojuma sniegšanas, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

izslēgt 5.1 daļas 4.punktā vārdus "vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā";

izteikt 5.1 daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) preču piegādes datums vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums ir zināms un atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma;";

izteikt sestās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums."

10. Izteikt 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Taksācijas periodu par piegādātajām cukurbietēm nosaka atbilstoši Cukura nozares likumam."

11.  10.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta otro teikumu;

papildināt pantu ar 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:

"(12) Nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā.

(13) Šā likuma 12.panta 1.8 daļā minētajā kārtībā samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kurā nosūtīta prece vai uzsākta pakalpojuma sniegšana.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojama muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi par to, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts, un muitas maksājumu kvīts vai bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Preču piegādes vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā iekļaujamas nodokļa summas, kuras saskaņā ar šo pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis un kuras:

1) norādītas nodokļa rēķinos, kas saņemti no citām apliekamām personām;

2) samaksātas valsts budžetā par brīvam apgrozījumam izlaistajām (importētajām) precēm;

3) aprēķinātas par preču iegādi vai saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamās personas izrakstīto nodokļa rēķinu;

4) samaksātas valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.1 daļu.";

papildināt pantu ar sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(16) Ja apliekamā persona sistemātiski un ilglaicīgi piegādā preces vai sniedz pakalpojumus par cenu, kas ir zemāka par ekonomiski pamatoto (attaisnoto) cenu, apliekamā persona, noslēdzoties taksācijas gadam, pirms gada deklarācijas iesniegšanas veic pārrēķinu, koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un iemaksā nodokli budžetā no starpības starp preču vai pakalpojuma iegādes cenu vai pašizmaksu un preču vai pakalpojuma piegādes cenu, izņemot gadījumus, kad ir piemērotas cenu atlaides."

 

12.  12.pantā:

papildināt pantu ar 1.6 , 1.7 , 1.8 un 1.9 daļu šādā redakcijā:

"(16) Nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem maksā valsts budžetā par to taksācijas periodu, kad nosūtītas preces vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss saskaņā ar rēķinu.

(17) Nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā maksā, kad ir saņemtas preces un ir saņemts nodokļa rēķins vai samaksāts avanss saskaņā ar rēķinu, taču ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc taksācijas perioda, kad ir notikusi preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā.

(18)  Nodokli, kas aprēķināts par avansa maksājumu saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu, iekļauj sešu mēnešu periodam (no avansa saņemšanas dienas) sekojošā mēneša nodokļa deklarācijā.

(19) Nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem maksā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa par pakalpojumu ir veikta avansā.";

izslēgt astoto un devīto daļu;

papildināt pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:

"(91) Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts persona saskaņā ar šā likuma 26.panta piektajā daļā minēto kārtību vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona saskaņā ar šā likuma 3.panta desmito daļu nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķina un maksā preču vai pakalpojuma saņēmējs (apliekamā persona), iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad saņemta prece vai pakalpojums."

13. Izslēgt 12.2 panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "kuras nav reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā".

14. Papildināt 18.pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā neuzskata tādu preču saņemšanu muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir uzsākta eksporta procedūra.

(3) Par preču iegādi neuzskata citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamās personas preču nosūtīšanu uz Latvijas Republiku uz laiku, kas nevar būt ilgāks par 24 mēnešiem. Šī norma nav piemērojama, ja persona ir ievedusi iekšzemē preces šo preču pārstrādei, apstrādei vai remontam uz laiku, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem, un pēc minēto pakalpojumu saņemšanas tās neizved uz valsti, ko kuras šīs preces tika ievestas.

(4) Par preču piegādi neuzskata apliekamās personas preču nosūtīšanu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti uz laiku, kas nevar būt ilgāks par 24 mēnešiem. Šajā gadījumā apliekamajai personai jānodrošina detalizēta šādu preču grāmatvedības uzskaite, lai nodokļu administrācija varētu izsekot minēto preču kustībai."

15.  19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču piegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur sākas preču nosūtīšana vai transportēšana.";

izslēgt otro un ceturto daļu.

16. Papildināt 20.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis tiek reģistrēts."

17. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamā persona sniedz citai apliekamai personai neatkarīgi no tā, kur uzsākta preču transportēšana."

18. Izslēgt 23.pantā vārdus "nevis preču pārkraušana vai uzglabāšana dalībvalstī".

19. Papildināt 26.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Personas, kuru juridiskā adrese ir Latvijas Republikā un kuras saņem ārvalstu finanšu palīdzību no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem fondiem, pirms projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un pirms pakalpojumu saņemšanas no citu dalībvalstu apliekamajām personām reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā uz laiku līdz projekta darbības beigām."

 

20. Papildināt 28.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Personas, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 26.panta devīto daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā;

2) projektu ietvaros saņemtajiem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā, kā arī sestajā un septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem."

21.  30.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Minētā norma attiecināma arī uz tām personām, kuras saņem elektroeneģiju un dabasgāzi, izmantojot sadales sistēmu, no citas dalībvalsts apliekamās personas.";

aizstāt pirmajā un trešajā daļā vārdus "ceturto daļu" ar vārdiem "trešo daļu";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja Latvijas Republikā tiek saņemtas preces no citas Eiropas Savienības dalībvalsts neapliekamās personas, nodoklis par preču iegādi nav jāaprēķina un nav jāmaksā budžetā."

22. Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja apliekamā persona saņem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā, septītajā daļā un 24.panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, nodokli budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs."

23. Aizstāt 33.panta pirmajā daļā vārdus "ceturto daļu" ar vārdiem "trešo daļu".

24.  34.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Neapliekamā persona nodokli valsts budžetā maksā pirms transportlīdzekļa reģistrācijas.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas, tā līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa iegādi un nodokļa samaksu apliecinoša dokumentu kopiju."

25. 35.pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā maksājamo nodokļa summu ir aprēķinājis un iekļāvis nodokļa deklarācijā par pēctaksācijas periodu vai tam sekojošiem pēctaksācijas periodiem, minētajai nodokļa summai par kavējuma periodu aprēķina pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar likumu ² Par nodokļiem un nodevām".";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, maksā valsts budžetā nesamaksāto nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu ² Par nodokļiem un nodevām", ja tā:

1) nav samaksājusi nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.2 daļu;

2) nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pēc tam, kad attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā ir sasniegusi šā likuma 26.pantā noteikto reģistrācijas slieksni.";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona maksā valsts budžetā nesamaksāto nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", ja tā nav samaksājusi nodokli par jauna transportlīdzekļa iegādi saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu.

(9) Ja apliekamā persona nav aprēķinājusi un nav maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 30. un 31.pantu, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas."

26. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39., 40., 41., 42. un 43.punktu šādā redakcijā:

"38. Apliekamo personu, kura ir iekļauta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra sagatavotajā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā personu sarakstā, kuras līdz 2004.gada 31.decembrim saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 19.panta pirmo daļu nav pieteiktas ierakstīšanai komercreģistrā un par kuru likvidāciju nav pieņemts lēmums, uzskata par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar dienu, kad minētais saraksts publicēts.

39. Preču piegādi, preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumu sniegšanu laikposmā no 2004.gada 1.maija līdz 2004.gada 31.decembrim uzskata par notikušu arī šādos gadījumos:

    1. preces ir nosūtītas un ir izrakstīts nodokļa rēķins vai

    2. preces ir saņemtas un ir saņemts nodokļa rēķins, vai

    3. pakalpojums ir sniegts un ir izrakstīts nodokļa rēķins, vai

    4. samaksa veikta avansā, vai

    5. atlīdzība ir saņemta avansā.

40. Nodoklis par 39.punktā minētajiem apliekamajiem darījumiem maksājams budžetā vai atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kad ir piegādātas preces un izrakstīts nodokļa rēķins, sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss, saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins, saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai veikts avansa maksājums. Taču, ja apliekamā persona šajā laikposmā nodokli ir aprēķinājusi vai priekšnodokli ir atskaitījusi tad, kad ir iestājies viens no minētajiem nosacījumiem (laika ziņā – pirmais), korekcijas nodokļa deklarācijās nav jāveic.

41. Līdz šā likuma 6.panta pirmās daļas 9.1 punktā minētā Ministru kabineta apstiprinātā saraksta spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.442 "Noteikumi par medicīnas pakalpojumiem, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli".

42. Līdz šā likuma 6.2 panta 2.punktā minētā Ministru kabineta apstiprinātā saraksta spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumi Nr.550 "Noteikumi par medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi".

43. Grozījums šā likuma 7.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 

Likumprojekta

² Grozījumi likumā ² Par pievienotās vērtības nodokli² ²

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Padome 2003.gada 7.oktobrī pieņēma grozījumus 1977.gada 17.maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK (turpmāk – Sestā direktīva) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) kopējo sistēmu: vienotu aprēķinu bāze attiecībā uz noteikumiem par gāzes un elektroenerģijas piegādes vietu (2003/92/EK). Minētās direktīvas grozījumi ir pamatoti ar pieaugošo liberalizāciju gāzes un elektroenerģijas nozarē, kuras mērķis ir dabasgāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus pilnveidošana, kā rezultātā tika konstatēta nepieciešamība pārskatīt pašreizējos PVN noteikumus par to preču piegādes vietu, kas norādīta Sestajā direktīvā 77/388/EEK, lai modernizētu un vienkāršotu PVN sistēmas darbību iekšējā tirgū. Elektroenerģiju un gāzi PVN mērķiem uzskata par precēm, un, atbilstīgi, to piegādes vieta attiecībā uz pārrobežu darījumiem bija jānosaka saskaņā ar Sestās direktīvas 8.pantu. Tomēr, kopš elektroenerģijas un gāzes kustībai fiziski izsekot ir grūti, ir īpaši grūti noteikt piegādes vietu saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Lai sakārtotu gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu bez PVN šķēršļiem, pirms preces nonāk pēdējā patēriņa posmā, ir jānosaka gāzes piegādes vieta dabasgāzes piegādes sistēmā un elektroenerģijas piegādes vieta, kurā pircējs reģistrē savu uzņēmējdarbību.

Gāzes un elektroenerģijas piegāde pēdējā posmā — no tirgotājiem un piegādātājiem galapatērētājam — ir jāapliek ar nodokli tajā vietā, kur pircējam ir preču patēriņš jeb lietošana, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu valstī, kur notiek faktisks patēriņš. Parasti tā ir vieta, kur ir novietots pircēja skaitītājs. Elektroenerģiju un gāzi piegādā caur sadales tīklu, kuram tīkla operatori nodrošina pieejamību. Lai izvairītos no dubultnodokļiem vai nodokļa neuzlikšanas, ir nepieciešams saskaņot noteikumus, kas regulē pārvadāšanas un nosūtīšanas pakalpojumu sniegšanas vietu. Pieejamība sadales sistēmām un to lietošana, kā arī citu pakalpojumu sniegšana, kas ir tieši saistīti ar šiem pakalpojumiem, ir jāpievieno to īpašu instanču sarakstam, kas norādīts Sestās direktīvas 9.panta 2.punkta e)apakšpunktā. Elektroenerģijas un gāzes ievešana ar dabasgāzes sadales sistēmas starpniecību ir jāatbrīvo no nodokļiem, lai izvairītos no dubultnodokļiem. Izmaiņas noteikumos, kas regulē gāzes piegādes vietu ar dabasgāzes sadales sistēmas starpniecību vai elektroenerģijas piegādes vietu, ir jākombinē ar obligāto apgriezto maksu, ja pircējs ir persona, kurš noteikts kā PVN maksātājs.

Likumā jāprecizē atsevišķas Sestās direktīvas normas par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā, lai izvairītos no atšķirīgas normu interpretācijas.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), veicot nodokļa administrēšanu un kontroli, saskaras ar dažādām problēmām, kuras traucē efektīvi realizēt VID noteiktās funkcijas un uzliktos pienākumus. Dažas no šīm problēmām var risināt, pilnveidojot darbā izmantojamās metodes un uzlabojot sadarbību starp VID un citām institūcijām, tomēr ir problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama attiecīgā likumdošanas bāze, kas savukārt prasa attiecīgo grozījumu un papildinājumu veikšanu normatīvajos aktos. Viena no problēmām, ar ko nākas saskarties VID darbā ir, ka uzņēmumi sistemātiski un ilglaicīgi realizē preces vai pakalpojumus zem to pašizmaksas, neatkarīgi no šo preču vai pakalpojumu tirgus konjunktūras svārstībām, kā rezultātā izveidojas PVN pārmaksa, kura tiek pieprasīta atmaksai no budžeta.

Attiecībā uz fonogrammu producentu atlīdzības aplikšanu ar PVN, mūsuprāt, būtu piemērojams tāds pats PVN piemērošanas režīms, kāds tiek piemērots autoratlīdzībai par autoru (tai skaitā komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju saņemtajai atlīdzībai saskaņā ar likuma ² Par pievienotās vērtības nodokli² 6.panta pirmās daļas 28.punktu, jo pēc ekonomiskās būtības šīs atlīdzības ir identiskas, tādējādi ir precizēta atbilstošā likuma norma.

Pamatojoties uz Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienības sniegto informāciju, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, uzskatām, ka atlīdzība, kas tiek saņemta par fonogrammu izmantošanu tās raidot, atskaņojot sabiedriskās vietās, publiskojot, retranslējot pa kabeļiem ir atšķirīga no tās atlīdzības vai peļņas, ko ierakstu kompānijas vai fonogrammu producenti saņem par fonogrammu pārdošanu. Un ņemot vērā, ka, pēc ekonomiskās būtības autoratlīdzība par autoru (tai skaitā komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju saņemtā atlīdzība ir identiskas ar fonogrammu producentu saņemto atlīdzību, tad, mūsuprāt, fonogrammu saņemtajai autoratlīdzībai būtu piemērojams tāds pats pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms, kāds tiek piemērots autoratlīdzība par autoru (tai skaitā komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju saņemtajai atlīdzībai. Ir jāņem vērā, ka šī atlīdzība arī tika uzskatīta par darba algu, līdzīgi kā autoru saņemtā autoratlīdzība. Uzskatām, ka līdz ar to netiek noteikts jauns atbrīvojums no PVN, taču Finanšu ministrija sazināsies ar Eiropas Komisiju lai lūgtu sniegt skaidrojumu šajā jautājumā, kā arī apstiprinājumu minētā atbrīvojuma piemērošanas pamatotībai.

Ņemot vērā, ka kartogrāfiskajiem izdevumiem, kas ir izdoti grāmatu formā tiek piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā, bet citiem – standartlikme ir nepieciešams noteikt vienai preču grupai vienādu PVN likmi.

Likumprojektā precizēts likuma ”Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 9.¹punktā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam attiecībā uz medicīnas pakalpojumu atbrīvošanu no PVN un šī likuma 6.²panta 2.punktā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam attiecībā uz PVN samazinātās likmes piemērošanu medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm.

Pašreiz ir spēkā Ministru kabineta 2004. gada 27. aprīļa noteikumi Nr.442 ”Noteikumi par medicīnas pakalpojumiem, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli” un Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumi Nr.550 ”Noteikumi par medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi”

Iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem šobrīd tiek piemērota PVN 18 procentu likme. Sabiedriskais transports, neskatoties uz tā lielo tautsaimniecisko un sociālo nozīmi, no valsts kopumā vēl nesaņem pietiekamu atbalstu. Piešķirtās dotācijas nespēj pilnībā segt zaudējumus pakalpojuma sniedzējiem (par braukšanas maksas atvieglojumiem u.c. dotācijas).

2003.gadā iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju (autobusi, tramvaji, trolejbusi, vilcieni) ieņēmumi, t.sk. PVN, par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu, saskaņā ar pārvadātāju atskaitēm, bija Ls 65,984 milj.

Pēdējā gada laikā ir krasi pieaugusi degvielas, it īpaši dīzeļdegvielas cena (pat līdz 0.09 Ls/litrā), tā rezultātā pārvadātājiem, kuriem galvenais enerģijas avots ir dīzeļdegviela būtiski pieaug pakalpojuma pašizmaksa. 2004.gadā saglabājoties esošajam dīzeļdegvielas cenas līmenim pārvadātāju izdevumi sakarā ar degvielas cenas pieaugumu plānojams palielināsies aptuveni par 2,5 līdz 3,4 milj.latu. Pārvadājumu pašizmaksas pieaugumu izraisa arī izmaiņas darba likumdošanā jautājumā par summēto darba laiku uzskaiti un minimālās darba algas apmēra izmaiņas. Kopumā pašizmaksas pieaugums ir mērāms vidēji pat virs 10 procentiem. Kā kompensējošs pasākums varētu būt tarifa palielināšana, bet ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, to iespējams veikt tikai atsevišķos maršrutos vai reisos. Otrais risinājuma variants varētu būt dotāciju palielināšana. Trešais risinājuma variants varētu būt nodokļu samazināšana sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Pētot līdzšinējos tarifu paaugstināšanas gadījumus, ir secināts, ka vidēji 10 procentu tarifa pieaugums var radīt 10-15 procentu pasažieru skaita samazinājumu.

Veicot nepārtrauktus uzlabojumus maršrutu tīklā, ir izdevies stabilizēt situāciju sabiedriskā transporta tirgū. Ik gadus pieaug piedāvāto pakalpojumu kvalitāte un apjoms. Pēdējo trīs gadu laikā sabiedrisko transportu izmantojušo pasažieru skaits pieaug ik gadus vidēji par 2-5 procentiem.

Praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sabiedriskā transporta pakalpojumiem tiek pielietota samazināta pievienotās vērtības likme.

Kā praktiskākais sabiedriskā transporta darbības stabilizēšanas mehānisms varētu būt samazinātas PVN likmes 5 procentu apmērā noteikšana sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Šādi varētu saglabāt sabiedrisko transporta pakalpojumus izmantojušo pasažieru skaita pieauguma tempus, un iedzīvotāji saņemtu pakalpojumus iepriekšējā cenu līmenī vai ar nebūtisku pieaugumu. Ja tiek saglabāts esošais PVN likmes līmenis tiek prognozēts, ka 2005.gadā sabiedriskā transporta ieņēmumi saglabātos 2003.gada līmenī, vai pat par 5 procentiem zemāki. Tādējādi, no valsts budžeta 2005.gadā būtu nepieciešamas vidēji par Ls 5-7,5 milj. lielākas dotācijas sabiedriskajam transportam, salīdzinot ar situāciju, kad minētajiem pakalpojumiem tiktu noteikta PVN 5 procentu likme.

Otrā negatīvā iezīme ir privātā autotransporta plūsmas pieaugums, kuru izraisīs iedzīvotāju aiziešana no sabiedriskā transporta.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ieviesta Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīva, kas groza Sesto direktīvu attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes vietas noteikšanu.

Precizētas likuma normas, tai skaitā:

  • termins ² preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā² ;

  • termins ² preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā² ;

  • nodokļa rēķinā norādāmais preču piegādes datums;

  • priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis;

  • brīdis, kad jāmaksā nodoklis budžetā;

  • pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība, kas saistīta ar preču transportēšanu;

  • brīdis, kad jāmaksā budžetā nodoklis par jaunu transportlīdzekļu iegādi, ko veic neapliekamās personas;

  • precizētas normas, kas nosaka personu reģistrāciju VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

Precizēta likuma norma, kas nosaka to personu loku, kuru saņemtā autoratlīdzība būtu atbrīvojama no PVN.

Noteikts vienāds pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms kartogrāfiskajiem izdevumiem.

Definēti medicīnas pakalpojumi, kuru sniegšana ir atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa, kā arī medicīnas ierīces un preces, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi.

Sabiedriskā transporta pakalpojumiem noteikta PVN samazinātā likme 5 procentu apmēra ar mērķi padarīt pievilcīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus iedzīvotājiem un samazināt tiešo dotāciju nepieciešamības apjomu.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs eksporta preču plūsmu uz trešajām valstīm

Nosakot sabiedriskā transporta pakalpojumiem PVN 5 procentu likmi tiktu radīti priekšnosacījumi esošo pārvadājumu apjomu saglabāšanai, ievērojot pārvadājumu pašizmaksu ietekmējošo izmaksu pieaugumu. Īpaši svarīgs šis jautājums ir ekonomiski mazāk aktīvajos reģionos, lai saglabātu kā iedzīvotājiem sniegtos sabiedriskā transporta pakalpojumus, tā arī darba vietas sabiedriskā transporta kompānijās. Samazinātās PVN likmes piemērošana samazinātu risku pakalpojumu cenas kāpumam, kas pamatojas uz pašizmaksas atsevišķu pozīciju straujo pieaugumu. Piemērojot samazināto PVN likmi, palielinātos kompāniju konkurētspēja, un vienlaikus samazinātos sabiedriskajam transportam no valsts budžeta nepieciešamo dotāciju pieauguma tempi.

2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts sakārtos uzņēmējdarbības vidi

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē-jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
 

2004

2005

2006

2007

2005-2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos*

-

-6274

-6033

-5793

-5777

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

-

-6274

-6033

-5793

-5777

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav plānoti kompensējošie pasākumi.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins veikts, pamatojoties uz prognozi, ka neieviešot 5% PVN likmi pakalpojumu apjoms un ieņēmumi optimistiskajā scenārijā) nepārsniegs 95% no 2003.gada rādītājiem, un turpmākos trīs gadus samazinoties ieņēmumiem ik gadu par 1-2% . Ieviešot 5% PVN likmi tiek plānots vidēji 5% ienākumu pieaugums.

 

 

 

 

PVN plānojamie ieņēmumi ar 18% likmi

9562

PVN plānojamie ieņēmumi ar 5% likmi

3355

PVN ieņēmumu

samazi

nājums

9562

-3355

=6207

PVN plānojamie ieņēmumi ar 18% likmi

9461

PVN

plānoja mie

ieņēmu

mi ar

5%

likmi

3495

PVN ieņēmumu

samazi

nājums

9461

-3495

=5966

PVN plānojamie ieņēmumi ar 18% likmi

9360

PVN plānojamie ieņēmumi ar 5% likmi

3634

PVN ieņēmumu

samazi

nājums

9360

-3634

=5726

  

5. Cita informācija

Grozījumi nemainīs PVN iemaksas un atmaksu kārtību un termiņus.

*Budžeta ieņēmumos sagaidāmais samazinājums: - - no visu kartogrāfisko izdevumu aplikšanas ar PVN 5 procentu likmi 67 tūkst. latu apmērā

- no sabiedriskā transporta pakalpojumu aplikšanas ar PVN 5 procentu likmi 6207 tūkst. latu apmērā

Medicīniskie pakalpojumi jau iepriekš bija atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, bet medicīnisko ierīču piegādēm pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likme jau tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, līdz ar to šajā jomā izmaiņas valsts budžetā nenotiek

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.427 ² Likuma ² Par pievienotās vērtības nodokli² normu piemērošanas kārtība² .

Nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus:

1) attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem un ar medicīnu saistītajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu sniegšanu, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli;

2) attiecībā uz medicīnisko ierīču un medicīnas preču (arī komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādēm, kurām piemēro pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi. Minētie normatīvie akti tiks izstrādāti 4 mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likuma grozījumu rezultātā likums tiks saskaņots ar Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEC prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts ievieš Padomes 1977.gada 17.maija Padomes Sestās direktīvas (77/388/EEC) normas, kas regulē PVN darbību Eiropas Savienībā. (publikācija – OJ L 145/13.06.1977.)

Eiropas Kopienu tiesas spriedums lietā Nr.C-152/02

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likuma 1.panta 32.punkts

 

Likuma 1.panta 34.punkts

 

Likuma 1.panta 37.punkts

 

 

 

 

Likuma 2.panta otrās daļas 1. un 2.punkts

Likuma 2.panta divdesmitā daļa

Likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkts

Likuma 3.panta desmitā daļa

Likuma 3.panta divpadsmitā daļa

Likuma 4.panta otrās daļas 5. un 6.punkts

 

 

 

 

Likuma 4.panta septītās daļas 13.punkts

 

 

 

 

Likuma 6.panta pirmās daļas 28.punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likuma 62.panta pirmās daļas 2.punkts

Likuma 62.panta pirmās daļas 2.punkts

Likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkts

Likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts

 

 

Likuma 7.panta pirmās daļas 42., 43., 44., 45., 46.punkti

Likuma 7.panta pirmās daļas 9.punkts

Likuma 7.panta pirmās daļas 12.punkts

Likuma 8.panta ceturtā daļa

 

Likuma 8.panta piektās prim daļas 4.punkts

Likuma 8.panta piektās prim daļas 7.punkts

Likuma 8.panta sestās daļas 6.punkts

Likuma 10.panta pirmā divi prim daļa

 

 

 

 

 

Likuma 12.panta pirmā seši prim daļa

 

 

 

 

Likuma 12.panta devītā prim daļa

Likuma 12.panta piecpadsmitā daļa

Likuma 19.panta pirmā daļa

 

Likuma 23.panta pirmā daļa

 

Likuma 30.panta pirmā daļa

 

 

 

 

 

Likuma 31.panta otrā daļa

Sestās direktīvas 5.pants

Sestās direktīvas 7.panta 3.punkts

Padomes Trīspadsmitās direktīvas (86/560/

EEK) 1.panta 1.punkts

Sestās direktīvas

2.pants

Sestās direktīvas 11.pants

Sestās direktīvas

21.pants

Sestās direktīvas

21.pants

Sestās direktīvas

22.panta 9.punkts

Padomes direktīva (2003/92/

EK) ar ko groza direktīvu 77/388/EEK 1.panta pirmā daļa

Padomes direktīva (2003/92/

EK) ar ko groza direktīvu 77/388/EEK 1.panta otrā daļa

Atkāpe no Sestās direktīvas normām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sestās direktīvas H pielikuma 4.punkts

Sestās direktīvas H pielikuma 6.punkts

Sestās direktīvas 15.pants

Sestās direktīvas 15.panta 4.punkta a),b) un c) apakšpunkti

Sestās direktīvas 15.panta 5.,6.,7., 8.,9.punkts

Sestās direktīvas 15.pants 2.punkts

Sestās direktīvas

14.pants

Sestās direktīvas 22.pants

Sestās direktīvas 22.pants

Sestās direktīvas 22.panta 3.punkts

Sestās direktīvas 22.pants

Sestās direktīvas 17. un 18.pants

 

 

 

 

 

Sestās direktīvas 10.pants

 

 

 

 

Sestās direktīvas 21.pants

Sestās direktīvas

20.pants

Sestās direktīvas

9.panta C daļa

Sestās direktīvas 9.panta E daļa

Padomes direktīva (2003/92/

EK) ar ko groza direktīvu

77/388/EEK 1.panta piektā daļa

Sestās direktīvas 21.panta 1.punkta

b) apakšpunkts

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

 

 

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

 

 

 

 

Atbilst

 

 

 

 

 

Neatbilst

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

 

 

 

 

 

Atbilst

 

 

 

 

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

Atbilst

 

 

 

 

 

Atbilst

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar Pievienošanās Akta VIII pielikuma 7.nodaļas 1.punktu, piemērojot direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Latvijai ir tiesības saglabāt atbrīvojumu no PVN autoru, mākslinieku un izpildītāju pakalpojumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 2. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādus pašus atbrīvojumus piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu 10.panta 12.daļu, pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas spriedumu lietā Nr.C-152/02

 

Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu 12.panta 16.daļu, pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas spriedumu lietā Nr.C-152/02

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas loģistikas un muitas brokeru asociācija

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Priekšlikumi daļēji ņemti vērā

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta normu izpilde tiks nodrošināta esošās nodokļu administrācijas ietvaros. Likuma izpildei netiks radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā ² Latvijas Vēstnesis² . 

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

V.Andrējeva

E. Strazdiņa

M.Radeiko

N.Regža

 

 

 

10.12.2004

2647 vārdi

N.Regža, 7095511

Nodokļu politikas departamenta

Netiešo nodokļu nodaļas

vadītājas vietniece

nora.regza@fm.gov.lv