Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

20.12.2004

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkoptie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"” (Reģ.nr.1046) izskatīšanai 2.lasījumā

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Priekšlikumi

Ministru kabineta

atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "līgumsabiedrība (personālsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "personālsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "līgumsabiedrība (personālsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "personālsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

 1.pants. Likumā lietotie termini

(19) Sabiedrība — šā likuma izpratnē statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents, kā arī sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

1) ir minēta direktīvas 90/434/EEC “Par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu nodošanai un daļu apmaiņai” pielikumā, ņemot vērā tā papildinājumus;

2) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) ir nodokļa maksātājs, kas maksā vienu no nodokļiem, kādi minēti direktīvas 90/434/EEC “Par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu nodošanai un daļu apmaiņai” 3.panta “c” punktā, ņemot vērā tās papildinājumus. Šis punkts neattiecas uz sabiedrību, kas atbrīvota no attiecīgā nodokļa vai var izvēlēties atbrīvojumu.

2.  1.pantā:

izslēgt deviņpadsmitās daļas ievaddaļā vārdus "statūtsabiedrība vai";

izteikt deviņpadsmitās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ir minētas šā likuma 1.pielikumā;";

izteikt deviņpadsmitās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu.";

papildināt pantu ar 19.1 daļu šādā redakcijā:

“(191) Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības — sabiedrības, kuras atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minētas šā likuma 3.pielikumā, kā arī ja tās atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1)     vienai sabiedrībai pieder vismaz 25 procenti kapitāla vai balsošanas tiesību otrā sabiedrībā;

2)      25 procenti abu sabiedrību kapitāla vai balsošanas tiesību pieder citai sabiedrībai, kas atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minēta šā likuma 3.pielikumā.”

 

 

 

 

2.  1.pantā:

izslēgt deviņpadsmitās daļas ievaddaļā vārdus "statūtsabiedrība vai";

izteikt deviņpadsmitās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ir minētas šā likuma 1.pielikumā;";

izteikt deviņpadsmitās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu.";

papildināt pantu ar 19.1 daļu šādā redakcijā:

“(191) Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības — sabiedrības, kuras atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minētas šā likuma 3.pielikumā, kā arī ja tās atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1)     vienai sabiedrībai pieder vismaz 25 procenti kapitāla vai balsošanas tiesību otrā sabiedrībā;

2)      25 procenti abu sabiedrību kapitāla vai balsošanas tiesību pieder citai sabiedrībai, kas atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minēta šā likuma 3.pielikumā.”

2.pants. Nodokļa maksātāji

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā, kā arī no pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos, un bezpeļņas organizācijas, kā arī privātie pensiju fondi.

 (3) Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs līgumsabiedrības (personālsabiedrības) dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos līgumsabiedrības (personālsabiedrības) peļņas daļu, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dalībnieks — par tam sadalīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu.

3.  2.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā, kā arī no pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos, privātie pensiju fondi, biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "peļņas daļu" ar vārdiem "apliekamā ienākuma daļu".

 

 

 

 

3.  2.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā, kā arī no pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos, privātie pensiju fondi, biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "peļņas daļu" ar vārdiem "apliekamā ienākuma daļu".

3.pants. Ar  nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:

1) dividendēm — 10 procenti no dividenžu summas, izņemot dividendes, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja šim rezidentam vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

4.  3.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 1.punktā skaitli “25” ar skaitli “10”;

papildināt ceturto daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

“11)    ienākumiem, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, — 15 procenti no apliekamā ienākuma;”;

papildināt ceturtās daļas 3.punktu pēc skaitļa un vārdiem “5 procenti no šiem maksājumiem” ar vārdiem “izņemot minētos procentu maksājumus, ko kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents (turpmāk — Latvijas sabiedrība), izmaksā Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī;”;

papildināt ceturtās daļas 4.punkta ievaddaļu pēc vārdiem “intelektuālo īpašumu” ar vārdiem "izņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, ko Latvijas sabiedrība izmaksā Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī";

papildināt pantu ar 4.2, 4.3 un 4.4 daļu šādā redakcijā:

“(42) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā dalībvalstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus.

(43) Ja procentu maksājums tiek veikts vai samaksa par intelektuālo īpašumu tiek izmaksāta Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams, ja saņemtie procenti vai samaksa par intelektuālo īpašumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus.

(44) Ja procentu maksājumu vai samaksu par intelektuālo īpašumu veic nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams tikai tad, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība veic maksājumu, gan sabiedrība, kura to saņem (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī to saņem), ir Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības šā likuma pirmā panta 19.1 daļas izpratnē.”

 

 

 

 

4.  3.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 1.punktā skaitli “25” ar skaitli “10”;

papildināt ceturto daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

“11)    ienākumiem, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, — 15 procenti no apliekamā ienākuma;”;

papildināt ceturtās daļas 3.punktu pēc skaitļa un vārdiem “5 procenti no šiem maksājumiem” ar vārdiem “izņemot minētos procentu maksājumus, ko kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents (turpmāk — Latvijas sabiedrība), izmaksā Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī;”;

papildināt ceturtās daļas 4.punkta ievaddaļu pēc vārdiem “intelektuālo īpašumu” ar vārdiem "izņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, ko Latvijas sabiedrība izmaksā Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī";

papildināt pantu ar 4.2, 4.3 un 4.4 daļu šādā redakcijā:

“(42) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā dalībvalstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus.

(43) Ja procentu maksājums tiek veikts vai samaksa par intelektuālo īpašumu tiek izmaksāta Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams, ja saņemtie procenti vai samaksa par intelektuālo īpašumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus.

(44) Ja procentu maksājumu vai samaksu par intelektuālo īpašumu veic nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams tikai tad, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība veic maksājumu, gan sabiedrība, kura to saņem (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī to saņem), ir Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības šā likuma pirmā panta 19.1 daļas izpratnē.”

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Uzņēmumu apliekamo ienākumu palielina par:

4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2. - 6.punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja uzņēmums no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā;

7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus);

8) izdevumiem, kas saistīti ar to vērtspapīru iegādi taksācijas periodā, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem";

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina:

6) par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves, ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu vai ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu.

9) ieņēmumiem no to vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem";

(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances aktīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvi un pasīvi, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtējami latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendārajā dienā, un, nosakot apliekamo ienākumu, ņemami vērā attiecīgie ienākumi vai zaudējumi.

(51) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Apliekamo ienākumu palielina par ieņēmumiem no līdzdalības meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš ir nerezidents vai kurš piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, ja minētās līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpība nav ieskaitīta rezervē.

(6) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot šā panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu", kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem". Šie nosacījumi attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.

5. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4)     šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2. — 6.punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja uzņēmums no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kuri izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, un no kuriem saskaņā ar šā likuma 3.panta astoto un devīto daļu jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izmaksas brīdī to nevar ieturēt;”;

papildināt pirmās daļas 7. un 8.punktu pēc vārdiem “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “vai Finanšu instrumentu tirgus likumu”;

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12)      darba devēja darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdroši­nāšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piekto daļu, ja uzņēmumam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi.”;

< span lang=LV style='font-size:9.0pt;mso-bidi-font-size:12.0pt;font-family:"Korinna LRS"; mso-ansi-language:LV'>papildināt ceturto daļu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

“61)      par atgūtām bezcerīgo parādu vai izlaupījumu summām, kuras tieši iekļautas zaudējumos un par kurām iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts nodokļa maksātāja apliekamais ienākums;”;

papildināt ceturtās daļas 9.punktu pēc vārdiem “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “vai Finanšu instrumentu tirgus likumu”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.”;

papildināt pantu ar 5.2 daļu šādā redakcijā:

“(52) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā personālsabiedrības līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu. Nodokļu maksātājs apliekamo ienākumu palielina par personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā aprēķinātā apliekamā ienākuma daļu proporcionāli viņa ieguldījuma daļai.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”, kas veikti Latvijā reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam “Par privātajiem pensiju fondiem”. Šie nosacījumi attiecas arī uz citu valstu (kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis) apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.”

 

 

 

 

5. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4)     šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2. — 6.punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja uzņēmums no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kuri izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, un no kuriem saskaņā ar šā likuma 3.panta astoto un devīto daļu jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izmaksas brīdī to nevar ieturēt;”;

papildināt pirmās daļas 7. un 8.punktu pēc vārdiem “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “vai Finanšu instrumentu tirgus likumu”;

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12)      darba devēja darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdroši­nāšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta piekto daļu, ja uzņēmumam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi.”;

papildināt ceturto daļu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

“61)      par atgūtām bezcerīgo parādu vai izlaupījumu summām, kuras tieši iekļautas zaudējumos un par kurām iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts nodokļa maksātāja apliekamais ienākums;”;

papildināt ceturtās daļas 9.punktu pēc vārdiem “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “vai Finanšu instrumentu tirgus likumu”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.”;

papildināt pantu ar 5.2 daļu šādā redakcijā:

“(52) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā personālsabiedrības līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu. Nodokļu maksātājs apliekamo ienākumu palielina par personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā aprēķinātā apliekamā ienākuma daļu proporcionāli viņa ieguldījuma daļai.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”, kas veikti Latvijā reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam “Par privātajiem pensiju fondiem”. Šie nosacījumi attiecas arī uz citu valstu (kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis) apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.”

6.4 pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem

(4) Šā panta pirmo daļu un otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs saņemtiem kredītiem un aizņēmumiem, kā arī kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

6. Izteikt 6.4 panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī procentu maksājumiem par kredītiem un aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai no Pasaules Bankas grupas.”

 

 

 

 

6. Izteikt 6.4 panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī procentu maksājumiem par kredītiem un aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai no Pasaules Bankas grupas.”

9. pants. Zaudētie parādi

(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

3) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

7.  9.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “spēkā” ar vārdiem “vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas.”

 

 

 

 

7.  9.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “spēkā” ar vārdiem “vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas.”

11.pants. Dividenžu aplikšana ar nodokli

 (3) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja saņemamās dividendes vienlaicīgi atbilst šādiem nosacījumiem:

1) dividendes tiek saņemtas no tāda nerezidenta, kurā iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla un balsstiesībām;

2) dividenžu izmaksātājs ir rezidents tādā valstī vai teritorijā, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

8. Papildināt 11.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam — iekšzemes uzņēmumam — dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes.

(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā).”

 

 

 

 

8. Papildināt 11.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam — iekšzemes uzņēmumam — dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes.

(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā).”

14.pants. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana

(8) Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru (izņemot vērtspapīrus, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”) pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.

9. Papildināt 14.panta astoto daļu pēc vārdiem “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “vai Finanšu instrumentu tirgus likumu”.

 

 

 

 

 

9. Papildināt 14.panta astoto daļu pēc vārdiem “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “vai Finanšu instrumentu tirgus likumu”.

 

14.1 pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā

(2) Galvenais uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

(3) Galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1) galvenajam uzņēmumam;

2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;

3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

10.  14.1 pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “nemaksāšanas novēršanu” ar vārdiem “vai Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “iekšzemes uzņēmums” ar vārdiem “vai uzņēmums, kurš ir tāds citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu”.

 

 

 

 

 

10.  14.1 pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “nemaksāšanas novēršanu” ar vārdiem “vai Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “iekšzemes uzņēmums” ar vārdiem “vai uzņēmums, kurš ir tāds citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu”.

 

20.pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem

(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi. Ministru kabinets nosaka minētās atļaujas izsniegšanas un atsaukšanas kārtību, derīguma termiņu un iesniedzamos dokumentus, kā arī apstiprina formu, kādā sniedzams pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un ziedojumu izlietojumu.

(2) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 90 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam.

(3) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

 

11.  20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.”;

izslēgt otro daļu;

 

 

 

 

11.  20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.”;

izslēgt otro daļu;

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām organizācijām, fondiem un budžeta iestādēm ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.martam jāsniedz publisks pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu summu izlietojumu taksācijas gadā.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmajā daļā minētās budžeta iestādes, Latvijas Republikā reģistrētās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā.”;

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju aizstāt likuma 20 panta ceturtajā daļā skaitli un vārdu ‘’1. martam’’ ar skaitli un vārdu ‘’31. martam’’.

Tādējādi sabiedriskā labuma organizācijas publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu varētu iesniegt vienlaikus ar gada darbības pārskatu.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt likuma 20 panta ceturtajā daļā skaitli un vārdu ‘’1. martam’’ ar skaitli un vārdu ‘’31. martam’’.

Atbalstīt

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā (nr.2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmajā daļā minētās budžeta iestādes, Latvijas Republikā reģistrētās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā.”;

(5) Nodokļa atlaidi nepiemēro maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.

(6) Ja uzņēmums ir pārkāpis šā panta noteikumus vai slēpis apliekamo ienākumu, nodokļa summa tiek palielināta par šīs nodokļa atlaides summu divkāršā apmērā.

 

 papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Manta vai finansiālie līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis.”

 

 

 

 

 papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Manta vai finansiālie līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis.”

22.pants. Nodokļa deklarācijas sastādīšana un nodokļa maksāšana

(8) Līgumsabiedrība (personālsabiedrība) iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem un katram saņēmējam sadalītās peļņas lielumu. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība iesniedz deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu.

12.  22.pantā:

izslēgt astotās daļas pirmo teikumu;

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(9) Personālsabiedrība sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu, norādot tajā arī informāciju par personālsabiedrības biedriem.

(10) Personālsabiedrības biedri — rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības, pamatojoties uz personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, iekļauj uz sevi attiecināto personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu daļu savā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, attiecīgi koriģējot apliekamo ienākumu, bet, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam savu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, pielikumā pievieno personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, gada finanšu pārskatus un personālsabiedrības apliecinājumu par katram biedram piederošo personālsabiedrības ieguldījuma daļas lielumu.”

 

 

 

 

 

12.  22.pantā:

izslēgt astotās daļas pirmo teikumu;

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(9) Personālsabiedrība sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu, norādot tajā arī informāciju par personālsabiedrības biedriem.

(10) Personālsabiedrības biedri — rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības, pamatojoties uz personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, iekļauj uz sevi attiecināto personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu daļu savā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, attiecīgi koriģējot apliekamo ienākumu, bet, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam savu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, pielikumā pievieno personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, gada finanšu pārskatus un personālsabiedrības apliecinājumu par katram biedram piederošo personālsabiedrības ieguldījuma daļas lielumu.”

24.pants. Nodokļa ieturēšana

(1) Nodokļu maksātājam, kurš izmaksā šā likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētās summas, jāietur nodoklis izmaksas brīdī un tas jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ieturamo nodokli aprēķina, reizinot nodokļa likmi ar izmaksājamo summu.

13.  24.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “summu” ar vārdiem “ja šā panta 1.1 daļā nav noteikts citādi”;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Personālsabiedrība ietur ienākuma nodokli no personālsabiedrības ienākuma daļas, kas pienākas personālsabiedrības biedram — nerezidentam un apliekama ar nodokli, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam šajā likumā noteikto likmi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam — likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto likmi, un iemaksā to budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas.”

 

 

 

 

13.  24.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “summu” ar vārdiem “ja šā panta 1.1 daļā nav noteikts citādi”;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Personālsabiedrība ietur ienākuma nodokli no personālsabiedrības ienākuma daļas, kas pienākas personālsabiedrības biedram — nerezidentam un apliekama ar nodokl i, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam šajā likumā noteikto likmi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam — likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto likmi, un iemaksā to budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas.”

26.pants. Atbildība

(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

14. Papildināt 26.panta otro daļu pēc vārda “pirmajā” ar vārdu un skaitli “un 1.1”.

 

 

 

 

 

14. Papildināt 26.panta otro daļu pēc vārda “pirmajā” ar vārdu un skaitli “un 1.1”.

 

Pārejas noteikumi

28. Grozījumus likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā piemēro attiecībā uz zaudējumiem no tādu vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” un kuri radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

15. Pārejas noteikumos:

papildināt 28.punktu aiz vārdiem "likumu "Par vērtspapīriem"" ar vārdiem "vai Finanšu instrumentu tirgus likumu";

 

 

 

 

 

15. Pārejas noteikumos:

papildināt 28.punktu aiz vārdiem "likumu "Par vērtspapīriem"" ar vārdiem "vai Finanšu instrumentu tirgus likumu";

 

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65. un 66.punktu šādā redakcijā:

“44. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām, bet normas, kas reglamentē nodokļa piemērošanu kapitālsabiedrībām, — arī uz statūtsabiedrībām.

45. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim nodokli neietur no dividendēm, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) šim citas dalībvalsts rezidentam sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, nepārtraukti pieder kapitāla vai balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1)   20 procentu apmērā — laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2)   15 procentu apmērā — laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

46. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai piemēro šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktās nodokļa likmes, bet no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procentu likmi visiem 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajiem procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai.

47. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2013.gada 30.jūnijam nodokļa likme samaksai Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai:

1)   par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “a” apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu ir:

a)   līdz 2005.gada 30.jūnijam — 15 procenti,

b)   no 2005.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 30.jūnijam — 10 procenti,

c)   no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procenti;

2)   par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “b” apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu — 5 procenti.

48. Šā likuma 3.panta 4.3 un 4.4 daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

49. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts tiek piemērots ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

50. Grozījumi šā likuma 6.panta sestajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

51. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmajā daļā un 9.panta 1.1 daļā tiek piemēroti attiecībā uz zaudētiem parādiem, kuru saistības radušās pēc 2004.gada 1.janvāra.

52. Šā likuma 11.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam — iekšzemes uzņēmumam — sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, to izmaksas brīdī pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1)   20 procentu apmērā — laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2)   15 procentu apmērā — laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

53. Šā likuma 11.panta piektā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidenta, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1)   20 procentu apmērā — laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2)   15 procentu apmērā — laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

54. Ja kapitālsabiedrība ierakstīta komercreģistrā, pārreģistrējot bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību par kapitālsabiedrību, šīs kapitālsabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Pirmais taksācijas periods pēc šīs kapitālsabiedrības pārreģistrācijas var aptvert īsāku vai garāku periodu nekā 12 mēneši, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

55. Ja kapitālsabiedrības dalībnieka kapitāla daļu vai akciju (turpmāk — kapitāla daļa) vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu palielina par minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vērtības palielinājumu tajā taksācijas periodā, kurā samazināta kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtība vai atsavināta kapitālsabiedrības kapitāla daļa.

56. Kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu samazina par kapitāla daļas vērtības palielinājumu, par kādu palielināta esošo kapitāla daļu vērtība, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu. Korekciju veic tajā taksācijas periodā, kurā veikta minētā kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielināšana.

57. Kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, kura kapitāla daļu vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļu vērtības palielinājumu apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes tajā taksācijas periodā, kurā veikta kapitāla daļas vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

58. Izmaksājot kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam no speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) un kuras nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

59. Pārejas noteikumu 55.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis izslēgts no apliekamā ienākuma, bet 56.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis iekļauts apliekamajā ienākumā.

60. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielinājums ir starpība starp kapitālsabiedrības kapitāla daļas nominālvērtību pēc kapitāla daļas vērtības palielinājuma saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 pantu un kapitāla daļas nominālvērtību pirms minētās kapitāla daļas vērtības palielinājuma.

61. Bezpeļņas organizācija līdz tās reorganizācijas dienai vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas organizācija taksācijas periodā, kurā tā pārreģistrējas komercreģistrā komercsabiedrības statusā, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz pārreģistrācijas dienai uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā, ja minētā bezpeļņas organizācija ir sastādījusi bilanci un peļņas vai zaudējuma aprēķinu uz pārreģistrācijas dienu.

62. Nosakot valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” apliekamo ienākumu, šo ienākumu samazina par to atskaitījumu summu rezervēs, kas izveidotas kā rezerves fonds saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību privatizācijas fondiem” 5.panta otro daļu, un par kuriem ir samazināmi pārskaitījumi valsts un pašvaldības privatizācijas fondā, ja šos atskaitījumus izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē rezerves fonda izveidošanu un tā līdzekļu izlietošanu, savukārt apliekamo ienākumu palielina par summu, kas izņemta no šīm rezervēm taksācijas periodā.

63. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Bērnu fondam, biedrībām vai nodibinājumiem, vai reliģiskajām organizācijām ir tiesīgi samazināt taksācijas periodam, kas sākas 2005.gadā, aprēķināto nodokli šādā apmērā (kopējā nodokļa atlaide taksācijas periodā par ziedotajām summām saskaņā ar šā likuma 20.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas):

1)   ja ziedots Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai vai Latvijas Bērnu fondam, — par 90 procentiem no ziedoto summu apmēra;

2)   ja ziedots biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, — par 85 procentiem no ziedoto summu apmēra.

64. Latvijas Republikā reģistrētās sabiedriskās, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijas un fondi, un reliģiskās organizācijas, kurām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Bērnu fonds ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu 2004.gadā.

65. Pārejas noteikumu 63.punktā minētās organizācijas, pretendējot uz sabiedriskā  labuma organizācijas statusu, iesniedz Sabiedriskā labuma komisijai pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu attiecībā uz ziedojumiem, kas saņemti 2005.gadā līdz 31.martam.

66. Grozījumu šā likuma 2.panta trešajā daļā un 3.panta ceturtās daļas 1.1 punktu, 6.panta 5.2 daļu, 22.panta devīto un desmito daļu, kā arī 24.panta 1.1 daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā. Grozījumu šā likuma 22.panta astotajā daļā piemēro, iesniedzot deklarāciju par taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.”

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65. un 66.punktu šādā redakcijā:

“44. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām, bet normas, kas reglamentē nodokļa piemērošanu kapitālsabiedrībām, — arī uz statūtsabiedrībām.

45. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim nodokli neietur no dividendēm, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) šim citas dalībvalsts rezidentam sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, nepārtraukti pieder kapitāla vai balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1)   20 procentu apmērā — laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2)   15 procentu apmērā — laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

46. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai piemēro šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktās nodokļa likmes, bet no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procentu likmi visiem 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajiem procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai.

47. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2013.gada 30.jūnijam nodokļa likme samaksai Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai:

1)   par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “a” apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu ir:

a)   līdz 2005.gada 30.jūnijam — 15 procenti,

b)   no 2005.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 30.jūnijam — 10 procenti,

c)   no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procenti;

2)   par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “b” apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu — 5 procenti.

48. Šā likuma 3.panta 4.3 un 4.4 daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

49. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts tiek piemērots ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

50. Grozījumi šā likuma 6.panta sestajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

51. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmajā daļā un 9.panta 1.1 daļā tiek piemēroti attiecībā uz zaudētiem parādiem, kuru saistības radušās pēc 2004.gada 1.janvāra.

52. Šā likuma 11.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam — iekšzemes uzņēmumam — sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, to izmaksas brīdī pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1)   20 procentu apmērā — laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2)   15 procentu apmērā — laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

53. Šā likuma 11.panta piektā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidenta, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā), pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā:

1)   20 procentu apmērā — laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim;

2)   15 procentu apmērā — laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim.

54. Ja kapitālsabiedrība ierakstīta komercreģistrā, pārreģistrējot bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību par kapitālsabiedrību, šīs kapitālsabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Pirmais taksācijas periods pēc šīs kapitālsabiedrības pārreģistrācijas var aptvert īsāku vai garāku periodu nekā 12 mēneši, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

55. Ja kapitālsabiedrības dalībnieka kapitāla daļu vai akciju (turpmāk — kapitāla daļa) vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu palielina par minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vērtības palielinājumu tajā taksācijas periodā, kurā samazināta kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtība vai atsavināta kapitālsabiedrības kapitāla daļa.

56. Kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu samazina par kapitāla daļas vērtības palielinājumu, par kādu palielināta esošo kapitāla daļu vērtība, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu. Korekciju veic tajā taksācijas periodā, kurā veikta minētā kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielināšana.

57. Kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, kura kapitāla daļu vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļu vērtības palielinājumu apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes tajā taksācijas periodā, kurā veikta kapitāla daļas vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksa s brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

58. Izmaksājot kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam no speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) un kuras nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

59. Pārejas noteikumu 55.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis izslēgts no apliekamā ienākuma, bet 56.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis iekļauts apliekamajā ienākumā.

60. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielinājums ir starpība starp kapitālsabiedrības kapitāla daļas nominālvērtību pēc kapitāla daļas vērtības palielinājuma saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 pantu un kapitāla daļas nominālvērtību pirms minētās kapitāla daļas vērtības palielinājuma.

61. Bezpeļņas organizācija līdz tās reorganizācijas dienai vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas organizācija taksācijas periodā, kurā tā pārreģistrējas komercreģistrā komercsabiedrības statusā, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz pārreģistrācijas dienai uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā, ja minētā bezpeļņas organizācija ir sastādījusi bilanci un peļņas vai zaudējuma aprēķinu uz pārreģistrācijas dienu.

62. Nosakot valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” apliekamo ienākumu, šo ienākumu samazina par to atskaitījumu summu rezervēs, kas izveidotas kā rezerves fonds saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību privatizācijas fondiem” 5.panta otro daļu, un par kuriem ir samazināmi pārskaitījumi valsts un pašvaldības privatizācijas fondā, ja šos atskaitījumus izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē rezerves fonda izveidošanu un tā līdzekļu izlietošanu, savukārt apliekamo ienākumu palielina par summu, kas izņemta no šīm rezervēm taksācijas periodā.

63. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Bērnu fondam, biedrībām vai nodibinājumiem, vai reliģiskajām organizācijām ir tiesīgi samazināt taksācijas periodam, kas sākas 2005.gadā, aprēķināto nodokli šādā apmērā (kopējā nodokļa atlaide taksācijas periodā par ziedotajām summām saskaņā ar šā likuma 20.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas):

1)   ja ziedots Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai vai Latvijas Bērnu fondam, — par 90 procentiem no ziedoto summu apmēra;

2)   ja ziedots biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, — par 85 procentiem no ziedoto summu apmēra.

64. Latvijas Republikā reģistrētās sabiedriskās, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijas un fondi, un reliģiskās organizācijas, kurām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Bērnu fonds ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu 2004.gadā.

65. Pārejas noteikumu 63.punktā minētās organizācijas, pretendējot uz sabiedriskā  labuma organizācijas statusu, iesniedz Sabiedriskā labuma komisijai pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu attiecībā uz ziedojumiem, kas saņemti 2005.gadā līdz 31.martam.

66. Grozījumu šā likuma 2.panta trešajā daļā un 3.panta ceturtās daļas 1.1 punktu, 6.panta 5.2 daļu, 22.panta devīto un desmito daļu, kā arī 24.panta 1.1 daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā. Grozījumu šā likuma 22.panta astotajā daļā piemēro, iesniedzot deklarāciju par taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

(Atsauce 2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/434/EEC un 90/435/EEC.

 

16. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

2) Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs;

3) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs;

4) Padomes 2003.gada 22.decembra direktīvas 2003/123/EK, ar ko groza direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs;

5) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

6) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs.”

 

 

 

 

16. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

2) Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs;

3) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs;

4) Padomes 2003.gada 22.decembra direktīvas 2003/123/EK, ar ko groza direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs;

5) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

6) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs.”

 

17. Papildināt likumu ar 1., 2. un 3.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”

1.pielikums

 

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma

šā likuma 1.panta deviņpadsmitā daļa

 

1. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Sabiedrība, kas saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft”, “Gesellschaft mit beschränkter Haftung”, “Versicherungsvereine auf Gegenseitigkeit”, “Erwerbs-  und Wirtschaftsgenossenschaften”, “Betriebe gewerblicher Art von Körperschaften des öffentlichen Rechts”, “Sparkassen”, vai cita sabiedrība, kura izveidota atbilstoši Austrijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 2.punktā minētais nodoklis.

3. Sabiedrība, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir “société anonyme”/“naamloze vennootschap”, “société en commandite par actions”/“commanditaire vennootschap op aandelen”, “société privée à responsabilité limitée”/“besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “société coopérative à responsabilité limitée”/“coöperatieve vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “société coopérative à responsabilité illimitée”/“coöperatieve vennootschap met onbeperkte aansprakelijkheid”, “société en nom collectif”/“vennootschap onder firma”, “société en commandite simple”/“gewone commanditaire vennootschap”, publisks uzņēmums, kas pieņēmis vienu no iepriekš minētajām juridiskajām formām, vai cita sabiedrība, kura izveidota atbilstoši Beļģijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 3.punktā minētais nodoklis.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas Republikas tiesību aktiem ir “akciová společnost”, “společnost sručením omezeným”, “veřejná obchodní společnost”, “komanditní společnost”, “družstvo”.

5. Sabiedrība, kas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir “aktieselskab” un “anpartsselskab”. Cita sabiedrība, uz kuru attiecas nodoklis saskaņā ar Korporāciju nodokļa aktu, ciktāl tās ar nodokli apliekamais ienākums aprēķināts un aplikts ar nodokli saskaņā ar vispārējiem nodokļu tiesību aktu noteikumiem, ko piemēro “aktieselskaber”.

6. Sabiedrības, kura saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”, “sociétés par actions simplifiées”, “sociétés d'assurances mutuelles”, “caisses d'épargne et de prévoyance”, “sociétés civiles” un uz kurām attiecas korporatīvais nodoklis, “coopératives”, “unions de coopératives”, rūpniecības un tirdzniecības publiskā iestāde vai uzņēmums, vai cita sabiedrība, kura izveidota atbilstoši Francijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 6.punktā minētais nodoklis.

7. Sabiedrība, kas saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir “ενώνυμη εταιρεία”, “εταιρεία περιωρισμενης εύθυης (Ε.Π.Ε.)”, vai cita sabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 7.punktā minētais nodoklis.

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir “täisühing”, “usaldusühing”, “osaühing”, “aktsiaselts”, “tulundusühistu”.

9. Sabiedrība, kas saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir “società per azioni”, “società in accomandita per azioni”, “società a responsibilità limitata”, “società cooperative”, “società di mutua assicurazione”, vai valsts uzņēmums, kura darbība ir pilnīgi vai galvenokārt komerciāla.

10. Sabiedrība, kas inkorporēta vai pastāv saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar Rūpnieciskās un sociālās nodrošināšanas sabiedrību aktu, būvniecības sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Būvniecības sabiedrību aktu, un trasta krājbankas 1989.gada Trasta krājbanku akta nozīmē.

11. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Kipras tiesību aktiem ir “company in accordance with the Companýs Law”, “Public Corporate Body as well as any other Body which is considered as a company in accordance with the Income tax Laws”.

12. Sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem.

13. Sabiedrība, kas saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem ir “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”, “société coopérative”, “société coopérative organisée comme une société anonyme”, “association d'assurances mutuelles”, “association d'épargne-pension”, “entreprise de nature commerciale, industrielle ou minière de l'Etat, des communes, des syndicats de communes, des établissements publics et des autres personnes morales de droit public”, vai cita sabiedrība, kura izveidota saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 14.punktā minētais nodoklis.

14. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir “Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata”, “Soċjetajiet in akkomandita li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet”.

15. Sabiedrība, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir “naamloze vennnootschap”, “besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “Open commanditaire vennootschap”, “Coöperatie”, “onderlinge waarborgmaatschappij”, “Fonds voor gemene rekening”, “vereniging op coöperatieve grondslag”, “vereniging welke op onderlinge grondslag als verzekeraar of kredietinstelling optreedt”, vai cita sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 16.punktā minētais nodoklis.

16. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir “spółka akcyjna”, “spółka z ograniczoną odpowiedzialnością”.

17. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs vai valsts uzņēmums, kas reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

18. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir “akciová spoločnos”, “spoločnosť s ručením obmedzeným”, “komanditná spoločnos”, “verejná obchodná spoločnos”, “družstvo”.

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir “delniška družba”, “komanditna delniška družba”, “komanditna družba”, “družba z omejeno odgovornostjo”, “družba z neomejeno odgovornostjo”.

20. Sabiedrība, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir “osakeyhtiö/aktiebolag”, “osuuskunta/andelslag”, “säästöpankki/sparbank” un “vakuutusyhtiö/försäkringsbolag”.

21. Sabiedrība, kas saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ir “sociedad anónima”, “sociedad comanditaria por acciones”, “sociedad de responsabilidad limitada”, vai publisko tiesību subjekti, kas darbojas saskaņā ar privātajām tiesībām. Citas vienības, kuras izveidotas atbilstoši Spānijas tiesību aktiem un uz kurām attiecas šā likuma 2.pielikuma 22.punktā minētais nodoklis (“Impuesto sobre Sociedades”).

22. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir “közkereseti társaság”, “betéti társaság”, “közös vállalat”, “korlátolt felelősségű társaság”, “részvénytársaság”, “egyesülés”, “közhasznú társaság”, “szövetkezet”.

23. Sabiedrība, kas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft”, “Kommanditgesellschaft auf Aktien”, “Gesellschaft mit beschränkter Haftung”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”, “Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaft”, “Betriebe gewerblicher Art von juristischen Personen des öffentlichen Rechts”, vai cita sabiedrība, kura izveidota atbilstoši Vācijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 24.punktā minētais nodoklis.

24. Sabiedrība, kas saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem ir “aktiebolag”, “försäkringsaktiebolag”, “ekonomiska föreningar”, “sparbanker”, “ömsesidiga försäkringsbolag”.

25. Eiropas uzņēmējsabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Padomes 2001.gada 8.oktobra regulu (EK) Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem, un kooperatīvās sabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Padomes 2003.gada 22.jūlija regulu (EK) Nr.1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtiem.

3

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 1.pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

‘’Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma likuma 1.panta deviņpadsmitā daļa un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu normatīvajos aktos’’.

 

Atbalstīt

Atbalstīt

17. Papildināt likumu ar 1., 2. un 3.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”

1.pielikums

 

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma likuma 1.panta deviņpadsmitā daļa un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu normatīvajos aktos

 

1. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Sabiedrība, kas saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft”, “Gesellschaft mit beschränkter Haftung”, “Versicherungsvereine auf Gegenseitigkeit”, “Erwerbs-  und Wirtschaftsgenossenschaften”, “Betriebe gewerblicher Art von Körperschaften des öffentlichen Rechts”, “Sparkassen”, vai cita sabiedrība, kura izveidota atbilstoši Austrijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 2.punktā minētais nodoklis.

3. Sabiedrība, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir “société anonyme”/“naamloze vennootschap”, “société en commandite par actions”/“commanditaire vennootschap op aandelen”, “société privée à responsabilité limitée”/“besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “société coopérative à responsabilité limitée”/“coöperatieve vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “société coopérative à responsabilité illimitée”/“coöperatieve vennootschap met onbeperkte aansprakelijkheid”, “société en nom collectif”/“vennootschap onder firma”, “société en commandite simple”/“gewone commanditaire vennootschap”, publisks uzņēmums, kas pieņēmis vienu no iepriekš minētajām juridiskajām formām, vai cita sabiedrība, kura izveidota atbilstoši Beļģijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 3.punktā minētais nodoklis.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas Republikas tiesību aktiem ir “akciová společnost”, “společnost sručením omezeným”, “veřejná obchodní společnost”, “komanditní společnost”, “družstvo”.

5. Sabiedrība, kas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir “aktieselskab” un “anpartsselskab”. Cita sabiedrība, uz kuru attiecas nodoklis saskaņā ar Korporāciju nodokļa aktu, ciktāl tās ar nodokli apliekamais ienākums aprēķināts un aplikts ar nodokli saskaņā ar vispārējiem nodokļu tiesību aktu noteikumiem, ko piemēro “aktieselskaber”.

6. Sabiedrības, kura saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”, “sociétés par actions simplifiées”, “sociétés d'assurances mutuelles”, “caisses d'épargne et de prévoyance”, “sociétés civiles” un uz kurām attiecas korporatīvais nodoklis, “coopératives”, “unions de coopératives”, rūpniecības un tirdzniecības publiskā iestāde vai uzņēmums, vai cita sabiedrība, kura izveidota atbilstoši Francijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 6.punktā minētais nodoklis.

7. Sabiedrība, kas saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir “ενώνυμη εταιρεία”, “εταιρεία περιωρισμενης εύθυης (Ε.Π.Ε.)”, vai cita sabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 7.punktā minētais nodoklis.

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir “täisühing”, “usaldusühing”, “osaühing”, “aktsiaselts”, “tulundusühistu”.

9. Sabiedrība, kas saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir “società per azioni”, “società in accomandita per azioni”, “società a responsibilità limitata”, “società cooperative”, “società di mutua assicurazione”, vai valsts uzņēmums, kura darbība ir pilnīgi vai galvenokārt komerciāla.

10. Sabiedrība, kas inkorporēta vai pastāv saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar Rūpnieciskās un sociālās nodrošināšanas sabiedrību aktu, būvniecības sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Būvniecības sabiedrību aktu, un trasta krājbankas 1989.gada Trasta krājbanku akta nozīmē.

11. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Kipras tiesību aktiem ir “company in accordance with the Companýs Law”, “Public Corporate Body as well as any other Body which is considered as a company in accordance with the Income tax Laws”.

12. Sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem.

13. Sabiedrība, kas saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem ir “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”, “société coopérative”, “société coopérative organisée comme une société anonyme”, “association d'assurances mutuelles”, “association d'épargne-pension”, “entreprise de nature commerciale, industrielle ou minière de l'Etat, des communes, des syndicats de communes, des établissements publics et des autres personnes morales de droit public”, vai cita sabiedrība, kura izveidota saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 14.punktā minētais nodoklis.

14. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir “Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata”, “Soċjetajiet in akkomandita li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet”.

15. Sabiedrība, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir “naamloze vennnootschap”, “besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”, “Open commanditaire vennootschap”, “Coöperatie”, “onderlinge waarborgmaatschappij”, “Fonds voor gemene rekening”, “vereniging op coöperatieve grondslag”, “vereniging welke op onderlinge grondslag als verzekeraar of kredietinstelling optreedt”, vai cita sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 16.punktā minētais nodoklis.

16. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir “spółka akcyjna”, “spółka z ograniczoną odpowiedzialnością”.

17. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs vai valsts uzņēmums, kas reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

18. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir “akciová spoločnos”, “spoločnosť s ručením obmedzeným”, “komanditná spoločnos”, “verejná obch odná spoločnos”, “družstvo”.

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir “delniška družba”, “komanditna delniška družba”, “komanditna družba”, “družba z omejeno odgovornostjo”, “družba z neomejeno odgovornostjo”.

20. Sabiedrība, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir “osakeyhtiö/aktiebolag”, “osuuskunta/andelslag”, “säästöpankki/sparbank” un “vakuutusyhtiö/försäkringsbolag”.

21. Sabiedrība, kas saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ir “sociedad anónima”, “sociedad comanditaria por acciones”, “sociedad de responsabilidad limitada”, vai publisko tiesību subjekti, kas darbojas saskaņā ar privātajām tiesībām. Citas vienības, kuras izveidotas atbilstoši Spānijas tiesību aktiem un uz kurām attiecas šā likuma 2.pielikuma 22.punktā minētais nodoklis (“Impuesto sobre Sociedades”).

22. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir “közkereseti társaság”, “betéti társaság”, “közös vállalat”, “korlátolt felelősségű társaság”, “részvénytársaság”, “egyesülés”, “közhasznú társaság”, “szövetkezet”.

23. Sabiedrība, kas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft”, “Kommanditgesellschaft auf Aktien”, “Gesellschaft mit beschränkter Haftung”, “Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit”, “Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaft”, “Betriebe gewerblicher Art von juristischen Personen des öffentlichen Rechts”, vai cita sabiedrība, kura izveidota atbilstoši Vācijas tiesību aktiem un uz kuru attiecas šā likuma 2.pielikuma 24.punktā minētais nodoklis.

24. Sabiedrība, kas saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem ir “aktiebolag”, “försäkringsaktiebolag”, “ekonomiska föreningar”, “sparbanker”, “ömsesidiga försäkringsbolag”.

25. Eiropas uzņēmējsabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Padomes 2001.gada 8.oktobra regulu (EK) Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem, un kooperatīvās sabiedrības, kas inkorporētas saskaņā ar Padomes 2003.gada 22.jūlija regulu (EK) Nr.1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtiem.

 

Likuma “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”

2.pielikums

 

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību ienākuma nodokļi,

 uz kuru maksātājiem attiecināma šā likuma 1.panta

deviņpadsmitā un 19.1 daļa

 

 1. Corporation tax Apvienotajā Karalistē.

 2. Körperschaftsteuer Austrijā.

 3. Impôt des sociétés/vennootschapsbelasting Beļģijā.

 4. Daň z příjmů právnických osob Čehijas Republikā.

 5. Selskabsskat Dānijā.

 6. Impôt sur les sociétés Francijā.

 7. Φόρος εισοδήμιτος νομκών προσώπων Grieķijā.

 8. Tulumaks Igaunijā.

 9. Imposta sul reddito delle persone giuridiche Itālijā.

10. Corporation tax Īrijā.

11. Φόρος εισοδήματος Kiprā.

12. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā.

13. Pelno mokestis Lietuvā.

14. Impôt sur le revenu des collectivités Luksemburgā.

15. Taxxa fuq l-income Maltā.

16. Vennootschapsbelasting Nīderlandē.

17. Podatek dochodowy od osób prawnych Polijā.

18. Imposto sobre o rendimento da pessoas colectivas Portugālē.

19. Daň z príjmov právnických osôb Slovākijā.

20. Davek od dobička pravnih oseb Slovēnijā.

21. Yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund Somijā.

22. Impuesto sobre sociedades Spānijā.

23. Társasági adó Ungārijā.

24. Körperschaftsteuer Vācijā.

25. Statlig inkomstskatt Zviedrijā.

4

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 2.pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

‘’Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību ienākuma nodokļi, uz kuru maksātājiem attiecināma likuma 1. panta deviņpadsmitā un 19.1 daļa un šiem nodokļu veidiem atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu normatīvajos aktos’’.

 

Atbalstīt

Atbalstīt

Likuma “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”

2.pielikums

 

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību ienākuma nodokļi, uz kuru maksātājiem attiecināma likuma 1. panta deviņpadsmitā un 19.1 daļa un šiem nodokļu veidiem atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu normatīvajos aktos

 

 1. Corporation tax Apvienotajā Karalistē.

 2. Körperschaftsteuer Austrijā.

 3. Impôt des sociétés/vennootschapsbelasting Beļģijā.

 4. Daň z příjmů právnických osob Čehijas Republikā.

 5. Selskabsskat Dānijā.

 6. Impôt sur les sociétés Francijā.

 7. Φόρος εισοδήμιτος νομκών προσώπων Grieķijā.

 8. Tulumaks Igaunijā.

 9. Imposta sul reddito delle persone giuridiche Itālijā.

10. Corporation tax Īrijā.

11. Φόρος εισοδήματος Kiprā.

12. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā.

13. Pelno mokestis Lietuvā.

14. Impôt sur le revenu des collectivités Luksemburgā.

15. Taxxa fuq l-income Maltā.

16. Vennootschapsbelasting Nīderlandē.

17. Podatek dochodowy od osób prawnych Polijā.

18. Imposto sobre o rendimento da pessoas colectivas Portugālē.

19. Daň z príjmov právnických osôb Slovākijā.

20. Davek od dobička pravnih oseb Slovēnijā.

21. Yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund Somijā.

22. Impuesto sobre sociedades Spānijā.

23. Társasági adó Ungārijā.

24. Körperschaftsteuer Vācijā.

25. Statlig inkomstskatt Zviedrijā.

 
Likuma “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”

3.pielikums

 

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības,

uz kurām attiecināma šā likuma 1.panta 19.1 daļa

 

1. Uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft” un “Gesellschaft mit beschränkter Haftung”.

3. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir “naamloze vennootschap/société anonyme, commanditaire vennootschap op aandelen/société en commandite par actions, besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid/société privée à respons”.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas Republikas tiesību aktiem ir “akciová společnost”, “společnost s ručením omezeným”, “veřejná obchodní společnost”, “komanditní společnost”, “družstvo”.

5. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir “aktieselskab” un “anpartsselskab”.

6. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir “société anonyme, société en commandite par actions, société à responsabilité limitée”, un rūpnieciski un komerciāli publiskas iestādes un uzņēmumi.

7. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir “ανώνυμη εταιρ ία”.

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir “täisühing”, “usaldusühing”, “osaühing”, “aktsiaselts”, “tulundusühistu”.

9. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir “società per azioni, società in accomandita per azioni, società a responsabilità limitata”, un valsts vai privātas iestādes, kas veic rūpnieciskas un komerciālas darbības.

10. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem ir “public company limited by shares or by guarantee”, “private company limited by shares or by guarantee”, struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar “Industrial and Provident Societies Acts”, vai “building society”, kas reģistrēta saskaņā ar “Building Societies Acts”.

11. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Kipras tiesību aktiem ir “company in accordance with the Companýs Law, Public Corporate Body as well as any other Body which is considered as a company in accordance with the Income tax Laws”.

12. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Latvijas tiesību aktiem ir “akciju sabiedrība”, “sabiedrība ar ierobežotu atbildību”.

13. Sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem.

14. Sabiedrība, kas saskaņā ar Luksemburgas likumiem ir “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”.

15. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir “Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata”, “Soċjetajiet en akkomandita li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet”.

16. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir “naamloze vennootschap”, “besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”.

17. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir “spółka akcyjna”, “spółka z ograniczoną odpowiedzialnością”.

18. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs un valsts uzņēmums, kas reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir “akciová spoločnos”, “spoločnosť s ručením obmedzeným”, “komanditná spoločnos”, “verejná obchodná spoločnos”, “družstvo”.

20. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir “delniška družba”, “komanditna delniška družba”, “komanditna družba”, “družba z omejeno odgovornostjo”, “družba z neomejeno odgovornostjo”.

21. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir “osakeyhtiö/aktiebolag, osuuskunta/andelslag, säästöpankki/sparbank”, “vakuutusyhtiö/försäkringsbolag”.

22. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ir “sociedad anónima, sociedad comanditaria por acciones, sociedad de responsabilidad limitada”, un tādas publisko tiesību iestādes, kuras darbojas saskaņā ar privāttiesībām.

23. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir “közkereseti társaság”, “betéti társaság”, “közös vállalat”, “korlátolt felelősségű társaság”, “részvénytársaság”, “egyesülés”, “közhasznú társaság”, “szövetkezet”.

24. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft, Kommanditgesellschaft auf Aktien, Gesellschaft mit beschraenkter Haftung”, “bergrechtliche Gewerkschaft”.

25. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem ir “aktiebolag”, “försäkringsaktiebolag”.”
5

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 3.pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

‘’ Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma  likuma 1. panta 19. 1 daļa un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu normatīvajos aktos’’.

 
Atbalstīt

Atbalstīt
Likuma “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”

3.pielikums

 

Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma  likuma 1. panta 19. 1 daļa un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu normatīvajos aktos

 

1. Uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft” un “Gesellschaft mit beschränkter Haftung”.

3. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir “naamloze vennootschap/société anonyme, commanditaire vennootschap op aandelen/société en commandite par actions, besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid/société privée à respons”.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas Republikas tiesību aktiem ir “akciová společnost”, “společnost s ručením omezeným”, “veřejná obchodní společnost”, “komanditní společnost”, “družstvo”.

5. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir “aktieselskab” un “anpartsselskab”.

6. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir “société anonyme, société en commandite par actions, société à responsabilité limitée”, un rūpnieciski un komerciāli publiskas iestādes un uzņēmumi.

7. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir “ανώνυμη εταιρ ία”.

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir “täisühing”, “usaldusühing”, “osaühing”, “aktsiaselts”, “tulundusühistu”.

9. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir “società per azioni, società in accomandita per azioni, società a responsabilità limitata”, un valsts vai privātas iestādes, kas veic rūpnieciskas un komerciālas darbības.

10. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem ir “public company limited by shares or by guarantee”, “private company limited by shares or by guarantee”, struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar “Industrial and Provident Societies Acts”, vai “building society”, kas reģistrēta saskaņā ar “Building Societies Acts”.

11. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Kipras tiesību aktiem ir “company in accordance with the Companýs Law, Public Corporate Body as well as any other Body which is considered as a company in accordance with the Income tax Laws”.

12. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Latvijas tiesību aktiem ir “akciju sabiedrība”, “sabiedrība ar ierobežotu atbildību”.

13. Sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem.

14. Sabiedrība, kas saskaņā ar Luksemburgas likumiem ir “société anonyme”, “société en commandite par actions”, “société à responsabilité limitée”.

15. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir “Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata”, “Soċjetajiet en akkomandita li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet”.

16. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir “naamloze vennootschap”, “besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid”.

17. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir “spółka akcyjna”, “spółka z ograniczoną odpowiedzialnością”.

18. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs un valsts uzņēmums, kas reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir “akciová spoločnos”, “spoločnosť s ručením obmedzeným”, “komanditná spoločnos”, “verejná obchodná spoločnos”, “družstvo”.

20. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir “delniška družba”, “komanditna delniška družba”, “komanditna družba”, “družba z omejeno odgovornostjo”, “družba z neomejeno odgovornostjo”.

21. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir “osakeyhtiö/aktiebolag, osuuskunta/andelslag, säästöpankki/sparbank”, “vakuutusyhtiö/försäkringsbolag”.

22. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ir “sociedad anónima, sociedad comanditaria por acciones, sociedad de responsabilidad limitada”, un tādas publisko tiesību iestādes, kuras darbojas saskaņā ar privāttiesībām.

23. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir “közkereseti társaság”, “betéti társaság”, “közös vállalat”, “korlátolt felelősségű társaság”, “részvénytársaság”, “egyesülés”, “közhasznú társaság”, “szövetkezet”.

24. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir “Aktiengesellschaft, Kommanditgesellschaft auf Aktien, Gesellschaft mit beschraenkter Haftung”, “bergrechtliche Gewerkschaft”.

25. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem ir “aktiebolag”, “försäkringsaktiebolag”.”

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 
 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.